Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Palielinoties atkritumu daudzumam, vairs nav iespējams vienkāršā veidā nodrošināt, ka tie tiek savākti, tāpēc bija vajadzīgs radīt mehānismu, ka tas, kurš atkritumus rada, līdzfinansē arī šo atkritumu savākšanu. Tas, protams, nenozīmē, ka tiek savākti tieši konkrētā uzņēmuma radītie atkritumi, bet tiek savākti tāda veida atkritumi. Piemēram, ja uzņēmums ir importējis kartonu, tad tiek savākts tieši kartons - īsāk sakot, netiek izsekots tieši viņa kastei. No šā gada janvāra ir spēkā šāda pati sistēma attiecībā uz vienreiz lietojamiem galda traukiem.

Latvijā šajā sektorā ir divi lieli spēlētāji - "Zaļā josta" un "Zaļais punkts". Vēsturiski "Zaļais punkts" bija pirmais, un "Zaļā josta" nāca kā alternatīva organizācija, kas piedāvāja iespēju izvēlēties un, pēc manām domām, arī palīdzēja tirgum attīstīties dinamiskāk un aktīvāk. Paralēli tirgū ir arī vairāki mazi spēlētāji, kas ir specializējušies uz nišu produktiem. Attiecībā uz videi kaitīgām precēm mēs sevi uzskatām par tirgus līderi, savukārt iepakojuma jomā esam otrs lielākais tirgus dalībnieks.

Kādēļ Jūs, kā šī uzņēmuma valdes priekšēdētājs, darbojaties tieši šajā nozarē?

Mana personiskā dzīves uztvere ir "zaļa", bet tā ir "ierobežoti zaļa", skatoties no uzņēmēja viedokļa. Es neatbalstu dzīvošanu zaru būdiņā un pārtikšanu no kaltētām sēnēm, kas būtībā būtu absolūti "zaļš" dzīvesveids. Mēs - kā moderni patērētāji - tomēr gribam izjust komfortu, kas ir radīts pasaulē, tādēļ es uzskatu, ka cilvēkam ir jāpatērē to, ko viņš ir pieradis patērēt, bet ar savu darbību ir jācenšas minimāli ietekmēt dabu vai maksimāli samazināt savu ietekmi. Piemēram, tas varētu izpausties izvēlē veikalā ņemt vai neņemt plastmasas maisiņu vai katru apelsīnu likt savā maisiņā, vai visus vienā. Es ar privātajā dzīvē cenšos būt "zaļš", piemēram, lietoju veļaspulveri, kas nenodara ļaunumu videi vai mājā, ierīkojot apkures sistēmu, izvēlos siltumsūkni, kas nerada izmešus gaisā un ir ekoloģiski vistīrākais šobrīd. Tas nozīmē, ka man ir paveicies - mana iekšējā pārliecība saskan ar to, ko es runāju un ikdienā daru.

Jūs minējāt piemēru, kā cilvēkam dzīvot "zaļi", vai, vērojot darba kolēģus un Latvijas sabiedrību kopumā, Jūs redzat arī šādu tendenci - sabiedrībai kļūt "zaļākai"?

Runājot par "Zaļo jostu", cenšamies izvēlēties biroja vajadzībām otrreiz pārstrādāto papīru, izmetot atkritumos, šķirojam stikla un papīra izstrādājumus. Arī mūsu veidotie vizuālie materiāli un bukleti ir no otrreiz pārstrādāta papīra. Bet, ja mēs runājam par sabiedrību kopumā - ja mēs cilvēkam uz ielas pajautāsim, kas viņu vides jomā satrauc, katrs otrais atbildēs, ka viņu satrauc plastmasas maisiņi, pudeles, un tas liecina, ka cilvēki Latvijā ir aizdomājušies par šo problēmu, bet jautājums, cik daudzi rīkojas, lai to novērstu. Es personīgi zinu daudzus, kurus veikalā kaitina plastmasas maisiņu kaudzes un kuri cenšas atteikties no tiem, bet te mēs saskaramies ar nākamo problēmu - veikalu politiku vai higiēnas prasībām. Es uzskatu, ka ir jālauž sabiedrības stereotipi vai domāšanas veids, kas nav vienas dienas darbs, bet palēnām situācija mainās. Ceļoties labklājības līmenim, cilvēkam vairāk laika paliek padomāt par to, ko viņš rada sev apkārt. Kamēr vienīgais mērķis ir izdzīvot, tikmēr tas nav tik svarīgi. Kad līdzekļi atļauj izvēlēties, tad cilvēks mēģina no visa izvēlēties dabīgāko.

Kāds "Zaļajai jostai" bija pagājušais gads? Būtiskākie notikumi nozarē un uzņēmumā.

Uzņēmuma apgrozījums attiecībā pret 2005. gadu ir pieaudzis uz pusi, kas nozīmē, ka mēs ļoti strauji attīstāmies. Tas lielā mērā skaidrojams ar izmaiņām tirgū. No pagajušā gada 1. jūlija stājās spēkā prasības par videi kaitīgo preču apsaimniekošanu. Šajā sistēmā mēs aktīvi iesaistījāmies un tas ievērojami palielināja gan mūsu klientu skaitu, gan apgrozījumu. Būtiski bija tas, ka mēs iesaistījāmies jaunā sektorā un spējām piedāvāt saviem klientiem papildus servisu - tiem uzņēmumiem, kas bija ar mums noslēguši līgumus par iepakojuma apsaimniekošanu, piedāvājam arī videi kaitīgo preču apsaimniekošanu.

Katru gadu paliekam arī gudrāki - nododam arvien precīzāku izglītojošo informāciju, sniegtie pakalpojumi kļūst kvalitatīvāki, klientam saprotamāki un vienkāršāki. Kā sekas tam ir vairāku tiešām lielu līgumu noslēgšana par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, kas ievērojami izmainīja mūsu bilanci un veicināja izaugsmi. 2004.gadā mums bija 423 klienti, 2005. gadā - 681 klients, bet 2006.gada beigās jau tuvu pie 1100 klientiem. Katru gadu arī palielinās atkritumu daudzums, kas nonāk mūsu pārziņā.

Pagājušā gada peļņa pagaidām nav zināma. Tomēr vēlos atzīmēt, ka, lai gan uz papīra peļņa izskatīsies pietiekami liela, reāli tā visa tiek novirzīta tālāk uzņēmuma attīstībā. Līdz ar to nevar runāt par peļņu, no kuras tiek pirktas jaunas mašīnas un celtas jaunas mājas.

Raksturojiet lūdzu savus klientus.

Mūsu klients - vēlreiz atkārtošos - ir, pirmkārt, uzņēmums, kurš, ievedot preci Latvijā vai ražojot preci Latvijā, pievieno tai iepakojumu - pēc iepakojuma likuma definīcijas "iepakotājs", otrkārt, uzņēmums, kas mazumtirdzniecībā vai sabiedriskajā ēdināšanā realizē vienreiz lietojamos galda traukus, treškārt, videi kaitīgo preču importētājs. Runājot par ģeogrāfisko sadalījumu, tad procentuāli nospiedošais vairākums klientu darbojas Rīgā vai Rgas rajonā. Ja runā par lielumu, tad tie ir uzēmumi, kuriem ir, sākot no 300 kg līdz pat tūkstošiem un simtiem tonnu iepakojuma gadā. Līdzīgi ir arī ar videi kaitīgo preču importētājiem - no maza līdz lielam. Arī pie mums ir vērojama situācija, ka 20% no visiem uzņēmumiem dod 80% apgrozījuma, bet tas nenozīmē, ka mēs vērību nepievēršam arī maziem uzņēmumiem - attieksme pret visiem ir pilnīgi vienāda.

Ko uzņēmumiem dod sadarbība ar "Zaļo jostu"?

Uzņēmumam ir vairākas alternatīvas. Pirmkārt, tas var maksāt dabas resursu nodokli pilnā apmērā, bet tas sanāk stipri dārgāk, nekā nodrošināt apsaimniekošanu. Patlaban, ja runājam par iepakojumu, mūsu apsaimniekošanas likme ir vairāk nekā piecas reizes zemāka nekā dabas resursu nodoklis par iepakojumu. Attiecībā uz videi kaitīgajām precēm - mūsu tarifs veido 50 līdz 60% no dabas resursu nodokļa. Tā kā tas uzņēmumiem ir materiāli izdevīgi. Otrkārt, likumdošana par iepakojuma un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu nenozīmē tikai savākšanu un pārstrādi, tas ir pasākumu komplekss, kas ir jānodrošina. Piemēram, ir jānodrošina savākšana un pārstrāde visas Latvijas teritorijā, bet mūsu valstī nav tāds atkritumu savācējs, kas darbojas visā Latvijas teritorijā. Mēs esam neitrāla organizācija, kas sadarbojas gandrīz ar visiem Latvijas atkritumu apsaimniekotājuzņēmumiem. Likumdošanā ir uzlikts pienākums nodrošināt arī izglītojošos pasākumus. Mēs ļoti daudz laika, enerģijas un līdzekļu veltam šiem pasākumiem. Atbilstoši likumam, ir jānodrošina arī pārstrādes jaudu radīšana latvijā. Viens ir savākt, otrs pārstrādāt un vēlams pārstrādāt Latvijā, nevis eksportēt.

Vēl viena alternatīva ir uzņēmumam nodrošināt atkritumu savākšanu pašam, tomēr, ja paraugās uz klasisku preču kustību - uzņēmums ir ievedis iepakotu preci, piemēram, limonādi, kas ir bijusi uz koka paletes, kartona kastēs, stikla vai PET pudelēs. Lielākajā daļā gadījumu šis iepakojums nepaliek noliktavā, tas tiek nosūtīts mazumtirdzniecībā, tālāk pudele nonāk pie iedzīvotājiem, un uzņēmumam pašam fiziski nav iespējams nodrošināt šo atkritumu savākšanu, jo viņš nespēj izsekot šiem atkritumiem. Tas nozīmētu, ka vienā brīdī uzņēmumam ir jākļūst no tirgotāja par atkritumu savācēju, kas tam nav izdevīgi.

Kādi jauninājumi uzņēmējus saistībā ar vides aizsardzību sagaidīja, sākoties šim gadam? Vai vēl kādas izmaiņas gaidāmas tuvākajā nākotnē?

Līdz šā gada janvārim, uzņēmums, kas veica apsaimniekošanu, ieguva dabas resursu nodokļa atlaidi, bet no šā gada 1. janvāra tiek piemērots simtsprocentīgs atbrīvojums no dabas resursu nodokļa. Līdz ar to šāds uzņēmums zaudē nodokļu maksātāja statusu. Tas ievērojami atvieglo uzņēmuma ikdienas darbību, jo nav jāveic liekas formalitātes.

Sākot ar šā gada janvāri, ir stājies spēkā arī atbrīvojums no dabas resursu nodokļa par vienreiz lietojamiem traukiem un galda piederumiem.

Šogad mainījusies arī atsevišķu videi kaitīgo preču uzskaites sistēma, piemēram, līdz šim baterijas tika uzskaitītas pēc realizācijas vērtības latos, kas radīja neizpratni - sanāca, ka ķīnieu baterija nodarīja mazāku kaitējumu videi nekā dārga, kvalitatīva baterija. No pirmā janvāra uzskaite notiek kilogramos. Līdzīgi ir ar akumulatoriem - arī attiecībā uz tiem bija uzskaite gabalos, tagad ir uzskaite kilogramos.

Attiecībā uz iepakojumu tagad atsevišķi tiek uzskaitīts koks. Līdz šim vienā kategorijā bija koks, kartons, papīrs, dabiskās šķiedras utml, tad tagad koks ir atdalīts kā atsevišķa apsaimniekojamā pozīcija.

Domāju, ka arī nākotnē sekos izmaiņas atkritumu likumdošanā, piemēram, varētu tikt ieviestas jaunas nodokļu likmes atsevišķām atkritumu pozīcijām, iespjams, savādākā veidā uzņēmēji tiks stimulēti tam, lai nodrošinātu savu radīto atkritumu savākšanu un pārstrādi, nevis nonākšanu izgāztuvēs. Precīzi pateikt es nevaru, bet skaidrs, ka izmaiņas vēl būs, jo mēs esam pieraduši no dabas ņemt neskatoties, kur pēc tam to visu liekam. Patēriņš pieaug, mēs gribam arvien skaistāk iepakotas lietas vai visādus jaunus materiālus, bet ir jādomā par to, kā nodrošināt, lai netiktu nodarīts kaitējums videi.

Kādi ir galvenie videi draudzīgas uzņēmējdarbības plusi un mīnusi?

Slēdzot līgumu ar mums, uzņēmējs sper pirmo soli videi draudzīgas uzņēmējdarbības virzienā. Tādējādi uzņēmējs zina, ka tas atkritumu daudzums, ko viņš ir radījis, tiks savākts un pārstradāts. Pirmkārt, uzņēmums ieguvis morālu mierinājumu, otrkārt, viņam tas ir arī materiāls ieguvums. Ieguvums ir atbrīvojums no dabas resursu nodokļa - tiek maksāts mazāk, jo uzņēmējs rīkojas videi draudzīgi. Ja skatās globālāk, nesaistīti ar likumdošanu, tas ir jautājums ar skatu nākotnē. Ja raugāmies tikai uz šodienu, uz konkrēto brīdi, tad labi apzinamies, ka būt videi draudzīgiem, tas ir dārgāk. Piemēram, lietot videi draudzīgākas ķīmijas, vai drukāt materiālus uz otrreiz pārstrādāta papīra. Lielākajā daļā gadījumu tas ir dārgāk, lai gan ir arī patīkami izņēmumi, piemēram, "Papīrfabrika Līgatne" ražotais otrreiz pārstrādātais papīrs, ir lētāks nekā papīrs, kas ir gatavots no celulozes - pirmreizējām izejvielām. Tas pats attiecas arī uz iedzīvotāju rīcību ikdienā - mums veikalā ir iespēja izvēlēties - ņemt plēves maisiņu vai papīra. Papīra maisiņš ir dārgāks, bet ilgtermiņā - mūsu bērniem - tas ir lētāk. Varbūt viņiem nāksies visas šīs izgāztuves pārrakt un kaut ko darīt ar tiem plastmasas kalniem, kas tajās ir apglabāti.

Varbūt Jūs varētu nosaukt kādu konkrētu videi draudzīgu uzņēmumu Latvijā, kas izpilda vairāk nekā tikai likumdošanas prasības un varētu kalpot kā piemērs citiem?

Es negribu konkrētus piemērus minēt. Mēs varam paskatīties no patērētāju viedokļa, ko mēs redzam veikalu plauktos. Mēs kā patērētāji pieprasām arvien vairāk iepakotas preces, tādējādi vairojot iepakojuma apjomus, no otras puses mēs tomēr redzam, ka atsevišķi uzņēmumi maina iepakojumu uz videi draudzīgāku, piemēram, vairāki uzņēmumi maizi sāk iepakot nevis plastmasas, bet gan papīra maisiņos. Otrs, ko vēlos akcentēt, ieviešot uzņēmuma iekšienē resursu taupīšanu, piemēram, papīra aprakstīšanu no abām pusēm, vai dokumentu lietošanu elektroniskā veidā, mēneša beigās redzam, cik daudz papīra ir ietaupīts.

Jūsu vērtējumā, vai Latvijas uzņēmumus var uzskatīt par videi draudzīgiem? Kas uzņēmējiem (tiem, kuri tādi ir) liek būt videi draudzīgiem - stingrā likumdošana, izdevīgums vai laba griba?

Es domāju, ka Latvijai pēcpadomju depresīvais jeb ražošanas krituma periods tādā ziņā ir nācis par labu, jo Latvija ir ļoti daudz atbrīvojusies no neekonomiskām, vidi piesārņojošām tehnoloģijām un procesiem. Atdzimstot ražošanai, mēs cenšamies ieviest jaunas, progresīvas tehnoloģijas, un, ja mūs salīdzinātu ar vecās Eiropas valstīm, mēs daudzās lietās būtu pat labāki. Piemēram, kad Latvijā ienāca datori, tad tie bija daudz labāki nekā vairākās citās Eiropas valstīs, jo mums nebija vecā bagāža, uzreiz gājām uz modernākām tehnoloģijām. Tas pats attiecas arī uz ražošanu - daudzas vides aizsardzības prasības tika ieviestas pēc augstākās robežas. Es Latviju neuzskatu par zemi, kurā būtu lielas ekoloģiskās problēmas - tieši otrādi - pie mums tās arvien vairāk tiek novērstas.

Kā raugāties uz Eiropas Savienības ideju, ka par smagiem ekoloģiskajiem noziegumiem nākotnē būs piemērojams arī cietumsods? Vai Latvijā ir bijuši gadījumi, kad, Jūsuprāt, tāds soda mērs būtu bijis nepieciešams?

Te ir jautājums par šī nozieguma definīciju - kas tiek nosaukts par noziegumu, ja, piemēram, avārija ir neplānota, tāda, kuru nevar laicīgi prognozēt, tad to nosaukt par noziegumu nebūtu pareizi. Protams, uzņēmumam finansiāli jālīdzdarbojas seku novēršanā. Ja tiek definēta apzināta uz vides piesārņojumu veikta darbība, tad - jā. Tādā gadījumā tas tiešām ir ekoloģisks noziegums, kas būtu attiecīgi sodāms. Ir rūpīgi jāizvērtē, nedrīkstētu krist pārmērībās. Lielākā daļa Latvijas ekoloģisko katastrofu ir notikušas daudzu faktoru nelabvēlīgas sakritības rezultātā. Apzināti lieli ekoloģiski noziegumi Latvijā pēdējā laikā nav bijuši.

Kā vērtējat vides izglītību Latvijā kopumā un vides speciālistu sagatavošanu Latvijas augstskolās? Vai izjūtat speciālistu trūkumu?

Vides nozarē ir problēma ar definīciju, kas ir vides speciālists. Būtībā ainavu arhitekts arī ir vides speciālists, tāpat ķīmiķis vai fiziķis, kas strādā ar piesārņojuma novēršanu, bet neapšaubāmi speciālistu trūkums pastāv.

Runājot par vides izglītību, vispārizglītojošajās skolās, nav vides izglītības priekšmeta - vides izglītība ir integrēta vairākos mācību priekšmetos, kā rezultātā civēks netiek apzināti gatavots vides aizsardzībai. Attiecībā uz augstskolām varbūt nav īsti apzināts, kas darba tirgū ir nepieciešams.

Ja runā par skolēnu izglītību, tad iniciatīvu daudzos gadījumos mēs esam uzņēmušies paši. Ne vienmēr var gaidīt iniciatīvu tikai no valsts puses, arī privātiem uzņēmējiem ir jārīkojas. Līdzīgi ir ar speciālistu sagatavošanu, ja uzņēmumu asociācijas vērsīsies ministrijās, sakot, ka ir speciālistu trīkums, tad kaut kas tiks darīts, lai situāciju uzlabotu, bet tai jābūt abpusējai sadarbībai.

Kādas ir "Zaļās jostas" aktivitātes vides izglītības jomā?

Mēs vides izglītību orientējam uz vairākiem informācijas saņēmējiem, viens ir izglītības iestādes, sākot no pirmajām klasītēm, beidzot ar skolotājiem, otrs - sabiedrība kopumā, trešais - uzņēmumi. Segments, kurā mēs strādājam, ir diezgan plašs. Ja runājam par skolām, regulāri veidojam grāmatas skolēniem, esam izdevuši arī rokasgrāmatu skolotājiem, tiek organizēti skolu projekti, kur aicinātas piedalīties visas Latvijas skolas. Lai veicinātu sabiedrības vides izglītību, organizējam regulārus seminārus pašvaldībās, kur tiek runāts, ko var darīt ierindas iedzīvotājs vides aizsardzības jomā, kādi ir valsts plāni šīs jomas attīstībai. Tikko arī esam izdevuši bukletu "Patērē ar prātu", kurš informē sabiedrību ne tikai par atkritumu šķirošanu, bet arī sniedz ieskatu, kā jebkurš no mums, piedomājot pie tā, ko un cik viņš lieto ikdienā, pats reāli var ietekmēt gan resursu saglabāšanu, gan vides aizsardzību. Tuvākajā laikā plānots izveidot interaktīvāku mājaslapu, lai cilvēks mūsu organizāciju var izmantot kā palīgu. Vēl mēs paralēli sadarbojamies ar citām sabiedriskajām organizācijām, piemēram, Pasaules dabas fondu, Vides aizsardzības klubu, jo kopīgs darbs ir stipri pamanāmāks.

Eiropas Parlaments pirms dažām dienām izplatīja paziņojumu, ka Eiropas Savienība rada milzīgu atkritumu daudzumu katru gadu, tādēļ tiekot plānota jauna direktīva, kas noteiks, ka atkritumu daudzums dalībvalstīs ir jāsamazina. Vai esat kaut ko dzirdējis par šādu direktīvu?

Mūsu bizness būtībā ir vērsts uz to, lai mēs izpildītu šādu direktīvu prasības, lai mēs realizētu to, ka atkritumi tiek savākti un pārstrādāti, nevis nonāk izgāztuvēs. Ja tiks paaugstinātas prasības, kas noteikts, ka vēl mazāk materiālu var nonākt izgāztuvēs, tas nozīmēs, ka atsevišķu preču vai materiālu grupas, kurām pašlaik netiek uzliktas prasības, būs speciāli jāsavāc un jāpārstrādā. Vēl citām precēm varētu tikt piemērota līdzīga sistēma kā iepakojumam un videi kaitīgajām precēm. Iespējams tiks izvirzītas prasības attiecībā uz noglabājamiem atkritumiem, piemēram, tiem visiem būs jābūt šķirotiem. Tiks meklēti veidi, kā atkritumu daudzumus samazināt, tomēr velosipēdu no jauna neizgudros. Lai atkritumus samazinātu, kaut kādu daļu no tiem ir jāsašķiro un jāpārstrādā, vai jāatšķiro un jāsadedzina, tā vienkārši atkritumu mazāk nekļūs, to kļūs arvien vairāk. Šis ir tikai uzmetums jaunajai direktīvai. Domāju, ka pat Eiropas Parlamentā šobrīd nav skaidrība, kādā veidā panākt šo mērķi, ir tikai vīzija, kas ir jāpanāk.

Kādēļ atkritumu šķirošana Latvijā ir tik zemā līmenī - tās ir valstiska mēroga organizatoriskas problēmas vai iedzīvotāju attieksmes jautājums?

Nevajag pašiem sevi par zemu novērtēt. Atkritumu apsaimniekošanas situācija Latvijā nemaz nav tik sliktā stāvoklī. Salīdzinot ar citām valstīm, mums tā noteikti nav sliktāka un, iespējams, pat labāka. Pie mums tā stereotipiski ir pieņemts atkritumu šķirošanas jomā par piemēru ņemt Vāciju, bet jautājums ir, cik mēs esam ar mieru ziedot, lai pie mums tā būtu. Iedzīvotājiem pirmais arguments parasti pret atkritumu šķirošanu ir - vai tad es virtuvē likšu trīs miskastes? Arī namu pārvaldes bieži vien negrib nodrošināt vietu, kur konteinerus novietot. Tas ir sarežģītāks process. Tā nav tikai kāda nevēlēšanās, tas ir apstākļu kopums, kas neļauj šo sistēmu momentā realizēt. Turklāt pāri visam ir jautājums, kurš par to maksās. Vai mēs esam ar mieru maksāt par pieciem dažādiem dalītās vākšanas konteineriem pagalmā un piecām dažādām mašīnām, kas izved katru no šiem konteineriem?

Arī Rīgā drīzumā ir plānots ieviest dalīto atkritumu savākšanas laukumus, kur ikviens varēs piebraukt ar savu mašīnu, sašķirot atkritumus un izmest par velti. Ja runājam par videi kaitīgām precēm, mums pat ir pienākums nodrošināt ka visā latvijā šīs preces par velti tiek pieņemtas. Piemēram, skolās un lielveikalos ir nodrošināta iespēja izmest izlietotās baterijas. Šī sistēma darbojas, varbūt tā netiek skaļi reklamēta. Katram pie mājas tāpat nepieliks dalītās vākšanas konteineru, jo tas, pirmkārt, nav fiziski iespējams un, otrkārt, tas ne vienmēr ir ekonomiski pamatoti. Ja runā par Rīgas centru, tas ir atsevišķs gadījums, kur nav pat nodrošināti parastie konteineri, kur nu vēl dalītie, bet arī to tuvākajā nākotnē ir plānots mainīt. Ideāli nebūs nekad, katrā mājā nekad nebūs šķirojamā rūpnīca. Attīstoties tehnoloģijām, es domāju, ka Latvijā ir gaidāms liels solis uz priekšu arī atkritumu pārstrādē.

Kur nonāk savāktie šķirotie atkritumi - bieži vien dzird cilvēkus sakām, ka šķirotie atkritumi tāpat tiek sabērti kopā ar nešķirotajiem, vai tādām bažām ir pamats?

Cilvēki uzskata, ka Latvijā nekas nenotiek, bet patiesībā notiek un tiek pārstrādāts diezgan daudz dalīto savākto atkritumu. Tajā brīdī, kad tie ir savākti tie vairs nav atkritumi, bet gan otrreizēja izejviela. Piemēram "Papīrfabrika Līgatne" ražo tikai otrreizēji pārstrādātu papīru. Valmierā tiek ražoti olu paliktņi no otrreizēja izejmateriāla, un tūlīt sāks darboties uzņēmums, kas ražos siltumizolācijas materiālu no otrreizēja papīra. Latvijā pietiekami augstā līmenī ir koka pārstrāde, lai gan savākšana pieklibo. Daudzas bojātās koka paletes, tiek savāktas, saremontētas un nonāk atpakaļ tirgū. Problēmas ir ar plastmasas pārstrādi, jo plastmasas ir ļoti dažādas, to nevar kā kopīgu masu pārstrādāt. Latvijā šobrīd lielākoties ir nodrošināta tikai viegli identificējamu un viendabīgu plastmasu pārstrāde. Runājot par stikla pārstrādi, uzņēmums "Grīziņkalns" no stikla ražo lustru kupolus un citus dekoratīvos stikla izstrādājumus, tomēr lieli savāktā stikla apjomi tiek eksportēti - jo Latvijā pietrūkst pārstrādes jaudas. Ar metāla pārstrādi mums nav problēmu - "Liepājas metalurgā" skurstenis kūp visu laiku. Ir vēl arī vairāki uzņēmumi, kas Latvijā nodarbojas ar alumīnija pārstrādi. Protams, vēl ir ļoti daudz, ko darīt.

Cik daudz no atkritumiem tiek eksportēts?

Mēs nerunājam vairs par atkritumiem, bet par otrreizējām izejvielām. Vairāk kā 50% no savāktā papīra un kartona šobrīd tiek eksportēti, bet "Papīrfabrika Līgatne" patlaban tiek rekonstruēta, un kad tā atvērs nākamo kārtu, tad varbūt no citām valstīm mēs pat importēsim. Daudz polimērmateriālu tiek eksportēts uz Ķīnu - ekonomisko apsvērumu dēl, nevis tādēļ, ka Latvijā nebūtu, kur tos pārstrādāt. Koks un metāls gandrīz viss tiek pārstrādāts Latvijā. Stiklu lielākoties eksportējam, jo nepietiek pārstrādes jaudas. Bija Latvijā uzņēmums, kas ražoja stikla pudeles, diemžēl tagad tas ir bankrotējis. Šis ir tas sektors, kur visvairāk tiek eskportēts. Ja runā par videi kaitīgām precēm, lielākā daļa riepu pašlaik tiek sadedzinātas Brocēnu cementa rūpnīcā, kur tās tiek izmantotas kā kurināmais, baterijas tiek eksportētas ārpus Latvijas pārstrādei, jo tās šeit nav ekonomiski izdevīgi pārstrādāt. Tuvākajā laikā Latvijā atvērsies ledusskapju pārstrādes rūpnīca.

Kādas ir "Zaļās jostas" ieceres šim gadam - būtiskākie ieplānotie darbi?

Kā jebkuram uzņēmumam, mūsu nākotnes plāni ir turpināt attstties. Turpināt nostiprināt savu pozīciju tirgū, no vienas puses, no otras puses - līdzdarboties Latvijas vides aizsardzībā. Mēs par savu pienākumu uzskatām līdzdarboties vides sakopšanā un samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu. Šīs vēlmes sakrīt gan ar Latvijas, gan Eiropas likumdošanas prasībām. Kā savu misiju redzam līdzdarboties jaunu pārstrādes jaudu radīšanā Latvijā. Turpināsim izglītot sabiedrību. Mums katru gadu ir arvien vairāk, ko darīt. Šis sektors tik dinamiski attīstās, ka mēs varam plānot, kas notiks šogad, bet, kas notiks pēc diviem gadiem, to ir ļoti grūti prognozēt. Ja paskatāmies, cik strauji sektors ir pēdējos piecos gados attīstījies, tad to varētu dēvēt par vienu no "gazeles" sektoriem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Tiecas pēc individualitātes

Anda Asere,06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Topinambūrs dodas uzvaras gājienā

Linda Zalāne,30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alerģija pret veikalos nopērkamajiem krēmiem Agritu Jērumu aizvedusi pie dabīgu smaržu veidošanas meistarklasēm Smaržas burvība

Agrita pirms vairāk nekā deviņiem gadiem saskārās ar alerģisku reakciju pret veikalā pirktiem sejas krēmiem, kuri izraisīja acu asarošanu, šķaudīšanu. Apzinoties, ka ādas kopšanas līdzekļi tomēr ir vajadzīgi, viņa nokļuva dabīgās kosmētikas meistarklasē, kur uzzināja arī par ēteriskajām eļļām. Sākumā viņa vadījās pēc gatavām receptēm, izgatavojot pirmo krēmu, bet ar laiku, arvien drošāk eksperimentējot, pievērsās arī dabīgajām smaržām.

«Pieļauju, ka alerģisko reakciju izsauca konservanti un sintētiskās smaržvielas. Tā radās mana šodienas nodarbošanās. Es aicinu cilvēkus negaidīt, kad ķermenis sāks protestēt, bet jau laikus pāriet uz dabīgām alternatīvām. Protams, tas nav vienkārši. Arī man sākumā bija žēl izmest visas savas skaistās gatavo smaržu pudelītes, taču nespēju tās kādam atdāvināt, jo zināju, kas tajās iekšā,» klāsta Agrita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tukums Airport neatsakās no plāniem par Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanu

LETA,16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes laikā Lietuvas darba tirgus sašķēlies trīs daļās - valsts sektorā, kas iesūc Eiropas Savienības naudu un nepavisam nedzīvo slikti, mazā grupiņā ļoti bagātu oligarhu un privātajā sektorā strādājošajos, kuru dzīve diemžēl nepavisam nav rožaina. Šādu vērtējumu izteicis zviedru sociologs Čārlzs Vulfsons, kas pats vairāk nekā desmit gadus dzīvojis Lietuvā.

Algu samazinājums, darbinieku atlaišanas apmēri un centieni pielāgoties ekonomiskajām grūtībām krīzes laikā Lietuvas valsts un privātajā sektorā norisinājušies atšķirīgi. Vienlaikus būtiski pieaudzis ēnu ekonomikas īpatsvars, un faktiski krīze Baltijas valstīs vēl nav beigusies, jo šī darba tirgus sašķeltība vēl aizvien nemazinās, norādījis Linšēpingas universitātes profesors, piedaloties Lietuvas Seimā rīkotajā seminārā Darbaspēka migrācija Baltijas jūras valstīs: Tendences un perspektīvas.

Pēc Vulfsona teiktā, tajā līmenī, kur nepieciešama augsta kvalifikācija un par to tiek labi maksāts, Lietuvā valsts sektors salīdzinājumā ar vecajām ES dalībvalstīm ir diezgan liels. Toties tajā līmenī, kur intensīvs fiziskais darbs ir svarīgāks par izglītību, visur dominē privātais sektors. Lietuvas un lielā mērā arī citu jauno dalībvalstu īpatnība ir tāda, ka šai jomā visai plaši izplatīts nelegālais, oficiāli neapmaksātais darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atrod optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru

Anda Asere,01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA PVStream radītā sistēma palīdz īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī ļauj attālināti aprēķināt saules bateriju uzstādīšanas izmaksas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan saules enerģijas tehnoloģijas kļūst lētākas, kopējās to uzstādīšanas izmaksas joprojām ir augstas, jo ievērojamu daļu veido administratīvie izdevumi – jāveic precīzi aprēķini un mērījumi, kā arī jāsagatavo tehniskā dokumentācija. PVStream automatizētā platforma ļauj šīs izmaksas samazināt, palīdzot īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī novēršot nepieciešamību pēc integrācijas un pārslēgšanās starp lietojumprogrammām. PVStream komandas speciālisti Dmitrijs Sergejevs un inženierdoktors Andrejs Snegirjovs DB norāda, ka šobrīd platformas pamatizstrāde tuvojas noslēgumam – tiek pārbaudīta funkcionalitāte un tuvākajā laikā būs pieejama arī platformas komerciālā versija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Suvenīru un dizaina preču uzņēmumam SIA Typical ir divas pastkaršu kolekcijas – Typical Latvian un Touch of Nature, no kurām lielāko pircēju atsaucību izpelnījusies kartīšu sērija par tipiskajiem latviešiem

«Tajā atspoguļojam nevis tradicionālo, bet tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos. Viena no manām mīļākajām pastkartēm ir bērzu sulas tecināšana, jo tā rīkojas tipisks latvietis pavasarī. Cenšamies notvert šādus mirkļus, sadarbojoties ar dažādiem fotogrāfiem,» saka Elīna Bērziņa, SIA Typical līdzīpašniece.

Viņa uzskata, ka visdārgākais, ko otram var uzdāvināt, ir laiks. Īsziņas pazūd līdz ar jaunu telefonu, bet, kad uznāk slikts garastāvoklis, var paņemt kasti ar pastkartēm, nopūst putekļus un izlasīt atziņas no draugiem.

Ideja par šādām pastkartēm radās Elīnas biznesa partnerei Ievai Garjānei, viņa aizraujas ar pastkaršu sūtīšanu, un viņai patīk fotografēt. Tieši tobrīd Elīna meklēja savu ceļu, un Ieva piedāvāja šo ieceri attīstīt kopīgi. Lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū, Gulbenes pašvaldība izsludināja konkursu par finansējumu, viņas uzrakstīja biznesa plānu un saņēma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar zīmola Nordic Club House dibinātāju Rinaldu Trukšu

Lelde Petrāne,13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zīmola Nordic Club House dibinātājs Rinalds Trukšs. Nordic Club House ir uz noteiktām vērtībām balstīts koprades un sharing economy (dalīšanās ekonomikas) zīmols. «Es ticu tam, ka darbu, ko darām, var paveikt labāk, ja apkārt ir cilvēki, kas varbūt nav tiešie kolēģi, bet pārstāv tās pašas vērtības. Koprades vietas visā pasaulē sniedz iespēju bagātināties tādos unikālos veidos, kādos to nevar izdarīt tradicionālās darba vietās vai mājas biroji,» stāsta R. Trukšs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Droši vien tāpēc, ka vienmēr esmu meklējis perfektu darba vidi, kas ietver sevī gan telpu, gan noformējumu, gan to īpašo auru. Ja nevari atrast to, ko meklē, tas nozīmē, ka jārada pašam. Vieta tev apkārt kaut kādā mērā ir spogulis tavai iekšējai kārtībai, tas ir sava veida palielināmais stikls tam, kas notiek galvā. Man nav īsti skaidrs, kāpēc 90% ofisu ēkās ir iekārtie griesti, sarunām neatbilstošas pārrunu telpas vai bezgaismas un bezgaisa kabineti. Es neticu ofisu kastēm. Un Nordic Club House iespējams ir sava veida protests šādai kārtībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Intervija: Pirmais, grūtākais un svarīgākais solis - biznesu sākt

Anda Asere,16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviešu biznesi ir mazāk riskanti, uzskata Elena Donetsa, Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centra StarTau vadītāja

Viņa ir dzimusi Kirgizstānā, 16 gadu vecumā pārcēlās uz Izraēlu, kur pabeidza augstskolu un sāka dienēt armijā. Izraēlā dienests bruņotajos spēkos ir obligāts abiem dzimumiem. Pēc obligātā termiņa viņa izvēlējās turpināt karjeru armijā. Vēlāk studiju laikā izveidoja Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centru StarTau, ko vada joprojām. Elena ir iesaistījusies arī biznesa portāla StartIsrael, sieviešu biznesa programmas We Dream darbībā, ceļo pa pasauli, daloties savā pieredzē un redzējumā par biznesa veidošanu. Rīgā viņa bija ieradusies, lai piedalītos TechHub Riga organizētajā pasākumā Sievietes un tehnoloģijas (Women and Tech), bet jau pēc dažām dienām tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli G7 forumā par sieviešu iesaistīšanos biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar četriem biznesa virzieniem pietiek, lai attīstītos

Madara Fridrihsone, [email protected], tālr. 67084402,13.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņpadsmit gadu laikā Reaton no kooperatīva pārtapis kompānijā, kas attīsta savu biznesu vairākos virzienos, plāno paplašināt delikatešu tirgotavu Gastronome tīklu un kļūt par vadošo interjera priekšmetu tirgotāju Latvijā. Par uzņēmuma biznesa principiem intervijā Db stāsta Reaton, ltd. prezidents Boriss Gluhmans.

Nesen iznākušajā 800 Latvijas miljonāru sarakstā saistībā ar jūsu vārdu minēts, ka gatavojaties tālāk attīstīt deliaketešu tirgus Gastronome koncepciju. Kā tieši?

Tur gan ir minēts arī, ka Reaton gatavojas startēt biržā, bet nezinu, no kurienes šāda informācija, jo es neko tādu neesmu teicis. Nedomāju, ka Latvijā ir pietiekoši atraktīva birža, vismaz priekš Reaton. Savukārt, kas attiecas uz Gastronome paplašināšanu, jā, tas tiek plānots!

Tas nozīmē, ka Rīgā vai citās Latvijas pilsētās plānojat atvērt jaunas delikatešu tirgotavas Gastronome?

Komentāri

Pievienot komentāru