Plato dzelzceļa sliežu reģionā joprojām trūkst gan dzelzceļa kravu vagonu, gan platformu, stāsta Latvijas dzelzceļa kompānijas Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.
«Reģionā pietrūkst gan platformu, gan pusvagonu, un visi to vien dara, kā prasa, vai jums nav brīvu vagonu,» sacīja Magonis.
Viņš norādīja, ka pēdējo 10-15 gadu laikā visā reģionā vagonu parks ir pamatīgi novecojis. «LDz, salīdzinot ar citām valstīm, iepērk visai maz vagonu. Kad agrāk reģionā vagonu skaits bija pietiekams, katra dzelzceļa kompānija kravas krāva savos vagonos. Tā kā LDz praktiski nodarbojās ar kravu izkraušanu, jo no mūsu ostām kravas pa dzelzceļu uz citām valstīm iet ļoti mazā apmērā, mūs vagoni stāvēja neizmantoti, toties mums bija jāmaksā par citu valstu dzelzceļa kompāniju piederošo vagonu uzturēšanos Latvijā,» viņš klāstīja.
Lai gan citu valstu dzelzceļa kompānijas pašlaik iepērk vagonus visai lielā apmērā, reģionā to joprojām katastrofāli trūkst, atzina LDZ vadītājs. «Esošie vagoni ir novecojuši, tāpēc trūkst vagonu, ar ko izvest visas kravas. To lieliski apliecina mūsu vagonu parka izmantošana. Mums tie ir nepieciešami sezonāli, savukārt pārējā laikā mēs tos izīrējam. Patlaban tie ir ļoti pieprasīti,» paskaidroja Magonis.
Pēc viņa teiktā, pašlaik LDz trūkst jaunu dzelzceļa platformu, kuras kompānija iespēju robežās cenšas iepirkt. Platformas ir vajadzīgas gan kravu vilcienam Baltika Tranzīts, gan vilcienam no Kazahstānas ar dzelzs sakausējumiem, gan NATO tranzīta kravu nodrošināšanai.
Viņš norādīja, ka arī LDz plāno paplašināt vagonu parku, bet tas ir saistīts ar finansējuma pieejamību. «Mums pašlaik darba kārtībā ir 100 jaunu platformu iepirkums. Šim projektam kopumā bija plānotas vairāk nekā septiņu miljonu ASV dolāru lielas investīcijas. Taču, kamēr mēs gaidījām visus nepieciešamos saskaņojumus, tirgus situācija mainījās, un kontrakts, ko mēs bijām noslēguši, vairs nav spēkā. Tādēļ būs jārīko jauna iepirkuma procedūra. Jāpiebilst, ka patlaban šie vagoni arī maksā dārgāk,» viņš minēja.
LDz vadītājs informēja, ka krīzes ietekmē vienubrīd vagonu cenas bija krietni zemākas nekā tagad, taču pēc tam tās palielinājās. «Tagad tās [cenas] ir palielinājušās, turklāt vēl jo jūtamāks ir vagonu ražošanas jaudu trūkums. Tādējādi, ja pat kāds pašlaik vēlas pirkt vagonus par salīdzinoši dārgām cenām, viņam jāstāv rindā. Tāda nu ir situācija. Ar to nav apmierinātas arī vagonu ražotājvalstu dzelzceļa kompānijas,» sacīja Magonis.
Viņš informēja, ka pērnā gada decembra beigās piedalījies Krievijas dzelzceļa pārskata valdes sēdē, kura pirmo reizi bija atklāta un uz kuru bija uzaicināti lielāko dzelzceļa kompāniju priekšnieki un lielākie sadarbības partneri. «Šajā sēdē tika uzsvērts, ka pašreizējā situācija ar daļēji pašu īpašumā esošo vagonu rūpnīcu uzvedību ir nenormāla. Taču situācijas risinājuma nav arī dzelzceļa kompānijām,» teica Magonis.
LDz vadītājs arī pastāstīja, ka Kazahstānas un Baltkrievijas dzelzceļa kompānijas iepērk Ķīnā ražotos vagonus un vēlāk tos sertificē, taču Ķīnā ražotie vagoni pamatā tiek izmantoti tikai valstu iekšējā tirgus vajadzībām. LDz ražotos vagonus neizmanto, jo tie nav vajadzīgi Latvijas iekšējā tirgū, savukārt Krievijā tos nevar sertificēt.
«Ja par to [vagonu] izmantošanu vaicā lietotājiem, to domas dalās. Vieni saka, ka tiem nav nekādas vainas, bet citi teic, ka tie ir nekvalitatīvi. Attiecībā uz vagonu izmantošanu Krievijā darbojas tirgus protekcionisms, tādēļ Ķīnā ražotos vagonus pārvadājumiem Krievijā izmantot nevar,» pavēstīja Magonis, piebilstot, ka agri vai vēlu Ķīnā ražotie vagoni plato sliežu reģionā tiks izmantoti arvien vairāk, tostarp Krievijā.
