Jaunākais izdevums

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

Tukuma novadu veidojošajām pašvaldībām valsts atbalsts piešķirts 1.8 miljonu latu apmērā. Tukuma pilsēta finansējumu ieguldīs stadiona rekonstrukcijā, Degoles pagasts – pamatskolas ēdnīcas un sporta zāles celtniecībā, Džukstes pagasts – vidusskolas sporta halles celtniecībā, Irlavas pagasts – iedzīvotāju pakalpojumu punkta rekonstrukcijā, Jaunsātu pagasts – pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, iedzīvotāju pakalpojumu punkta renovācijā, pašvaldību ielu sakārtošanā, Lestenes pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā, tautas nama remontā, pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšanā, ceļa remontā, Slampes pagasts – kultūras pils attīstībā un vidusskolas sporta zāles jumta sakārtošanā, kā arī ūdens atdzelžošanas stacijas izveidē, Tumes pagasts – siltumtīklu rekonstrukcijā.

Salas novadu veidojošajām pašvaldībām ar ministra E.Zalāna rīkojumu piešķirti 400 000 latu. Salas pagasts iecerējis valsts atbalstu izmantot administratīvās ēkas rekonstrukcijā, bet Sēlpils pagasts – publiskās atpūtas un sporta vietas izveidē, kultūras nama remontā, ielu apgaismojuma ierīkošanā, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu renovācijā.

1.4 miljonu latu valsts atbalstu saņems Jēkabpils novadu veidojošās pašvaldības. Ābeļu pagasts finansējumu izmantos siltumtīklu rekonstrukcijai un katlu mājas remontam, Dignājas pagasts – ūdenssaimniecības attīstībai, pamatskolas un internātskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, administratīvās autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, sabiedriskā centra un autostāvvietas būvniecībai pie pamatskolas, Dunavas pagasts – pamatskolas rekonstrukcijai, Kalna pagasts – sociālās rehabilitācijas un alternatīvās aprūpes centra ēkas siltināšanai, kā arī administratīvās ēkas jumta nomaiņai, Leimaņu pagasts – kultūras nama, administratīvās ēkas un tautas nama jumtu nomaiņai, kā arī autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, Rubenes pagasts – pamatskolas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai un pašvaldības autoceļu remontam, Zasas pagasts – vidusskolas elektroapgādes, radio sistēmas un datortīkla pārbūvei, kultūras nama energoefektivitātes paaugstināšanai un ūdenssaimniecības sistēmas attīstībai.

Dobeles novadu veidojošās pašvaldības valsts atbalstu saņems 2.2 miljonu latu apmērā. Dobeles pilsēta finansējumu izmantos pirmsskolas izglītības iestādes rekonstrukcijai, Annenieku pagasts – siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai, Auru pagasts – pamatskolas rekonstrukcijai, Bikstu pagasts – ūdenssaimniecības attīstībai, Dobeles pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijai, Krimūnu pagasts – pašvaldību ielu sakārtošanai, Naudītes pagasts – ūdensapgādes un attīstīšanas sistēmas rekonstrukcijai, Bērzes pagasts – ūdensvads tīkla rekonstrukcijai, Jaunbērzes pagasts – pamatskolas piebūves – sporta zāles attīstībai, Zebrenes pagasts – pamatskolas rekonstrukcijai, Penkules pagasts – pamatskolas renovācijai.

Ciblas novadu veidojošās pašvaldības dotāciju saņems 900 000 latu apmērā. Ciblas novads finansējumu izmantos kanalizācijas tīklu izbūvei, sociālās aprūpes centra izveidei, vidusskolas grīdas remontam, tautas nama attīstībai, pirmsskolas izglītības iestādes jumta sakārtošanai, pakalpojumu centra izveidei, ielu sakārtošanai, sociālā un informācijas centra rekonstrukcijai, Zvigzdenes pagasts – ielu rekonstrukcijai, pakalpojumu centra izveidei un pamatskolas renovācijai, Pušmucovas pagasts – ielu asfaltēšanai un pakalpojumu centra izveidei, Blontu pagasts – pamatskolas logu nomaiņai, sporta zāles remontam, pakalpojumu centra izveidei.

1,8 miljonu valsts atbalsts piešķirts Ludzas novadu veidojošajām pašvaldībām. Ludzas pilsēta finansējumu izmantos tautas nama ēkas rekonstrukcijai, Briģu pagasts – ūdenssaimniecības attīstībai, sabiedriskās ēkas apkures ierīkošanai un autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, Isnaudas pagasts – kanalizācijas attīstīšanas iekārtu renovācijai un ielu asfaltēšanai, Istras pagasts – ūdenssaimniecības attīstībai, Nirzas pagasts – pamatskolas renovācijai, autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, bibliotēkas, tautas nama un pakalpojumu centra logu nomaiņai, veco ļaužu aprūpes mājas renovācijai, ūdenssaimniecības attīstībai un ielu apgaismojuma ierīkošanai, Ņukšu pagasts – ielu asfaltēšanai un autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, Pildas pagasts – ūdenssaimniecības attīstībai un tautas nama remontam, Pureņu pagasts – ūdenssaimniecības attīstībai un administratīvās ēkas remontam, Rundēnu pagasts – pirmsskolas izglītības iestādes, bibliotēkas un feldšeru punkta renovācijai.

Engures novadu veidojošajām pašvaldībām ar ministra E.Zalāna rīkojumu piešķirti 400 000 latu. Smārdes pagasts finansējumu izmantos pamatskolas aktu zāles būvniecībai un pakalpojumu centra rekonstrukcijai, bet Engures pagasts – vidusskolas apkures sistēmas rekonstrukcijai, ūdenssaimniecības attīstībai, vidusskolas ēdnīcas rekonstrukcijai, stadiona tribīņu sakārtošanai, vidusskolas internāta jumta rekonstrukcijai, administratīvās ēkas remontam.

Zilupes novadu veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai piešķirti 700 000 latu. Zilupes novads finansējumu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu un kaltu māju iekārtu nomaiņai, ūdensapgādes sistēmas renovācijai un ielu remontam, Pasienes pagasts – attīstīšanas iekārtu sakārtošanai, pagasta ēkas renovācijai, pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, Lauderu pagasts – ūdenssaimniecības attīstībai, pirmsskolas izglītības iestādes ēkas siltināšanai, autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

Krāslavas novadu veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai piešķirti 700 000 latu. Krāslavas novads finansējumu izmantos katlu mājas rekonstrukcijai, Kaplavas pagasts – pagasta padomes ēkas un tautas nama remontam, Robežnieku pagasts – ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanai, pamatskolas ūdensvada, kanalizācijas un apkures sistēmas rekonstrukcijai un fasādes remontam, kā arī doktorāta renovācijai.

600 000 latu dotācija piešķirta Aknīstes novadu veidojošajām pašvaldībām. Aknīstes pilsēta finansējumu izmantos novada domes ēkas iegādei un rekonstrukcijai, pašvaldības pirts rekonstrukcijai un katlu mājas remontam, Asares pagasts – administratīvās ēkas rekonstrukcijai, tūrisma informācijas punkta attīstībai, pamatskolas jumta renovācijai, sabiedriskās ēkas rekonstrukcijai un pašvaldības dzīvokļu ēkas renovācijai, Gārsenes pagasts – ūdenssaimniecības attīstībai, pašvaldības autoceļa remontam, pamatskolas fasādes remontam un attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai.

200 000 latu piešķirti Strenču novadu veidojošajai pašvaldībai – Sedas pilsētai, kas finansējumu izmantos siltumtīklu nomaiņai.

Ērgļu novadu veidojošajām pašvaldībām valsts atbalsts piešķirts 300 000 latu apmērā. Ērgļu pagasts finansējumu izmantos saieta nama remontam un pirmsskolas izglītības iestādes labiekārtošanai, Sausnējas pagasts – pamatskolas un kultūras nama remontam, Jumurdas pagasts – saieta ēkas būvniecībai.

200 000 latu piešķirti Aizkraukles novadu veidojošajai Aizkraukles pilsētai stadiona renovācijai, savukārt Riebiņu novadam – 600 000 latu. Riebiņu novadu veidojošās pašvaldības finansējumu izmantos pārvaldes ēkas būvniecībai, kultūras namu renovācijai, vidusskolas un internāta logu nomaiņai un renovācijai, pamatskolas remontam, siltumtrases izbūvei, sociālās aprūpes centra jumta nomaiņai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija turpina izvērtēt pašvaldību iesniegtos priekšlikumus valsts atbalsta saņemšanai. Šogad kopumā pašvaldībām, kas vienojušās par novadu izveidi, ir paredzēts valsts atbalsts infrastruktūras attīstībai 55,55 miljoni latu apmērā. Atbalstot pašvaldību infrastruktūras attīstību, tiek veicināta kvalitatīvu un mūsdienīgu pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.

Uz dotāciju infrastruktūras attīstībai var pretendēt gan jau līdz šim izveidoti novadi, gan tādi novadi, par kuru izveidi pašvaldības vienojušās, tomēr tie savu darbību paredzējuši uzsākt pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Piešķiramās dotācijas apjoms par katru novada pašvaldības pagastu vai pilsētu nedrīkst pārsniegt 200 000 latus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Novadu veidojošajām pašvaldībām piešķir 4.64 milj. LVL

,17.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

NĪN piemērošana – vairāk jautājumu nekā atbilžu

Janīna Landiša, SIA PricewaterhouseCoopers, jaunākā nodokļu konsultante,24.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldības infrastruktūras attīstībai šogad saņēmušas 55.55 miljonus latu

,31.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem 12 novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai šonedēļ piešķirti 3.22 miljoni latu. Līdz ar to šogad valsts budžetā paredzētais atbalsts 55.55 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kas vienojušās par novadu izveidi, ir izlietots. Kopumā kopš 2005.gada novadus veidojošās pašvaldības dažādu infrastruktūras objektu sakārtošanai saņēmušas valsts finansējumu 97.15 miljonu latu apmērā.

Šonedēļ ar ministra rīkojumu 100 000 latu atbalsts piešķirts Brocēnu novadu veidojošajam Remtes pagastam pamatskolas tehniskā projekta izstrādei, savukārt 200 000 latu piešķirti Ogres novadu veidojošajam Krapes pagastam pamatskolas sporta zāles tehniskā projekta izstrādei. 200 000 latu saņems arī Līvānu novadu veidojošais Rudzātu pagasts vidusskolas remontam un teritorijas labiekārtošanai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvei, apgaismojuma izbūvei, medpunkta telpu remontam un gājēju celiņa ierīkošanai.

200 000 latu valsts atbalsts ar ministra E. Zalāna rīkojumu piešķirts arī Priekules novadu veidojošajam Priekules pagastam ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu renovācijai, kā arī autoceļu remontdarbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidota karte, kurā var iepazīt Rail Baltica plānoto trases novietojumu un «izbraukt» šo maršrutu Latvijā, informē reģionālais medijs Daugavas balss.

Šobrīd sabiedrībai tiek prezentēti trases varanti, kuros plānotāji izpildījuši doto uzdevumu - izvairīties no blīvi apdzīvotu vietu skaršanas, samazināt skarto īpašumu skaitu un maksimāli saglabāt Latvijas aizsargājamās dabas teritorijas, skaidro sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova.

Skarto īpašumu skaits samazināts līdz ap 2000 īpašumiem visā Latvijas teritorijā (sākotnēji tas skāra 4200 īpašumus). Savukārt aizsargājamās dabas teritorijas skars vien 5 ha apjomā, lai gan sākotnējais trases novietojums šķērsoja tās 93 ha platībā.

Ar karti, kura izveidota uz Google Maps pamata, var iepazīties šeit: https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=zeVlnsSAr7yM.kqksZEjJ1WNM. Savukārt vortālā http://railbaltica.info/ ir atrodami piedāvātie Rail Baltica trašu varianti konkrēto novadu kartogrāfiskajos materiālos (sadaļā Informācija- Ietekmes uz vidi novērtējums).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: no Antonova varētu pieprasīt 150 miljonus

LETA,01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai piešķir 8.4 miljonus latu

,30.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 8.4 miljonu latu piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām.

Līdzekļi tiks ieguldīti dažādu infrastruktūras objektu – skolu, bērnudārzu, kultūras un sporta būvju, sociālās aprūpes iestāžu u.c. – sakārtošanai ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, Db.lv informē Dace Kārkliņa reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre.

3 miljonus latu saskaņā ar ministra E. Zalāna rīkojumu saņems Madonas novadu veidojošās 15 pašvaldības. 600 000 latu valsts atbalstu saņems Saldus novadu veidojošās pašvaldības. Brocēnu novadu veidojošajam Blīdenes pagastam ar ministra rīkojumu piešķirti 100 000 latu, kas tiks izmantoti pamatskolas ēkas renovācijai.

Bauskas novadu veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai piešķirti 800 000 latu. Jaunjelgavas novadu veidojošajām pašvaldībām valsts mērķdotācija piešķirta 1.2 miljonu latu apmērā. Valmieras novadu veidojošajam Bērzaines pagastam ar ministra E.Zalāna rīkojumu piešķirti 200 000 latu, kas tiks izmantoti tautas nama, kapličas un pagasta padomes ēkas remontiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skolu autobusu iepirkumam ir pievērsta pārāk liela nozīme no valdības puses, tomēr ceru, ka saceltā ažiotāža skolas autobusu iepirkumu neapturēs.»

To LNT raidījumā 900 Sekundes teica reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņš apstiprināja, ka viens no iemesliem, kāpēc šim projektam pievērsta tik liela uzmanība, varētu būt arī tāds, ka arī Jaunā laika priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīra firma nodarbojas ar autobusu tirdzniecību, «līdz ar to Solvitai Āboltiņai varētu būt interese par šī konkursa iznākumu».

Komentējot Mērsraga izstāšanos vēlmi no Rojas novada, ministrs norādīja, ka šeit notiekot cīņa par varu un neizslēdza līdzīgas aktivitātes arī citos novados. «Saeimas līmenī šis process diemžēl jau ir politizēts. Mērsragā, iespējams, vienam otram nepatika, ka ostas padomē tika nomainīti cilvēki,» sacīja E. Zalāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Februārī un martā notiks Rail Baltica sabiedriskā apspriešana

Baiba Zālīte, speciāli db.lv,09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13.februāra būs pieejami dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica sabiedriskajai apspriešanai paredzētie materiāli - kartes, kur redzama Rail Baltica dzelzceļa trase un tās variantu novietojums, kā arī informācija par paredzēto darbību un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, informē Rail Baltica pārstāvji.

Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras nākotnē skars Rail Baltica trase, notiks sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Iedzīvotāji un pašvaldības varēs izteikt savus priekšlikumus, lai tos izsvērtu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka Rail Baltica trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautisko uzņēmumu darbinieki ir labāk atalgoti nekā vietējo uzņēmumu darbinieki

Vēsma Lēvalde, Db,19.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Balsos pret pašvaldību reformas likumu

,25.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Staņislavs Šķesters nācis klajā ar paziņojumu, ka ZZS frakcija nevarēs balsot par 2.lasījumā sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kuru paredzēts skatīt 2.oktobrī.

Tiek pieļauts, ka tas tiks pieņemts ar opozīcijā esošā Jaunā laika (JL) un Saskaņas centra balsīm, jo komisijas vairākums ir atbalstījis vairākus JL deputāta Arta Kampara priekšlikumus, kuru vidū ir arī ierosinājums novadu karti tomēr apstiprināt Saeimā, skatot šo likumu 3.lasījumā, raksta Diena.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts ir viens no galvenajiem ar pašvaldību reformas īstenošanu saistītajiem likumiem, kas būs šobrīd spēkā esošā administratīvi teritoriālās reformas likuma vietā, pret ko arī iebilst ZZS. Kā reformas šķēršļi tiek minēta mazo skolu, pasta nodaļu likvidēšanu, satiksmes autobusu slēgšanu un nesakārtotos ceļus uz novadu nomalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātajiem, kas šobrīd uz rokas saņem, piemēram, 720 latus, pēc progresīvā nodokļa ieviešanas un neapliekamā minimuma samazināšanas, alga varētu sarukt līdz 590 latiem.

Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, ja tiks ieviesta viena no Finanšu ministrijas piedāvātajām reformām, iekasējot progresīvu Iedzīvotāju ienākuma nodokli virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2 %, vēsta Diena.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju FM izstrādājusi trīs progresīvā nodokļa ieviešanas mehānismus; dramatiskākais no tiem paredz progresīvo nodokli ieviest jau no 300 latu bruto algas.

Tagad: NM - 90 LVL, IIN - 23%, darba ņēmēja maksātais sociālais nodoklis - 9%
Alga uz papīraAlga uz rokas
400 LVL300.98 LVL
600 LVL441.12 LVL
1000 LVL721.40 LVL
Ja pieņems plānotās izmaiņas: NM - 45 LVL, IIN - 25% līdz 400 LVL, virs tā +2% par katriem 100 LVL, darba ņēmēja maksātais sociālais nodoklis - 9%
Alga uz papīraAlga uz rokas
400 LVL (IIN - 25%)284.25 LVL
600 LVL (IIN - 29%)400.71 LVL
1000 LVL (IIN - 37%)589.95 LVL

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas izvirzītais premjera amata kandidāts, pašreizējais pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns pagaidām nevēlas atklāt, kādai, viņaprāt, jābūt nākamo valdību veidojošajai koalīcijai.

Pēc šorīt notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, E. Zalāns paziņoja, ka savu skatījumu uz topošo koalīciju šopēcpusdien atklās prezidentam, ar kuru premjera amata kandidātam pēc pāris stundām paredzēta vēl viena tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ja nonāksim pie jaunas valdības, kas 100% nav izslēgts, tad parādīsies, vai opozīcija varētu gribēt nākt valdībā," intervijā Latvijas Radio uzsvēra reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

E. Zalāns nevēlējās apstiprināt neoficiālo informāciju, ka Tautas partijai notiek sarunas par valdības veidošanu arī ar partiju Jaunais laiks. Laikraksts Diena raksta, ka neoficiāla informācija liecina, ka TP jau sagatavojusi plānu B, kas ļautu īsā laikā izveidot jaunu valdību, ja vien Valsts prezidents uzticētu tai šo uzdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedzis reformu plānu, kurā piedāvā izveidot astoņas ministrijas līdzšinējo 14 vietā.

E. Zalāns piedāvā izveidot šādas ministrijas:

PiedāvājumsPašreizējā situācija
Aizsardzības ministrijaAizsardzības ministrija
Ārlietu ministrijaĀrlietu ministrija
Attīstības ministrijaEkonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija , Vides ministrija
Finanšu ministrijaFinanšu ministrija
Kultūras un izglītības ministrijaIzglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija
Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijaIekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija
Veselības un labklājības ministrijaLabklājības ministrija, Veselības ministrija
Zemkopības ministrijaZemkopības ministrija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nosūtījis vēstuli Rīgas domei, kurā paziņo, ka nav pamatojuma Vecrīgas īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai.

Tas nozīmē, ka 2009. gada budžeta projektā nāksies veikt steidzamas izmaiņas, jo no ieņēmumu prognozes jāizsvītro viens miljons latu, ko pašvaldība cerēja iekasēt par iebraukšanu Vecrīgā. Rīgas domei nāksies demontēt uzstādītos iebraukšanas punktus ar barjerām, tai skaitā nesen nomainītos bezkontakta viedkaršu termināļus, par kuru uzstādīšanu Rīgas dome jau samaksājusi 265.5 tūkstošus latu SIA BIS S.

E.Zalāns uzskata, ka esošā caurlaižu sistēma Vecrīgā ir morāli novecojusi un nav attaisnojusi tās ieviešanas mērķus. Viņš aicinājis galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanai meklēt efektīvākus risinājumus. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa norādīja, ka ministrs neplāno vērsties valdībā ar priekšlikumu pagarināt īpaša režīma zonas statusu. Rīgas mērs Jānis Birks nosūtījis sūdzību par E.Zalāna rīcību premjeram Ivaram Godmanim, taču E.Zalāns neesot saņēmis no I.Godmaņa nekādus norādījumus, izteicās D.Kārkliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nordea Latvija pirmā pusgada ieņēmumi palielinās par 38.7%

,22.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot palielināt gan kredītportfeli, gan arī noguldījumu apjomus, 2008. gada pirmajā pusgadā Nordea ir būtiski apsteigusi finanšu sektora vidējos izaugsmes rādītājus.

Nordea bankas Latvijas filiāles rezultāti par 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem:

• Kopējie ieņēmumi LVL 22.3 miljoni (LVL 16.0m, 2007. gada pirmajā pusgadā), pieaugums par 38.7%;

• Kopējie izdevumi LVL 8.3 miljoni (LVL 5.9m), pieaugums par 40.0%;

• Operacionālā peļņa LVL 13.1 miljoni (LVL 10.1 m), pieaugums par 30.0% ;

• Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 9.7 miljoni (LVL 7.5 m), pieaugums par 28.7%*;

• Izsniegtie kredīti LVL 1.83 miljardi (LVL 1.16 miljardi), pieaugums par 57.2%;

• Piesaistītie noguldījumi LVL 394 miljardi (LVL 323 miljardi), pieaugums par 22.0%;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Krājbankas 2007. gada peļņa - 4,9 miljoni

,02.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājbankas grupas neauditēta peļņa pēc nodokļiem 2007. gada 31. decembrī sasniedza 4 954 tūkst. LVL, liecina Latvijas Krājbanka neauditētais finanšu pārskats par 2007. gadu.

Latvijas Krājbankas peļņa ir par 913 tūkstošiem LVL jeb 22.59% lielāka nekā 2006. gada 31. decembrī.

Grupas aktīvu apjoms 2007. gada 31. decembrī sasniedza 671 miljonus LVL, kas salīdzinājumā ar gada sākumu ir pieaudzis par 266 miljoniem LVL jeb 65.7%. Grupas resursu bāzes pieaugumu pamatā veidoja ne-MFI noguldījumi, kuri 2007. gada 12 mēnešos auga par 260 milj. LVL jeb 79.7%, sasniedzot 586 milj. LVL apjomu.

Šāds būtisks resursu pieaugums veicināja bankas ne-MFI kredītu atlikumu pieaugumu atskaites periodā, kas sastādīja 107 miljonus LVL jeb 55.9%, perioda beigās sasniedzot 298 miljonus LVL atlikumu. Būtiskus augšanas apjomus uzrādīja arī tāda aktīvu pozīcija, kā prasības pret kredītiestādēm – pieaugums par 175 miljoniem LVL jeb 176.1%, gada beigās uzrādot atlikumu 275 miljonus LVL.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prasa papildu līdzekļus dotācijām novadu veidotājiem

Madara Fridrihsone, Db,14.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieprasījusi tai piešķirt papildu finansējumu – gandrīz 5.5 milj. Ls, lai izmaksātu vienreizējās dotācijas pašvaldībām, kas apvienojas novados.

Tiesa, Ministru kabinets pagaidām nav atbalstījis pašvaldību lietu ministrijas priekšlikumu par vairāk nekā 5. 446 milj. Ls piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, līdz šī gada janvāra beigām izveidotie novadi var saņemt vienreizējas dotācijas 0. 2 milj. Ls apmērā novadu infrastruktūras attīstībai par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).

Tādas pašas dotācijas – 0.2 milj. Ls par katru jaunizveidotajā novadā ietilpstošo pašvaldību, var saņemt arī tās pašvaldības, kas 2007. gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sagatavoti priekšlikumi pašvaldību un reģionu attīstības veicināšanai

,06.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nekavētu to spējas pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un sekmētu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicina turpmākajā valsts budžeta plānošanas procesā rūpīgāk izvērtēt pašvaldību attīstības iespējas.

E. Zalāns nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, vēršot uzmanību uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajām problēmām, izvērtējot pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzamo finansējumu.

Vēstulē norādīts, ka 2009. gadā ir paredzams būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums. Vienlaikus, samazinot ministriju budžeta, tiek samazināts finansējums pašvaldību funkciju veikšanai. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazināta dotācija 23 miljonu latu apmērā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu optimizācijai un restrukturizācijas no četrām ar attīstību saistītām ministrijām būtu jāizveido viena.

Tādu Tautas partijas viedokli LNT raidījumā 900 sekundes pauda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņaprāt pārāk ievilkusies valsts aģentūru apvienošana varētu notiks ātrāk, ja tā notiktu vienlaicīgi ar ministriju apvienošanu. Šajā gadījumā Tautas partijas piedāvājums ir apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Ekonomikas ministrijas. Līdz ar to darbu turpinātu 8 ministrijas. «Tā nav nekāda pārdroša ideja, jo būtībā šīs ministrijas nodarbojas ar attīstību. Citādi pašlaik nereti veidojas situācija, ka ministrijas līdzīgi kā suņi katra sargā savu sētu, tā vietā ar apvienotu resursus kopīgu mērķu sasniegšanai,» tā E. Zalāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Koalīcijas partneri tika iedzīti stūrī un dzenāti kā aitu bars - no viena stūra uz otru,» komentējot pirmdienas (27. jūlija) sarunu gaitu ar Starptautisko Valūtas fondu, intervijā Latvijas Radio norādīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Db.lv jau ziņoja, ka pirmdienas vakarā pēc tikšanās ar finanšu ministru Einaru Repši un ministru prezidentu Valdi Dombrovski arī 5. kolīcija - TP valde - nolēmusi vienošanos ar SVF tomēr atbalstīt.

E. Zalāns pauda neapmierinātību ar veidu, kā tiek vadītas sarunas ar SVF. Turklāt atsevišķos jautājumos dažādi viedokļi ir pat premjeram un finanšu ministram.

Komentāri

Pievienot komentāru