Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.
Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.
Visvairāk mūsu valstī nodarbināto ārzemnieku, kas veic nekvalificētu darbu, ir no Bulgārijas – 697, Ukrainas – 457, Krievijas – 386 un Baltkrievijas – 327. Savukārt kvalificētā darba veicēju visvairāk ir no Krievijas – 230, Vācijas – 85 un Ukrainas – 76.
Tas, ka daudz viesstrādnieku ir no Bulgārijas, skaidrojams ar to, ka Bulgārijas kā ES dalībvalsts pilsoņiem faktiski nav nekādu šķēršļu vai ierobežojumu darbam citā ES dalībvalstī, šajā gadījumā – Latvijā. Tas attiecas arī uz darba samaksu. Ja, piemēram, viesstrādniekam no Ukrainas, kurš veic mazkvalificētu vai vidēji kvalificētu darbu, jāmaksā ne mazāk kā vidējā alga valstī (765 eiro), tad šis noteikums nav attiecināms uz strādājošo no Bulgārijas.
Kā skaidro PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze, lai trešo valstu strādājošie atbilstu statusam «kvalificēta darba veicējs», viņiem jābūt augstākajai izglītībai un Latvijā jāstrādā amatā, kas atbilstošs iegūtajai izglītībai. Piemēram, ja kāds programmētājs no Indijas strādā Latvijā kā programmētājs, viņš atbilst kvalificēta darbinieka statusam, bet, ja, piemēram, žurnālists ar augstāko izglītību no Ukrainas ierodas Latvijā un strādā darbu, kas nav saistīts ar iegūto žurnālista izglītību, bet, piemēram, par pārdošanas menedžeri, viņš neatbilst kvalificēta darbinieka statusam. Šie kvalificētie ārvalstu strādājošie saskaņā ar ES direktīvu saņem ES Zilo karti, kas viņiem sniedz virkni atvieglojumu nodarbinātības kārtībā, kādi neattiecas uz zemu vai vidēji kvalificētiem strādājošajiem. Piemēram, ja šie ārvalstnieki, kvalificētā darba veicēji, Latvijā nostrādājuši trīs gadus, viņi var mainīt darba devēju bez saskaņojuma ar PMLP. ES Zilā karte tiek izsniegta arī ārvalstniekiem, kas ir amatpersonas uzņēmumos vai prokūristi. Darba devējiem ES Zilās kartes turētājiem mēnesī jāmaksā ne mazāk kā pusotra vidējā alga valstī.
Nozare, kurā visbiežāk tiek nodarbināti ārzemnieki, ir kravas pārvadājumi, tajā nodarbināta apmēram puse no visiem Latvijā strādājošajiem ārzemniekiem.
Darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm ir gara un sarežģīta procedūra. Uzņēmējam, kurš vēlas savā uzņēmumā nodarbināt šādu ārvalstnieku, vispirms konkrētā vakance jāizsludina Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Ja mēneša laikā uz to nepiesakās neviens Latvijas iedzīvotājs, tad uzņēmējs var sākt kārtot dokumentus ārvalstnieka piesaistei. Vispirms darba devējam jāiesniedz PMLP konkrētā izsaukuma pieprasījums (kopā ar darba līgumu vai tā projektu un ārzemnieka izglītības dokumentiem). Tad ārzemnieks Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī iesniedz dokumentus vīzas pieprasīšanai, ja vīza nepieciešama. Darba atļauju izsniedz PMLP. Tad ārzemnieks reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājs. Jāpiebilst, ja darba devējs vēlas pieaicināt kvalificētā darba veicēju, kas var pretendēt uz ES Zilo karti, tad jāiziet visa iepriekšminētā procedūra, tikai nav jāreģistrē vakance NVA.
Zivju pārstrādes uzņēmuma Gamma-A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka uzņēmumā tiek nodarbināti bulgāru viesstrādnieki, jo viņi ir ES pilsoņi un nav jāiziet tik sarežģītas procedūras kā ar trešo valstu viesstrādniekiem. I. Pūciņš arī apgalvo, ka Latvijā strādājošos atrast neesot iespējams, un atklāj, ka bulgāru motīvi, kādēļ viņi strādā Latvijā, nevis savā dzimtenē, ir līdzīgi tiem, kāpēc uz citām ES dalībvalstīm strādāt dodas Latvijas iedzīvotāji. Proti, tās ir kredītsaistības, pārsvarā visiem bulgāru viesstrādniekiem ir dzimtenē ņemti kredīti, kuri jānomaksā.
Plašāk Latvijā strādā tikai 6165 ārzemnieki trešdienas, 20.maija laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!