Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Šodien, 22.aprīlī, VAS Latvijas dzelzceļš prezidentu padome devusi piekrišanu izmaiņām koncerna uzņēmumu valdes sastāvos.

Par SIA LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) jauno valdes locekli apstiprināts līdzšinējais LDz RSS Lokomotīvju remonta centra direktors Sergejs Karpačovs.

S. Karpačovs, kurš dzelzceļa nozarē strādā kopš 1991. gada, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu grādu mašīnzinātnēs, bet Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā saņēmis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Līdz šim bijis LDz RSS Lokomotīvju remonta centra galvenais inženieris, direktora pirmais vietnieks un vēlāk - Lokomotīvju remonta centra direktors.

LDz RSS valdē S. Karpačova kompetencē būs tehnisko procesu pārraudzība, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana. S. Karpačovs LDz RSS valdē ievēlēts, nomainot Andreju Čirvu, kurš nolēmis pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar LDz RSS.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Latvijas Dzelzceļš (LDz) no meitasuzņēmuma LDz Cargo plāno pirkt tā meitasuzņēmumu LDz Cargo Loģistika, norāda LDz vadītāja vietas izpildītājs Aivars Strakšas.

Tā gan arī esot vienīgā reorganizācija, kas skar uzņēmumu LDz Cargo. LDz Cargo Loģistika tikšot novērtēta un attiecīgi LDz Cargo tikšot samaksāta uzņēmuma vērtība. «Var teikt, ka paņemsim mazbērnu audzināšanā pie mātes uzņēmuma,» skaidro Strakšas.

Tas tikšot darīts tādēļ, lai varētu profesionālāk piesaistīt uzņēmumam kravas. Kā infrastruktūras uzturētājs LDz nevarot nodarboties ar tarifu pārdošanu citās valstīs vai piedāvāt citus pakalpojumus. Tāpat LDz Cargo Loģistika būšot jāvienojas ar stividoriem.

«Šāds process ir absolūti normāls. Lielus ieguldījumus tas neprasa. Patlaban šajā uzņēmumā strādā ap desmit cilvēku, un kopumā kompānija nav liela. Lai arī maza, tā strādā ar peļņu. Domājam gan, ka apjomus šai kompānijai vajadzētu palielināt un izvirzīt tai nopietnākas ambīcijas,» uzsver amatpersona. «Mums šķiet, ka LDz Cargo Loģistika daudz par maz dara no tā, ko uzņēmums varētu izdarīt. Tagad mums ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja, pēc tās drīzumā iesim un lūgsim atļauju uzņēmumu nopirkt,» skaidro Strakšas.

#Līdzšinējais «LDz Loģistika» valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis vērsies ar iesniegumu par atkāpšanos no amata, pamatojot to ar personiskiem iemesliem.

Turpinot koncerna «Latvijas dzelzceļš» (LDz) restrukturizāciju, LDz meitassabiedrību SIA «LDz Loģistika» un SIA «LDz ritošā sastāva serviss» (RSS) dalībnieku sapulces ir apstiprinājušas izmaiņas abu uzņēmumu valdēs. Par RSS valdes locekli stratēģiskās attīstības jautājumos apstiprināts Sandis Vētra, bet līdzšinējais valdes loceklis Gundars Ābols savukārt iecelts «LDz Loģistikas» valdes priekšsēdētāja amatā.

Sandis Vētra jau ir bijis RSS valdes loceklis 2011.-2014.gadā, bet pēc tam strādājis arī SIA «LDz Infrastruktūra» valdē.

Savukārt jaunais «LDz Loģistikas» valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols koncernā strādā kopš 2013.gada un ir specializējies starptautiskās sadarbības jautājumos. Ņemot vērā «LDz Loģistikas» starptautiskās sadarbības mērogu un stratēģiskos mērķus jaunu Eirāzijas koridoru attīstībā un esošo koridoru darbības nodrošināšanā, viņa kompetence ļaus turpināt darbu pie kopējā Latvijas transporta un loģistikas piedāvājuma attīstīšanas, informē uzņēmumā.

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

No amata atstādināts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, ceturtdien preses konferencē informēja LDz padome.

Atklāts konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā, bet patlaban LDz valdē darbu turpinās Rinalds Pļavnieks, kas uz laiku līdz konkursa noslēgumam ieņems valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja vietu, kā arī valdes locekle Vita Balode - Andrūsa.

LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange komentēja, ka Latvijas tranzīta nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi spēcīgas turbulences, un LDz, iespējams, ir viens no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuram tādēļ ir nācies mainīties viskrasāk. "LDz šo gadu laikā ir paveicis ļoti daudz - paaugstinājis kopējo efektivitāti un samazinājis administratīvo slogu, tādējādi pašlaik LDz pamatdarbības izmaksas ir par aptuveni 40 miljoniem eiro gadā zemākas nekā pirms šo procesu uzsākšanas," atzīmēja Lange.

Gada pirmo deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šogad VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) peļņa pēc nodokļu nomaksas deviņos mēnešos sasniedz 1,9 miljonus eiro un nodrošina finanšu stabilitāti. Pērn šajā periodā uzņēmumam bija 1,07 miljonu eiro lieli zaudējumi, informē uzņēmumā.

«Tas panākts, pārskatot tehnoloģiskos procesus un palielinot darba efektivitāti, kā arī nodrošinot līdzekļu ekonomiju tajās jomās, kur izmaksas iespējams samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības apjomiem un nepasliktinot drošību, kustības vadības procesus un citus dzelzceļa darbībai būtiskus aspektus,» skaidro kompānijā.

Šī gada deviņos mēnešos pa LDz infrastruktūru pārvadāti 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn šajā periodā, un 13,3 miljoni pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu veido kravu pārvadājumi, to apjoma izmaiņas ietekmējušas uzņēmuma apgrozījumu – tas bijis 136,4 miljoni eiro jeb par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja amatā uz laiku līdz atlases konkursa rezultātu paziņošanai iecelts AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka LDz padome pirmdien nolēma LDz valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Grinbergu, bet līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku nolemts iecelt valdes locekļa amatā. Vienlaikus darbu kompānijas valdē neturpinās Vita Balode-Andrūsa.

Atlases konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

LDz padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš skaidro, ka gan LDz, gan visa Latvijas transporta un loģistikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu un izaicinājumu procesā, un, piekrītot satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paustajam, viens no visas nozares, tostarp LDz uzdevumiem ir efektīvi pārorientēties no Krievijas tranzīta uz iekšzemes kravu pārvadājumiem un rietumvalstu izcelsmes kravām.

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras ekspedīcijas, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus, trešdien žurnālistiem pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka jau pērnā gada beigās bija skaidrs, ka kravu apmēri, kas tiek pārvadāti pa dzelzceļu, turpmāk piedzīvos būtisku kritumu. "Jau pērnā gada rezultāti kravu ziņā bija zemākie pēdējo 18 gadu laikā. Šogad kritums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu ir par vēl 52%," teica Kleinbergs, piebilstot, ka jau pērn uzņēmums sāka vērtēt, kā šo situāciju mainīt un kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Viņš arī skaidroja, ka kravu apmēra kritumu šogad nosaka vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, nozīmīgi samazinājušās kravas no Krievijas - pamatā tās ir akmeņogles, un tas saistīts ar Eiropas Savienības politiku, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem kurināmiem. Attiecīgi Krievijā parorientē akmeņogļu plūsmas uz Austrumu tirgiem. Turklāt šogad kravu apmēru ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitasuzņēmums «LDz loģistika» pagājušajā gadā strādāja ar 13,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa saruka par 10,1% - līdz 127 000 eiro, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

LDz pagājušajā gadā no meitasuzņēmuma «LDz Cargo» iegādājās SIA «LDz Cargo loģistika», kas kļuva par LDz meitasuzņēmumu «LDz loģistika». Tā stratēģiskais uzdevums ir multimodālo pārvadājumu piedāvājuma mārketings un pārdošana, piesaistot Latvijas tranzīta nozarei jaunus klientus un sekmējot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vēlas iegādāties 100 % SIA LDZ Cargo Loģistika kapitāla daļu un iegūt netiešu izšķirošu ietekmi SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija (RVU Baltija), to iegādājoties LDz meitas sabiedrībai SIA LDZ ritošā sastāva serviss.

Pašlaik SIA LDZ Cargo Loģistika pilnībā pieder LDz «meitai» SIA “LDZ Cargo”, bet 25 % RVU Baltija daļu pieder LDZ ritošā sastāva serviss, savukārt 75 % īpašnieks ir nerezidents, fiziska persona.

Lai LDz iegūtu 100% līdzdalību SIA LDZ Cargo Loģistika, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš līdzdalības iegūšanai SIA LDZ Cargo Loģistika un rīkojuma projekts Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš netiešas izšķirošās ietekmes iegūšanai SIA Rīgas vagonbūves uzņēmumā Baltija– tie abi ceturtdien, 17. decembrī, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Iecerēts, ka uzņēmumu pārdošanas darījumi tiks īstenoti par tirgus vērtību.

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs.

Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

SIA LDz Loģistika uzsākusi sarunas ar Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomi Šeņžeņā par konteinervilciena Šeņžeņa-Rīga-Šeņžeņa maršruta izveidi, informē LDz.

Pēc veiksmīgi organizētā testa konteinervilciena reisa no Yiwu pilsētas līdz Rīgai, kā arī vairākiem jaunnodibinātiem kontaktiem ar Ķīnas partneriem, VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA LDz Loģistika uzsākusi sarunas par kravu piegādi uz Latviju.

Latvija ir iezīmēta starptautisko Āzijas-Eiropas pārvadājumu kartē, tāpēc varam uzskatīt, ka “lokomotīve ir iekustināta mūsu virzienā”, tā pēc tikšanās Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomes pārstāvjiem atzina “LDz Loģistika” vadītājs Verners Lūsis.

Šobrīd ir ļoti būtiski, lai visi pārvadājumos iesaistītie uzņēmumi spētu efektīvi sadarboties – gan mūsu partneri citās valstīs, gan Latvijā strādājoši termināļi. Šobrīd ir sācies ļoti aktīvs darbs pie jaunu vilcienu maršrutu organizēšanas, un LDz Loģistika aicinās iesaistīties tirgus dalībniekus nozares attīstībā, iedrošina V.Lūsis.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) tuvākajā laikā izsludinās konkursus uz LDz finanšu direktora un Tehniskās direkcijas vadītāja amatiem, aģentūrai LETA pavēstīja LDz pārstāvji, jautāti par to, kas tiks iecelts līdzšinējā finanšu direktora Rema Razuma un Tehniskās direkcijas vadītāja Ērika Šmuksta vietā.

LDz pārstāvji norādīja, ka patlaban Finanšu direkcijas vadītāja pienākumus pilda līdzšinējā Razuma vietniece Terēze Labzova-Ceicāne.

Savukārt Tehniskās vadības direkcijas vadītāja pienākumu izpildītājs ir līdzšinējais vadošais Tehniskās vadības direkcijas darbinieks infrastruktūras attīstības jautājumos Egils Feldmanis.

Tāpat kompānijā skaidroja, ka tuvākajā laikā uz abām amata vietām tiks izsludināti atlases konkursi, lai izvēlētos atbilstošākos kandidātus.

LETA jau vēstīja, ka šomēnes atbrīvoti uzņēmuma LDz finanšu direktors Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā.

Piensaimnieku kooperatīvs "Piena loģistika" šī gada pirmajā pusgadā strādāja ar 24,745 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Piena loģistika" pārstāvji.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Piena loģistika" pērn palielināja savāktā piena apjomu par 10%, sasniedzot 55 910 tonnas.

"Piena loģistikas" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis apgrozījuma un savāktā piena apjoma pieaugumu skaidro ar veiksmīgu kooperatīva ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kurā "Piena loģistika" būtiski palielināja biedru skaitu, apvienojot 102 saimniecības, kā arī noslēdza ilgtermiņa sadarbības līgumus ar piena pārstrādātājiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Viņš uzsver, ka sadarbības ieguvēji galvenokārt ir kooperatīva piensaimnieki, jo, slēdzot ilgtermiņa līgumus, panākta iespēja "Piena loģistikas" biedriem nodrošināt cenu, kas ir līdzīga Eiropas vidējiem rādītājiem.

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības attīstību, un izšķiroši svarīga ietekme uz to ir starpvalstu lēmumiem, tālākajai sankciju politikai un citiem starpvalstu sadarbības aspektiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie LDz turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM gan neatklāj šos aprēķinus, aizbildinoties ar slepenību. Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) Latvijas Televīzijā (LTV) norādīja, ka iespējamās dotācijas LDz darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Dotācijas LDz darbības turpināšanai mērāmas desmitos miljonos eiro 

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā...

LDz pašlaik ir "grūti laiki", jo dzelzceļa infrastruktūra ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām sadarbība Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir krietni samazinājusies, šovakar pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Valdība uzklausījusi informatīvo ziņojumu, pēc kura secināts, ka LDz vadība "dara visu", lai optimizētu uzņēmuma darbību sarežģītajos apstākļos.

Vaicāts par iespējamo valsts finansiālo atbalstu LDz, Kariņš apgalvoja, ka par to valdības sēdē neesot spriests. Reizē SM turpinās sekot uzņēmuma darbībai un, ja satiksmes ministrs nāks ar kādu priekšlikumu par nepieciešamo risinājumu, tad Ministru kabinets to izskatīs, atzīmēja premjers.

Linkaita partijas biedrs, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka LDz ir jāuzlabo efektivitāte, meklējot pelnīšanas iespējas apstākļos, kad samazinās kravas "no austrumiem". Šajā kontekstā ir svarīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, atzīmēja politiķis.

LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību un pieejamību, tostarp publiskās dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu tehnisko apkopi un atjaunošanu un drošības pārvaldības sistēmu uzturēšanu, veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un apkalpes vietās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldniekam ir jānodrošina finanšu līdzsvars, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu darboties un nodrošināt ilgtspējīgus pārvadājumus. Ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos apstākļus un sankciju režīmu, ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas tika izmantoti kopējās dzelzceļa sistēmas uzturēšanai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informē SM pārstāvji.

Rezultātā 2020. un 2021. gados LDz strādāja ar zaudējumiem, tam nebija pietiekošu paša uzņēmuma līdzekļu, kas būtu pieejami šo zaudējumu segšanai, tādējādi tika pieprasīti līdzekļi finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, pirms finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieprasīšanas no valsts, LDz esot veicis būtisku izmaksu optimizāciju.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu struktūrā ap 85% ir fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, tomēr LDz esot spējis samazināt pamatdarbības izmaksas par apmēram 40 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot 2021. un 12019.gadu.

LDz iespēju robežās strādā pie kravu apjomu palielināšanas, uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2500 jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, apgalvo SM.

Kā ziņots, Linkaits iepriekš sacīja, ka katrā no izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, esot bijis skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk, taču patlaban varot teikt, ka sliktākais scenārijs tomēr neesot piepildījies.

Attiecībā uz situāciju tranzīta nozarē kopumā Linkaits teica, ka patlaban nozarē novērojams pieaugums, piemēram, kravu pārvadājumos tas esot 13% apmērā. Pieaugums skaidrojams ar darbu Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā un Uzbekistānā.

Pēc Linkaita sacītā, patlaban vēl nevarot prognozēt, kāda būs gada otrā puse, jo šajā jomā esot "pietiekami liela nenoteiktība", neskatoties uz to, ka Latvijai izdevies sākt attīstīt sadarbību ar Ukrainas valdību un piesaistīt labības produktu kravas, kas gan šobrīd vēl esot mazā skaitā.

Kā ziņots, jautājums par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Jau aprīlī satiksmes ministrs paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Saistībā ar kara izraisītajām pārmaiņām līdzšinējos kravu pārvadājumu ceļos uz Latviju pārorientēta daļa Centrālāzijas dzelzceļa kravu, un, visticamāk, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbībai ar šīm valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk, norādīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka šis gads LDz koncernam, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem un nozarēm, ir bijis negaidīti sarežģīts. Ietekmi uz LDz darbību atstāja gan karadarbība Ukrainā un tam sekojošās piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, gan citi ar šiem notikumiem saistītie globālie procesi.

"Vistiešākajā veidā tika ietekmēta kravu pārvadājumu joma, un šī ietekme turpinās - liela daļa no Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām stājās spēkā pakāpeniski, un arī pašlaik ir gaidāmas jaunas sankcijas. Vienlaikus jau no pirmās kara dienas LDz veic apjomīgu papildu darbu, pārbaudot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Protams, sankcionētajos kravu segmentos kravu apjoms ir nulle," skaidroja Kleinbergs.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) varēs iegādāties 100% SIA LDZ Cargo Loģistika kapitāla daļu un iegūt netiešu izšķirošu ietekmi SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija, to iegādājoties SIA LDZ ritošā sastāva serviss, informē Satiksmes ministrija.

Tā lēmusi valdība, otrdien, 17.maijā pieņemot rīkojumu Par atļauju VAS Latvijas dzelzceļš līdzdalības iegūšanai SIA LDZ Cargo Loģistika un rīkojumu Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš netiešas izšķirošās ietekmes iegūšanai SIA Rīgas vagonbūves uzņēmumā Baltija. Iecerēts, ka uzņēmumu pārdošanas darījumi tiks īstenoti par tirgus vērtību.

Pašlaik SIA LDZ Cargo Loģistika pilnībā pieder LDz meitasuzņēmumam SIA LDZ Cargo, bet 25% RVU Baltija daļu pieder LDZ ritošā sastāva serviss, savukārt 75% īpašnieks ir nerezidents, fiziska persona.

SIA LDZ Cargo Loģistika ir dibināta 2008.gadā. Tās vispārējais stratēģiskais mērķis ir intermodālu loģistikas piedāvājumu mārketings un pārdošana, piesaistot Latvijas tranzīta nozarei jaunus klientus un tādā veidā sekmējot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 142287 eiro, bet kapitāla daļu vērtība, saskaņā ar SIA Ernst&Young Baltic aprēķinu, uz 2015.gada 30.septembri noteikta 638 tūkstoši eiro.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteicis neuzticību AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un diviem valdes locekļiem - Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata, otrdien žurnālistiem pastāstīja ministrs.

Linkaits sacīja, ka otrdien ticies ar LDz vadību un dalījies savos iespaidos par uzņēmuma darbību.

Viņš informēja, ka, pēc uzņēmuma darbības izvērtējuma, secināts, ka uzņēmumā notiek potenciāla korupcija un shēmošana. Satiksmes ministrija (SM) attiecīgo informāciju iesniegusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

«Pirmais iespaids ir, ka daudzas lietas tiek darītas necaurspīdīgi, kas dod iespēju dažādām shēmām un koruptīvām darbībām,» pauda ministrs.

Informācija ir nodota LDz padomei, kas nākamnedēļ sanāks uz sēdi un «tālāk tas ir padomes kompetences jautājums izlemt par valdes locekļu darba turpināšanu vai neturpinašānu», pauda Linkaits.