Uzņēmējs Kirovs Lipmans ir viens no diviem potenciālajiem maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pircējiem, ar kuriem turpmākās sarunas par uzņēmuma iegādi vairs netiek turpinātas, apstiprināja Lipmans. Savukārt otrs atsijātais investors ir kāds Rietumu uzņēmums, sacīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Iepriekš saistošos piedāvājumus par Liepājas metalurga iegādi iesniedza seši investori, taču patlaban sarunas tiek turpinātas vien ar četriem, pēc 19.augusta valdības sēdes žurnālistiem sacīja Velmers. Viņš norādīja, ka divu potenciālo investoru piedāvājumi, salīdzinot ar pārējiem, nespēja kvalificēties tālākai izvērtēšanai.

Lipmans pauda neizpratni par administratora rīcību. «Nesaprotu, kā tā var rīkoties - neuzticēties savas valsts pilsoņiem, kas jau sevi ir pierādījuši uzņēmējdarbībā. Neesmu arī nozadzis nevienu centu ne valstij, ne arī kādai bankai. Turklāt vienreiz jau esmu pacēlis Liepājas metalurgu, būtu to izdarījis arī šoreiz,» uzsvēra Lipmans.

AS KVV Liepājas metalurgs kavē maksājumus AS Latvenergo un AS Latvijas Gāze, informēja uzņēmumos. Kavēto maksājumu apmēru uzņēmumi neatklāja.

Latvenergo pārstāvji stāstīja, ka Latvenergo sarunās ar metalurģijas uzņēmuma vadību saņēmusi solījumus daļēji parādu nokārtot šajā nedēļā, tomēr netiek izslēgta iespēja pārtraukt KVV Liepājas metalurga elektroapgādi, nepieļaujot parāda summas nekontrolētu pieaugumu.

Latvenergo ilgstoši ir nodrošinājusi elektroenerģijas piegādi KVV Liepājas metalurga darbībai. Mainoties uzņēmuma īpašniekiem, Latvenergo ir noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums ar uzņēmumu un no šī gada sākuma līdz šī gada maijam uzņēmums pildīja līguma saistības, taču patlaban klients vairs nemaksā par piegādāto elektroenerģiju, veidojot parādu.

AS Liepājas metalurgs darbiniekiem pagaidām nav izmaksāta alga, ziņo portāls liepajniekiem.lv.

Kaut arī algu solīts izmaksāt 8. novembrī, darbinieki to aizvien nav saņēmuši, apstiprinājis uzņēmuma arodbiedrības vadītājs Jānis Grava. «Izpilddirektora arī vairs nav, līdz ar to nav kam jautāt,» paudis J. Grava. Uzņēmuma vadītāji solījuši līdz otrdienai algas izmaksāt, taču nav zināms, vai tās izmaksās pilnā apmērā.

Lai norēķinātos ar strādniekiem, uzņēmums cenšas pārdot visu, ko vien var, taču nodrošinātie kreditori lūguši neveikt mantas pārdošanu, jo tas pasliktina viņu stāvokli. «Uzņēmums šobrīd dara to, kas būtu jādara maksātnespējas procesā – pārdod mantu, lai norēķinātos ar parādiem. Tomēr TAP laikā uzņēmumam būtu jāpelna, nevis jātirgo manta,» sacījis administrators Haralds Velmers.

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" (ASLANLI), kas ietilpst "Epas Group", iesniedzis piedāvājumu SIA "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "Liepājas Metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu.

Plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3 - 5 gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums plānots 500 līdz 600 miljonu eiro apmērā, strādājot ar pilnu jaudu.

Ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt sākotnēji līdz 300 000-600 000 tonnu pirmajā gadā un turpmāk vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.

ASLANLI ir gatavi sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, sadarboties ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem un sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Sarunas ar maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs potenciālajiem investoriem ir noslēguma fāzē, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ir pieteicies pietiekami liels investoru skaits un sarunas par iespējamo investīciju risinājumu ir noslēguma fāzē, sacīja Ašeradens, piebilstot, ka sarunu noslēguma termiņš ir pagarinātas līdz 15.septembrim.

Es ar izpratni attiecos pret to ko dara [KVV Liepājas metalurga] administrators. Valdība nav vienīgais kreditors - ir vēl arī četri citi nopietni kreditori. Visiem ir jāvienojas un ir arī jāvienojas ar jauno investoru. Tas nav vienkāršs process, tas ir daudzmiljonu darījums, tāpēc drusku pagaidīsim, sacīja Ašeradens.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada maija beigās Ašeradens pēc valdības sēdes sacīja, ka seši potenciālie investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājumus KVV Liepājas metalurga iegādei un Ministru kabinets devis zaļo gaismu tālākām sarunām.

Šodien piketā pie Ministru kabineta piedalās aptuveni 50 AS KVV Liepājas metalurgs darbinieki, kuru galvenā prasība valdībai ir sniegt atbalstu un nepieļaut uzņēmuma slēgšanu, kā rezultātā vairāk nekā 400 cilvēku paliktu bez darba.

Uzņēmuma darbinieki no Liepājas tika atvesti divos autobusos, novēroja LETA. Piketu uzraugošie policijas darbinieki sacīja, ka tas nav saskaņots.

Piketa dalībnieki turēja rokās plakātus ar saukļiem - «Metalurgam valdības atbalstu», «Ļaujiet strādāt ar pilnu jaudu», «Gribam darbu Liepājā, nevis Īrijā», «Stop vienaldzībai», «Metalurgam būt». Bija arī plakāti, kas prasīja valdībai samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) cenu uzņēmumam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija iznākusi aprunāties ar piketētājiem un norādīja, ka ļoti labi saprot strādājošo problēmas, taču patlaban valdībai esot jāsaprot uzņēmuma saimnieku nākotnes plāni par turpmāko attīstību. «Mums jāgūst pārliecība par uzņēmuma īpašnieku vēlmi turpināt darbu,» sacīja ministre.

Pie AS Liepājas metalurgs strādnieku arodbiedrības rīkotajā mītiņā pašlaik sapulcējušies ap 200 uzņēmuma darbinieku un viņu ģimenes locekļi, novēroja Rietumu Radio.

Mītiņa vietā ir daudz tiesībsargājošo institūciju pārstāvju - gan Valsts policijas, gan Liepājas Pašvaldības policijas darbinieki.

Pašlaik nekādas protesta akcijas nav sākušās, cilvēki pulcējas pie uzņēmuma, gaidot akcionāru sapulces sākumu. Nekādu plakātu mītiņotāju rokās pašlaik nav.

LM arodbiedrība no plkst.8.30 līdz 10.30 aicināja LM darbiniekus uz mītiņu, lai pārrunātu savas problēmas un gūtu skaidrību, kad uzņēmums varētu atsākt darbu.

Par sapulces norisi informēti arī uzņēmuma vadības pārstāvji.

Šodien plkst.9 plānota rūpniecības uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāru sapulce.

Liepājas metalurga zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 10,1 miljons latu pretstatā pērn pirmajā ceturksnī gūtajai 521 688 latu peļņai, liecina uzņēmuma finanšu pārskats. Liepājas metalurga konsolidētais neto apgrozījums 2013.gada pirmajā ceturksnī bija 78,3 miljoni latu, kas ir par 11,5 miljoniem vairāk nekā 2012.gada pirmajā ceturksnī, kad uzņēmuma konsolidētais apgrozījums bija 66,8 miljoni latu.

Maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurga potenciālie investori ir no trešajām valstīm, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma apstiprināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš arī norādīja, ka sarunas ar potenciālajiem uzņēmuma pircējiem varētu noslēgties tuvākajā laikā. «Līdz procesa beigām ir palicis pavisam neilgs laiks. Es ceru, ka mēs varēsim ziņot par labu iznākumu šīm sarunām,» sacīja ministrs.

Vienlaikus Ašeradens atzīmēja, ka KVV Liepājas metalurgs nav mazs uzņēmumus, kā arī tam šobrīd ir samērā lielās problēmas, tāpēc ieinteresētajām pusēm ir ļoti daudz jautājumu, kurus tās vēlas noskaidrot.

Savukārt jautāts, vai ir pārliecināts, ka KVV Liepājas metalurgs varētu atsākt darbu, ministrs atbildēja: «Ja nebūtu pārliecība, ka tas ir iespējams, mēs nebūtu iesaistījušies tik garās sarunās un nebūtu atbalstījuši arī maksātnespējas procesu».

Maksātnespējīgā Liepājas metālapstrādes uzņēmuma Liepājas metalurgs nodrošinātie kreditori parakstījuši nepieciešamos dokumentus, kas ļaus nodod aktīvus kompānijai KVV Liepājas metalurgs, aģentūrai BNS pastāstīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

«Kreditori dokumentus ir parakstījuši. Gaidām vēl dažus dokumentus no KVV Group, un tad varēs sākties aktīvu nodošana KVV Liepājas metalurgam,» sacīja Velmers.

Viņš norādīja, ka aktīvu nodošanu varētu ilgt pāris nedēļas. «Tas ir praktisks darbs. Varbūt ne tik daudz no iesaistītajām pusēm atkarīgs, bet vairāk no iestādēm, kas pārreģistrēs īpašumtiesības. (..) Kad īpašumtiesības būs pārreģistrētas uz KVV Liepājas metalurgu, kreditori varēs saņemt pirmo maksājumu [20,5 miljonu eiro apmērā],» klāstīja administrators.

Tāpat viņš apliecināja, ka KVV Liepājas metalurgs joprojām plāno ražošanu Liepājā atsākt līdz šā gada beigām. «Jautājums vēl ir par apmēru, kādā ražošana tiks atsākta, bet apņemšanās tāda joprojām ir,» piebilda Velmers.

Aptuveni pēc divām nedēļām - līdz 16.oktobrim - plānots pabeigt maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs pārdošanas darījumu, aģentūru LETA informēja maksātnespējas administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Viņš norādīja, ka patlaban ar uzņēmuma potenciālo pircēju tiek kārtoti visi nepieciešamie darījuma dokumenti. Pēc darījuma dokumentu saskaņošanas ar potenciālo pircēju, tas tiks virzīts saskaņošanai ar nodrošinātiem kreditoriem.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas KVV Liepājas metalurgs ražotnes pircējs ir uzņēmējs Igors Šamiss, kurš bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms trim gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas KVV Group.

2014.gadā Krievijas izcelsmes miljonāram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group piedāvāja iegādāties Liepājas metalurga pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā KVV Group piedāvāja 107 miljonus eiro.

Nākamajā nedēļā plānots vērtēt maksātnespējīgā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs potenciālo investoru pieteikumus ar reālām finanšu garantijām, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka sarunas par investora piesaisti KVV Liepājas metalurgam tuvojas noslēgumam. «Ja mums izdosies, šodien vajadzētu būt parakstītiem pieteikumiem, kuri jau ir ar reālām finanšu garantijām. Līdz šim sarunas bija vairāk - kā būtu, ja būtu, bet šobrīd ir jāiesniedz dokumenti ar reālām banku un finanšu garantijām. Nākamajā nedēļā mēs vērtēsim visu šo materiālu,» sacīja ministrs.

Ašeradens piebilda, ka investora piesaistes procesā agrīnā fāzē ir piesaistīta arī Eiropas Komisija. «Izvēle būs balstīta uz kopējām Eiropas rekomendācijām,» viņš teica.

Pēc ministra prognozētā, valdība, kā viens no KVV Liepājas metalurga kreditoriem, apmēram divu nedēļu laikā plāno izdarīt izvēli, savukārt pēc tam lēmumu par investora piesaisti pieņems parējie kompānijas kreditori.

Sarunas ar potenciālajiem maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs pircējiem noslēgsies augusta beigās, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma maksātnespējas administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Maksātnespējas reģistra informācija liecina, ka ir iesniegts precizēts KVV Liepājas metalurga mantas pārdošanas plāns. Kompānijas maksātnespējas procesa administrators Guntars Koris ir pagarinājis mantas pārdošanas termiņu, lai mēneša laikā saskaņotu ar nodrošinātajiem kreditoriem sagatavotos pirkuma līgumus un pieņemtu lēmumu par investora (pircēja) galīgo izvēli. Termiņa pagarinājums nepieciešams arī investora pārstāvju, kuriem tiek kārtotas vīzas Latvijas apmeklējumam augusta beigās, vizītes nodrošināšanai.

Parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanas termiņš pagarināts līdz 2017.gada 29.septembrim.

Hmieļevskis norādīja, ka patlaban sarunas ar potenciālajiem pircējiem ir noslēguma fāzē un ļoti aktīvas, tāpēc pagaidām papildu informācija netiks atklāta.

Prokuratūra atcēlusi aizdomās turētā statusu maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam.

Jau ziņots, ka pērn vasarā Valsts policija piemēroja aizdomās turētā statusu Sergejam Zaharjinam, toreizējam Liepājas metalurga padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes loceklim Iļjam Segalam.

Sergeja Zaharjina advokāts Egons Rusanovs apstiprina, ka Zaharjinam atcelts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā. Šāds statuss atcelts arī Aleksejam Zaharjinam un Segalam.

Motivāciju, kāpēc Sergejam Zaharjinam atcelts aizdomās turētā statuss, Rusanovs nevēlējās komentēt. Lēmums par statusa atcelšanu pieņemts prokuratūrā, bet citas informācijas par kriminālprocesu un tā tālāko attīstību Rusanovam nav.

Kopš 18.aprīļa Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiālē bezdarbniekos reģistrējušies 52 finansiālās grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs darbinieki, Rietumu Radio informēja NVA Liepājas filiāles vadītāja vietniece Māra Zeme. Viņa situāciju raksturo kā mierīgu.

NVA apkopotā statistika liecina, ka šonedēļ NVA Liepājas filiālē reģistrējušies seši Liepājas metalurga darbinieki, bet pagājušajā nedēļā tikai divi. Kā bezdarbnieki reģistrējušies gan mazkvalificētu darbu veicēji, gan, piemēram, rūpniecisko iekārtu inženieris, tehniskās struktūras vadītāja vietnieks u.c.

Kā pieļāva Zeme, iespējams, ir darbinieki, kuri aizgājuši no darba uzņēmumā, bet NVA pakalpojumus neizmanto, jo uzreiz atraduši citu darbu. NVA klienti nav arī pensijas vecumu sasniegušie darbinieki.

NVA pārstāve stāsta, ka ir arī ļoti pozitīvi piemēri, kad bijušie Liepājas metalurga darbinieki ātri atrod citu darbu. Piemēram, šonedēļ, kāds bijušais darbinieks jau nākamajā dienā pēc reģistrēšanās NVA pieņemts darbā par jumiķi uzņēmumā Liepājas namu apsaimniekotājs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas darbinieki AS KVV Liepājas metalurgs telpās šodien veica maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs dokumentu izņemšanu, sacīja KVV Liepājas metalurga pārstāve Inese Ozoliņa.

Muitas policijas darbinieki dokumentu izņemšanā pieaicinājuši 30 Valsts policijas pretterorisma vienības Omega darbiniekus.

«Dokumenti ir maksātnespējīgā Liepājas metalurga īpašums un nekādi nav saistīti ne ar KVV Liepājas metalurgu, ne ar jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem. Jau vairākas dienas iepriekš Muitas policijas darbinieki strādāja ar šiem dokumentiem, norādīja, ka plāno tos izņemt. KVV Liepājas metalurgs nelika nekādus šķēršļus veco arhīva dokumentu izņemšanai, tie tika atdoti brīvprātīgi, tāpēc nav skaidra Omega darbinieku piesaistīšana,» sacīja Ozoliņa.

Viņa piebilda, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, dokumentu izņemšana notikusi saistībā ar senu krimināllietu, kas sākta pret uzņēmuma bijušajiem īpašniekiem.

No maksātnespējīgā Liepājas metalurga atbrīvotie darbinieki gaida uz rūpnīcas darbības atjaunošanu nākamā gada pavasarī, līdz ar to kūtri meklē darbu citos uzņēmumos, intervijā Rietumu Radio sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane.

Viņa arī norāda, ka nereti citi uzņēmumi piedāvā arī mazāku atalgojumu, nekā tas bija Liepājas metalurgā, taču viena daļa cilvēku arī ļoti atklāti paziņo, ka gaida pavasari, kad dosies strādāt atpakaļ vecajā darbavietā.

«Mēs gan sakām, ka nekas netraucē meklēt darbu un, kamēr rūpnīca ir slēgta, pastrādāt kur citur,» sacīja Baumane, uzsverot, ka arī rūpnīcas darbības atjaunošanas gadījumā tik daudz darbinieku vairs nebūs vajadzīgs, un tas arī sabiedrībai netiek slēpts. Vienlaikus daudzi cilvēki darbu arī aktīvi meklē, daudzi ir arī atraduši, bet citi izmanto Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos kvalifikācijas celšanas kursus.

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs administrators Guntars Koris uzņēmuma pārdošanas plānu izstrādās līdz janvāra beigām, līdz ar to oficiāls pārdošanas process sāksies februārī, aģentūrai LETA sacīja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Līdz janvāra beigām tiks pabeigta uzņēmuma mantas novērtēšana un izstrādāts pārdošanas plāns. Tas vēl būs jāsaskaņo ar kreditoriem, tāpēc oficiāli pārdošanas process varēs sākties februārī, skaidroja Hmieļevskis.

Tuvākajās dienās administrators noslēgs līgumu ar biznesa konsultāciju kompāniju EY (agrāk - Ernst&Young) par potenciālo investoru meklēšanu.

Hmieļevskis skaidroja, ka konsultanta piesaistē administrators sarunu procedūrā uzrunājis vairākus potenciālos partnerus un EY piedāvājums bijis labākais. Nozīme bijusi arī tam, ka vēl 2013.gadā EY veica toreizējās AS Liepājas metalurgs padziļināto finanšu analīzi.

Grūtībās nonākušajam metālapstrādes uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs patlaban nav atslēgta elektrība un tas turpina darbu, šodien intervijā Latvijas Televīzijā sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc viņas teiktā, elektrības piegādātājs AS Latvenergo nācis pretī un noslēgts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru KVV Liepājas metalurgs līdz 3.jūlijam ik dienu jāsamaksā 80 000 eiro. Vakar šāds maksājums ir veikts, zināja teikt ministre.

Kā ziņots, Latvenergo pagājušajā nedēļā brīdināja KVV Liepājas metalurgs par elektroenerģijas piegāžu pārtraukšanu, ja līdz 15.jūnijam netiks samaksāts par uzņēmumam nosūtītajiem rēķiniem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvenergo, KVV Liepājas metalurgs bija parādā Latvenergo un rēķinu apmaksa nenotika līgumā paredzētajos termiņos. Latvenergo ir noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums ar KVV Liepājas metalurgu, saskaņā ar kuru norēķins par patērēto elektroenerģiju notiek pa mēneša dekādēm. Kopš 27.maija uzņēmums bija pārtraucis rēķinu apmaksu par piegādāto elektroenerģiju maija pirmajā un otrajā dekādē par kopējo summu 326 511 eiro. 5.jūnijā Latvenergo izrakstīja rēķinu par galīgo elektroenerģijas patēriņu maijā - 598 429 eiro ar apmaksas termiņu 15.jūnijā. 11.jūnijā tika izveidots rēķins par jūnija pirmajā dekādē patērēto elektroenerģiju - 130 883 eiro.

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs īpašnieks, Ukrainas kompānijas KVV Group līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) ar prasību pret Latvijas valsti, liecina informācija centra mājaslapā.

Ukrainas KVV Group jau pērn brīdināja, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods. KVV Group tāpat arī informēja par iespēju vērsties starptautiskajā tiesā ar pretenzijām saistībā ar metalurģijas uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs pieteikto maksātnespēju.

Tagad Kazmins ir vērsies ICSID. Prasība reģistrēta 3.februārī, atbildētāja statusā ir Valsts kancelejas Juridiskais departaments.

Jau ziņots, ka 2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina KVV Liepājas metalurgu par maksātnespējīgu. KVV Liepājas metalurga ražotnē maksātnespējas pasludināšanas dienā 16.septembrī bija nodarbināti 147 darbinieki.

Liepājas metalurgs medicīniski sanitārā daļa turpinās darbu arī maksātnespējas procesa laikā. Tādu lēmumu pieņēmis a/s Liepājas metalurgs administrators Haralds Velmers, veicot daļas izvērtējumu.

«Ir pamats turpināt funkcionējoša medicīnas uzņēmuma darbu, kas līdz šim veiksmīgi sniedzis pakalpojumus Liepājas iedzīvotājiem. Arī pašreiz Liepājas metalurgs medicīniski sanitārajai daļai ir pietiekoši līdzekļi, lai turpinātu saimniecisko darbību un izmaksātu algas saviem darbiniekiem,» paziņojis administrators.

Viņš norāda, ka «ir izrādīta skaidra interese no vairākiem uzņēmumiem nozarē par medicīniski sanitārās daļas iegādi».

Tas nozīmējot, ka tūlīt pēc mantas pārdošanas plāna sagatavošanas varētu tikt uzsākta medicīnas iestādes pārdošana, sacīja H. Velmers.

Liepājas metalurga maksātnespēja tika pasludināta 12. novembrī un no šī brīža uzņēmums pilnībā pārgājis H. Velmera pārraudzībā. Galvenais administratora uzdevums ir īstenot Liepājas metalurgs pārdošanu sešu mēnešu laikā no maksātnespējas apstiprināšanas kā to paredz likums.

No valsts budžeta dažādiem konsultantiem maksātnespējīgā Liepājas metalurga lietā pērn izmaksāts gandrīz pusmiljons eiro. Lai gan tā sauktais a/s Liepājas metalurgs kreditoru klubs (Finanšu ministriju, a/s SEB banka, a/s Citadele banka un a/s Latvenergo) noslēdza konsultāciju līgumu ar SIA Prudentia Advisers un AS IBS Prudentia, papildus piesaistīti vēl citi konsultanti, kas palielināja valsts budžeta izdevumus.

Konkrēta summa, cik līdzekļu no kopējās piešķirtās 493,3 tūkst. eiro atlīdzības ir izmaksāta papildu konsultantiem, netiek atklāta. Tostarp pasaules tērauda tirgus tendences liek šaubīties par reālu iespēju atjaunot ražošanu Baltijas vienīgajā metalurģijas uzņēmumā.

Konfidenciāli ieteikumi

Ar kreditoru klubu noslēgtā līguma ietvaros Prudentia piesaistījusi metalurģijas nozares ekspertu Metals Consulting International Limited. Pēc Valsts kases informācijas Metals Consulting «sniedza savu vērtējumu un rekomendācijas par a/s Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības efektivitātes uzlabošanas un atjaunošanas iespējām uzņēmuma darbības restrukturizācijas procesā, kuru īstenošana varēja nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu darbību.

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.