Karjera

Gada nogalē bija nodarbināti 900 tūkstoši iedzīvotāju

Žanete Hāka,14.02.2014

Jaunākais izdevums

2013. gada 4. ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 71,3% vīriešu un 61,5% sieviešu.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 4. ceturksni gadu iepriekš un par 1,2%, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

4. ceturksnī valstī bija nodarbināti 900,2 tūkst. jeb 58,6% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Savukārt neliels nodarbināto skaita pieaugums vērojams salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni, kad šajā vecuma grupā bija nodarbināti 892,8 tūkst. jeb 57,2% iedzīvotāju. Tikai 4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīts 6,1 tūkst. iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, bija nodarbināti.

Darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem 4. ceturksnī bija 114,4 tūkst. cilvēku – par 30 tūkst. mazāk nekā gadu iepriekš, t.sk. 20,5 tūkst. jauniešu no 15 līdz 24 gadiem, kas veido gandrīz piektdaļu no kopējā darba meklētāju skaita. Kopējais darba meklētāju skaits, salīdzinot ar 3.ceturksni, samazinājās par 5,3%. Tas saistīts ar to, ka jaunieši pēc mācību pabeigšanas vai skolas brīvlaikā norādījuši, ka meklē darbu un ir gatavi to uzsākt, bet 4. ceturksnī daļa šo jauniešu atkal turpināja mācības.

Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā 4. ceturksnī bija 11,3%, un gada laikā tas ir samazinājies par 2,6 procentpunktiem (2012. gada 4. ceturksnī – 13,9%). Jauniešu – darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīviem jauniešiem 4. ceturksnī bija 21,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu zemāks nekā pirms gada un par 5,9 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī.

Jauniešu – darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā ir augsts, jo tikai neliela daļa jauniešu strādā un tie kopā ar darba meklētājiem veido ekonomiski aktīvo jauniešu skaitu, pret kuru tiek rēķināts darba meklētāju īpatsvars. Liela daļa jauniešu vēl mācās un nemeklē darbu, līdz ar to ir ekonomiski neaktīvi.

Ekonomiski neaktīvi 4. ceturksnī bija 521,4 tūkst. iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, un salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš to skaits ir samazinājies par 0,3%.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 28,6 tūkst. jeb 5,5% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2012. gada 4. ceturksni, šo cilvēku skaits ir samazinājies par 3 tūkstošiem.

Apsekojot 4,4 tūkstošus mājsaimniecību, 4. ceturksnī tika aptaujāti 7,6 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Solot darba iespējas ārzemēs, no cilvēkiem izkrāpj naudu

Lelde Petrāne,19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solot darba iespējas Vācijā, krāpnieks no astoņiem darba meklētājiem izkrāpa 800 eiro, un pats nozuda, informē Valsts policija. Darba meklētāji palika gan bez naudas, gan darba.

Brīvdienās, 17.janvārī Rīgas Latgales policijas iecirknī vērsās vairākas personas, kuras pastāstīja, ka tikušas apkrāptas saistībā ar darba piedāvājumu ārzemēs. Policijā vērsās astoņi darba meklētāji, kā arī mikroautobusa šoferis, kurš bija nolīgts, lai it kā nogādātu darba meklētājus uz Vāciju. Darba meklētāji palika gan bez naudas, gan darba.

Cietušie policistiem pastāstīja, ka Latvijas sludinājumu portālā atraduši darba piedāvājumu Vācijā. Sazinoties ar sludinājuma ievietotāju, potenciālajiem strādniekiem detalizēti tika izstāstīts par darbu Vācijā, par to, kas būs jādara, kā arī par to, kāda būs aizbraukšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pērn darba meklētāju skaits samazinājies par 22,4%

Žanete Hāka,04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 70,4% vīriešu un 62,2% sieviešu.

Salīdzinot ar 2012. gadu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2013. gadā valstī bija nodarbināti 893,9 tūkstoši jeb 58,2% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 18,3 tūkstošiem jeb 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikai 5,4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīti 6,3 tūkstoši iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pērn bija nodarbināti.

Apsekojumā iegūta informācija arī par darba samaksu. Gada laikā ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk par to, savukārt neliels pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu, vērojams darba samaksas grupās, kas pārsniedz 284,57 eiro (200 latus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NVA atklāj divus biežāk sastopamos darba meklētāju apkrāpšanas scenārijus ārvalstīs

Dienas Bizness,15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieņemt lēmumu par došanos peļņā uz ārzemēm, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina noskaidrot visus darba un sadzīves apstākļus par izvēlēto valsti. NVA vērš uzmanību, ka pēdējā laikā Latvijā un ārvalstīs ir sarosījušās fiktīvas darbā iekārtošanās firmas, kas, izmantojot darba meklētāju spiedīgos materiālos apstākļus vai neinformētību, sola labi apmaksātu darbu ārzemēs.

Tomēr, nokļūstot ārzemēs, noskaidrojas, ka darba devējs nemaz negaida šādu darbinieku. Ir iespējamas situācijas, kad darba devēja piedāvātajā darba vietā parādās arvien jauni nosacījumi – transporta izmaksas, darba apģērba izmaksas, dzīvošanas izmaksas, par kurām cilvēks nebija iepriekš informēts un tiek paziņots, ka viņš darba devējam «ir parādā», un nauda tiks ieturēta no algas. Rezultātā, darba meklētājiem no Latvijas ir izkrāpta nauda un viņi paliek bez ienākumiem, reālas darba un dzīves vietas ārzemēs. Diemžēl, dažkārt arī nokļūstot finansiālā atkarībā no «potenciālā» darba devēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar CV-Online Latvia vadītāju Aivi Brodiņu

Lelde Petrāne,25.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. CV-Online ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1999.gada, pārstāvot karjeras portālu cv.lv. CV-Online ietilpst Alma Career tīkla sastāvā, kuru pārvalda Somijas mediju koncerns Alma Media un globālais interneta personāla atlases līderis Monster Worldwide.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Personāla atlase ir ļoti interesanta un aizraujoša joma, kas ļauj ne tikai ieskatīties jebkurā biznesa nozarē un uzņēmumā, bet arī iepazīt daudzu dažādu profesiju pārstāvjus. Arī interneta vide nepārtraukti piedāvā jaunas iespējas un izaicinājumus strauji augošajā tehnoloģiju laikmetā, kas neļauj iestāties rutīnai. Biznesa joma ir augoša un ar lielu potenciālu, jo darba devēji jaunus darbiniekus meklēs vienmēr, tāpat kā darba ņēmēji – sev vēlamo darba vietu. Līdz ar to, vadīt lielāko digitālo personāla atlases uzņēmumu Latvijā ir liels gandarījums un vienlaikus izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

10 padomi, kas padarīs jūsu interneta CV kvalitatīvāku

Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere.,17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot savu CV, jāatceras viena būtiska nianse – CV jeb dzīvesgājums kalpo kā jūsu personības spogulis potenciālā darba devēja acīs.

Tāpēc nepieciešams visas komponentes izkārtot saprotami un loģiski. Svarīgi, ka, ejot tehnoloģijas attīstībai uz priekšu, palielinās arī e-prasmju nozīme gan darba meklēšanā, gan iespējamajos darba pienākumos. Tas nozīmē, ka arī darba meklētājiem ir jāpieslīpējas un jāmainās līdzi laikam, jo arī darba tirgū valda formula - pastāvēs, kas mainīsies. Lai gan izveidot CV internetā ir vieglāk, tomēr ir svarīgas lietas, kas jāievēro tieši saistībā ar e-vidi. Jābūt konkrētam un korektam, sākot ar savu e-pasta nosaukumu, beidzot ar gramatiku un valodas lietojumu tajā.

1. Internetā ievietojot savu CV ir jāpievērš uzmanība atslēgvārdiem. Vajag būt konkrētam un precīzam, lai darba devējam jau izlasot pirmos burtus, būtu skaidrs, ko darbinieks vēlas. Aizmirstiet par tādiem CV nosaukumiem kā «Jāņa CV»,«CV» vai «Mans CV». Izceliet uzreiz to, pēc kā jūs tiecaties – vēlamais amats vai vakance. «Loģistikas speciālists» vai «Tiešās pārdošanas speciālists», tādā veidā tiek parādīts darbinieka tiešums un mērķtiecība. Bieži darba devēji sludinājumā norāda faila nosaukumu, kādam tam jābūt, tāpēc uzmanīgi jāseko ne tikai sava CV saturam, bet arī ievietotā sludinājuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu drošības riskus, patvēruma meklētājus pēc bēgļa statusa piešķiršanas plāno izvietot vairākās vietās Latvijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija slēgtā sēdē uzklausīja Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus par valsts drošības iestāžu gatavību saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Iemesls sēdes sasaukšanai ir gadumijas notikumi Vācijā, kad patvēruma meklētāji seksuāli uzmākušies vietējām iedzīvotājām. Lai arī patvēruma meklētāju uzņemšana ir nacionālās drošības jautājums, šie notikumi parāda, ka bēgļu tēma ir saistīta arī ar sabiedriskās kārtības apdraudējumu, norādīja Latkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba tirgū e-prasmju nozīme tikai pieaugs

Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere.,14.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai retais darba meklētājs, aizpildot savu darba pieteikuma formu jeb CV, pievērš uzmanību tādai detaļai pašā CV nobeigumā kā datorprasmes. Allaž tās ir vairāk kā pietiekamas – Microsoft Office programmas un kvalitatīva interneta piedāvāto iespēju spektra apzināšana it kā nesagādā nevienam problēmas. Tomēr pieredze rāda, ka šī komponente visbiežāk klibo darba ņēmējiem. Pārsteidzoši ir tas, ka izpratne par meklēšanas rīkiem internetā ir visai virspusēja, kas ikdienas darbā var sagādāt problēmas. Jāatceras, ka pārbaudes laikā darba devējs pārbaudīs darbinieka kompetenci visās viņa pieteikumā atzīmētajās komponentēs – arī datorprasmēs.

Tāpat būtiski saprast, ka datorprasmes nesākas un vienlaikus arī nebeidzas ar teksta uzrakstīšanu un tā noformēšanu. Lielākas problēmas sāk parādīties, kad darba devējs lūdz izpildīt nedaudz sarežģītākus uzdevumus – dažādu tabulu ievietošanu, kvalitatīvu prezentāciju izveidošana un elementāra PVN aprēķināšana, uzrādot arī formulu, kas palīdzēja veikt aprēķinu. Daļa darba devēju, lai novērtētu darbinieka paveikto konkrētā laika griezumā vai kāda projekta ietvaros, izmanto pašnovērtēšanas metodi, kur pašam darbiniekam ir jānorāda pilnīgi viss, kas veikts attiecīgajā laika posmā. Izmaksas, patērētais laiks, veikto darbu uzskaitījums uz laika ass, izpildes termiņi un citas novērtēšanas metodes, kas darba devējam palīdz gūt plašāku ieskatu par paveikto darbu un konkrētā darbinieka kompetences līmeni. Problēma nav to uzrakstīt, bet gan pasniegt saprotami un pārskatāmi, kam nepieciešams attiecīgs e-prasmju zināšanu līmenis. Tā, lai darba devējam nerodas jautājums – kāpēc mums tas bija vajadzīgs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darbiekārtošanas firmas darbu Latvijā palīdzējušas atrast 1296 cilvēkiem

Žanete Hāka,21.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) NVA licencēto darbiekārtošanas firmu starpniecību šī gada pirmajā pusgadā darbā Latvijā ir iekārtoti 1296 darba meklētāji, bet ārvalstīs - 1323 darba meklētāji, informē NVA.

Izvēloties darbu ārpus Latvijas, visbiežāk cilvēki ir devušies strādāt uz Lielbritāniju – 42%, Nīderlandi – 22% un Vāciju – 16%. 52% darba meklētāju ārzemēs uzsāka darbu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, 13% bija izvēlējušies darbu transporta un uzglabāšanas nozarē, 10% - apstrādes rūpniecībā, 7% - izmitināšanas un ēdināšanas iestādēs, 18% - citās nozarēs.

Darbiekārtošanas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt tikai tāds komersants, kurš ir saņēmis NVA izsniegtu licenci darbiekārtošanas pakalpojumu. sniegšanai.

NVA Juridiskā departamenta direktora vietniece – Licencēšanas un tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Marianna Dreja gan atgādina, ka rūpīgi jālasa visi parakstam piedāvātie dokumenti un jānoskaidro visi tajos iekļautie nosacījumi. Sadarbojoties ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju darba meklētājam jābūt modram, visām savstarpējām saistībām jābūt dokumentāri apstiprinātām, nedrīkst paļauties tikai uz solījumiem vai, piemēram, veikt maksājumus bez darījumu apliecinošiem dokumentiem (čekiem, kvītīm un tml.). Darba meklētājam jāsaglabā visi ar darbiekārtošanu saistītie dokumenti un maksājumus apliecinošie dokumenti, lai gadījumā, ja viņš uzskatīs, ka darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs pārkāpis viņa tiesības vai nav pildījis savas saistības, sūdzību varētu dokumentāri pamatot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Pieaugusi ārzemēs dzīvojošo interese par darba iespējām Latvijā

Dienas Bizness,03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pieaugusi ārzemēs dzīvojošo interese par darba iespējām Latvijā, secinājis portāls Cvmarket.lv, kas apkopojis datus par portāla apmeklētāju dinamiku 2013. un 2014. gadā. Sevišķi par to interesējušies aizbraukušie no Latvijas, kas mīt Spānijā, Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā un Dānijā, otrdien raksta laikraksts Diena.

Cvmarket.lv personāla atlases speciālisti novērojuši, ka Latvijas kompānijas novērtē ārzemēs strādājušo darba meklētāju priekšrocības – svešvalodas zināšanas un mērķtiecīgumu nopelnīt vairāk. Tomēr atsauksmju trūkums no bijušajiem darba devējiem ir iemesls, kādēļ darba meklētāji, kuri no ārzemēm atgriezušies Latvijā, nereti ir sliktākā pozīcijā nekā vietējie darba meklētāji. Cvmarket.lv vadītāja Renāte Zīverte skaidro, ka darba devēji vēlas pārliecināties, vai darba meklētāju CV uzrādītās ziņas ir patiesas, kā arī vēlas uzzināt atsauksmes no bijušajiem darba devējiem, lai iegūtu papildu informāciju par darba meklētāja spējām un raksturu. «Šie faktori var ietekmēt darba devēja lēmumu, un vērojama tendence, ka tam ir aizvien lielāka nozīme,» norāda R. Zīverte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darba meklētāji piekristu strādāt par 17% zemāku atalgojumu nekā Igaunijas darba meklētāji līdzvērtīgos amatos, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv apkopotie dati.

Cvmarket.lv speciālisti norāda, ka jautājums par algu darba intervijās ir viens no smagākajiem, jo Latvijā joprojām raksturīgs Austrumeiropas darba tirgus stereotips, ka jautājums par atalgojumu ir konfidenciāla informācija. Līdz ar to darba meklētājam, tāpat nereti arī darba devējam, trūkst informācijas par atalgojumu nozarē.

Informācija iegūta Latvijā un Igaunijā portālos cvmarket.lv un cvkeskus.ee, apkopojot vairāk nekā 59 000 darba meklētāju norādīto vēlamo atalgojumu 2014.gadā.

CV Market Latvijā darbojas kopš 2003.gada, piedāvājo personāla atlases risinājumus interneta vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Imigrācijai ir jābūt selektīvai

Sandris Točs, speciāli DB,03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Darba intervijas laikā piedāvātais lielākoties neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā

Žanete Hāka,11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? 34% respondentu norāda, ka, sākot strādāt, viņu darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā ticis minēts intervijā. 23% aptaujāto atklāj, ka realitātē darba alga nav atbildusi solītajam. Tikmēr 9% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā. Savukārt 5% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.).

Tajā pašā laikā 29% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbilda reālajai situācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Cvmarket.lv: šobrīd darba meklētājam ir gana daudz izvēles iespējas, kas tikai palielināsies

Dienas Bizness,14.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd darba meklētājam ir gana daudz izvēles iespējas, kas tikai palielināsies un vairs nebūs tāda izmisuma situācija, kā tas bija brīdī, kad valsts ekonomikā valdīja lejupslīde, Db.lv norāda Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba.

Viņa skaidro, ka, līdz ar ekonomikas atkopšanos, mainās arī pieprasījuma un piedāvājuma attiecība vakanču jomā. Tāpat daudzi uzņēmumi palielina savu darbinieku skaitu, jo pārdošanas, transportēšanas, apkalpošanas un ražošanas apjomi strauji pieaug. Pērnā gada nogalē veiktais pētījums liecināja, ka arī darba devēju prognozes 2014. gadam ir optimistiskas attiecībā un personāla piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu.

Daliba norāda, ka šobrīd Latvijas darba tirgū ir ļoti liels pieprasījums pēc pārdevējiem, tirdzniecības pārstāvjiem, projektu vadītājiem, klientu servisa darbiniekiem, kā arī dažādiem mehānikas, transporta un loģistikas nozares speciālistiem. Savukārt sarežģītāk ir IT, medicīnas speciālistu, tehnologu, inženieru un mārketinga nozarē. Liels retums ir vakances kultūras, mākslas, izglītības un lauksaimniecības sfērās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniešu nodarbinātības veicināšanai būs pieejami 60 miljoni eiro

Žanete Hāka,08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu instrumenta birojs Briselē izsludinājis Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu projektu iesniegumu atlasi Jauniešu nodarbinātības fondā, informē Finanšu ministrija.

Ņemot vērā ciešo saikni starp sociālo un ekonomisko līdztiesību un dalību darba tirgū, Jauniešu nodarbinātības fonds īpaši vērsts starptautisku projektu atbalstam, lai veicinātu ilgtspējību un kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību.

Fonda aktivitātēm paredzētas trīs galvenās atbalsta jomas: Inovācijas un izpēte; prasmju un labās pieredzes pārnese; analīze un pētniecība.

Jauniešu nodarbinātības fondā projektiem kopējais pieejamais finansējums ir 60 milj. EUR, un atbalstu paredzēts sniegt lielajiem projektiem vismaz 1 milj. EUR apmērā.

Finansējumam pieteikties var organizācijas, kas pārstāv jebkuru no 15 saņēmējvalstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Portugāle, Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Kipra, Malta, Horvātija), kā arī Īriju, Spāniju un Itāliju. Projektu īstenošanu var veikt konsorcijs, ko sadarbojoties veido organizācijas no vismaz divām valstīm. Līderību konsorcijā būtu jāuzņemas organizācijai, kas pārstāv kādu no 15 minētajām saņēmējvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju uzņēmums SIA IBD Consulting piedāvā sistēmu, lai uzņēmumi varētu palielināt potenciālo klientu pieplūdumu savai mājaslapai, un metodiku, lai ar tiem efektīvi strādātu

Lai savu produktu vai pakalpojumu pārdotu vietējā tirgū, bieži vien pietiek ar to, ka uzņēmuma pārstāvis gana bieži tiekas ar klientiem. Taču ārējā tirgū vajadzīga cita pieeja, un SIA IBD Consulting piedāvā risinājumu, kas palīdz uzņēmuma interneta vietnei piesaistīt apmeklētājus, kā arī tos izglītot un vadīt pirkuma virzienā. «Starptautiskajā tirgū ir jāmāk sevi pasniegt. Uzņēmumiem trūkst izpratnes un prasmju sevi pareizi pozicionēt,» saka Andrejs Juščenko, SIA IBD Consulting līdzīpašnieks.

Rolands Ozoliņš, arī SIA IBD Consulting līdzīpašnieks, teic, ka statistika un pētījumi norāda – mūsdienās pircējs ir gatavs runāt ar pārdevēju pēc tam, kad jau patstāvīgi ir izveidojis viedokli par risinājuma atbilstību savām vajadzībām. «Ja piegādātājs nav nonācis potenciālā klienta redzeslokā agrīnā pirkšanas procesa fāzē, kad tas tik tikko sācis interesēties par kādu produktu vai risinājumu, vēlāk mainīt viņa lēmumu ir grūti. Tieši tāpēc uzņēmumiem, kuri domā par nopietnu iziešanu ārējos tirgos, ir rūpīgi jāveido sava klātbūtne digitālajā vidē un jāizmanto mārketinga tehnoloģijas, lai uzrunātu potenciālos klientus, iegūtu to uzticību un izmantotu automatizācijas iespējas, kas ļauj ievērojami palielināt pārdošanas apjomus,» spriež Andrejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lai atrastu mitekli patvēruma meklētājam, nākas apbraukāt ap 20 dzīvokļu

LETA,14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības «Patvērums Drošā māja» vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma samazināt atbalstu bēgļiem un turpmāk bēgļa statusu saņēmušajiem ārvalstniekiem mēnesī maksāt 139 eiro uzturēšanās pabalstu.

Valdības šodien pieņemtie grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk uzturēšanās pabalsta apmērs mēnesī pilngadīgai personai būs 139 eiro. Ja personas ir ģimenes locekļi, vienai personai tiks piešķirti 139 eiro mēnesī un katram nākamajam ģimenes loceklim - 97 eiro. Arī nepilngadīgai personai bez pieaugušo pavadības tiks piešķirti 97 eiro mēnesī.

Līdz šim uzturēšanās pabalsta apmērs pilngadīgai personai bija 256 eiro mēnesī, bet nepilngadīgai personai - 30% apmērā no šīs summas.

Eiropas Savienības (ES) līmenī nolemjot par bēgļu pārvietošanu uz visām ES valstīm, valdošā koalīcija vienojās, ka pabalsts ir samazināms un tas būtu pielīdzināms pašreizējam iztikas minimuma apmēram, vienlaikus tādā veidā nodrošinot arī vienādu ienākumu līmeni ar Latvijas valstspiederīgajiem. Pabalsta samazināšana ļaus ietaupīt aptuveni 380 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur var atrast informāciju par atalgojumu, un kā to izvērtēt?

Anta Praņēviča, “Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vadošā konsultante,22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākais darba sludinājumu skaits - pārdošanas un klientu apkalpošanas sfērā

Lelde Petrāne,24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, darba piedāvājumu skaits būtiski palielinājies, savukārt aktīvo darba meklētāju skaits ir sarucis, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv apkopotie 2014.gada pirmā pusgada dati.

Vēl aizvien lielākais darba sludinājumu skaits ir pārdošanas un klientu apkalpošanas sfērā. Kopš šā gada sākuma darba piedāvājumu daudzums cvmarket.lv apkalpošanas sektorā pieauga par 39%, savukārt pārdošanas nozarē pat par 45%. Savukārt, aktīvie darba meklētāji, izvietojot savus CV portālā, visvairāk kandidē uz transporta un loģistikas, finanšu un asistēšanas, kā arī administrēšanas vakancēm.

«Situācija valstī uzlabojas, kas atspoguļojas arī darba tirgū - darba devēji pakāpeniski paplašina savu uzņēmumu darbības spektru, tāda veidā aktīvi radot jaunas darba vietas. Savukārt, tas cilvēkiem dod plašākas iespējas atrast sev piemērotu darba vietu,» stāsta speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā pabalstu sistēma pašvaldībās bezdarbniekus nerosina pieteikties sezonas lauku darbiem. Viņi tikai imitējot darba meklēšanu, tādēļ pabalstu piešķiršanas kārtība steigšus būtu jāmaina, pēc akcijas Esi nodarbināts laukos noslēguma atzina biedrības Lauksaimnieku apvienība izpilddirektors Dins Cielavs.

Akcijas Esi nodarbināts laukos! laikā darba devējiem bija iespējas tikties ar potenciālajiem strādniekiem un pārrunāt būtiskākos nosacījumus, lai varētu vienoties par darbu saimniecībās. Kopumā akcijā piedalījās 126 darba devēji, 2055 darba ņēmēji, bet kopīgais vakanču skaits bija 1534.

Kā atzina Cielavs, neraugoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras ieguldījumu akcijas norisē, informējot bezdarbniekus un apzinot potenciālos darba devējus, kā arī Pašvaldības savienības ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā par akciju, konstatēts, ka ne visos reģionos ir bijusi pietiekama atsaucība.

Lielākā darba devēju un darba ņēmēju aktivitāte bija manāma Talsos, Smiltenē, Preiļos un Bauskā, savukārt mazākā - Saldū, Limbažos un Madonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Algas norādīšana darba sludinājumā palīdz ātrāk atrast atbilstošāko darbinieku

Lelde Petrāne,13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atalgojums ir būtisks nosacījums darba piedāvājumu izvērtēšanā, uzsvēra CV Market Latvia filiāles vadītāja Renāte Zīverte.

Darba algas apmēra norādīšana darba sludinājumos nav obligāta prasība, vēl vairāk - ir raksturīga prakse neērto atalgojuma jautājumu novelt uz darba meklētāja pleciem. Nereti darbiniekam ir jāatbild uz jautājumu, kādu darba algu viņš vēlētos saņemt, uz ko savukārt 51% darba meklētāju darba intervijās atteiktos atbildēt, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv aptaujas dati.

Pieredze darbā ar klientiem cvmarket.lv speciālistiem ļauj secināt, ka informācija par iespējamo atalgojumu konkrētajā vakancē ir noderīga gan darba meklētājam, gan darba devējam.

Pirmkārt, novērojama tendence, ka darba meklētāji vispirms izskata darba piedāvājumus, kur atalgojums tiek norādīts

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mākslīgais intelekts mainīs darbinieku atlases procesu

Liene Grūtupa, bankas Citadele personāla vadītāja,28.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta piedāvātos resursus jau šobrīd darba interviju procesā izmanto gan darba meklētāji, gan darba devēji.

Vai tas nozīmē, ka jau drīzumā sagaidīsim pilnu atlases procesa automatizāciju, un kādu ietekmi jaunākās paaudzes tehnoloģijas varētu atstāt uz darba meklējumos iesaistītajām pusēm?

Motivācijas vēstules nozīme varētu sarukt vēl vairāk

Kopš 2022. gada novembra mākslīgā intelekta (MI) jeb angliski artificial intelligence (AI) rīks ChatGPT ir devis lielākas iespējas arī tiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem līdz šim ar savu domu formulēšanu rakstiski nav veicies tik labi, kā to vēlētos. Tas ļauj ikvienam izmantot mākslīgā intelekta resursus, lai prasmīgi formulētu motivācijas vēstules un arī strukturētu CV. Pareizi formulējot jautājumus un norādes, kā arī daloties ar informāciju par vakanci un uzņēmumu, mākslīgais intelekts var iejusties potenciālā darba ņēmēja lomā un veidot pieteikuma vēstules tekstu arī no kandidāta skatu punkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vakanču gadatirgū piedāvās vairāk nekā 800 darba vietu

Zane Atlāce-Bistere,19.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25.maijā no plkst. 10 līdz 13 Rīgā, laukumā pie Kongresu nama, norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais Vakanču gadatirgus, kurā darba meklētāji varēs vienuviet tikties ar darba devējiem klātienē, lai vienotos par iespējamo darba attiecību uzsākšanu.

Savu dalību vakanču gadatirgū Rīgā jau ir pieteikuši 37 darba devēji, kuri darba meklētājiem piedāvās vairāk nekā 800 brīvo darba vietu. Darba devēju vidū būs pārstāvēti tādi pazīstami uzņēmumi kā AS Rīgas piena kombināts, SIA Rimi Latvija, SIA Maxima Latvija, SIA Rīgas satiksme, VAS Latvijas pasts, AS Putnu Fabrika Ķekava, SIA Rīgas namu pārvaldnieks, Valsts sociālās aprūpes centrs Rīga, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un citi.

Darba devēji piedāvās vakances, informēs par darba nosacījumiem un karjeras izaugsmes iespējām savos uzņēmumos, kā arī veiks pirmās darba intervijas ar kandidātiem uz brīvajām darba vietām. Vairāki darba devēji Vakanču gadatirgus laikā uzstāsies ar prezentācijām, sniedzot detalizētāku informāciju par saviem uzņēmumiem, to specifiku, darba iespējām un perspektīvām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pērn samazinājies darba meklētāju īpatsvars

Žanete Hāka,19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 10,8%, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

107,6 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija darba meklētāji, kas ir par 12,8 tūkst. jeb 10,6% mazāk nekā 2013. gadā. Sieviešu – darba meklētāju – īpatsvars bija 9,8%, bet vīriešu – 11,8%.

Pēdējo trīs ceturkšņu laikā darba meklētāju īpatsvars Latvijā nav būtiski mainījies un kopš 2013. gada 2. ceturkšņa tikai nedaudz atšķiras no ES-28 valstu vidējā rādītāja. Darba meklētāju īpatsvars Latvijā 2014. gada 4. ceturksnī bija 10,2%, un šis rādītājs ir nedaudz augstāks nekā Lietuvā (10,1%), bet būtiski atpaliek no Igaunijas rādītāja (6,3%).

2014. gadā darba ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kuri darbu nevar atrast 12 mēnešus un ilgāk, bija 43% (2013. gadā – 48,4%). Turpinot samazināties darba meklētāju skaitam, arī ilgstošo darba meklētāju skaits samazinājās no 58,2 tūkst. 2013. gadā līdz 46,1 tūkst. 2014. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru