Maksātnespējas procesa administratoru profesionālās Ētikas komisiju vadīs zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa, informē Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.

Par viņa kandidatūru vienbalsīgi vienojušies Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas Ētikas komisijas locekļi 2015.gada 4.martā, sanākot uz pirmo Ētikas komisijas sēdi.

Par komisijas priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta zvērināta advokāte un maksātnespējas procesa administratore Ilze Bagatska.

Kā galveno Ētikas komisijas uzdevumu Ētikas komisijas priekšsēdētājs A.Rasa norāda profesionālo ētikas standartu ievērošanas veicināšanu administratoru profesionālajā darbībā, savukārt rupju ētikas normu pārkāpumu gadījumos Ētikas komisijai ir jānodrošina, ka administratora profesijā nedarbojas personas, kuras apzināti vai neapzināti rīkojas neatbilstoši profesionālajiem un ētikas standartiem.

Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem cilvēkresursiem, tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi, tuvākajos gados var iestāties krīze un var pietrūkt tiesnešu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Ar katru gadu pieaugot vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023.gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10% tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28% no pašreizējiem tiesnešiem.

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmējot, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka apstrīdētās normas saistībā ar tiesnešu algu «iesaldēšanu» neatbilst Satversmei.

Lēmumā norādīts, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta ar vairākām garantijām. Visas garantijas ir cieši saistītas, un, ja kaut viena no tām tiekot nesamērīgi ierobežota, tiekot pārkāpts tiesnešu neatkarības princips un līdz ar to apdraudēta tiesas pamatfunkciju veikšana un cilvēka tiesību un brīvību nodrošināšana.

Tai pat laikā Satversmes tiesa atzina, ka tiesneši nedzīvo sociālā vakuumā, un arī uz viņiem attiecas valstī pastāvošā konkrētā situācija. Tādēļ aizliegums samazināt tiesnešu atalgojumu nevar būt absolūts. Satversmes tiesa norādīja kritērijus, kas jāievēro, samazinot tiesnešu atalgojumu, proti, tiesnešu atlīdzību samazināt ir iespējams vienīgi ar likumu īpašos izņēmuma gadījumos un īslaicīgi, kamēr valsts finansiālais un ekonomiskais stāvoklis ir sevišķi smags.

Lai izvērtētu Latvijas būvniecības nozares Ētikas kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu iespējamos pārkāpumus, Latvijas Būvniecības padome ievēlējusi Ētikas komisiju.

Komisija izvērtēs ētikas normu pārkāpumus, kas noteikti Ētikas kodeksā, par jebkuru būvniecības nozares personu - gan juridisko, gan fizisko, neatkarīgi no tā, vai konkrēta persona ir vai nav kādas biedrības biedrs un neatkarīgi no tā, vai pievienojusies Ētikas kodeksam.

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Latvijas Būvniecības padomes locekļu rekomendācijas darbam būvniecības nozares Ētikas komisijā tika izvirzīti septiņi kandidāti. Latvijas Būvniecības padome vienbalsīgi ievēlēja visus izvirzītos komisijas locekļus uz trīs gadiem ar tiesībām tikt ievēlētiem atkārtoti.

Ētikas komisijas locekļi ir Latvijas Būvuzņēmēju partnerības Goda prezidents Valdis Birkavs, Rīgas Tehniskā universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Bondars, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes loceklis, diplomēts un sertificēts inženieris Aivars Brambis; Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas eksperts ar lielu pieredzi būvspeciālistu ētikas izvērtēšanā Guntis Līcītis, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājs, profesors Oļģerts Nikodemus, Biedrības Latvijas ceļu būvētājs satiksmes ceļu inženieris, SIA Strabag valdes priekšsēdētājs Māris Paiders, Latvijas Arhitektu savienības arhitekts, SIA Sarma&Norde Arhitekti valdes priekšsēdētājs Visvaldis Sarma.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (Administratoru asociācija) turpmāk būs tiesīga lemt par maksātnespējas procesa administratoru sertifikāta darbības izbeigšanu, ja tiks rupji pārkāpts Maksātnespējas procesa administratoru profesionālās ētikas kodekss.

Jaunais Ētikas kodekss no 1.marta būs saistošs visiem maksātnespējas procesa administratoriem, kā to paredz grozījumi Maksātnespējas likumā, informē Administratoru asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.

«Šis ir vēsturisks lēmums maksātnespējas procesa administratoru vides sakārotošanai Latvijā, jo līdz šim Administratoru asociācijai šādu tiesību nebija. Jaunajā Ētikas kodeksā īpaši akcentēts jautājums par maksātnespējas procesa administratoru objektivitāti un godīgumu, uzliekot administratoram pienākumu atturēties no tādas rīcības vai uzvedības, kas var radīt šaubas par viņa objektivitāti, godīgumu vai taisnīgumu,» norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Uz pirmo sēdi sanākusi jaunievēlētā Tiesnešu ētikas komisija, kuras laikā izvēlēts komisijas priekšsēdētājs, par kuru atkārtoti kļuva Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks Visvaldis Sprudzāns. Savukārt par viņa vietnieci ievēlēta Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Baltā.

Atkārtoti Tiesnešu ētikas komisijā ievēlēta arī Valmieras rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Lolita Marovska, Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora Dace Mita un Civillietu tiesu palātas tiesnese Marika Senkāne.

Pirmoreiz par Tiesnešu ētikas komisijas locekli ievēlēta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Agnese Skulme, Valmieras rajona tiesas tiesnesis Jānis Grīnbergs un Latgales apgabaltiesas tiesnese Alla Šilova.

Tiesnešu ētikas komisijas locekļi, savstarpēji iepazīstoties, dalījās secinājumos par pirmās komisijas darba veiksmēm un problēmām, kā arī ieskicēja turpmākos iespējamos darbības virzienus. Tie, kas jau strādājuši pirmajā komisijā, atzinuši, ka darbs bijis smags, sarežģīts, bet interesants. Lielākais gandarījums bijis par to, ka, veidojot ētikas pamatnostādnes, izdevies uzsākt sadarbību ar Zvērinātu advokātu padomi un prokuratūru. Viens no ētikas komisijas uzdevumiem nākamajā pilnvaru termiņā būs jauna, mūsdienu situācijai atbilstoša Tiesnešu ētikas kodeksa izstrādāšana.

Ceturtdien, 6. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja savstarpēji saistītos grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un likumā «Par tiesu varu», informē Tieslietu ministrija

Tie turpmāk piešķir tiesības Tiesnešu disciplinārkolēģijai nosūtīt tiesnesi profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanai un attiecīgi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai pilnvaras veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

Ar grozījumiem Tiesnešu disciplināratbildības likumā paredzēta iespēja tiesnešu disciplinārkolēģijai noteikt tiesnesim profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu disciplinārlietas ietvaros, ja, izskatot disciplinārlietu, ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kādā varēs izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetenci, negaidot kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas laiku. Visu tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana tiek veikta reizi piecos gados.

Nordic Partners Limited, SIA NP Foods, tostarp, AS Laima, AS Staburadze un AS Gutta u.c. Latvijas uzņēmumi, kas bija iesnieguši prasību Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (ZAP) atkārtoti skatīt zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu un Advokatūras likuma pārkāpumus, kategoriski nepiekrīt ZAP lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona pārkāpumiem, informē kompāniju pārstāve.

Uzņēmumi ir neizpratnē par šādu ZAP lēmumu, norādot, ka tādējādi ir apdraudēta sabiedrības uzticība advokātu profesijai pēc būtības.

Kompānijas vērš uzmanību, ka nav izprotams ZAP priekšsēdētāja vietnieces publiski paustais viedoklis pēc ZAP sēdes, atsaucoties uz Advokatūras likuma 76.pantu, kas paredz, ka «Disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas». Tajā pašā laikā ZAP norāda, ka var skatīt iespējamos zvērināta advokāta M. Miķelsona pārkāpumus pēc laika, kad būs stājies spēkā lēmums Menard Port LLC lietā, kur nākamā tiesas sēde ir nolikta 2015. gada februārī.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Nordic Partners Limited valdes priekšsēdētājs Daumants Vītols un vairāki Latvijas uzņēmumi - AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta, SIA NP Foods, SIA NP Management, SIA NP Jelgavas biznesa parks kategoriski nepiekrīt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem, atsaucoties uz lietas noilgumu, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Uzņēmumi iesniegumā ZAP norāda, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija ir konstatējusi rupjus advokāta M. Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, turklāt ētikas normu pārkāpumiem nav noilguma un Ētikas komisijas lēmums ir galīgs un negrozāms.

Uzņēmumi aicina ZAP ņemt vērā Ētikas komisijas rekomendāciju un pārskatīt savu lēmumu par zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem un rosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta M.Miķelsona rīcību, nosūtot pārbaudes materiālus un Ētikas komisijas atzinumu par pārkāpumu esamību uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns nolēmis nerosināt disciplinārlietas pret tiem tiesnešiem, kas saskaņā ar Ģenerālprokuratūras atzinumu tā dēvētajā telefona sarunu skandālā ir pārkāpuši tiesnešu ētikas kodeksa normas, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Man nav pamata apšaubīt Ģenerālprokuratūras atzinumā izteiktos secinājumus, taču saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu attiecībā uz šiem pārkāpumiem ir iestājies noilgums, un pret tiesnešiem nevar ierosināt disciplinārlietas," atzīst J.Stukāns.

Šādu lēmumu J.Stukāns ir pieņēmis pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu sanāksmes šī gada 1.aprīlī, kuras laikā tiesneši ir atzinuši, ka ikviens ētikas kanonu pārkāpums ir nosodāms un tiesnešu darbā nav pieļaujama rīcība, kas kompromitē tiesnesi un ir šķērslis pozitīvam priekšstatam par tiesu kopumā.

Pirms tam visiem Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešiem bija iespēja iepazīties ar Ģenerālprokuratūras atzinumu un paust savu nostāju šajā jautājumā. Lielākā daļa tiesnešu uzskata, ka atzinumā atspoguļotie apstākļi neliecina par korektu Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa normu ievērošanu. Tiesneši ir secinājuši, ka šobrīd tikai katrs pats var izvērtēt savu rīcību un būt sev soģis attiecībā uz desmit gadus veciem notikumiem.

Tiesu specializācija ļautu tiesnešiem detalizētāk iedziļināties noteiktu kategoriju lietās, tomēr atsevišķas specializētās tiesas veidot nav plānots.

Noteikti ir jāturpina tiesnešu specializācija, ietverot arī tādas jomas, kuras pagaidām vēl ir pavisam jaunas un kurās trūkst prakses, norāda tieslietu jomas speciālisti. Arī Tieslietu ministrijā (TM) akcentē: tiesnešu specializācija ir praksē pierādīts instruments, kā nodrošināt augstāku tiesas procesu un nolēmumu efektivitāti, kā arī kvalitāti gadījumos, kad lietas izskatīšanai nepieciešamas īpašas zināšanas vai īpaša apmācība.

Speciālas piekritības tiesu veidošana var sadrumstalot esošo tiesu iekārtu. Jaunu, speciālu tiesu izveide noteikta veida lietu izskatīšanai, piemēram, darba strīdu, ģimenes lietu, komerclietu u.c. Latvijas apstākļos pieejamā budžeta un lietu skaita, pēc TM domām, vērtējama kritiski, jo atsevišķas tiesu iestādes izveide nav piemērotākais līdzeklis procesuāla rakstura problēmu risināšanai.

LMT piederošais mobilo sakaru nodrošinātājs SIA ZetCOM, kas tirgū pazīstams ar mobilo sakaru sarunu karti Amigo, savā radošajā konceptā izmantojis sajaucami līdzīgus tēlus, kas sākotnēji bija izmantoti Bites komunikācijā, secinājusi Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) Ētikas padome, liecina publiskotais lēmums.

Ētikas padome konstatējusi, ka pārkāpti vairāki Ētikas kodeksa punkti – 6.3. punkts, kas nosaka, ka aizliegts izmantot cita reklāmas profesionāļa radītās reklāmas idejas vai koncepcijas, punkts 7.1.4., kas nosaka reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticību reklāmas nozarei un reklāmai kā informācijas avotam, kā arī nedrīkst negatīvi ietekmēt nozares reputāciju, un punkts 7.2.5., kas nosaka, ka reklāma nedrīkst būt sajaucami līdzīga ar citu.

Padome norāda, ka Ētikas kodekss ir saistošs visām personām, kas atzīstamas par reklāmas profesionāļiem un ir pievienojušās kodeksam. Savukārt attiecībā uz reklāmas profesionāļiem, kas kodeksam nav pievienojušies – ir tikai rekomendējošs raksturs.

Nākamgad un arī 2011. gadā tienešu un zemesgrāmatu tiesnešu algas, visticamāk, būs par 12 % zemākas nekā pašlaik.

To paredz valdībā atbalstītie likuma «Par tiesu varu» grozījumi.

Savukārt tiesu darbiniekiem atalgojums samazināts netiks. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš norāda, ka tiesu darbinieku atalgojums jau šobrīd ir zems un vēl lielāka atalgojuma samazināšana nav iespējama, turklāt tas var apdraudēt tiesu darbu.

Pašlaik saskaņā ar likumu «Par tiesu varu» tiesnešu mēneša amatalgu 2007., 2008., 2009. un 2010. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4. 5 saglabājot nemainīgu.

Savukārt zemesgrāmatu nodaļu tiesneša mēneša amatalgu 2009. un 2010. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2.5.

Mobilo sakaru operators Tele2 apsver iespēju vērsties tiesā pret ZetCom par tā sarunu kartes Amigo reklāmas kampaņu «Rīkojums Nr. 5». Jāatzīmē, ka Tele2 savu reklāmas kampaņu «Rīkojums Nr. 5» realizēja no 13.augusta līdz 21.augustam.

«Mēs apsveram iespēju vērsties tiesā, taču daudz labāk justos, ja šajā gadījumā būtu sagaidījuši ātru, profesionālu un korektu rīcību no patērētāju tiesības aizsargājošo un godīgu konkurenci uzraugošo institūciju puses. Vēlos piebilst, ka fakts, ka LMT 100% piederošais uzņēmums ZetCom nav pievienojies Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) ētikas kodeksam nenozīmē, ka tas ir saņēmis atļauju zagt autortiesības un nodarboties ar plaģiātu,» DB skaidroja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Augustā LRA Ētikas padome saņēma Tele2 sūdzību par ZetCom reklāmu atbilstību reklāmas profesionāļu Ētikas kodeksa normām. Tele2 ieskatā Amigo kampaņā izmantotais nosaukums, vizuālie, skaņas un citi elementi neatšķiras vai ir līdzīgi Tele2 kampaņā izmantotajiem elementiem, tādējādi maldinot klientus un iedragājot sabiedrības uzticēšanos reklāmai, raksta 7guru.lv. Vienlaikus Tele2 uzskata, ka šāda ZetCom rīcība aizskar arī ar Autortiesību likumu garantētās tiesības, pārkāpjot maldinošas reklāmas un negodīgas konkurences aizliegumu.

Jēkabpils pilsētas dome apstiprinājusi pilsētas pašvaldības darbinieku un deputātu Ētikas kodeksu.

Ētikas kodekss ietver darbinieku profesionālās ētikas un darbinieka uzvedības pamatprincipus, darbinieku tiesības, pienākumus, savstarpējās attiecības un profesionālo etiķeti, darbinieka ētikas pamatprincipus komunikācijā ar lobētājiem un pašvaldības deputātu ētikas pamatprincipus.

Tālāk daži piemēri no pašvaldības Ētikas kodeksa:

Darbinieka uzvedības pamatprincipi nosaka, ka darbinieks izvairās no augstprātīgas un autoritāras rīcības, uzklausa iedzīvotāju viedokli, izvērtē iespējas to izmantot sabiedrības interesēs, ievēro demokrātijas normas un koleģialitātes principus; turklāt ārpus darba laika darbinieks izvēlas tādu uzvedības stilu, kas sabiedrībā nerada šaubas par viņa spējām godprātīgi veikt savus amata pienākumus.

Pretendenti uz tiesnešu amatiem Ekonomisko lietu tiesā pārstāv ļoti atšķirīgas juridiskās specialitātes, ar plašu un dažādu darba pieredzi, informē tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja Dzintra Balta.

Kā informēja Tiesu administrācijas tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova, pašlaik ir beigusies Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kurā vērtēja pretendenta pieteikumā iesniegtās atbildes, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi tās pamatot. Nākamajā kārtā tiesneša amata pretendentiem būs jākārto profesionālo zināšanu pārbaudes tests.

Lai palīdzētu sagatavoties pārbaudījumiem atlases procesā, Tiesu administrācija piedāvā Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata pretendentiem mācību materiālus un video ierakstus par tēmām, kas nozīmīgas jaunā tiesneša darbā.

Balta paudusi gandarījumu par kandidātu plašo pieredzi, taču viņai esot pārsteigums, ka "dažos gadījumos, uzskatot sevi par atbilstošiem šim augstas kvalifikācijas amatam, kandidāti nav pievērsuši pienācīgu rūpību, lai pamatotu savu atbilstību formālajiem izglītības vai darba pieredzes kritērijiem, vai arī nav pienācīgi izlasījuši un izpildījuši otrās kārtas prasības, lai pamatotu savus secinājumus un sniegtu atbildes pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem".

Visbiežāk es komentēju uzņēmumu vadības ilgtspējas un korporatīvās pārvaldības jautājumus, lai veicinātu labu, caurspīdīgu pārvaldību Latvijā. Tomēr šoreiz uzskatu par savu pienākumu izcelt kliedzošu piemēru no augstākās tiesas priekšsēdētāja puses, kā nevajag darīt amatpersonai ar publisku kritiku pret saviem padotajiem, potenciāli ietekmējot arī citu padoto lēmumus.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša viedoklis, ko es nemaz nebiju cerējusi lasīt, nonāca manās rokās nejauši – man to ieteica. Žurnāla "Jurista Vārds" 5. septembra numura publikācija profesionāli piesaistīja manu interesi kontekstā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Tajā Strupiša kungs kritizēja savā pakļautībā esošas tiesneses lēmumu ar tekstu: "Ņemot vērā, ka lieta joprojām ir skatīšanā, man jābūt ļoti piesardzīgam, mēģinot pateikt, kā tad vajadzēja.". Tobrīd mulsumu radīja saturiskais piepildījums, kas acīmredzami norādīja uz pretējo. Jāsaka godīgi, ka veselīgas zinātkāres nolūkos sāku detalizētāk pētīt, kādi ētikas jautājumi ir nostiprināti tieslietu sistēmā. Un tad arī konstatēju, ka tiesnešu ētikas kodekss nepārprotami liedz komentēt procesā esošu lietu, kur nu vēl "pateikt, kā tad vajadzēja". Šāds secinājums man neļāva klusēt, tāpēc gribu dalīties vairākās pārdomas par lasīto.

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka tiesnešu algu palielinājuma grafiks ir ietverts likumā, to nepildot, būtu jāpārkāpj tiesiskās paļāvības princips, tādēļ viņš šādu lēmumu nevar atbalstīt.

Otrdien, 7. oktobrī, Valdība nolēma atbalstīt vakar Ministru kabineta komitejā akceptētos grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatalgas 2009. gadā atstāt nemainīgas salīdzinājumā ar šo gadu.

Ministru kabineta sēdē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atturējās balsojumā par grozījumiem likumā Par tiesu varu, saskaņā ar kuriem tiesnešu algas 2009. gadā netiks paaugstinātas. Tāpat G. Bērziņš Ministru kabineta locekļus informēja, ka Tieslietu ministrija ir saņēmusi arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja I. Bičkoviča viedokli, kurš uzskata, ka paredzētie grozījumi būtiski ietekmēs tiesu varas un tiesnešu neatkarības principu, Db.lv informē Inga Saleniece, tieslietu ministra preses sekretāre.

Tiesu prakses apkopojumā apskatītas galvenās preču zīmju tiesību normu piemērošanas problēmas Latvijas tiesās, Db.lv informē Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Analizēti ap 200 tiesu nolēmumi, kas pieņemti posmā no 2003. – 2006. gadam trīs tiesu instancēs: Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, kura saskaņā ar piekritības noteikumiem izskata preču zīmju strīdus pirmajā instancē, AT Civillietu tiesu palātā, kura ir apelācijas instance, un Senāta Civillietu departamentā kā kasācijas instancē. Ņemts vērā, ka Rīgas apgabaltiesai un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai ir uzdotas Kopienas preču zīmju funkcijas, līdz ar to šī prakse ir samērojama ar citu ES dalībvalstu tiesu un Eiropas Kopienu tiesas praksi.

Pētījumā konstatētas vairākas problēmas, kuru risināšanā 2003.–2006. gadā tiesu prakse bijusi svārstīga vai nepārliecinoša. Grūtības galvenokārt izpaužas attiecīgo tiesību institūtu un normu izpratnē un precīzā piemērošanā atbilstoši mūsdienu prasībām, ievērojot arī Eiropas Kopienu tiesas sniegto preču zīmju materiālo tiesību normu interpretāciju.

Vienotības Ētikas komisija atzinusi, ka tās biedrs Mārtiņš Greste ir nodarījis kaitējumu partijas reputācijai, taču nerosinās lemt par viņa izslēgšanu no partijas, liecina komisijas vadītājas Inas Druvietes.

Ētikas komisijas sēde notika pēc publikācijas portālā pietiek.com, kas atklāja, ka nepilnu mēnesi pēc Pasažieru vilciens valdes locekļa Vienotības pārstāvja Grestes stāšanās amatā par viņa privātuzņēmuma līzingā iegādāto automašīnu Mercedes Benz maksājumus sācis veikt Pasažieru vilciens.

Ētikas komisija trešdien nolēma, ka Greste ir pārkāpis Ētikas kodeksa 2. un 6.punktu, nodarot kaitējumu partijas reputācijai. Pārkāptajos punktos runāts par attiecībām ar sabiedrību un attieksmi pret partijas pārstāvēto politiku.

Greste Ētikas komisijas locekļiem uzrādījis iesnieguma kopiju, kurā Pasažieru vilciena valde aicināta pārslēgt līzinga līgumu atpakaļ uz viņa firmas vārda. Ētikas komisija arī aicināja Gresti apmaksāt mašīnas remonta izdevumus par periodu, kad tika veikti Pasažieru dzelzceļa valdes locekļa pienākumi. Greste pieļāvis iespēju, ka atmaksās uzņēmuma veikto maksājumu apmēru.