Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu - politiķi to nodēvēja par, piemēram, "konkurētspējas budžetu", "taisnīguma budžetu", "sociālo garantiju budžetu", "ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu", "pandēmijas laika budžetu", "stimulēšanas budžetu", "cilvēcīgu lēmumu budžetu", "izmisīgu lēmumu budžetu", "izmisuma budžetu" un "solidaritātes budžetu".

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Spraiga sižeta filmas Fast&Furious 7 (Ātrs un bez žēlastības 7) globālie kases ieņēmumi sasnieguši miljardu ASV dolāru (924 720 000 eiro), vēsta britu laikraksts The Guardian.

Filma parādījās uz kinoekrāniem pirms trijām nedēļām. Tā sasniegusi jaunu globālu rekordu kā kinolente, kurai visātrāk izdevies pārkāpt viena miljarda dolāru robežu.

Fast&Furious 7 ieņēmumi no biļešu pārdošanas kinoteātros svētdien bija sasnieguši 1,153 miljardus dolāru (1,07 miljardus eiro). Tā pašlaik ir septītā visvairāk pelnošā filma kino vēsturē.

Franšīzes fani devās uz kino, lai redzētu autoavārijā bojāgājušo aktieri Polu Vokeru vienā no viņa pēdējām lomām. Vokers aizgāja mūžībā 2013.gada novembrī, kad pilnā sparā ritēja Fast&Furious 7 uzņemšana.

Vokers spēlēja vienu no galvenajām lomām franšīzē - policistu Braienu O'Koneru.

Ubagojot Rīgā, nedrīkstēs izmantot dzīvniekus, nedrīkstēs ubagot sabiedriskajā transportā, uz brauktuvēm, vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību, bez personu apliecinoša dokumenta, kā arī Rīgas Vēsturiskā centra teritorijā, izņemot baznīcas – šādus grozījumus Rīgas domes «Sabiedriskās kārtības noteikumos Rīgā» akceptēja Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

«Mums ir jāizšķir, kurš no ubagotājiem patiesi ir dzīves pabērns, kam nepieciešama sociālā palīdzība, un kurš ir biznesmenis ar savu noteiktu rūpalu, kurš ir rīdzinieks un kurš ir atbraucis «viesizrādēs», tostarp no ārzemēm,» ar ubagošanu saistītās problēmas apraksta komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Viņš norāda, ka «līdz šim Pašvaldības policijai nav bijis tiesību pieprasīt no ubagotājiem dokumentus, ja tie nav izdarījuši kādus pārkāpumus, un nav bijis iespēju tos identificēt, tāpat nav bijis tiesību vērsties pret ubagotājiem, kuri traucē apkārtējiem pārvietoties».

Lai Latvija sekmīgi attīstītos, būtu jāpārtrauc «slaucamās govs Rīgas» badināšana, savā slejā žurnālā Kapitāls raksta investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Pievēršoties valsts depopulācijas problēmai, Rungainis aicina izvairīties no «apdzīvoto vietu uzsēdināšanas uz žēlastības dāvanu adatas».

«Mums ir cilvēki vietās, kur nav un nebūs darba, jo radīt šīs darbavietas tur ir un vienmēr būs pārāk dārgi. Mums ir darbs tur, kur trūkst cilvēku. Mums trūkst cilvēku ar iemaņām un specialitātēs, kas radītu augstāku pievienoto vērtību. Mums ir par daudz cilvēku specialitātēs, kas Latvijā - ar pašreizējo un vēlamo ekonomikas struktūru - nav un nebūs vajadzīgas,» situāciju raksturo investīciju baņķieris.

Viņš norāda, ka loģiski būtu vairot cilvēku skaitu tajās vietās, kur vajag un var vairāk pelnīt, nevis piesaistīt cilvēkus bezcerīgās vietās, uzsēdinot šos cilvēkus un apdzīvotās vietas uz žēlastības dāvanu adatas.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Tranzīta nozare pēdējos gados gan iekšpolitisku, gan ģeopolitisku apstākļu dēļ piedzīvo izaicinājumu pilnu periodu. Ierastie tranzīta ceļi ir apgrūtināti vai pat pilnībā slēgti. Sankcijas, militāri agresīva kaimiņvalsts, energoresursu cenu kāpums. Šo sarakstu varētu turpināt.

Taču Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir viens no resursiem, kuru mums visiem vajadzētu censties izmantot savas tautas, nācijas un valsts labklājības celšanai.

Gandrīz 65 tūkstošu kvadrātkilometrus liela teritorija blakus Baltijas jūrai, Eiropas Savienības ārējā robeža, trīs neaizsalstošas ostas. Patīk mums tas vai nē, bet tā ir Latvijas nafta, Latvijas zelts, ko ir jāprot izdevīgi pārdot pasaules biržā. Politiķiem un valdībai, stiķējot nākamā gada budžetu, derētu atcerēties, ka viena tranzīta kravas tonna dod Latvijas ekonomikai 20 eiro pienesumu. Ikreiz, dzirdot par kravu apjoma krišanos kādā ostā, vajadzētu nevis sist plaukstiņas – uh, cik forši, ka tiem oligarhiem neiet, bet gan atcerēties, ka tie ir miljonu miljoni atņemti mūsu skolotājiem, policistiem, medikamentiem utt. Rit jau trešais gads karam Ukrainā. Eiropas Savienība un ASV ieviesušas sankcijas agresorvalstij.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Nākamā gada budžetu, kuru ceturtdien galīgajā lasījumā plāno apstiprināt Saeima, varētu devēt par «vitamīnu budžetu», intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Tostarp viņa norādīja, ka nākamā gada budžetā ir paredzēti «vitamīni» tautsaimniecībai, proti, plānotas vairākas lietas, kas palīdzēs uzņēmējiem attīstīties, kā arī par nākamā gada budžeta prioritāti ir noteikts finansējums veselībai, lai veselības aprūpe iedzīvotājiem kļūtu pieejamāka.

«Tādējādi nākamā gada budžetu varētu dēvēt par «vitamīnu budžetu»,» teica Reizniece-Ozola.

Tāpat ministre atzīmēja, ka būtisks finansējums nākamā gada budžetā ir atvēlēts aizsardzībai un demogrāfijai. Vienlaikus šogad budžeta pieņemšanā deputāti ir atteikušies no tā devētajām kvotām.

Kā pozitīvu lietu Reizniece-Ozola minēja arī to, ka, pieņemot budžetu, gada beigās netiek mainīti nodokļi - nodokļu reforma tika apstiprināta vasaras vidū, līdz ar to nosacījumi uzņēmējiem bija skaidri un tiem varēja sagatavoties.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Jo ilgāk kavējas jaunā Ministru kabineta izveide, jo lielāka iespēja, ka 2019.gads sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kad finansējums virknei jomu tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.

Līdz šim aizejošā valdība ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu, kurā valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Tomēr gala lēmums par 2019.gada budžetu ir jāpieņem jaunajai valdībai un Saeimai.

Pēc FM indikatīvā laika grafika, līdz 20.novembrim jābūt pieņemtiem visiem lēmumiem attiecībā uz nākamā gada budžetu, bet 11.decembrī budžeta likumprojektu pakete būtu jāiesniedz Saeimā. Tiesa, patlaban nav zināms, kad varētu tikt izveidots un apstiprināts jaunais Ministru kabinets, kas būs atbildīgs par 2019.gada budžeta virzību Saeimā. Tāpēc arī patlaban nav skaidrības, kad 2019.gada budžets tiks pieņemts.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas paredz jau šogad krasi samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī – šogad to apmērs būs 2 % no sociālajām iemaksām līdzšinējo 8 % vietā.

Līdz 2010. gada beigām 2. pensiju līmeņa iemaksu likme būs 2 % no personas sociālajām iemaksām, bet no 2011. gada – 4 %. 2012. gadā iemaksu likmi plānots palielināt līdz 6 %.

Skatot Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus galīgajā lasījumā, valdību atbalstošie deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja visus priekšlikumus, kas paredzēja turpmākajos gados straujāk palielināt atskaitījumus 2. pensiju līmenī ar aprēķinu, lai no 2014. gada tie sasniegtu 9 % no sociālajām iemaksām.

Ieceri samazināt iemaksas valsts fondēto pensiju sistēmā jau izpelnījušās asu ekspertu kritiku. Vairāki komercbanku pārstāvji norādījuši, ka lāpot robus šī gada budžetā, tiek apdraudēta pensiju sistēmas stabilitāte.

Pēc likuma grozījumu veikšanas Kultūras ministrija semināros viesīs skaidrību autortiesību jautājumos, tādējādi «lāpot» likuma neskaidrības, raksta Dienas bizness.

Šobrīd vēl ir pāragri pateikt, kad šāda veida semināri varētu notikt. Tomēr tas, ka atsaucība varētu būt liela, jau šobrīd ir skaidrs. Tos rīkos Kultūras ministrija (KM). Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ir atbalstījuši 3.lasījumam virzīt grozījumus Autortiesību likumā, lai viestu skaidrību mūzikas klausīšanās licenču jomā. Saeima par grozījumiem varētu balsot nākamnedēļ plenārsēdē. Diskusijas par mūzikas klausīšanas licenču iegādi norisinās aptuveni gadu, bet pa lielam nekur tālu netikām – rosības daudz, bet rezultāts nekāds, atzina Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs. Uzskatīt, ka nekas nav panākts, īsti nevar, DB sacīja KM juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis, jo šobrīd publiskā izpildījuma definīcija ir daudz skaidrāka. Proti, pēc grozījumu veikšanas minētās licences nebūs nepieciešamas mazajiem birojiem, zobārstniecības kabinetiem, kā arī sabiedriskā transporta šoferiem, pie nosacījuma, ja mūzika netiek atskaņota skaļruņos. Tiesa, šobrīd nav skaidrības, ko var uzskatīt par mazo biroju. Lai būtu lielāka skaidrība šajā un citos jautājumos, pēc grozījumu veikšanas, KM plāno sadarbībā ar iesaistītām pusēm izstrādāt dokumentu, lai vienotos, kā piemērot veiktos grozījumus.

No 1. maija spēkā stāsies Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi, kas noteic, ka iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā jeb tā dēvētajā 2. pensiju līmenī ir 2 % no sociālās apdrošināšanas iemaksām līdzšinējo 8 % vietā.

Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likuma grozījumiem, kurus šodien nodeva izskatīšanai Saeimas komisijās, šis iemaksu samazinājums būtībā tiks piemērots ar atpakaļejošu spēku, proti, 2 % likmi piemēros iemaksu objektam, kas aprēķināts par periodu no 2009. gada 1.janvāra.

Likumprojekts, kurš tiks skatīts steidzamības kārtā, paredz, ka līdz 2009. gada beigām 2. pensiju līmeņa iemaksu likme būs 2 % no personas sociālajām iemaksām, bet no 2010. gada – 4 %. 2012. gadā iemaksu likmi plānots palielināt līdz 6 %.

Ieceri samazināt iemaksas valsts fondēto pensiju sistēmā jau izpelnījušās asu ekspertu kritiku. Vairāki komercbanku pārstāvji norādījuši, ka lāpot robus šī gada budžetā, tiek apdraudēta pensiju sistēmas stabilitāte.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna pieņemšanu un izvērtējot iespējamos risinājumus, pieturēties pie šī mehānisma pamatidejas – radīt nosacījumus valsts veiksmīgai izejai no COVID -19 radītās ekonomiskās krīzes.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka Latvijas tautsaimniecības ekonomiskās atveseļošanās stūrakmens ir uzņēmējdarbības attīstība. Tieši stimulējot uzņēmējdarbību ar ražošanas ilgtermiņa projektiem, iespējams radīt jaunas darba vietas, pārstrukturēt ekonomiku un radīt ieņēmumus valsts budžetā ar jaunu pievienoto vērtību un eksportspējīgiem projektiem.

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā 

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro...

Pieņemot lēmumus par konkrētu virzienu atbalstu, būtu jāvērtē iesniegto risinājumu atbilstība Eiropas Komisijas vadlīnijām, un kā galvenais jānosaka, vai īstenotie projekti rada ilgtermiņa ieņēmumus valsts budžetā.

No dažādu darba grupu apskatītajiem piedāvājumiem LOSP secinājuši, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna risinājumi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību ar ilgtermiņa ieņēmumiem iesniegti gandrīz tikai no Zemkopības un Ekonomikas ministrijām.

"Nenoliedzami, saprotama ir dažādu institūciju un ministriju vēlme šajos apstākļos risināt sasāpējušas problēmas, lāpot budžeta iztrūkumus un risinot sociālās problēmas, ar pieejamā Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna Finansējuma palīdzību, taču būtiski būtu šo līdzekļu novirzīšana tieši tādu projektu realizācijai, kas dod ilgtermiņa ieguldījumu tautsaimniecībā, rada jaunas darba vietas, papildus pievienoto vērtību un jaunus, eksportspējīgus produktus," uzskata LOSP.

Lāpot budžeta caurumus, nodokli varētu uzlikt arī sadzīves tehnikai. Tādējādi «nesitot» pa visu preču un pakalpojumu, it īpaši izdzīvošanai svarīgu, cenām, ko rada, piemēram, PVN likmes palielināšana.

Darba grupa, kas izstrādāja priekšlikumus nodokļu politikas maiņai par labu ekonomikas attīstības stimulēšanai, ieteica arī apsvērt iespēju ieviest ikgadējo maksājumu par ekskluzīviem priekšmetiem, piemēram, jahtām, privātajām lidmašīnām, ziņo Dienas bizness. Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš pieļauj, ka tādā gadījumā abas savas jahtas varētu pārdošu kādam itālim vai spānim vai aizdzīt mierīgākos ūdeņos, piemēram, Spānijā.

Savukārt, ņemot vērā, ka vairākām precēm pēdējā gada laikā būtiski kritusies cena, neoficiāli runāts arī par iespēju, piemēram, sadzīves tehniku (televizorus, magnetolas, veļas mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, gāzes plītis utt.) aplikt ar papildu nodokli — piemēram, akcīzi vai fiksēto maksājumu (pērkot) par katru vienību (piem., 10 Ls precei līdz 100 Ls).

Eiropas Savienības (ES) valstīm vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, visticamāk, izdosies noslēgt nākamā gada sākumā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele pēc tam kad piektdien izgāzās sarunas par ES budžetu.

«Sarunas ir apliecinājušas ievērojamu pamatu tam, lai tiktu panākta vienošanās. Tāpēc mēs ticam, ka nākamā gada sākumā ir iespējams panākt vienošanos,» sacīja A. Merkele. Aizvadītajā nedēļā notikušās ES līderu valstu sarunas par bloka budžetu, Vācijas kanclere raksturoja kā ļoti draudzīgas un konstruktīvas.

Piektdien ES budžeta sarunas noslēdzās bez vienošanās, dalībvalstīm nespējot atrast kopsaucēju starp tēriņu samazināšanu un to palielināšanu. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs pauda pārliecību, ka par budžetu izdosies vienoties nākamā gada sākumā.

ES budžetu 2014. līdz 2020. gadam iepriekš Eiropas Komisija ierosināja noteikt aptuveni viena triljona eiro apmērā, kas būtu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Vairākas valstis, tostarp Lielbritānija un Zviedrija, uzsver, ka bloka budžets jāsamazina 100 līdz 200 miljardu eiro apmērā. Savukārt valstis, kas pret to iebilst, norāda, ka ES budžetu nedrīkst samazināt vispārējas taupības apstākļos, jo tas nozīmētu kārtējo triecienu ekonomikām.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.

Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par "priekšlikuma uzlabošanu". Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm "par" un 150 balsīm "pret", bet 67 deputāti balsojumā atturējās.

EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien. Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa. EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.

"Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs," teikts rezolūcijā. Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam. Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.

Tiek paredzēts, ka Apvienotās Karalistes ekonomika nākotnē «saruks» vairāk nekā iepriekš tika paredzēts, tomēr eirozonas ekonomikai 2012. gadā klāšoties vēl sliktāk un tā piedzīvos 1,5% lejupslīdi, atsaucoties uz Standard Chartered bankas paziņojumu, vēsta BBC.

«Mēs uzskatām, ka nākamgad Eiropas ekonomika pieredzēs trīskāršu šoku,» stāstīja Standard Chartered ekonomists Tomass Kosterks (Thomas Costerg). «Pirmkārt, patērētāji tērēs mazāk un uzņēmēji investēs niecīgākus līdzekļu apjomus pārliecības krīzes rezultātā. Otrkārt, bankas ieviesīs stingrākus kreditēšanas noteikumus, un, treškārt, valdības visā Eiropā «cirps» to budžetus,» skaidro Standard Charterd pārstāvis.

Šie satricinājumi ekonomikai radīs recesiju Lielbritānijā un eirozonā, norāda T. Kosterks.

Standard Chartered bankas ekonomisti ir pavēstījuši, ka Lielbritānijas ekonomika nākamajā gadā piedzīvos 1,3% lejupslīdi. Iepriekš tika paredzēts 0,6% ekonomikas «sarukums».

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

«Apmēram gads. Vispirms paies laiks līdz restrukturizācijas plāna izstrādei, biznesa modeļa izvēlei, kas varētu notikt līdz gada beigām. Tad jārunā ar līzinga devējiem un jāsaprot, cik daudz un kādas lidmašīnas mums vajadzīgas. Pasažieru tranzīta plūsmas noteikti jāsaglabā. Ceru, ka nākamvasar situācija kļūs labāka, cilvēki pirks biļetes uz airBaltic reisiem,» intervijā laikrakstam Diena sacījis aviokompānijas kreditora AS Latvijas Krājbanka prezidents Ivars Priedītis.

«Protams, daudz atkarīgs no degvielas cenu dinamikas,» viņš piebildis.

Atbildot uz laikraksta jautājumu, vai būtu jāmeklē vēl kāds partneris airBaltic attīstīšanai, Priedītis sacījis: «Vispirms valstij jāatbild uz jautājumu, vai tā vēlas palikt šajā biznesā. Varbūt uzņēmuma akcijas jākotē biržā, iespējams, nākotnē partneris no avionozares var palīdzēt aviokompānijai attīstīties. Man subjektīvi šķiet, ka valstij ar šo biznesu tomēr nodarboties nevajag.»

Runājot par jauno airBaltic vadītāju, Priedītis norādījis: «Tam jābūt cilvēkam, kurš šajā nozarē ir ļoti pieredzējis, daudz kam gājis cauri. Varbūt kāds speciālists no ASV, kādas Eiropas valsts.»

Šobrīd piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens ir drošās rokās, intervijā DB atzīst Latvijā lielākā graudkopības kooperatīva Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža

Viņš uzskata, ka nozarē vajadzīga daudz lielāka investīcija, jo ar vienu mazu Jelgavas rūpnīcu nevar būt efektīvs, īpaši, ja kaimiņvalstīs ir daudz lielākas rūpnīcas.

Fragments no intervijas:

Kas būtu tie veicamie soļi, lai piena nozares dalībnieki spētu vienoties par kopējiem mērķiem un uzdevumiem, saprotot, ka kooperācija var tikai sekmēt attīstību?

Nozarei jāatrod līderis, kam viņi spētu uzticēties un kas spētu vadīt. Tā ir būtiska lieta. Ja nebūs līdera, kam uzticēties, tad viss klibos, uzplauks un atkal nobruks. Kooperācija nevar attīstīties, ja nebūs savstarpējas uzticamības un līdera, uz kuru paļauties. Tas, ka jākooperējas, ir pilnīgi skaidrs. Šobrīd piena nozare no iepirkuma cenas pazaudē vismaz 20 % , jo ir neefektīva loģistika un pārdošana.

Tranzītu ar Krieviju arvien vairāk sarežģī dzelzceļa ritošā sastāva trūkums.

«Tagad visi mūsu vagoni strādā uz izķeršanu. Tie ir izīrēti arī citām kompānijām gan Krievijā, gan Kazahstānā, jo tur šo vagonu vienkārši nepietiek. No vienas puses, šos vagonus arī nespēj saražot, no otras - to cena pašlaik ir tik neadekvāti augsta, ka, nopērkot vagonus, nav nekādas ekonomijas,» intervijā stāsta VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Samsung kartelis apmet kažoku

Trīs no pieciem Samsung karteļa dalībniekiem izrāda interesi par administratīvo līgumu.

Investors

SAF iepriecina investorus