Plato dzelzceļa sliežu reģionā joprojām trūkst gan dzelzceļa kravu vagonu, gan platformu, stāsta Latvijas dzelzceļa kompānijas Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

«Reģionā pietrūkst gan platformu, gan pusvagonu, un visi to vien dara, kā prasa, vai jums nav brīvu vagonu,» sacīja Magonis.

Viņš norādīja, ka pēdējo 10-15 gadu laikā visā reģionā vagonu parks ir pamatīgi novecojis. «LDz, salīdzinot ar citām valstīm, iepērk visai maz vagonu. Kad agrāk reģionā vagonu skaits bija pietiekams, katra dzelzceļa kompānija kravas krāva savos vagonos. Tā kā LDz praktiski nodarbojās ar kravu izkraušanu, jo no mūsu ostām kravas pa dzelzceļu uz citām valstīm iet ļoti mazā apmērā, mūs vagoni stāvēja neizmantoti, toties mums bija jāmaksā par citu valstu dzelzceļa kompāniju piederošo vagonu uzturēšanos Latvijā,» viņš klāstīja.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Lai uzņēmējiem mazinātu problēmas ar vagonu trūkumu, VAS Latvijas dzelzceļš meitas uzņēmums LDz Cargo savus vagonus pārreģistrē kā privātos, kas gan sadārdzina vagonu nomas maksu, taču ļauj kontrolēt kopējo vagonu parka kustību, norāda SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

Visi vagoni, kas pēdējos trijos gados ir iepirkti, reģistrēti uz LDz Cargo vārda kā privātie. 2012.gadā tika iegādātas 200 jaunas platformas lieltonnāžas konteineru pārvadāšanai, un septembrī tiks piegādāti vēl 200 jauni vagoni graudu pārvadāšanai. Pērn tika izsludināts 100 kravas vagonu iegādes konkurss. Iepirkuma summa netiek atklāta.

Mačs skaidro, ka ir divu veidu vagonu parks - kopējais un privātais. Kopējā vagonu parkā ir visi tie vagoni, kas reģistrēti bijušajā PSRS telpā, un tos var izmantot ikviens no dalībniekiem, kuri ir vienojušies strādāt uz 1520 milimetru dzelzceļa platuma sliedēm. Ja vagons tiek iekrauts Latvijā un tiek aizvests uz Kazahstānu, tur to var atkal piekraut uz sūtīt kaut vai uz Vladivostoku. Latvijā vagons atgriežas tad, kad jāiziet tehniskā apskate. Privātais vagons savukārt tiek aizvests uz Almatu un pilns vai tukšs atgriežas Latvijā.

Igaunijas valsts dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmuma EVR Cargo jaunais padomes priekšsēdētājs Nēme Jegi, kurš amatā ievēlēts maijā, paziņojis, ka kompānijas plāns iegādāties Krievijā vagonus un tur tos arī iznomāt ir pretrunīgs un riskants, tādēļ padome ir apturējusi šo investīciju projektu.

EVR Cargo plānoja ņemt kredītu, lai Krievijas rūpnīcās par 35 miljoniem eiro pasūtītu 600 konteineru platformas un 400 pusvagonus. Tāpat tika plānots izveidot meitasuzņēmumu Krievijā, kurš tālāk iznomātu šos vagonus lielām Krievijas kompānijām.

«Biznesa plāns, kurš tika prezentēts padomei, bija ļoti pretrunīgs un neatbilda ierastai komerciālai loģikai. Tā kā ar EVR Cargo padomes sniegto informāciju bija par maz, nekas cits neatlika, kā pagājušās nedēļas beigās apturēt šo projektu,» Jegi sacīja intervijā laikrakstam Postimees.

Vienlaikus viņš neprecizēja, kas padomi neapmierināja šajā projektā. Jegi atzina, ka darbībā Krievijā vienmēr pastāv politiskie riski, bet ir grūti izvērtēt, cik tie ir lieli. Viņš uzsvēra, ka lēmums ir balstīts tikai un vienīgi komerciālā loģikā, par kuru šajā projektā bija daudz jautājumu.

Apvienotā Vagonu kompānija veidos servisa centrus Baltijā; Latvijas uzņēmumi riskus nesaskata

Otrs lielākais NVS valstu dzelzceļa kravas vagonu ražotājs a/s Apvienotā Vagonu kompānija (AVK) plāno atvērt Baltijas valstīs kravas vagonu servisa centrus, iepriekš, atsaucoties uz aģentūru Interfaks, ziņoja BNS. Dzelzceļa holdings plāno arī nākotnē attīstīt servisa centru tīklu gan Krievijā, gan kaimiņvalstu dzelzceļa administrāciju teritorijā, tostarp Baltijas valstīs, Dienas Biznesam norāda AVK ģenerāldirektora vietnieks tehniskās attīstības jautājumos Dmitrijs Losevs. Viņš gan nesniedz atbildi uz jautājumiem par plānotajām investīcijām vai no jauna radītajām darba vietām. «Uz partneru vagonu remonta uzņēmumu bāzes veidoti servisa centri ar kompleksu atbalstu klientiem ļauj minimizēt remontā esoša ritošā sastāva dīkstāvi,» vienu no servisa centru veidošanas ieguvumiem min AVK pārstāvis, piebilstot, ka tas notiek uz rezerves detaļu un Barber ratiņu mezglu krājumu rēķina. Otrs ieguvums ir tas, ka šādi servisa centri ļauj nodrošināt operatīvu komplektējošo detaļu piegādi citām vagonu remonta organizācijām.

Krievijas rūpniecības milzis šobrīd meklē telpas vagonu būves rūpnīcai Jelgavā; Latvijas dzelzceļš ieinteresēts piedāvājumā.

Kaimiņvalsts korporācija UralVagonZavod (UVZ) caur savām struktūrām ir gatava atvērt dzelzceļa vagonu būves un remonta rūpnīcu Jelgavā, par publiski līdz šim neafišētu projektu sarunā ar DB stāsta VAS LDz prezidents Uģis Magonis. Viņaprāt, tas varētu būt pat reālāks par vagonu būves rūpnīcas izveides ieceri Daugavpilī, kur līdzdalīgs varētu būt arī LDz.

Arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš apstiprina, ka pie viņa ir bijuši UVZ pārstāvji, kuri gan vairāk ir ievākuši informāciju projekta sagatavošanai, taču nav bijuši lēmuma pieņēmēji. Šobrīd ir skaidrs, ka tiek meklētas telpas, un pilsēta, protams, ir ļoti ieinteresēta šādas rūpnīcas izveidē. Latvijai ir vajadzīgas gan darba vietas, gan potenciālais gala produkts – vagoni, norāda Jelgavas mērs.

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Latvijas dzelzceļš (LDz) iecerējis palielināt līdzdalību sev piederošajā LDz Cargo, veicot mantisko ieguldījumu – vagonus, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

LDz valde 2012. gada 7. decembrī konceptuāli lēma ieguldīt atkarīgajā SIA LDz Cargo 4867 kravas vagonus 64,87 milj. Ls vērtībā, par attiecīgo vērtību palielinot LDz Cargo pamatkapitālu no 608,6 tūkst. Ls uz 65,48 milj. Ls.

Pašlaik LDz Cargo, lai varētu veikt savu saimniecisko darbību, no LDz nomā kravas vagonus. Ņemot vērā, ka līdzekļi investīcijām ir ierobežoti un LDz nav finansiālas iespējas ieguldīt līdzekļus vagonu atjaunošanā, kā arī ņemot vērā valsts dividenžu politiku, kas neļauj ilgtermiņā plānot kapitālsabiedrības pašas finanšu līdzekļu apjomu investīcijām, lietderīgāk ir palielināt LDz pamatkapitālu, veicot mantisko ieguldījumu (ieguldot kravas vagonus), jo palielināsies ne tikai sabiedrības pamatkapitāls, bet arī pašu kapitāls, kas ir noteicošais rādītājs, lai konkurējot ar citām sabiedrībām, varētu piesaistīt visizdevīgāko finansējumu plānotajām investīcijām, skaidrots rīkojuma projekta anotācijā.

Investīcijas kāpinās vagonu remonta un salonvagonu būves kopējās jaudas.

Plānotie ieguldījumi ne tikai palielinās uzņēmuma apgrozījumu dažu gadu laikā no 12,4 līdz 20 milj. Ls, bet arī izlīdzinās sniegto pakalpojumu struktūru, sarunā ar DB norāda SIA L-Ekspresis valdes loceklis Rolands Gorodeckis. Patlaban 90% no apgrozījuma veido pasažieru pārvadājumi, bet 10% - vagonu remonts.

Šobrīd parakstīšanas stadijā ir vismaz 1,5 milj. eiro vērts līgums ar vienu no lielākajiem dzelzceļa pārvadājumu operatoriem Krievijā Tverskoj Ekspress par pasūtījumu divu salonvagonu izbūvei, ko plānots izpildīt 2012. gada laikā.

Šobrīd uzņēmumam piederošo 2010. gadā uzbūvēto salonvagonu Krievijas klienti uzskata par vienu no labākajiem. Tajā ir trīs kupejas, kas domātas sešiem cilvēkiem, neskaitot apkalpojošo personālu. Taču pasūtītājs var izvēlēties jebkādu risinājumu - līdzīgi kā jahtām vai privātajām lidmašīnām. 70-80% no vagonam nepieciešamajām iekārtām tiek izgatavotas Latvijā, piemēram, visas mēbeles, dīzeļģeneratori, elektroiekārtas.

Gada pirmo deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šogad VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) peļņa pēc nodokļu nomaksas deviņos mēnešos sasniedz 1,9 miljonus eiro un nodrošina finanšu stabilitāti. Pērn šajā periodā uzņēmumam bija 1,07 miljonu eiro lieli zaudējumi, informē uzņēmumā.

«Tas panākts, pārskatot tehnoloģiskos procesus un palielinot darba efektivitāti, kā arī nodrošinot līdzekļu ekonomiju tajās jomās, kur izmaksas iespējams samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības apjomiem un nepasliktinot drošību, kustības vadības procesus un citus dzelzceļa darbībai būtiskus aspektus,» skaidro kompānijā.

Šī gada deviņos mēnešos pa LDz infrastruktūru pārvadāti 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn šajā periodā, un 13,3 miljoni pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu veido kravu pārvadājumi, to apjoma izmaiņas ietekmējušas uzņēmuma apgrozījumu – tas bijis 136,4 miljoni eiro jeb par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

SIA LDZ Cargo izsludinājis iepirkumu par 100 dzelzceļa kravas vagonu piegādi, liecina uzņēmuma paziņojums.

Iegādāties plānots graudu hopervagonus un konkursa piedāvājumus iespējams iesniegt līdz 14. jūlijam.

Tāpat uzņēmums pārdod kravas vagonus, kuriem ir beidzies kalpošanas termiņš, kopumā 181 vienības, no tiem: 80 cisternas, 95 pusvagoni, 6 segtie vagoni.

Vagonu iegādei skaits nav ierobežots, norāda uzņēmums. Vagonu iegādei iespējams pieteikties līdz 29.jūlijam.

Db.lv jau rakstīja, ka, ņemot vērā pieprasījumu dzelzceļa pārvadājumu tirgū un nepieciešamību atjaunot dzelzceļa vagonu parku,LDz Cargo plāno ik gadu iegādāties ap 300-400 jaunus dažāda tipa kravas vagonus, informē VAS Latvijas dzelzceļš.

«Kravas vagona ekspluatācijas mūžs ir apmēram 30 gadi. Ņemot vērā mūsu vagonu parka vidējo vecumu, plānojam, ka līdz 2020.gadam, īstenojot mūsu investīciju politiku, mēs varētu papildināt un atjaunot mūsu vagonu parku atbilstoši nākotnē plānotajam pieprasījumam,» skaidro LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

L-Ekspresis klientus meklēs arī ārpus Latvijas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Modernizētā vagonu depo remonta pakalpojumi tiks piedāvāti klientiem Baltijas un NVS valstīs, objekta atklāšanā norādīja SIA L-Ekspresis valdes loceklis Rolands Gorodeckis. L-Ekspresis tādējādi kļuvis par modernāko kravas un tālsatiksmes pasažieru vagonu remonta uzņēmumu Baltijas valstīs un plāno kāpināt eksporta īpatsvaru no 20% līdz 40%.

Depo kopumā trīs gadu laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta ietvaros ieguldīti 14 milj. eiro, no kuriem virs 4,5 milj. eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Investīcijas, kuras plānots atpelnīt piecu līdz septiņu gadu laikā, depo ļaus izveidot L-Ekspresim papildu 50 darba vietas līdzās šobrīd esošajām 415.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Dzelzceļa vagonu rūpnīcu no nulles būvēs bijušajā cukurfabrikas teritorijā; pilsēta nodrošinās infrastruktūru .

Pie tā, lai pērnā gada nogalē tiktu parakstīts nodomu līgums par bijušās cukurfabrikas teritorijas apgūšanu, visas iesaistītas puses nopietni strādāja, DB saka Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. 2012.gada 28.decembrī Jelgavas pilsētas domē trīspusēju nodomu līgumu par lielgabarīta kravas vagonu ražošanas uzņēmuma būvniecību Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā parakstīja A. Rāviņš, a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks un a/s Jelgavas cukurfabrika valdes locekle Inga Rēboka.

DB jau rakstīja, ka UVZ rūpnīcas izveidē plāno ieguldīt nedaudz vairāk par 20 miljoniem eiro, kas ietvertu iekārtu, ēku un infrastruktūras iegādi. Gadā tajā plānots saražot ap 2500 dažāda veida vagonu, pieņemot arī nelielus 5–10 vagonu pasūtījumus. Kaut arī pasaules mērogā izgatavoto vagonu skaits ir neliels, Latvijas mērogiem tas ir visai ievērojams, jo, piemēram, LDz Cargo šogad plāno iegādāties tikai 300 jaunus vagonus.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Pilnveidojot klientu servisu, līdz ar rudens graudu pārvadājumu apjoma palielināšanos dzelzceļa kravu pārvadātājs SIA LDz Cargo ir uzsācis pārvadājumus ar e-pavadzīmi visā pakalpojuma sniegšanas ciklā, informē VAS Latvijas dzelzceļš Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Bezpapīru tehnoloģiju ieviešanu iekšzemes satiksmē VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Cargo sāka vasaras beigās, un e-pavadzīmes izmantošana visa pārvadājumu pakalpojuma sniegšanas laikā nozīmē, ka viss process, sākot no pavadzīmes noformēšanas nosūtīšanas stacijā un beidzot ar kravas izsniegšanu kravas saņēmējam, notiek elektroniski. Būtiski, ka e-pavadzīme izmantota krautu vagonu sūtījumiem, kur šis process ir sarežģītāks nekā tukšu vagonu sūtījumu noformēšanai, skaidro kompānijā.

Pirmais uzņēmums, kas izmantojis e-pavadzīmi visa procesa laikā, ir AS Dobeles dzirnavnieks, nosūtot kravu no Dobeles uz Ventspili. «E-pavadzīme ir ērtāks, ātrāks un arī lētāks veids kā apstiprināt vagonu pieņemšanu vai nosūtīšanu. Tā vietā, lai dotos uz dzelzceļa staciju atkreditēt pienākošo un izejošo kravu apstiprināšanu, tagad to ērti var izdarīt ar mobilo telefonu,» uzsver AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmums SIA LDz Cargo ir noslēdzis līgumus ar SIA Skinest Latvija par 100 segto un 100 graudu vagonu piegādi, kā arī ar SIA Sigmen par 100 fitinga platformu piegādi.

Šā gada 17. maijā izsludinātajā atklātajā konkursā par dzelzceļa vagonu piegādi interesi izrādīja septiņi pretendenti, no kuriem trīs iesniedza savus piedāvājumus, informē LDz. «Interese par izsludināto konkursu bija liela, arī no ārvalstu uzņēmumu puses. Dzelzceļa vagoni ir ilgtermiņa ieguldījums – tas ļaus mums dažādot un attīstīt kravu pārvadājumu veidus. Piemēram, šobrīd ir vērojams pieprasījums pēc graudu pārvadājumiem, tādēļ graudu vagonu iegāde bija savlaicīgs un pareizs lēmums. Savukārt fitinga platformas nostiprinās mūsu pozīcijas konteineru pārvadājumu tirgū,» norāda LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

Ņemot vērā pieprasījumu dzelzceļa pārvadājumu tirgū un nepieciešamību atjaunot dzelzceļa vagonu parku, LDz Cargo plāno ik gadu iegādāties ap 300-400 jaunus dažāda tipa kravas vagonus, informē VAS Latvijas dzelzceļš.

«Kravas vagona ekspluatācijas mūžs ir apmēram 30 gadi. Ņemot vērā mūsu vagonu parka vidējo vecumu, plānojam, ka līdz 2020.gadam, īstenojot mūsu investīciju politiku, mēs varētu papildināt un atjaunot mūsu vagonu parku atbilstoši nākotnē plānotajam pieprasījumam,» skaidro LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

3.decembrī notiks atklāts konkurss par dzelzceļa vagonu piegādi. Konkursa komisija atbilstoši nolikuma prasībām vērtēs gan dzelzceļa vagonu piegādes termiņus, atbilstību tehniskajām prasībām, kā arī citus kritērijus, īpaši, dzelzceļa vagonu kvalitāti.

Pašlaik LDz Cargo rīcībā ir 6731 kravas vagons, tajā skaitā segtie vagoni, fitinga platformas, cisternas un citi.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

«Ja uz apkures sezonas sākumu iedzīvotāju parādi par siltumu sasniedza Latvijā vidēji 18% no patērētās siltumenerģijas jeb 20 milj. Ls, tad tagad tie jau ir 25%,» DB norādīja LPS padomnieks Paulis Barons.

«Tīri vai katastrofāli ir a/s Rīgas Siltums dati, kur par no oktobra līdz decembrim saņemto siltumenerģiju norēķinājušies tikai 45% iedzīvotāju, t.i. uzņēmums piegādājis siltumu par 36 milj. Ls, bet maksājumos saņēmis tikai 16 milj. Ls,» norāda P. Barons.

A/s Rīgas Siltums ir nozīmīgākais centralizētās siltumapgādes spēlētājs Latvijā- viņa tirgus daļa sasniedz 52%. Ja tik kūtri cilvēki norēķinās galvaspilsētā, jādomā, kas notiek reģionos. «Šis periods ik gadu norēķinu ziņā ir vissmagākais visiem siltumuzņēmumiem ne tikai Rīgas Siltumam. Šogad situācija ar nemaksātājiem ir sliktāka nekā iepriekš, tomēr parādi pamazām rūk, un aktuālais parādu apjoms pašlaik veido 11 milj. Ls,» DB norādīja a/s Rīgas Siltums Informācijas daļas vadītāja Linda Rence.

Katastrofāli zemais informētības līmenis par apdrošināšanas brokeru komisijām rada aizdomas par klientu maldināšanu.

Iespējams, daudzi apdrošināšanas brokeri nesniedz informāciju par komisijas maksām klientiem, ko tie saņem no apdrošinātāja, kas rada bažas par negodīgu darbību, jo klients tādējādi var nesaņemt viņam izdevīgāko apdrošināšanas piedāvājumu, bet saņemt to, kas ir izdevīgāks brokerim.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums paredz, ka sniedzot apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus, apdrošināšanas brokerim ir pienākums informēt klientu par visiem izvērtētiem apdrošināšanas piedāvājumiem un apdrošināšanas brokera atlīdzības apmēru (turklāt vēl pirms līguma noslēgšanas), kas tiktu saņemta no attiecīgā apdrošinātāja apdrošināšanas līguma noslēgšanas gadījumā. Apdrošināšanas brokeris apdrošināšanas starpnieka atlīdzības apmēru var norādīt gan naudas izteiksmē, gan procentu izteiksmē no apdrošināšanas prēmijas. Tomēr likumdošana nenosaka, kādā veidā brokeriem klients ir jāinformē par komisijas apmēriem, un biežāk brokeri mēdzot klientus par to informēt mutiski. Šo likuma prasību, tādējādi arī parādot kopumā brokera atklātības līmeni, tikai piecas kompānijas izpildījušas, atklājot visus komisijas apmērus, ko katra apdrošināšanas kompānija tām maksā kādā no apdrošināšanas veidiem. Tajā skaitā komisijas maksas ir atklājusi SIA Apdrošināšanas serviss – brokeri, SIA IIZI, SIA Apdrošināšanas Partneri (www.poliseJums), arī Amber Broker Baltic, Inko brokeri, liecina DB informācija, izpētot visas 100 apdrošināšanas brokeru kompānijas, kas šobrīd reģistrētas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK).

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Teju 290 milj. Ls vērtā jauno pasažieru vilcienu iepirkuma un uzturēšanas konkursa otrās kārtas nolikums piedzīvos nelielu remontu, ziņo Dienas bizness.

Tā atzina a/s Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andulis Židkovs.

Viņš norādīja, ka jau tuvākajā laikā aptuveni par mēnesi līdz nākamā gada janvāra vidum vai nogalei tiks pagarināts pretendentu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Šāds solis esot nepieciešams, jo to lūguši visi trīs pretendenti – Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF) (Spānija), a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice) - pēc vagonu parka un Zasulauka depo apmeklējuma, kurā ir paredzēts ierīkot jauno vilcienu servisa un apkopes bāzi.