Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.
Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.
Stāsta likumdošanas priekšvēsture
2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.
Par visām šīm nebūšanām iepriekš gan žurnālā Dienas Bizness, gan portālā db.lv rakstīts vairākkārt, tostarp analizējot FID vadlīnijas, konkrētus naudas iesaldēšanas, aresta gadījumus, vien teoretizējot par to, kā izskatās praktiskais izpildījums, kad lieta nonāk līdz tiesai. Līdz šim aizstāvji runājuši rezervēti, jo nav prakses, ko izmeklētāji uzskata par ticamiem skaidrojumiem un kā organizē procesu. Ir bijušas sūdzības par pārsūdzības kārtību, ka tā netiek līdzi FID virzītajām lietām, ko šobrīd labo Saeimā, sakārtojot vismaz lietas formālo pusi. Sarmal Oil Ltd lieta ir vairāk par procesa jēgu, par to, ka uz frāzēm balstītas aizdomas var kļūt par pietiekamu pamatu tiesvedībai un mantas konfiskācijai. Un ne tikai – šī lieta ir arī par to, kā izmeklētājs ir ignorējis aizskartās mantas īpašnieka tiesības iesniegt paskaidrojumus, atspēkojot aizdomas.
Pusgadā līdz tiesai
Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV Bank kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu. Kas notika tālāk? Redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai neizdosies atrasts nemaz, lietā tika izdalīts process par mantas konfiskāciju. Tas viss šajā gadījumā noticis vien pusgada laikā. Vēl vairāk – lieta par naudas konfiskāciju jau ir nosūtīta uz tiesu.
Uzklausot zvērināta advokāta Kristapa Andersona izklāstu, rodas pamatotas šaubas, vai adekvāta izmeklēšana līdz tiesai vispār ir notikusi un kādā veidā notiek lietā noskaidrojamo apstākļu un procesa virzītājas FID aizdomu pārbaude, vai šis jautājums tiek pārlikts uz tiesas pleciem? Izskatot NILLTPFN likuma grozījumus Saeimas Aizsardzības komisijā, FID vadītāja Ilze Znotiņa deputātiem marta sēdē norādīja, ka FID nevar sniegt plašākus skaidrojumus aizskartās mantas īpašniekiem un tieši tā arī notiek. Proti, no naudas iesaldēšanas un visu tās aresta laiku līdz pat tiesas namam aizskartās mantas īpašnieks tā arī nezina, par kādu konkrētu darījumu, darījumu partneriem vai kādiem pārskaitījumiem satraucas izmeklētāji.
To izmeklētāji paziņo, vien dodot lietu uz tiesu, kas turklāt tiek nozīmēta 10 dienu laikā. Līdz ar to līdz tiesai aizskartās mantas īpašniekam ir jāsniedz informācija par visiem darījumiem, kādi vien bijuši konkrētajā finanšu iestādē, turklāt nereti visā apskatāmajā laika periodā. Sarmal Oil Ltd kontu ABLV Bank atvēra 2016. gadā, bet jau 2018. gada februārī sākās bankas likvidācija. Līdz ar to uzņēmuma skaidrojumi par visiem darījumiem kopā ar tos apstiprinošiem pierādījumiem aizņēma vairāk nekā 300 lapas, norāda Sarmal Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Tā kā lieta bija steidzama un arestētā summa klientam nozīmīga – vairāk nekā viens miljons eiro –, tika sagatavoti skaidrojumi, saņemtas izziņas no dažādu valstu iestādēm, rēķini, pavadzīmes, līgumi, kas iesniegti procesa virzītājai, no valstīm, kur tika veikta uzņēmējdarbība.
Uzņēmuma darbība saistīta ar dažādu kravu starptautiskiem pārvadājumiem, tādēļ arī attiecīgi dokumenti ir krievu un angļu valodā. Skaidrojums izmeklētājai iesniegts jau pērnā gada novembrī. Diemžēl izmeklētāji Sarmal Oil Ltd paskaidrojumus un pamatojošos dokumentus atteica pieņemt, tā vietā uzliekot pienākumu un pieprasot visus dokumentus iztulkot valsts valodā. “Klients uzskatīja, ka, tā kā viņa nauda ir arestēta, bet tulkošana prasa ievērojamus līdzekļus, kā arī laiku, tulkošana būtu jāveic procesa virzītājam, un lēmumu pārsūdzēja. Pēc vairāku instanču lēmumiem un sūdzību izvērtēšanas, Ģenerālprokuratūra šī gada 1. martā atbildēja, ka tomēr tulkošana jānodrošina aizskartās mantas īpašniekam. Ņemot vērā, ka tas bija gala lēmums no prokuratūras puses, Sarmal Oil Ltd 2. martā vērsās ar iesniegumu pie izmeklējas un informēja, ka visi dokumenti tiks iztulkoti, noformēti atbilstoši likuma prasībām un nekavējoties iesniegti procesa virzītājai, taču, ņemot vērā lielo apjomu, tulkošanai ir nepieciešams ilgāks laiks. Uz ko tika saņemta atbilde no izmeklētājas, ka iesniegums saņemts un pievienots lietas materiāliem. Diemžēl, par lielu pārsteigumu, nesagaidot Sarmal Oil Ltd paskaidrojumus, sagatavotos pierādījumus un to tulkojumus latviešu valodā, 1. aprīlī saņēmām izmeklētājas lēmumu un paziņojumu par lietas nosūtīšanu uz tiesu,” atklāj K. Andersons.
No fakta izriet, ka lieta uz tiesu tiek nodota, neņemot vērā nekādus skaidrojumus un pēc iespējas ātrāk, pieļaujot, ka aizskartās mantas īpašnieks nepagūs sagatavoties. “Es vēlos uzsvērt, ka attiecībā pret aizskartās mantas īpašnieku nav izteiktas nekādas aizdomas, ka tas būtu veicis kādas noziedzīgas darbības, vienkārši FID vai izmeklētājai ir aizdomas un liekas ticami, ka, iespējams, izmantojot uzņēmuma bankas kontu, notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Tiesā lieta nonāk, tikai balstoties uz procesa virzītājas pārliecību par to, ka ir tā un ne citādi, jo mana klienta skaidrojumi pat nav izlasīti un vērtēti,” saka K. Andersons.
Legalizācijas fakta neticamais pamats
K. Andersons atklāj, ka, tikai lietu nosūtot uz tiesu, aizskartās mantas īpašniekam tiek atklāts izmeklēšanas aizdomu konkrētais pamatojums un tas, viņaprāt, balstīts tikai uz pieņēmumiem. “Redziet, lēmumā, kas tiek sūtīts uz tiesu, minēts, ka klients sadarbojies ar uzņēmumiem, kas reģistrēti tādās valstīs kā Honkonga un Kanāda, kur uzņēmumu darbības kontrole esot vāja, reģistrācijas nosacījumi – zemi. Patiešām!? Šaubu pamats ir Kanāda? Vai arī tas, ka izmeklēšanā iesaistītajām kompānijām un sadarbības partneriem nav pieejamu interneta vietņu, būtu pamats konfiscēt naudas līdzekļus?” jautā K. Andersons, piebilstot, ka policijas izmeklētāja norāda arī uz kaut kādiem dokumentiem, kuriem esot viltojumu pazīmes. “Dokumentu viltošana pati par sevi ir krimināli sodāma un, ja tiešām tā šķiet un ar to tiek pamatots kriminālprocess, tad procesa virzītājam būtu atbilstoši jārīkojas. Tomēr nē, interese pierādīt sacīto nav, tas kalpo vien par pamatu, lai lietu ātrāk nodotu tiesai. Neskatoties uz Sarmal Oil Ltd pārstāvju gatavību sniegt paskaidrojumus un liecības par izmeklētājas interesējošiem jautājumiem, nekādi konkrēti pieprasījumi vai jautājumi no procesa virzītājas netika saņemti,” uzsver K. Andersons.
Kā īpašu juridiska pamatojuma “paraugu” K. Andersons atradis policijas norādes, kas ir loģiska un racionāla rīcība uzņēmējdarbībā. “Bankā iesniegts viens rēķins, kuru apskatot redzams, ka tas satur informāciju divās valodās – angļu un krievu, lai gan pats līgums ir krievu valodā,” procesa virzītājas lēmumu citē K. Andersons, piebilstot, ka tālāk seko apgalvojums, ka izrakstīt rēķinu divās valodās, ja līgums ir tikai vienā valodā, izmeklētājam šķiet aizdomīga lieta. “Vēl es šajā kriminālprocesā saskaros ar jaunu juridisku terminu – neloģiski, kuram neseko kāds dziļāks paskaidrojums. Neloģiska šķiet pat līgumu numerācija, aizdomīga arī esot sarežģīta darījumu shēma, jo policijas pārstāvjiem tā nav saprotama. Ko lai tagad iesāk? Visi uzņēmumi, kuri īsteno sarežģītus darījumus, būs aizdomīgi? Manuprāt, ka nē. Sarežģīta darījumu shēma neliecina par noziegumu!” tā K. Andersons, komentējot lēmumu, un piebilst, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu izmeklētājs noslēgumā pamato ar diviem galvenajiem pierādījuma vārdiem – “acīmredzami” un “visticamāk”.
Ilustratīvu tekstu no nosūtījuma tiesai K. Andersons citē: “Viss iepriekšminētais acīmredzami norāda, ka Sarmal Oil Ltd konts Latvijas kredītiestādē ir izmantots, lai, visticamāk, fiktīvu līgumu aizsegā legalizētu nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus lielā apmērā. Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, secināts, ka finanšu līdzekļi iegūti sarežģītā savstarpēju darījumu ķēdē starp vairākiem uzņēmumiem, kuriem nav acīmredzama ekonomiska pamatojuma Latvijā, un nav skaidra naudas līdzekļu sākotnējā izcelsme. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā iesaistīti vairāki ārvalstu uzņēmumi. Līdz ar to minētie fakti dod pietiekamu pamatu secinājumam, ka minētie uzņēmumi ir rīkojušies saistīti un ka arestētie naudas līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.”
Jau noslēguma daļā lēmumā tiek pateikts, ka Sarmal Oil Ltd nav iesniedzis ticamu līdzekļu izskaidrojumu. Izmeklētāja noklusē un nepievieno izdalītajiem materiāliem, kas nosūtīti tiesai, nevienu Sarmal Oil Ltd iesniegumu, paskaidrojumus. K. Andersons pieļauj, ka tādējādi, iespējams, izmeklētāja pat maldina gan uzraugošo prokuroru, gan tiesu par Sarmal Oil Ltd KPL 126. panta 3.1 daļā paredzēto pienākumu nepildīšanu.
Nav jābūt noziegumam, lai atņemtu naudu
Šis ir tas brīdis, kad policija pēc noklusējuma pasaka, ka nemaz negrasās pierādīt kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu, bet gan uz aizdomu pamata atņemt līdzekļus uzņēmumam Sarmal Oil Ltd. Advokāts norāda, ka rodas iespaids par darbu pēc principa, “jo mazāk aizskartais mantas īpašnieks zinās, paskaidros un pierādīs, jo mazāk izmeklētājiem būs jāpārbauda un jāvērtē un vieglāk varēsim konfiscēt!”.
Kā jau iepriekš Dienas Biznesā rakstīts, lai konfiscētu kontā esošu naudu, šobrīd nav nepieciešams pierādīt konkrētu noziedzīgu nodarījumu, atliek pateikt, ka aizskartās mantas īpašnieks, kas paliek nevainīgs tiesas un sabiedrības priekšā, policijai neticamā veidā ir ticis pie naudas, kas FID un procesa virzītāja izpratnē ir noziedzīgi iegūta, un tā ir jākonfiscē. Turklāt – šajā gadījumā pat nevērtējot pierādījumus, kas pamatotu un izskaidrotu naudas izcelsmi. Zināms, ka FID vadītāja Ilze Znotiņa piedalījusies izglītojošos semināros tiesnešiem, kur likumu piemērošanas skaidrojumu gaitā, īsi runājot, liek vienādības zīmi starp nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļiem un noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Proti, aizskartās mantas īpašniekam ir ticami jāskaidro nenoskaidrotā izcelsme un, ja viņš to nedara ticami, tad līdzekļus pielīdzina noziedzīgi iegūtiem. Ir pienācis brīdis, kad tiesai būs jāizšķiras, vai šī vienādības zīme ir tik vienkārši ieliekama. “Bažas piepildās – ignorējot pierādījumus, uz tiesām virza formāli izmeklētas naudas konfiskācijas lietas!” no Sarman Oil Ltd lietas secina zvērināts advokāts Kristaps Andersons.
