Karjeras izglītības programma Ēnu diena šogad norisināsies 13.februārī. Darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes –, tiek aicināti reģistrēt pieejamās vakances portālā enudiena.lv līdz 30. janvārim. Savukārt no 14.janvāra vakancēm sāks pieteikties potenciālie ēnotāji – skolēni, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.–12. klašu skolēniem, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Ēnu dienu laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.

Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk un iedziļināties kontekstā. Plānots, ka Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Aizvadīts organizācijas Junior Achievement Latvia (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolu jauniešiem Ēnu diena.

Šogad ēnotājus ar dažādām profesijām iepazīstināja 1545 ēnu devēji no visas Latvijas, kopumā piedāvājot 8664 vakances. Saglabājusies arī liela skolēnu interese par Ēnu dienu - portālā enudiena.lv šogad bija reģistrējušies 34 000 potenciālo ēnotāju. Vislielāko interesi izrādījuši ēnotāji no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Aktīvākās pilsētas un novadi pēc ēnotāju pieteikumu skaita šogad - Rīga, Mārupe, Daugavpils.

Šogad pieprasītākās profesijas skolēnu vidū bija programmētājs (341 pieteikums), fizioterapeits (273), pilots (260), gaisa kuģa stjuarts (250), feldšeris (227), inženieris (206), sabiedrisko attiecību speciālists (180), žurnālists (170), pavārs (170), ārsts (160). Jāuzsver, ka ēnotājus pie sevis uzņēma arī Dienas Bizness, iepazīstinot ar žurnālista profesiju.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Ir atvērta darba devēju — uzņēmumu, organizāciju un iestāžu — pieteikšanās praktiskās biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) organizētajai ikgadējai karjeras izglītības programmai ĒNU DIENA, kas šogad norisināsies 10. februārī.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem — portālā enudiena.lv — līdz 22. janvārim. Savukārt no 4. janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm ir arī jau uzsākuši skolēni, potenciālie Ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 24. janvārim.

Šogad ĒNU DIENAS mērķis ir veicināt izpratni par darba tirgū pieprasītākajām profesijām un nozaru prasībām, tādējādi sniedzot iespēju arvien lielākam skolēnu skaitam Latvijā mērķtiecīgi plānot savu karjeru, bet Ēnu devējiem — izdevību demonstrēt savas nozares iespējas nākotnes darba ņēmējiem.

JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns aicina Ēnu devējus būt aktīviem un piedāvāt vakances ēnošanai: «Katru gadu ĒNU DIENĀ ēnot gribētāju skaits ievērojami pārsniedz piedāvāto vakanču skaitu. Darba devējiem jāņem vērā, ka darba tirgū aizvien norisinās cīņa par labiem un profesionāliem darbiniekiem, un ĒNU DIENA ir laba iespēja iepazīstināt ar sevi un uzņēmuma darbību talantīgus potenciālos darba ņēmējus, kas šobrīd vēl ir skolēni, taču pēc pāris gadiem jau būs aktīvi darba tirgus dalībnieki.»

Atvērta skolēnu pieteikšanās ikgadējai "Junior Achievement Latvia" ("JA Latvia") karjeras izglītības programmai "Ēnu diena".

"Dienas Bizness" arī šogad uzņems ēnotājus pie sevis un atbalstīs "Ēnu dienu" informatīvi.

Šogad tā norisināsies 12.februārī. Šā gada "Ēnu dienas" tēma - perspektīvās profesijas, kuras nākotnē saskaņā ar šā brīža darba tirgus prognozēm būs pieprasītākas nekā tajās pieejamo speciālistu skaits. Pamatā tās ir profesijas tādās nozarēs kā dabas zinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana, būvniecība un veselības aprūpe.

"Ēnu diena ne tikai saved kopā uzņēmumu ar potenciālo darbinieku, bet var dot nozīmīgu pienesumu valsts tautsaimniecības attīstībai. Šogad esam nolēmuši aicināt jauniešus apdomāt karjeru nozarēs, kuras Ekonomikas ministrija definējusi par svarīgām ilgtermiņā. Ēnu diena ir iespēja mainīt priekšstatus un graut stereotipus par šķietami grūtām, bet perspektīvām un arī labi apmaksātām profesijām.

Ginta Eisaka pirms četriem gadiem sāka strādāt par Transcom Worldwide Latvia klientu apkalpošanas speciālisti, bet nu jau pusotru gadu ir kompānijas personāla vadītāja

Pirms darba gaitu uzsākšanas Transcom G. Eisaka bija strādājusi klātienes klientu apkalpošanā un nolēma pamēģināt, ko nozīmē to darīt attālināti. Pirms četriem gadiem viņa nokļuva nodaļā, kas nodarbojas ar jaunu klientu piesaisti. Pēc dažiem mēnešiem parādījās vakance Personālvadības departamentā. «Pieteikties personāla speciālista pozīcijai mani mudināja ilggadēja interese. Citos uzņēmumos ir prasība pēc izglītības vai pieredzes, bet man tādas nebija. Man bija tikai interese, un, kad bija iekšējā vakance, es nolēmu pieteikties, jo, kas neriskē, tas nedzer šampanieti. Kļuvu par personāla speciālisti, lēnām audzēju savas prasmes un zināšanas un jau pusotru gadu esmu personāla vadītāja. Šī ir Transcom specifika – visas vajadzīgās zināšanas tiek iedotas,» viņa saka. Starp klientu apkalpošanu un personālvadību ir diezgan liela saikne, jo G. Eisakas skatījumā pret darbinieku jāizturas kā pret savu klientu. Viņai bija interese noskaidrot, ko nozīmē sēdēt galdam otrā pusē un analizēt, vērtēt, mēģināt izprast cilvēku potenciālu un to, kāds viņš būtu konkrētā vietā, laikā un amatā.

Saskaņā ar CBRE jaunāko Rīgas biroju tirgus pārskatu par šī gada 2.ceturksni, biroju tirgus turpināja būt aktīvs pieprasījuma ziņā, lai gan jaunu biroja ēku būvniecības uzsākšana ir aizkavējusies vai ir atlikta. 2016.gada otrajā ceturksnī netika uzsākta biroju būvniecība, bet gan turpinājās jau iesākto projektu pabeigšana, informē Analītikas un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe.

Šāds attīstītāju lēmums bieži vien ir pamatots uz priekšlīgumu neesamību, jo kompānijas ir piesardzīgas uz ilgtermiņa saistībām jaunajos projektos, kuru prasītā nomas maksa ir - sākot no 12 eiro uz vienu iznomājamo kvadrātmetru mēnesī, neieskaitot apsaimniekošanas izmaksas, komunālos maksājumus un PVN.

Brīvo telpu īpatsvars šī gada pirmajā pusgadā ir samazinājies, sasniedzot 4.1% no visiem modernajiem A un B klases birojiem Rīgā; dažos biroju centros ir palielinājusies vakance, galvenokārt tāpēc, ka kompānijas ir pārcēlušās uz citu biroju. CBRE uzskata, ka šogad liels brīvo telpu īpatsvara kritums nav gaidāms, lai gan tas turpinās samazināties. Izmaiņas plānojas 2017.gadā, kad jaunās biroju ēkas tiks nodotas ekspluatācijā (Place 11, Z-Towers).

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Lai veicinātu skolēnu interesi par aktualitātēm darba tirgū un palīdzētu viņiem izvēlēties nākotnes profesiju, darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes – ir aicināti reģistrēt pieejamās «ēnošanas» vakances līdz 30. janvārim. Savukārt potenciālo ēnotāju, skolēnu, pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim. Šogad Ēnu diena norisināsies 13. februārī.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ikgadējo karjeras izglītības programmu Ēnu diena jau astoņpadsmito gadu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia). Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk. Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai tie varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

«Šogad novērojam tendenci, ka aizvien vairāk jaunieši izvēlas ēnot visdažādāko nozaru speciālistus. Tādēļ aicinām uzņēmumus «ēnošanai» pieteikt profesionāļus, savas jomas ekspertus, lai skolēniem piedāvātu pēc iespējas plašāku iespēju klāstu iepazīties ar profesiju daudzveidību. Turklāt, apzinoties, ka kvalitatīva darbaspēka resursa nepietiekamība ir aktuāla jau tagad, un šī tendence turpmākajos gados tikai saasināsies, šī ir lieliska iespēja uzņēmumiem prezentēt sevi topošajiem profesionāļiem un, iespējams, nākamajiem darbiniekiem,» norāda Jānis Krievāns, JA Latvia vadītājs.

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem, informēja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Tāpat zināms, ka par kolektīvo atlaišanu jau ir ziņojuši 16 darba devēji par kopumā 3156 darbinieku plānoto atbrīvošanu. Par atlaišanām ziņojušas transporta un uzglabāšanas, administratīvo un apkalpojošo dienestu, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, atkritumu apsaimniekošanas, apstrādes rūpniecības, nekustamo īpašumu tirgus, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēji.

Tikmēr kritums novērojams brīvo vakanču kopskaitā, kuru daudzums martā sarucis par 2449, tādējādi patlaban NVA ir pieejamas 28 301 vakance. Tomēr aģentūrā joprojām tiekot reģistrētas jaunas vakances.

Jūrmalā norisinājies vakanču gadatirgus, kurā 30 darba devēji piedāvāja ap 500 darba vietu Jūrmalā un tuvākajā apkārtnē. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 1700 darba meklētāji, un lielākajai daļai piedāvāto vakanču atrasti darbinieki, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Apmēram puse no piedāvātajām amata vietām bija pastāvīgam darbam, pārējās – darbam vasaras sezonā. Vienkāršāk atrast darbiniekus brīvajām amata vietām bija viesmīlības un tūrisma nozares, kā arī tirdzniecības un būvniecības jomu uzņēmumiem. Tām pieteikušies pat vairāki pretendenti uz vienu vakanci, un uzņēmumi pēc vakanču gadatirgus turpina darbinieku atlasi. Tāpat kā pērn, arī šogad grūtāk ir atrast kvalificētus speciālistus medicīnas un rehabilitācijas jomā. Piemēram, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) arvien aktuālas ir ergoterapeita, ergoterapeita asistenta, ārsta psihiatra un sociālā darbinieka vakances.

Lai uzlabotu uzņēmēju un studentu sadarbību, jaunuzņēmums Edy365.com aicina vietējos komersantus vienotā e-prakses pārvaldības platformā izvietot pieejamās praktikantu vakances, bet praktikantiem - izvēlēties tīkamākās pieredzes gūšanas vietas.

Platforma strādā kā tilts starp praktikantiem un uzņēmējiem, un ir lielisks veids, kā piesaistīt jaunos speciālistus bez liekas birokrātijas, norāda Oskars Putniņš, SIA Edy365.com dibinātājs.

“Edy365.com jeb Nakotnesprakse.lv ir Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēts projekts, kas radīts un attīstīts, izmantojot Edy365.com privātos līdzekļus. Reģistrācija šajā platformā ir bez maksas, taču uzņēmējiem pieejami arī dažādi maksas pakalpojumi, bez tam ikviens komersants, iesaistoties projektā, var pretendēt arī uz līdzfinansējumu un saņemt valsts atbalstu praksei līdz 270 eiro mēnesī par vienu praktikantu,” teic O.Putniņš, piebilstot, ka iesaistītajām pusēm nav jāraizējas arī par atskaišu sagatavošanu, jo viss process ir automatizēts. “Šādā veidā uzņēmēji var saglabāt koncentrāciju uz galveno - savu biznesu, taču tajā pašā laikā izveidot arī lieliski sadarbību ar jauniešiem, kas ir ieinteresēti darboties konkrētajā sfērā,” teic SIA Edy365.com dibinātājs.

Labu speciālistu trūkst, tāpēc uzņēmumi audzina nākamos darbiniekus paši, veido pozitīvu tēlu ārpus kompānijas , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Situācija vēl joprojām ir smaga, bet, ja labu laiku ir zināms, ka būs brīva vakance, tad process nav grūts. Apzināmies, ka vienas vakances aizpildīšanai IT nozarē nepieciešami vismaz trīs mēneši. Nevar paļauties tikai uz sludinājumu izvietošanu, ir jāveic rūpīgs darbs, meklējot kandidātus. Ieguldījumi atpazīstamības veicināšanā nes rezultātus – ir kandidāti, kuri piesakās paši,» apgalvo Juris Vilders, DPA valdes loceklis. IT nozarē ir salīdzinoši viegli sameklēt pārdošanas speciālistus, situācija ar izstrādes speciālistu piesaisti ir nedaudz uzlabojusies, taču trūkst programmatūras testēšanas speciālistu, jo šī profesija Latvijā ir samērā jauna. Arī profesionālu sistēmanalītiķu, kuri izstrādā specifikāciju tālākajam izstrādātāju darbam, ir grūti atrast, arī IT infrastruktūras risinājumu konsultantu meklējumi mēdzot ieilgt.

Liela daļa uzņēmēju Latvijā, īpaši vidējie un lielie uzņēmumi, ir saskārušies ar darbaspēka trūkumu, tāpēc uzņēmēji nolēmuši paši doties pie potenciālajiem darbiniekiem.

Lai izvairītos no ilgā darba meklēšanas procesa, kurā potenciālajam darbiniekam ir jāizpēta vakances, jāsagatavo un jāizsūta CV, jāsagaida atbilde no darba devēja un tad, pozitīva rezultāta gadījumā, jādodas uz interviju, Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatorā tiek organizēts Ātrais randiņš ar uzņēmēju, kas sniedz iespēju atrast darbu dažās minūtēs.

Uz randiņu ar uzņēmēju tiek aicināti visi jaunieši, kuri vēlas atrast darbu. Nav jāraksta garas motivācijas vēstules vai CV, tikai jāpiesakās pasākumam un jāsagatavo divas minūtes garš pitch (prezentācija) par sevi un savām kompetencēm. Pasākuma ietvaros ikvienam jaunietim pēc ātro randiņu principa būs iespēja doties pie kāda no uzņēmuma pārstāvjiem un divu minūšu laikā pastāstīt, kāpēc tieši viņš ir piemērots darbam attiecīgajā kompānijā.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima izsludinājis celtniecības projektu vadītāja un celtniecības projektu vadītāja asistenta vakances. Šogad uzņēmums plāno sešu objektu rekonstrukciju, liecina informācija portālā Cv.lv.

«Šogad plānojam rekonstruēt sešus morāli novecojušos Maxima veikalus Latvijā, kuri tika atvērti laika posmā no 2001. gada,» stāstīja J. Beseris. Tiks rekonstruēti - divi XX formāta veikali un četri X formāta veikali. «Veiksim investīcijas iekštelpu remontam un inventāra nomaiņai, lai veikali būtu ērtāki un pievilcīgāki mūsu darbiniekiem un arī klientiem. Investīciju kopējā summa veikalu rekonstrukcijās veidos piecus miljonus eiro,» stāstīja J. Beseris.

Maxima pārstāvis Jānis Beseris Db.lv skaidroja, ka jaunu darbinieku meklēšana saistīta ar kadru maiņu. «Celtniecības projektu vadītāja pozīcija uzņēmumā ir pastāvīga – projektu vadītājs ikdienā atbild par visdažādāko ar celtniecības procesu saistīto projektu vadīšanu – esošo ēku tehnisko labiekārtošanu, veikalu rekonstrukcijām un jaunu projektu koordinēšanu. Šajā konkrētajā gadījumā vakance izsludināta saistībā ar kadru maiņu,» Db.lv pauda J. Beseris.

2017. gada aprīļa sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 76 431 reģistrētais bezdarbnieks, bet aprīļa beigās – 71 705, informē NVA.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 4 726 cilvēkiem. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī, salīdzinājumā ar 2017. gada martu, samazinājies par 0,5% punktiem un aprīļa beigās bija 7,8%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī bija Rīgas reģionā – 4,9%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,7%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās bija 9%, Vidzemē – 8,4% un Zemgalē – 7,4%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2017. gada aprīļa beigās: Rīgā – 4,6%, Valmierā – 4,6%, Jelgavā – 5,4%, Ventspilī – 6,2%, Jūrmalā – 6,5%, Jēkabpilī – 9,6%, Liepājā – 10,4%, Daugavpilī – 11,2%, Rēzeknē – 14,7%.

Valsts iestādēs ir arī tādas vakances, kas ilgstoši iztiek bez attiecīgā darbinieka, radot pamatu bažām par budžeta plānošanas triku, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, tas paliek uz katras iestādes sirdsapziņas, un tikai tās iekšienē vien zināms, kuras vakances tiek aizpildītas ar skubu, un kuras apzināti stāv tukšas gadiem ilgi. «Tās pat vairs nav tikai vakances, bet vairāk jau budžeta plānošanas triks. Tas nozīmē, ka tiek turēta tukša darbavieta, par ko arī tiek aprēķinātas budžetā paredzētās izmaksas. Tādējādi rodas nauda, ko var pārdalīt vai kā citādi izmaksāt,» savu viedokli pauž politologs Filips Rajevskis. Viņš pieļauj, ka šāds budžeta plānošanas triks daudzviet vēl ir dzīvs.

Arī Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Baiba Medvecka nenoliedz jau iepriekš novērotu valsts iestāžu interesi atsevišķas vakances saglabāt, jo uz tā pamata var piešķirt piemaksas un prēmijas citiem. Cik daudz valsts budžeta līdzekļu seko vakancei, DB jautāja arī Finanšu ministrijai (FM), kas ir atbildīga par darba samaksas politiku valsts pārvaldē. Ministrijas Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta direktore Daiga Gulbe skaidro, ka katras iestādes vadītājs pārvalda tās finanšu, personāla un citus resursus. Kopumā 187 valsts iestādēs – ministrijās, to padotības iestādēs un neatkarīgajās institūcijās (piemēram, Satversmes tiesā, Centrālajā vēlēšanu komisijā, Latvijas Republikas prokuratūrā u.c.) – nodarbināti 60 tūkst. darbinieku. Viņu atlīdzībai nepieciešamo finansējumu nosaka saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši iestādes vadītāja apstiprinātajam amatu sarakstam katrā budžeta gadā. Ja funkciju izpildes procesā kāda no amata vietām kļūst vakanta, tad iestādes vadītājs var pieņemt lēmumu kādam darbiniekam noteikt arī papildu piemaksu par vakanta amata pienākumu veikšanu.

Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, no šā gada 1.oktobra darbu uzsāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra, apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūru un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūru.

Kā norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns: "Šāda abu rajona līmeņa prokuratūru apvienošana ļaus ne tikai ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo tiks likvidēta virsprokurora amata vakance, bet arī veidos saskaņotu izpratni, jo šobrīd jau ir Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa. Būtiski uzsvērt, ka reorganizācijas rezultātā visi strādājošie darbu saglabās."

Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra atradīsies tajās pašās telpās, kur līdz šim abas prokuratūras, proti, Rīgā, Kalnciema ielā 14.

#Dzintarā atzīst, ka šobrīd tam nav nepieciešams izskatīt iespēju ievest darbaspēku no ārzemēm.

Lai gan kosmētikas ražotājā Dzintars brīvas darba vietas ir retums, jo darbinieku mainība ir zema, šodien tas vēra savas ražotnes durvis jauniešiem, kas bija ieradušies Ēnu dienas ietvaros. Uzņēmums plāno paplašināt savu darbību un apzinās, ka nākotnē būs arvien grūtāk piesaistīt zinošus un motivētus speciālistus.

Šī ir otrā reize, kad Dzintars piedalās Ēnu dienā. «Pirmkārt, tā ir laba iespēja uzzināt jauniešu intereses un vēlmes. Vislielākā rinda ir uz iespēju ēnot kādu no ķīmijas nozares pārstāvjiem, pat 13 pieteikumi uz vienu vietu. Otrkārt, uzņēmums apzinās, ka nākotnē būs arvien grūtāk piesaistīt zinošus speciālistus,» biznesa portālam db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāve Elīna Lukjanoviča. Dzintara pārstāvji dodas arī uz skolām, kur stāsta par uzņēmumu.

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā strauji palielinājās brīvo īres telpu vakance, kas veicināja pakāpenisku īres cenu samazināšanos, bet sākot no 2021. gada pirmā pusgada, mazinoties ierobežojumiem, sāka atdzīvoties gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres tirgus.

Tā liecina SIA Latio tirgus analīze par darījumiem ar namīpašumiem un īres dzīvokļu piedāvājumiem.

“Viszemākais īres cenas līmenis tika sasniegts 2020. gadā aprīlī, kad tikko bija pasludināta ārkārtas situācija valstī un ieviesti ierobežojoši pasākumi. Līdz ar nepieciešamību strādāt un mācīties no mājām, pieprasījums pēc īres dzīvokļiem centrā būtiski samazinājās, bet jau 2021. gada vasarā, mazinoties ierobežojumiem, Rīgas pilsētā atgriezās studenti no reģioniem un ārzemēm, kā arī Latvija tika atvērta tūristu apmeklējumiem. Daļa biroju darbinieku atgriezās savās darbavietās un izvēlējās atkal dzīvot tuvāk savai darba vietai. Tādēļ no 2021. gada jūnija līdz augustam pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Rīgas centrā ir atgriezies teju 2019. gada līmenī,“ secina SIA Latio vērtētāja Jeļena Boiko.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Atalgojums ir būtisks nosacījums darba piedāvājumu izvērtēšanā, uzsvēra CV Market Latvia filiāles vadītāja Renāte Zīverte.

Darba algas apmēra norādīšana darba sludinājumos nav obligāta prasība, vēl vairāk - ir raksturīga prakse neērto atalgojuma jautājumu novelt uz darba meklētāja pleciem. Nereti darbiniekam ir jāatbild uz jautājumu, kādu darba algu viņš vēlētos saņemt, uz ko savukārt 51% darba meklētāju darba intervijās atteiktos atbildēt, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv aptaujas dati.

Pieredze darbā ar klientiem cvmarket.lv speciālistiem ļauj secināt, ka informācija par iespējamo atalgojumu konkrētajā vakancē ir noderīga gan darba meklētājam, gan darba devējam.

Pirmkārt, novērojama tendence, ka darba meklētāji vispirms izskata darba piedāvājumus, kur atalgojums tiek norādīts

Ierobežotā biroju telpu piedāvājuma dēļ Rīgā brīvo telpu īpatsvars joprojām ir zems, secināts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics jaunākajā Rīgas biroju tirgus pārskatā.

Šā gada jūnija beigās brīvo biroja telpu īpatsvars Rīgā bija 3,8%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada jūnija beigās.

CBRE Baltics Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe informēja, ka otrajā ceturksnī Rīgā biroju tirgus joprojām bija aktīvs pieprasījuma ziņā, taču salīdzinājumā ar pirmo ceturksni aktivitāte mazinājās.

Šā gada otrajā ceturksnī netika sākta jaunu biroju būvniecība, bet turpinājās iesākto projektu pabeigšana. Biroju ēku attīstītāji turpināja būvniecības sagatavošanas darbus projektiem New Hanza, kas atradīsies Pulkveža Brieža un Hanzas ielas kvartālā, un Business Garden Rīga, kas atradīsies Kārļa Ulmaņa gatvē pretī tirdzniecības centram Spice.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgū pietrūkst brīvu industriālo telpu, kuras iznomāt ražotāju vajadzībām, norāda industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Saskaņā ar NP Properties rīcībā esošo informāciju šobrīd iznomāšanai tirgū pieejamo industriālo platību vakance ir vien aptuveni 4% un jaunas platības nekustamo īpašumu tirgū parādīsies, visticamāk, tikai 2015. gadā.

E. Moiseja skaidro: «Interesanti, ja pērn lielu interesi savas ražotnes izvietot Latvijā izrādīja uzņēmumi no Krievijas, tad šobrīd redzam, ka interesi par ražošanas pārcelšanu uz Latviju izrāda vairāki Skandināvijas uzņēmumi. Kā norāda šo uzņēmumu pārstāvji, tad interese skaidrojama ar joprojām zemākām darbaspēka, kā arī komunālo pakalpojumu izmaksām, mūsu valsts pievienošanos eiro valūtai un, protams, Latvijas robežu ar Krieviju.»