Baltijas valstis un Bulgārija pēc krīzes kļūs ekonomiski spēcīgākas, jo krīze būs pamudinājusi valsts varas institūcijām īstenot reformas, kuras uzlabos valsts pārvaldes efektivitāti, norādījis Brukingsa institūta zinātnieks Daniels Kaufmans (Daniel Kaufmann), ziņo Reuters.

«Valstis ar labāku valsts pārvaldi no pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes spēs izķepuroties straujāk nekā tās, kuras šajā jomā neko nedarīs. Baltijas valstis un Bulgārija ir starp tām valstīm, kuru valsts pārvaldē ir manāms progress," uzsvēra D. Kaufmans, kurš iepriekš strādāja Pasaules Bankā par valstu pārvaldes departamenta vadītāju.

D. Kaufmans atgādināja par 1997. gada Āzijas krīzes pieredzi, kad valstis ar labāku valsts pārvaldi pieredzēja straujāku investīciju atgriešanos.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

2013. gada 4. ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 71,3% vīriešu un 61,5% sieviešu.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 4. ceturksni gadu iepriekš un par 1,2%, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

4. ceturksnī valstī bija nodarbināti 900,2 tūkst. jeb 58,6% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Savukārt neliels nodarbināto skaita pieaugums vērojams salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni, kad šajā vecuma grupā bija nodarbināti 892,8 tūkst. jeb 57,2% iedzīvotāju. Tikai 4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīts 6,1 tūkst. iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, bija nodarbināti.

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

2009. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 199.7 tūkstoši darba meklētāju jeb 16.7 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem), liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 76.5 tūkstoši cilvēku, to īpatsvars bija 6.3%, gan, salīdzinot ar šī gada 1. ceturksni, kad bezdarba līmenis bija 13.9 %.

2009 .gada 2. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1.6 %. Nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas (67.1 %) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 71.8 %, bet sieviešu – 62.9 %.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Lielākā daļa (54%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka LR Valsts prezidentam nebūs liela ietekme valdības veidošanas procesā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembra beigās veiktais pētījums.

Puse (48%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidenta ietekme drīzāk nebūs liela, savukārt 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidentam noteikti nebūs liela ietekme valdības veidošanas procesā.

Tomēr 40% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem tic, ka Valsts prezidentam būs liela ietekme valdības veidošanas procesā. Desmitā daļa (10%) aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti Valsts prezidentam būs liela ietekme, savukārt mazāk kā trešā daļa (30%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidentam drīzāk būs liela ietekme.

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku un tie ir ekonomiski neaktīvi. Šā gada 3.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 602,3 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir samazinājies par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma dati.

3.ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas jeb 45,4% no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs ceturtais bija skolēs vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais ekonomiski sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs divpadsmitais bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.

CSP norāda, ka īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī šādu cilvēku skaits veidoja 47,4 tūkst. jeb 7,9% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 7,2 tūkst. cilvēku vairāk nekā pagājušā gada 3.ceturksnī.

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Pagājušajā gadā ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 70,4% vīriešu un 62,2% sieviešu.

Salīdzinot ar 2012. gadu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2013. gadā valstī bija nodarbināti 893,9 tūkstoši jeb 58,2% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 18,3 tūkstošiem jeb 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikai 5,4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīti 6,3 tūkstoši iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pērn bija nodarbināti.

Apsekojumā iegūta informācija arī par darba samaksu. Gada laikā ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk par to, savukārt neliels pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu, vērojams darba samaksas grupās, kas pārsniedz 284,57 eiro (200 latus).

Lielākā daļa (69%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir pārliecināti, ka ir sagaidāms pasaules ekonomiskās krīzes otrais vilnis, kas ietekmēs arī Latvijas finanšu stabilitāti.

17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti ir sagaidāms, savukārt puse (52%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk ir sagaidāms ekonomiskās krīzes otrais vilnis.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembrī veiktais pētījums.

Tomēr 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir pārliecināti par pasaules finanšu stabilitāti un uzskata, ka nebūs otrais ekonomiskās krīzes vilnis, kas ietekmētu arī Latvijas finanšu stabilitāti. 16% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk nebūs otrais krīzes vilnis, savukārt 1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir noteikti pārliecināti, ka nesekos vēl viens ekonomiskās krīzes vilnis.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī aprīlī bija 12,9%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā marta aprēķinos. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada aprīļa sākumā bija 132 158, aprīļa beigās – 127 783 bezdarbnieki, līdz ar ko bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4 375 cilvēkiem.

Darbā šā gada aprīlī iekārtojās 6 070 NVA reģistrētie bezdarbnieki, informē NVA.

Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada aprīlī reģistrēts Rīgas reģionā – 9,0%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 24,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis aprīlī bija 13,9%, Zemgales reģionā - 14,4% un Vidzemes reģionā – 15,1%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis aprīlī bija: Rīgā – 8,5%, Jelgavā – 9,7%, Ventspilī – 10,8%, Valmierā – 10,6%, Daugavpilī – 12,3%, Jūrmalā – 14,3%, Liepājā – 12,7%, Jēkabpilī – 18,4%, Rēzeknē - 23,4%.

Reģistrētā bezdarba līmenis ir NVA reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars procentos ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā. Aktualizētu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu NVA saņem no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vienu reizi gadā - aprīlī. Līdz šim ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits tika aprēķināts kā pēdējo trīs gadu vidējais skaits. Šogad CSP dati aprēķināti tikai par 2011.gadu un aktualizēti, balstoties uz tautas skaitīšanas rezultātiem. Saskaņā ar 2010.gadā CSP veikto pārrēķinu Latvijā bija 1 133 100 ekonomiski aktīvie iedzīvotāji darbspējas vecumā (no 15 līdz 61 gadam), savukārt 2011.gadā - 988 700. No CSP saņemtie dati liecina, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanas rezultātiem būtiski samazinājies - par 12,7%, tāpēc reģistrētā bezdarba līmeņa īpatsvars procentos, rēķinot to no būtiski mazāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, palielinājies, lai arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam pēdējos divus mēnešus ir tendence samazināties. Līdz ar to reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada aprīļa beigās, ņemot vērā CSP aktualizētos datus par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, bija 12,9%.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Absolūtais vairākums (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka koncerta Jaunais vilnis norises pārcelšana negatīvi ietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību.

Savukārt 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka koncerta norises vietas pārcelšana neietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvija sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.

Neliela daļa (4%) aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka koncerta Jaunais vilnis norises vietas pārcelšana pozitīvi ietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību, bet 9% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Koncerta sarīkošanu Rīgā atbalstītu 50% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, no kuriem 19% Jaunā viļņa rīkošanu galvaspilsētā noteikti atbalstītu, bet 31% - drīzāk atbalstītu. Jaunā viļņa rīkošanu Rīgā neatbalstītu 39% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet 11% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šā gada 1. ceturksnī bija 118,7 tūkstoši cilvēku, tai skaitā, 15,5 tūkstoši jauniešu no 15 līdz 24 gadiem jeb 13% no kopējā darba meklētāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

1. ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (51,7 tūkstoši jeb 43,6%) no darba meklētājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem bija ilgstošie darba meklētāji, kuri darbu meklē ilgāk par gadu. Viņu īpatsvars ir samazinājies par 10,2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni un par 2,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 1. ceturksnī bija 11,9%, un gada laikā tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu (2013. gada 1. ceturksnī – 13,0%), bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir pieaudzis par 0,6 procentpunktiem (2013. gada 4. ceturksnī – 11,3%). Jauniešu – darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīvajiem jauniešiem 1. ceturksnī bija 18,2%, kas ir par 4,7 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (22,9%) un par 3,5 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī (21,7%).

Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir dažādi viedokļi par to, kam būtu jāuzņemas galvenā atbildība par informācijas noplūdes gadījumiem saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību.

Trešdaļa (34%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka galvenā atbildība par informācijas noplūdi KNAB būtu jāuzņemas konkrētajam darbiniekam, kas veic informācijas nopludināšanu. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, aprīlī veiktais pētījums.

Tikpat daudz (33%) Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāju norādījuši, ka galvenā atbildība saistībā ar informācijas noplūdes gadījumiem KNAB būtu jāuzņemas KNAB vadītājam.

Piektā daļa (20%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka galvenā atbildība par informācijas noplūdes gadījumiem jāuzņemas ģenerālprokuratūrai, kas īsteno KNAB operatīvā darba uzraudzību.

Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Ainars Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs ir oligarhi. Tikai 7 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka A.Šlesers, A.Šķēle un A. Lembergs nav oligarhi.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT , raidījumu 900 sekundes, veiktā aptauja.

12% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Tāpat absolūtais vairākums (89%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem piekrīt viedoklim, ka oligarhi ietekmē Saeimas, valdības un citu valsts institūciju darbu – 60 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti ietekmē un 29 % uzskata, ka oligarhi drīzāk ietekmē Saeimas, valdības un valsts institūciju darbu.

Tikai 7 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka oligarhi neietekmē Saeimas un citu institūciju darbu – 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk neietekmē, 1 % uzskata, ka noteikti neietekmē valsts institūciju darbu.

Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 75 013 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemes reģionā, kamēr lēnākais bezdarba līmeņa kritums bijis Latgalē un Vidzemē.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,4%, kas arī ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem.Zemgalē reģistrētā be

zdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

2014. gadā darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 10,8%, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

107,6 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija darba meklētāji, kas ir par 12,8 tūkst. jeb 10,6% mazāk nekā 2013. gadā. Sieviešu – darba meklētāju – īpatsvars bija 9,8%, bet vīriešu – 11,8%.

Pēdējo trīs ceturkšņu laikā darba meklētāju īpatsvars Latvijā nav būtiski mainījies un kopš 2013. gada 2. ceturkšņa tikai nedaudz atšķiras no ES-28 valstu vidējā rādītāja. Darba meklētāju īpatsvars Latvijā 2014. gada 4. ceturksnī bija 10,2%, un šis rādītājs ir nedaudz augstāks nekā Lietuvā (10,1%), bet būtiski atpaliek no Igaunijas rādītāja (6,3%).

2014. gadā darba ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kuri darbu nevar atrast 12 mēnešus un ilgāk, bija 43% (2013. gadā – 48,4%). Turpinot samazināties darba meklētāju skaitam, arī ilgstošo darba meklētāju skaits samazinājās no 58,2 tūkst. 2013. gadā līdz 46,1 tūkst. 2014. gadā.

Latvijā šogad marta beigās reģistrētā bezdarba līmenis saglabājies 8,2% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada marta beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 232 bezdarbnieki, kas ir par 262 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 74 494 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6,2%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis joprojām bija Latgales reģionā - 16,5%, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš.

Arī Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis martā nav mainījies, mēneša beigās veidojot 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,1%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis sarucis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Jaunizveidotā valdība kā vienu no saviem uzdevumiem ir minējusi nodokļu sistēmas izvērtēšanu. Kopumā Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem pauž noraidošu attieksmi pret akcīzes, nekustamā īpašuma un pievienotās vērtības nodokļu palielināšanu. Tomēr salīdzinoši mazāk iedzīvotāji iebilstu pret akcīzes nodokļa palielināšanu.

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes februārī veiktais pētījums.

Ceturtā daļa (25%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējušo ierosinājumu palielināt akcīzes nodokli (7% - noteikti jā; 18% - drīzāk jā). Lielākā daļa (71%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā neatbalsta izskanējušo ierosinājumu palielināt akcīzes nodokli (23% - drīzāk nē; 48% - noteikti nē). 4% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu nostāju šajā jautājumā.

Desmitā daļa (12%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējušo ierosinājumu palielināt nekustamā īpašuma nodokli (3% - noteikti jā; 9% - drīzāk jā). Tomēr absolūtais vairākums (85%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pauž negatīvu nostāju pret ideju palielināt nekustamā īpašuma nodokli (23% - drīzāk nē; 62% - noteikti nē). 3% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu nostāju par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).