Pirms pieņemt lēmumu par došanos peļņā uz ārzemēm, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina noskaidrot visus darba un sadzīves apstākļus par izvēlēto valsti. NVA vērš uzmanību, ka pēdējā laikā Latvijā un ārvalstīs ir sarosījušās fiktīvas darbā iekārtošanās firmas, kas, izmantojot darba meklētāju spiedīgos materiālos apstākļus vai neinformētību, sola labi apmaksātu darbu ārzemēs.
Tomēr, nokļūstot ārzemēs, noskaidrojas, ka darba devējs nemaz negaida šādu darbinieku. Ir iespējamas situācijas, kad darba devēja piedāvātajā darba vietā parādās arvien jauni nosacījumi – transporta izmaksas, darba apģērba izmaksas, dzīvošanas izmaksas, par kurām cilvēks nebija iepriekš informēts un tiek paziņots, ka viņš darba devējam «ir parādā», un nauda tiks ieturēta no algas. Rezultātā, darba meklētājiem no Latvijas ir izkrāpta nauda un viņi paliek bez ienākumiem, reālas darba un dzīves vietas ārzemēs. Diemžēl, dažkārt arī nokļūstot finansiālā atkarībā no «potenciālā» darba devēja.
NVA atgādina, ka bezmaksas konsultācijas par darba un dzīves apstākļiem Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs un Šveicē sniedz Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultanti NVA filiālēs Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē un Cēsīs.
Kas jāņem vērā darba meklētājam, izvēloties darbu citā valstī?
• Uzmanieties, ja solīts nesamērīgi augsts atalgojums;
• izvērtējiet, vai solītais atalgojums ir pietiekams, salīdzinot ar iztikas minimumu attiecīgajā valstī;
• uzmanieties, ja Jums tiek teikts, ka darba izpildei nav vajadzīga svešvaloda;
• iegūstiet visu nepieciešamo informāciju par darba devēju (meklējiet un lasiet atsauksmes internetā, jautājiet NVA EURES konsultantiem);
• uzmanieties, ja nav iespējams sazināties ar darba devēju un atrast informāciju par viņu internetā;
• noskaidrojiet no citiem avotiem (piemēram, internetā, citu valstu nodarbinātības dienestos), vai norādītajam darba devējam tiešām ir vakances Jūsu izvēlētajā darba vietā;
• uzmanieties, ja darba intervija notiek publiskā vietā, nevis pie darba devēja.
• nemaksājiet komersantam par viņa pakalpojumiem (darbā iekārtošana ir bez maksas). Komersants drīkst pieprasīt samaksu tikai par dokumentu noformēšanu, transporta un apdrošināšanas izdevumiem, kas nepieciešami konkrēti Jums;
• izvērtējiet visus riskus, pirms atsaukties uz darba sludinājumu, kur norādīta tikai e-pasta adrese un tālruņa numurs.
NVA vērš uzmanību uz diviem biežāk sastopamiem darba meklētāju apkrāpšanas scenārijiem ārvalstīs:
1. Slikti apmaksāts darbs un ļoti slikti dzīves apstākļi
• Netiek izsniegts līgums par darbiekārtošanas pakalpojuma saņemšanu un maksājumu dokuments par «dokumentu sagatavošanas izmaksām».
• Nokļūstot ārzemēs, noskaidrojas, ka darba devējs negaida šādu darbinieku.
• Tiek skaidrots, ka darba nav, bet varot piedāvāt citu, sliktāk apmaksātu darbu, sliktākus un dārgākus dzīvošanas apstākļus.
• Uz darba meklētāja sūdzībām, ka ārzemēs solītā darba nav, komersants nereaģē vai atbild, ka sajaukts telefona numurs.
• Darba devēja piedāvātajā darba vietā parādās arvien jauni nosacījumi – transporta izmaksas, darba apģērba izmaksas, dzīvošanas izmaksas, par kuriem cilvēks nebija iepriekš informēts.
• Darbu uzsākot, cilvēkam tiek paziņots, ka viņš darba devējam «ir parādā», un parāds tiks ieturēts no algas.
2. Cilvēks pakļaujas ekspluatācijai, lai nebūtu jāatmaksā apmācību nauda
• Tiek piedāvāts labi apmaksāts darbs, bet pirms tā uzsākšanas nepieciešama apmācība (parasti 4-6 mēneši).
• Apmācība tiek piedāvāta it kā bezmaksas.
• Ierodoties darba vietā citā valstī, izrādās, ka darba līguma nosacījumi veidoti tā, ka atalgojums ir ļoti zems, par dzīvošanu jāmaksā vairāk nekā bija solīts, turklāt jādzīvo ļoti sliktos apstākļos.
• Nav iespējas atteikties no darba, jo tiek paziņots, ka, no darba aizejot, būs jāatmaksā apmācību nauda. Noskaidrojas, ka maksa par apmācībām ir ļoti liela.
NVA apkopotie dati liecina, ka ar NVA licencēto darbiekārtošanas firmu starpniecību pagājušā gada laikā darbā ārvalstīs ir iekārtoti 2298 darba meklētāji. Izvēloties darbu ārpus Latvijas, visbiežāk cilvēki ir devušies strādāt uz Lielbritāniju, Nīderlandi, Vāciju, Zviedriju, Norvēģiju un Grieķiju. Darba meklētāji, dodoties strādāt ārpus dzimtenes, visbiežāk uzsākuši darbu izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, apstrādes rūpniecības, transporta un uzglabāšanas nozarēs.
