Ministru kabinets šodien, 18.septembrī, akceptējis grozījumus likumā Par tiesu varu. Grozījumu mērķis ir noteikt darba apjomam un raksturam atbilstošus atalgojuma aprēķināšanas kritērijus zemesgrāmatu tiesnešiem, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, "zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu statuss ir pielīdzināms rajona (pilsētas) tiesnešu statusam. Lai gan zemesgrāmatu nodaļas tiesneša funkcijas atšķiras no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša funkcijām, nav pamata uzskatīt, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumi ir mazāk nozīmīgi. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneši realizē būtisku personas pamattiesību, proti - tiesību uz privātīpašumu, aizsardzību, un tiesneša kļūda ieinteresētajām personām var radīt ievērojamus zaudējumus".

Šobrīd zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba atalgojums esot nekonkurētspējīgs, tādēļ būtu jānosaka darba apjomam un raksturam atbilstoši atalgojuma aprēķināšanas kritēriji, kas nodrošinās vienlīdzības principa ievērošanu. Turklāt atalgojuma paaugstināšana nepieciešama, lai novērstu kvalificētu un pieredzējušu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pāriešanu uz rajona (pilsētas) tiesām, brīvajām juridiskajām profesijām vai darbu privātstruktūrās, kas ir labāk atalgots.

Ministru kabinets šodien akceptēja grozījumus likumā Par tiesu varu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas speciālisti.

Grozījumu mērķis ir noteikt darba apjomam un raksturam atbilstošus atalgojuma aprēķināšanas kritērijus zemesgrāmatu tiesnešiem.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu statuss ir pielīdzināms rajona (pilsētas) tiesnešu statusam. Lai gan zemesgrāmatu nodaļas tiesneša funkcijas atšķiras no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša funkcijām, nav pamata uzskatīt, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumi ir mazāk nozīmīgi. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneši realizē būtisku personas pamattiesību, proti - tiesību uz privātīpašumu, aizsardzību, un tiesneša kļūda ieinteresētajām personām var radīt ievērojamus zaudējumus.

Šobrīd zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba atalgojums ir nekonkurētspējīgs, tādēļ būtu jānosaka darba apjomam un raksturam atbilstoši atalgojuma aprēķināšanas kritēriji, kas nodrošinās vienlīdzības principa ievērošanu. Turklāt atalgojuma paaugstināšana nepieciešama, lai novērstu kvalificētu un pieredzējušu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pāriešanu uz rajona (pilsētas) tiesām, brīvajām juridiskajām profesijām vai darbu privātstruktūrās, kas ir labāk atalgots.

No nākamā gada janvāra zemesgrāmatu nodaļas būs iekļautas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā un to kompetence tiks paplašināta ar vairāku lietu kategoriju izskatīšanu. Šāda reforma nepieciešama, lai varētu saīsināt tiesas procesu ilgumu vispārējās jurisdikcijas tiesās un pilnvērtīgāk izmantotu zemesgrāmatu nodaļu resursus.

Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši papildu zemesgrāmatu pārzināšanai skatīs arī pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Personām, kuras vēlēsies iesniegt minētos pieteikumus, vairs nebūs jādodas uz tiesu, bet gan uz attiecīgo zemesgrāmatu nodaļu, informēja Tieslietu ministrija.

Iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība, ka mainīsies zemesgrāmatu nodaļu nosaukumi, piesaistot tos attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai. Tāpat jāņem vērā, ka zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijas noteiktas atbilstoši attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijai, taču izņēmuma gadījumos vienas zemesgrāmatu nodaļas darbības teritorija aptvers vairāku tiesu darbības teritorijas.

29. februārī stājušies spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas atvieglos zemesgrāmatu nodaļu sniegto pakalpojumu saņemšanu, informē Tiesu administrācija.

Saskaņā ar grozījumiem, turpmāk, Zemesgrāmatu likuma 118. pantā minētās ziņas personu rādītājā ieraksta un dzēš Tiesu administrācija, paziņojumus dzēš zemesgrāmatu nodaļa, ja tas norādīts nostiprinājuma lūgumā par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Turpmāk arī Tiesu administrācijā varēs saņemt apliecinātas zemesgrāmatas nodalījumu izdrukas, ko pirms tam saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 133.pantu izsniedza tikai zemesgrāmatu nodaļas.

Tāpat grozījumi paredz Zemesgrāmatu nodaļām iespēju pārsūtīt Tiesu administrācijai pieprasījumu par tādas informācijas izsniegšanu, kuru Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā var sniegt valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs, ja pieprasījuma izpilde nav samērojama ar zemesgrāmatu nodaļas rīcībā esošajiem resursiem, it īpaši ņemot vērā pieprasījuma apjomīguma pakāpi.

Informāciju, kas pieejama citos valsts reģistros, vienotā valsts datorizētā zemesgrāmata turpmāk saņems tiešsaistē, tādējādi aiztaupot iedzīvotājiem dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatu nodaļā.

Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas veiktās izmaiņas likumos, lai mazinātu administratīvo slogu, ierakstot nekustamos īpašumus zemesgrāmatā. Saeima ceturtdien, 30.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas paredz, ka noteiktos gadījumos datu aktualizācija zemesgrāmatā notiks bez nekustamā īpašuma īpašnieka tiešas iesaistes jeb vēršanās zemesgrāmatu nodaļā. Paredzēts, ka pēc tam, kad dati tiks aktualizēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Iedzīvotāju reģistrā, tie tiešsaistē tiks nodoti zemesgrāmatu nodaļām un veikti attiecīgi grozījumi zemesgrāmatas nodalījumā. Tādējādi klientam vairs nevajadzēs iesniegt zemesgrāmatā dokumentus, kas satur datus, kas jau ir iekļauti šajos reģistros. Šāda pieeja ne tikai mazinās birokrātiju, bet arīdzan novērsīs datu nesakritību dažādos reģistros.

Darījumos ar nekustamo īpašumu blēžiem ir brīvas rokas, dīvainas situācijas netiek uzskatītas par aizdomīgām un pārbaudāmām, tāpēc jāmeklē risinājumi visos līmeņos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par krāpniekiem nekustamo īpašumu darījumos daudz ir runāts, tomēr pagaidām nekas nav mainījies. Spilgts piemērs ir arī Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtā Aizkraukles rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces Evitas Sietnieces vēstule ar lūgumu rast risinājumu.

Latvijas Zvērinātu notāru padome ir sagatavojusi priekšlikumus nekustamo īpašumu darījumu formas reformai, publiski paužot nozīmīgu notariāta lomu darījumu ar nekustamo īpašumu jomā un piedāvājot preventīvu un efektīvu pamattiesību uz īpašumu aizsardzību, neitrālas valsts amatpersonas (notāra) juridisku palīdzību darījumu noslēgšanā, izslēdzot iespējamību slēgt fiktīvus darījumus un novēršot īpašumu izkrāpšanas gadījumus, tādējādi izslēdzot prettiesisku darījumu reģistrāciju zemesgrāmatās.

Sākot no šīs nedēļas, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, Ogres zemesgrāmatu nodaļā un Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamentā iespējams norēķināties ar maksājumu kartēm.

Līdz šim vienīgais veids, lai tiesās un zemesgrāmatu nodaļās samaksātu valsts noteiktos maksājumus, piemēram, valsts un kancelejas nodevas, bija naudas pārvedums bankā, par to maksājot vēl atsevišķu kredītiestādes komisijas maksu.

«Neskatoties uz to, ka Ogres zemesgrāmatu nodaļā norēķinus ar maksājumu kartēm var veikt tikai ceturto dienu, jau aptuveni 70% klientu izmanto šo iespēju, tādējādi ietaupot laiku, nemeklējot tuvāko banku, kurā nereti ir rindas, un netērējot naudu par bankas komisijas maksu,» norāda Ogres zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Inese Punte.

Tiesās, kur jau ieviesta iespēja norēķināties ar maksājumu karti, var izmantot jebkuru bankas izdotu VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro un American Express maksājumu karti.

Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem cilvēkresursiem, tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi, tuvākajos gados var iestāties krīze un var pietrūkt tiesnešu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Ar katru gadu pieaugot vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023.gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10% tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28% no pašreizējiem tiesnešiem.

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmējot, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Nākamgad un arī 2011. gadā tienešu un zemesgrāmatu tiesnešu algas, visticamāk, būs par 12 % zemākas nekā pašlaik.

To paredz valdībā atbalstītie likuma «Par tiesu varu» grozījumi.

Savukārt tiesu darbiniekiem atalgojums samazināts netiks. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš norāda, ka tiesu darbinieku atalgojums jau šobrīd ir zems un vēl lielāka atalgojuma samazināšana nav iespējama, turklāt tas var apdraudēt tiesu darbu.

Pašlaik saskaņā ar likumu «Par tiesu varu» tiesnešu mēneša amatalgu 2007., 2008., 2009. un 2010. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4. 5 saglabājot nemainīgu.

Savukārt zemesgrāmatu nodaļu tiesneša mēneša amatalgu 2009. un 2010. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2.5.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Pēc divu gadu darba tikusi modernizēta Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēma (VVDZ IS), kas esot viens no pēdējo gadu apjomīgākajiem IT projektiem Latvijas valsts pārvaldē.

VVDZ IS izstrādāta projekta «Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai – 1. kārta» ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir vairāk nekā 1,116 milj. Ls, ko pilnībā finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Jaunizveidotā sistēma šobrīd ir viena no modernākajām Latvijas valsts pārvaldē, norāda IT projektu vadības uzņēmuma SIA FMS pārstāvji.

Ieviešot jauno informācijas sistēmu, paredzēts pakāpeniski nomainīt papīra formāta zemesgrāmatas dokumentus uz elektroniskajiem dokumentiem. Izmantojot modernākos IT tehnoloģiju risinājumus, jaunizstrādātā VVDZ IS tehniski nodrošina elektronisku nekustamo īpašumu reģistrāciju un ar tiem saistīto darījumu veikšanu, samazina administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem (piemēram nodrošina ātru izziņu saņemšanu), savukārt reģistrācijas procesā iesaistītajām institūcijām ļauj ietaupīt laika un darbinieku resursus.

Dzeltenās preses iecienītajam nekustamo īpašumu uzņēmējam Aldim Ozolam pienākušas ļoti grūtas dienas.

Viņa kompānijas velk dzīvību vai mainījušas īpašniekus, bet pašam uzņēmējam nepieder neviens nekustamais īpašums, uz kuru nebūtu vērsta piedziņa vai kurš nebūtu apķīlāts.

Palikuši 4 īpašumi

Saskaņā ar Baltic Screen datiem pašam A. Ozolam personiski pašlaik pieder vairs tikai četri īpašumi, no kuriem ievērojamākais ir pirms diviem gadiem par 1.1 milj. Ls iegādātais 38.3 ha zemes gabals Olaines pagastā. Šis īpašums par 1.68 milj. Ls ieķīlāts Latvijas Biznesa bankā (kā rāda zemesgrāmatu dati, aizdevuma atmaksas termiņš beidzies šā gada 1. jūnijā), turklāt uz to vērsta arī 176 tūkstošu latu piedziņa par labu kādam 1970. gadā dzimušam Mārim Vanagam. Papildus tam uz šo īpašumu pēc SIA Cobrix prasības ar tiesneša lēmumu noteikta arī ķīlas atzīme par 326 tūkst. Ls. Spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, A. Ozolam nule izdevies noslēgt līgumu par 2.27 ha zemes pārdošanu Olaines pagastā, - pirms diviem gadiem viņš tos bija iegādājies par nepilniem 74 tūkst. Ls, no Latvijas Krājbankas aizņemoties 56 tūkst. Ls. Taču arī uz šo īpašumu pēc M. Vanaga prasības saskaņā ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas šā gada 8. jūlija lēmumu vērsta 176 tūkst. Ls piedziņa. A. Ozola īpašumā vēl joprojām ir sestā daļa no 2635 m2 zemesgabala Garkalnes novadā, ko viņš 2006. gada decembrī iegādājies par 248 tūkst. Ls, taču piedziņa pēc M. Vanaga prasības vērsta arī uz šo zemesgabalu. Savukārt ceturtais A. Ozolam pašam piederošais nekustamais īpašums ir 2.98 ha zemes Olaines pagasta Apšukalnos, taču tas šā gada februārī par 50 tūkst. Ls ieķīlāts PrivatBank, papildus tam noteikts arī aizliegums ar šo īpašumu rīkoties bez kādas trešās personas piekrišanas, un arī uz šo īpašumu vērsta 176 tūkst. Ls piedziņa par labu M. Vanagam. Vēl gan dzeltenajā presē tiek apgalvots, ka A. Ozols pārdošanā esot izlicis arī savu savrupmāju, taču zemesgrāmatu informācija rāda, ka šādas mājas viņa īpašumā nemaz nav.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Parlamenta komisijām nodotie grozījumi Kredītiestāžu likumā to akceptēšanas gadījumā varētu garantēt Parex bankas bijušajiem akcionāriem viņu noguldījumu drošību vai arī tiesības no valsts piedzīt naudu.

Grozījumus Kredītiestāžu likumā iesniedza Saskaņas centra deputāti, kas neslēpa, ka mērķis ir likt šķēršļus Parex sadalīšanai. Komisijām tie tika nodoti ar vienotu opozīcijas deputātu atbalstu. Tomēr pēc informācijas uzklausīšanas deputātu nostāja varētu mainīties.

Saeimas Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausījusi drošības iestāžu ziņojumus saistībā ar Saeimā izskatāmajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem un saņemtā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu būt virzīts Parex bankas bijušo akcionāru labā, liecina DB rīcībā esošā informācija. «Mēs saņēmām visai skaidru informāciju, no kurienes tam kājas aug,» atklāja kāds informēts avots.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Tiesu administrācija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Maksātnespējas administrāciju un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju ir izstrādājusi nepieciešamos Elektroniskās izsoles vietnes papildinājumus, kas nodrošina iespēju maksātnespējas procesu administratoriem publicēt nekustamo īpašumu izsoļu sludinājumus, informē Tiesu administrācija.

Tāpat kā zvērinātu tiesu izpildītāju organizētās izsoles, arī maksātnespējas procesu administratoru organizēto izsoļu publicēšana, tika izveidota ar mērķi samazināt personu negodprātīgu vai prettiesisku rīcību nekustamā īpašuma izsolēs un padarīt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi. Tādejādi tiek nodrošināts, ka izsolēs piedalās lielāks skaits dalībnieku un nekustamo īpašumu iespējams pārdot par lielāku summu kreditoru prasījumu segšanai.

Vietne maksātnespējas administratoriem nodrošina iespēju izveidot nekustamā īpašuma izsoļu sludinājumus, veikt personas atbilstības dalībai izsolē pārbaudi un to autorizāciju, noturēt izsoli, veikt paziņojumu nosūtīšanu tās dalībniekiem, kā arī citas ar izsoles organizēšanu un norisi saistītas darbības.

Tiesu administrācija uzsākusi projektu, kura rezultātā plānots Latvijā ieviest Eiropas judikatūras identifikatoru jeb ECLI (European Case Law Identifier), informē administrācija.

Tā izveide nodrošinās vienkāršu piekļuvi gan Latvijas, gan citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieņemtajiem tiesu nolēmumiem, kā arī pilnveidos tiesnešu kompetenci Eiropas Savienības tiesību piemērošanā un īstenošanā.

Eiropas judikatūras identifikators ir izstrādāts, lai atvieglotu pareizu un nepārprotamu atsauču noformēšanu attiecībā uz Eiropas Savienības tiesu un dalībvalstu tiesu nolēmumiem. Izmantojot vienotu metadatu kopu, tiek uzlabota judikatūras meklēšanas rīka darbība. Tas ir vienots identifikators, kam attiecībā uz visām dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienību tiesām ir viens un tas pats, viegli atpazīstams formāts.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Šodien stājas spēkā Saeimas iepriekš pieņemtie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras.

Tāpat ar šiem likuma grozījumiem pēc deputāta Gata Eglīša (JKP) priekšlikuma valdībai tika uzdots grozīt Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāsamazina fiziskai personai no 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības. Valdība attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos šonedēļ pieņēma.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš norādīja, ka TM sadarbībā ar Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi ir veikusi detalizētus aprēķinus un ir gūta pārliecība, ka, ņemot vērā jauno dzīvokļu būvniecības intensitāti, pašlaik ir īstais laiks, lai samazinātu zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru. Ieņēmumu no valsts nodevas samazinājumu kompensēs nodokļu ieņēmumi, ko rada jaunu dzīvokļu būvniecība, līdz ar to fiskālā ietekme uz valsts budžetu būs pozitīva.

11.februārī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (EDL), kas tika atspoguļots arī DB 12.02.2015. numurā. Latvijā ir uzstādīts mērķis līdz 2017.gadam panākt 90% bezpapīra saraksti visās dzīves jomās. Tāpēc arī sekojusi LVRTC iniciatīva atvērt iespēju elektronizēt atsevišķus procesus to darījumu veidiem, kas šobrīd tiek izslēgti no e-vides, piemēram, darījumiem ar nekustamo īpašumu. Taču, tiklīdz ķeramies klāt darījumiem ar nekustamo īpašumu, pat daļā Latvijas IKT nozares pārstāvju vidū sākas paniskas bailes no «e», turklāt tās bez jebkāda racionāla pamata tiek iedvestas citos.

Ir tāds teiciens: ja baidies no vilka, neej mežā. Un ir vēl viens teiciens: drošam pieder pasaule. Var piesaukt vēl vienu teicienu desmit reizes nomēri, pirms nogriez! Šodien, domājot par grozījumiem EDL, kā arī citiem normatīviem, kas nosaka to, cik efektīvi un konkurētspējīgi attīstīsies Latvijas e-vide, ir jāatbild uz jautājumu – vai pēdējam no pieminētajiem teicieniem «desmit» vietā ieliksim «simts», vai arī izdarīsim visu, lai, runājot par Latvijas e-vidi, tie dotu iedzīvotājiem reālu pienesumu un Latviju citas valstis piesauktu kā veiksmes stāsta piemēru.

Šobrīd EDL nosaka, ka šā likuma noteikumi nav piemērojami līgumiem, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības. Šajā likumā ir vēl trīs citi izņēmumi, kur šis likums nav piemērojams. Pilnīgi skaidrs, ka arī nekustamā īpašuma gadījumā, līdzīgi kā piena pārdošanas gadījumā, pastāv daudzas informācijas sistēmas, kurās jau tagad par katru no Latvijas Republikā reģistrētu nekustamo īpašumu glabājas vairāki elektroniski dokumenti – tie paši ieraksti Zemesgrāmatu reģistrā ir elektroniski dati. Proti, šim nevainīgajam izņēmumam EDL tik nesaprotamā apjomā nav loģiska pamata. Tas jauc galvu ne tikai zemesgrāmatu tiesnešiem, bet arī visiem, kuri darbojas ar un ap nekustamo īpašumu un būtu gatavi atsevišķus jautājumus kārtot elektroniski. Piemēram, parakstīt servitūta līgumus elektroniski, ko šobrīd nevar darīt. Ja pēc desmitkārtīgas nomērīšanas joprojām pastāv uzskats, ka nostiprinājuma lūgums šādam servitūta līgumam jāslēdz pie notāra, tad to var darīt, un šo jautājumu jau regulē cits likums, nevis EDL. Taču, izņemot šādu ierobežojumu no EDL, citam likumam (Zemesgrāmatu likums) netiek liegta iespēja sākt desmitkārtīgu nomērīšanu, izvērtēt iespēju šādu nostiprinājuma lūgumu pie notāra parakstīt arī elektroniski, tādējādi radot iespēju šo dokumentu paketi nosūtīt atbilstošām iestādēm elektroniski, nevis liekot tās apmeklēt klātienē. Runa ir par iespēju birokrātisko aparātu padarīt efektīvāku, tādējādi tuvojoties mērķim – 90% bezpapīra saziņai.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Otrdien, 16. februārī, Tieslietu ministrijas pārstāvji informēja Saeimas deputātus par lietu izskatīšanas termiņu tendencēm tiesās un būtiskākajiem paveiktajiem darbiem tiesu politikas jomā, kā arī ar Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu starptautiskos pētījumos, informē ministrija.

Vērtējot tiesu darbu šobrīd, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas. Proti, pastāv tendence samazināties lietu izskatīšanas termiņiem rajona tiesās gan attiecībā uz civillietām, gan krimināllietām, gan administratīvajām lietām. Tāda pati tendence vērojama arī apgabaltiesās attiecībā uz civillietām un krimināllietām. Lietu izskatīšanas termiņu samazināšanās ir pamatīga darba un vairāku kompleksu tiesu sistēmas reformu rezultāts,” norāda Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

Tiesu darbu atslogojuši vairāki grozījumi un jaunievedumi sistēmā, piemēram, zemesgrāmatu nodaļas iekļautas tiesu sastāvā un zemesgrāmatu tiesnešu kompetencē nodotas vairākas bezstrīdus civillietu kategorijas. Ir stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju tiesvedībā pieņemtu lietu nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Tāpat arī katra tiesa ir nodrošināta ar vismaz 1 videokonferenču zāli, kas ir mūsdienīgs risinājums gadījumos, kad lietas dalībnieki nevar piedalīties sēdē klātienē.