Rīgas satiksmes būvniecības investīciju plāna īstenošanā jau tuvāko trīs gadu laikā jāiegulda vismaz 323 milj. Ls. Tomēr arī tas vēl negarantēs problēmu atrisināšanu. Rīgas vicemērs Jānis Birks (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), kurš jau tuvākajā laikā varētu nomainīt Aivaru Aksenoku (Jaunais laiks) Rīgas domes priekšsēdētāja amatā, situāciju tēlaini salīdzina ar strauji augošu organismu, kura artērijas, proti, ceļi nespēj nodrošināt tā normālu funkcionēšanu.
Sastrēgumi būs
Satiksmes sistēmas sakārtošana Rīgā ir ilgtermiņa projekts, turklāt ļoti dārgs projekts, bet nule kā pabeigtais satiksmes būvniecības investīciju plāns 2007.-2009. gadam iezīmē atsevišķus tā dēvēto mazo un lielo satiksmes loku posmus. J. Birks neslēpj, ka satiksmes būvniecības investīciju projektu īstenošanas gaitā autovadītājiem nāksies samierināties ar neērtībām: "Sastrēgumi būs un tie kļūs vēl lielāki." Tā, piemēram, satiksmes sarežģījumus galvaspilsētā radīs Dienvidu tilta 2. kārtas realizācija.Tālākā nākotnē Rīgas centrā iecerēts uzbūvēt vēl vienu tiltu, proti, Zemgales tiltu, kas atrastos līdzās Dzelzceļa tiltam. Projekts varētu tikt īstenots, izmantojot vecā Zemgales tilta balstus un pēc tā pabeigšanas jaunais tilts savienotu 13. janvāra ielu ar Daugavas kreiso krastu. Db jau vairākkārt (piem., 06.04.2006.) vēstījis, ka satiksmes problēmu iespējamo īstenojumu Rīgas domnieki saredz vairāku jaunu Daugavas šķērsojuma vietu, piemēram, Ziemeļu tuneļa, Piejūras maģistrāles un vēl vairāku citu tiltu būvniecībā, tomēr, pēc speciālistu domām, prioritāte ir tieši Dienvidu tilta pabeigšana un Ziemeļu tilta vai tuneļa projektu īstenošana.J. Birks uzsver, ka satiksmes problēmas galvaspilsētā var atrisināt tikai ilgtermiņā izvērtējot pilsētas attīstības perspektīvas, tādēļ domes nākotnes vīzijas jau tagad ietver virkni ļoti dārgu un laikietilpīgu projektu, piemēram, Austrumu un tālākā perspektīvā arī Rietumu maģistrāles izbūvi.
Rīga viena nepacels
Rīgas pilsētas satiksmes būvdarbu investīciju plāna īstenošanai šogad vien nepieciešami aptuveni 13.8 milj. Ls, bet nākamajos gados šī plāna realizēšanai atvēlētajiem līdzekļiem ievērojami jāpieaug. "Naudas vienmēr būs par maz. Šie ir finanšu ietilpīgi projekti, kuru īstenošana būtu jāfinansē gan no Rīgas pilsētas, gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem. Ņemot vērā, ka Rīgas reģionā dzīvo aptuveni miljons Latvijas iedzīvotāju, Rīgas satiksmes projekti ir ļoti nozīmīgi valsts līmenī," tā Rīgas vicemērs.
Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa norāda, ka, ja ES Struktūrfondu uzraudzības komiteja apstiprinās izmaiņas ERAF Nacionālajā programmā, vairāki satiksmes būvniecības investīciju projekti varētu tikt īstenoti, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā, piemēram, Austrumu maģistrāles 1. posma izbūves no Gaujas ielas līdz Meža prospektam un A. Deglava ielas rekonstrukcijas posmā no Baltinavas ielas līdz Lubānas ielai ar rotācijas apli projekta realizācijai būs ERAF līdzfinansējums 9.7 milj. Ls apmērā, valsts līdzfinansējums - 647 tūkst. Ls un Rīgas domes līdzfinansējums - 8.2 milj. Ls.
Pārējo 304.3 milj. Ls avots varētu būt gan Rīgas pašvaldības, gan valsts un ES fondu, gan privāto investoru līdzfinansējums, turklāt jāņem vērā, ka pašvaldības finansējuma apmērs ir atkarīgs no ikgadējiem Rīgas domnieku lēmumiem par pilsētas budžeta sadali.
Cer uz privātajiem
J. Birks arī neslēpj, ka vērienīgo satiksmes infrastruktūras attīstības plānu īstenošanā galvaspilsētas domnieki labprāt iesaistītu arī privātos investorus, jo īpaši tos, kas iecerējuši Rīgā vērienīgus investīciju projektus. Tiesa, pagaidām to kavējot nesakārtotā likumdošana. Tomēr J. Birks cer, ka nākotnē pašvaldībai būs plašākas iespējas iesaistīt investorus savu plānu īstenošanā, piemēram, investori, kas iecerējuši daudzstāvu apbūvi Ķīpsalas ziemeļu daļā, varētu daļēji finansēt tilta, kas savienotu Hanzas ielu ar Daugavas kreiso krastu, būvniecību. "Lai nodrošinātu Ķīpsalas pieejamību pēc šo projektu īstenošanas, ar Vanšu tiltu vien nepietiks, tātad Hanzas ielas tilts būs nepieciešams, lai nodrošinātu teritorijas pilnvērtīgu attīstību. Ķīpsalas projektu attīstītāji varētu ieguldīt naudu arī šī tilta būvniecībā un tas varētu būt maksas tilts, " skaidro J. Birks.
Db (17.08.2006.) vēstīja, ka saskaņā ar aplēsēm pēc Daugavas kreisā krasta koncepcijas, kas paredz augstceltņu būvniecību Ķīpsalā, īstenošanas, automašīnu plūsma pār Daugavas krastus savienojošajiem tiltiem varētu palielināties par 38 tūkst. automašīnu dienā. Tomēr privātie investori, piemēram, viena projekta Da Vinči attīstītājiem RBS Skals valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns domnieku ieceres piesaistīt privāto finansējumu satiksmes infrastruktūras izbūvei vērtē skeptiski, norādot, ka tā tomēr ir pašvaldības funkcija. Pēdējā laikā publiskās - privātās partnerības modelis tiek minēts kā viens no risinājumiem bērnudārzu, ceļu un pat cietumu problēmu risinājumam.
Neapmierina līdzšinējie risinājumi
Rīgas transporta nozarē strādājošie uzņēmēji ir neapmierināti ar līdzšinējiem satiksmes problēmu risinājumiem Rīgā. Galvenā problēma, ko uzsver uzņēmēji, ir Rīgas domes bieži vien nepārdomātie lēmumi un risinājumi, kas ir novēloti. "Domnieki tikai pasviež kaut kādus pilnīgi muļķīgus risinājumus, kā kaulu suņiem, cerēdami, ka tad cilvēki nomierināsies," sašutis par līdzšinējo Rīgas satiksmes problēmu risinājumu gaitu ir kāds pasažieru pārvadājumu nozares uzņēmējs, kurš nevēlējās, lai tiek publicēts viņa vārds. Vairāki Db aptaujātie uzņēmēji uzsvēra, ka tādi projekti kā Bolderājas prāmis vai zemās grīdas tramvajs ir lieka izšķērdība, kas nedos reālu labumu Rīgas satiksmes problēmu risināšanai.
Vairums uzņēmēju norāda, ka Rīgas domes un Satiksmes departamenta mēģinājumi risināt satiksmes problēmas Rīgā ir nokavēti par daudziem gadiem, un šobrīd sastrēgumu jautājumu vairs atrisināt esot praktiski neiespējami. "Tas viss bija jāsāk pirms astoņiem gadiem. Dienvidu tilts, ziemeļu šķērsojums, Brīvības ielas atslogošana. Tagad problēma ir pamatīgi ielaista, un visi šie projekti patiesībā situāciju būtiski neuzlabos," norāda Rīgas taksometru parka valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks.
Cieš zaudējumus
Uzņēmējiem Rīgas satiksmes problēmu risināšana ir aktuāla, jo sastrēgumu dēļ viņiem rodas zaudējumi - katra dīkstāves minūte esot nenopelnīta nauda. "Milzīgo sastrēgumu dēļ nav iespējams normāli sastādīt un ievērot maršrutu grafiku. Kāda jēga cilvēkam braukt ar sabiedrisko transportu, ja stunda ir jāsēž korķī," uzsver L. Muižnieks. "Sastrēgumi rada nepieciešamību palielināt maršrutu skaitu, lai ne tikai arvien pieaugošo apjomu apkalpotu tajos pašos termiņos, bet arī vienkārši visur paspētu. Tas atsaucas uz pakalpojuma cenu un tāpēc rezultātā no sastrēgumiem cieš visi: klienti, pakalpojuma sniedzējs un galu galā arī saņēmējs, kad kārtējā sastrēguma dēļ kāds sūtījums nav sasniedzis adresātu paredzētajā laikā," Rīgas satiksmes problēmas ieskicē DPD Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs Ainārs Gilis.
Uzņēmēji gan vienlaikus uzsver, ka ir nepieciešama strauja infrastruktūru uzlabojošu projektu attīstība, izmantojot arī privātās partnerības modeli. "Citādi Rīga drīz vairs netiks galā ar transporta pieaugumu, bet pieaugumu apstādināt tikai ar administratīvām metodēm - aizliegums iebraukt centrā, iebraukšanas maksas - nav iespējams," uzsver DPD Latvija valdes priekšsēdētāja Jūlija Moreva.
Jābūt prognozējamam
Uzņēmēji uzsver nepieciešamību jau laikus būt informētiem par dažādu projektu realizācijas gaitu un perspektīvām, lai attiecīgi tam var sagatavot un pieskaņot biznesu. "Rīgā ir koncentrēti teju 70% autopārvadātāju, un mums ir sevišķi svarīgi zināt, kas notiks rīt. Biznesam jābūt prognozējamam, un tāpēc mums jau laikus jāzina, kas kur taps un kā tas ietekmēs transporta plūsmu," norāda Starptautisko Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Arī taksometru nozarē strādājošie uzņēmēji uzsver, ka Satiksmes departamentam un Rīgas domei vairāk jākonsultējas ar uzņēmējiem. Svarīga problēma esot pieturvietu izbūve jaunajos topošajos infrastruktūras objektos. "Arēna Rīga gadījums pierāda, ka, plānojot jaunus objektus, netiek domāts par pieturvietu izbūvi sabiedriskajam transportam un taksometriem, kas savukārt rada milzu problēmas satiksmes plūsmai," norāda Rīga Taxi valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs, piebilstot, ka citviet pasaulē pieturvietu izbūve ir nenodalāma prasība projektu pasūtītājiem un realizētājiem.
