Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis.
Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.
Šis gan ir tikai pirmais konkrētais risinājums, ko LDz Cargo loģistika (LDzCL) izstrādāšot, jo Satiksmes ministrija (SM) būšot aktīvs pasūtītājs. Diskusijā iesaistītie atzina, ka vienota piedāvājuma izveide ir paveicama, jo visas iesaistītās puses tajā ir ieinteresētas, taču bažas pagaidām raisa LDzCL spēja un prasme šo uzdevumu veikt.
Piedāvājuma nav
Līdz šim Latvijai ir gājuši secen vairāki lieli projekti, norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Labi zināms piemērs tam ir Mitsubishi komplektējošo detaļu piegāde ražotnēm Krievijā, kas šobrīd notiek caur Tallinas ostu. Viens no iemesliem, kādēļ kaimiņvalstis uzvar konkurencē ar Latviju par lielo spēlētāju piesaisti, ir tieši konkrēta piedāvājuma trūkums. «Galvenā problēma ir tā, ka nevaram pateikt, cik maksā, piemēram, konteinera pārvešana no kādas Ķīnas pilsētas līdz Rīgai un tālāk,» saka ministrs. Kaut arī ārvalstu vizītēs un dažādās izstādēs kopā ar SM dodas Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kuriem katram ir savi tarifi, kopēja Latvijas piedāvājuma neesot. Līdzko klients vai kravas īpašnieks šādos pasākumos uzdod jautājumu par konkrētām cenām un nesaņem atbildi, tā sarunas iesprūst pie līdzšinējām problēmām, prezentējot Latvijas tranzīta koridoru, norāda SM Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups. Pēc ministra teiktā, būs jāgatavo vairāki piedāvājumi, lai izvēli izdara klients, jo caur Latviju iespējami multimodāli pārvadājumi ar dažādām cenām un laikiem, iesaistot jūras, dzelzceļa, auto un gaisa transportu.
Vairāki varianti
No organizatoriskā viedokļa raugoties, pasaulē darbojas divi varianti, kā konsolidēt loģistikas jaudas, norādīja Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) valdes priekšsēdētājs Nor- munds Krūmiņš. Proti, viens ir to darīt uz kāda valsts uzņēmuma bāzes, kā tiek darīts dzelzceļa (vācu DB Schenker) vai pasta gadījumā (DHL, DPD, Itella). Otrs variants ir veidot klasteri, turklāt ne tikai kā biedrību, bet arī kā kapitālsabiedrību. Šādi darbojoties, piemēram, Suderelbe AG, kurā apvienoti vairāk nekā 120 spēlētāji, kas visi ir arī akcionāri. Šis viens brends tad piedāvā savus risinājumus dažādiem projektiem, iesaistītajām pusēm neatkarību nezaudējot. N. Krūmiņš arī uzsvēra, ka LLA jau gadiem proponē ideju par to, ka Latvijas loģistikas spēku konsolidēšana ir vienīgais veids, kā atkarot, saglabāt un varbūt arī palielināt kravu apjomus. Taču, lai to panāktu, nepietiek vien ar pilnvērtīgu Latvijas infrastruktūras izmantošanu, bet jāiesaistās naudas pelnīšanā, iegūstot līgumus ārpus valsts robežām arī tajos gadījumos, kad kravu plūsma apiet Latviju. Kā piemēru viņš minēja Austrijas dzelzceļa izveidoto loģistikas kompāniju Express-Interfracht, kas darbojas vairāk nekā 20 valstīs, kaut arī Austrijai nav pat savas izejas uz jūru.
Jāizgaisina bažas
Jebkurš uzņēmējs, protams, ir ieinteresēts palielināt kravu apjomus un līdz ar to vairāk pelnīt, taču jāsaprot, kādi būs sadarbības noteikumi, lai nesāktos strīdi par to, ka kādam kravas ir iedotas, bet citam ne, uz komersantu bažām norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas izpilddirekors Uldis Papāns, uzdodot jautājumu par to, cik atvērta un caurspīdīga būs jaunveidojamā sistēma. Uzņēmumiem ir svarīgi arī saprast, vai šis vienotais piedāvājums radīs kādas papildu izmaksas, uzsvēra Latvijas nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas LAFF ģenerālsekretārs Vladimirs Žerebcovs. «Neredzu šķēršļus, lai uz LDzCL bāzes izveidotu vienotu piedāvājumu,» norādīja Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes loceklis Imants Sarmulis, atgādinot, ka jau iepriekšējās diskusijās izlemts, ka nav runa par esošo kravu pārdali, bet par jaunu piesaisti, tādēļ, viņaprāt, šobrīd vienkārši jāiet uz priekšu piedāvājuma izstrādē.
Diskusijas gaitā biznesa pārstāvji uzdeva jautājumu, kas tad īsti mainīsies LDzCL darbībā un kas ir traucējis līdz šim uzņemties loģistikas koordinatora lomu. Šādu šaubu par to, vai šīs nav tikai kārtējās tukšās runas, pamatā ir fakts, ka jau marta vidū valdība uzticēja SM risināt loģistiskas koordinācijas jautājumus LDzCL ietvaros, pastiprinot šī Latvijas dzelzceļa koncernā ietilpstošā uzņēmuma kapacitāti. DB jau rakstījis, ka šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad SM atteicās virzīt tālāk vienotā loģistikas koordinatora VAS Gateway Latvia veidošanu. Taču deviņu mēnešu laikā LDzCL nav panākumu, ar ko lepoties šajā jautājumā.
«Esam stāvējuši uz vietas,» atzina U. Magonis. To, kādas izmaiņas tiks veiktas un vai bijusi kāda nozares pretestība vienota piedāvājuma izveidē, LDzCL valdes locekle Ilona Rudzīte komentēt nespēja, piebilstot, ka līdz šim neesot bijis uzstādījuma veikt aprēķinus par konkrētu kravu piegādi. Tagad šāds uzdevums tiks dots, sacīja U. Magonis. «Mēs nevaram gaidīt, ka pie mums kāds pats atnāks,» bet LDzCL pašai jāseko starptautisko kompāniju tenderiem, norādīja A. Matīss.
Uzņemsies vadību
Pēc LDz vadītāja sacītā, tiks izmainīta LDzCL attieksme, orientējoties uz jaunu kravu piesaisti, sākot jau ar Ķīnas kravām. Kompānija uzņemsies līdera lomu, piesaistot arī papildu darbiniekus, ja būs nepieciešams. To, ka attieksmes maiņa nepieciešama, apliecināja, piemēram, I. Rudzītes teiktais, ka LDzCL šobrīd savu lomu redz kā lielāka valsts pasūtījuma izpildītājs, kas gatavs piedalīties kopējā piedāvājuma izstrādē. Uz to U. Magonis norādīja, ka LDzCL jādod pievienotā vērtība, lai kravu apjoms palielinātos, piesaistot jaunas kravas, proti, jābūt proaktīvākai attieksmei.
Savukārt stivodori, ekspeditori, loģistikas kompānijas, noliktavu apsaimniekotāji šobrīd tiek aicināti nākt pie LDzCL vai U. Magoņa un informēt par savām iespējām un tarifiem, par kuru konfidencialitāti uztraukties nevajadzētu. «Tad arī varēsim noformulēt kopējo piedāvājumu,» ko savukārt valsts amatpersonas varētu likt galdā ķīniešiem.
Ļoti būtiska ir lokālā klātbūtne vietējos tirgos, mērķtiecīgi strādājot ar kompānijām, uzsvēra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Andris Pārups. Pēc viņa teiktā, nule kā lietuvieši pārsteiguši ķīniešus ar sava konteinervilciena Saule prezentāciju. Tādēļ vienotā piedāvājuma izstrādei aģentūra piedāvā iesaistīt savu pārstāvniecību Ķīnā, kā arī veicināt izpratni par to, ko šajos piedāvājumos vēlas redzēt ārvalstu spēlētāji.
Laika nav
Ja Latvijas tranzīta joma nevēlas pazaudēt konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm, taustāms rezultāts – vienots loģistikas koridora piedāvājums – ir jāpanāk īsā laikā, atzina diskusijas dalībnieki.
Jāpiebilst, ka te ir daudz ko pamācīties ne tikai no Somijas, kur tranzīts ir viena no valsts prioritātēm, kā to norādījuši arī Pasaules Bankas eksperti saistībā ar Latvijas ostu konkurētspējas pētījumu, bet arī no Lietuvas. Kopš šā gada septembra darbojas konteinervilciens Baltijas vējš, kas ved komplektējošās detaļas franču auto ražošanai Kazahstānā. Savukārt novembrī parakstīta Lietuvas kompānijas VPA Logistics un multimodālo operatoru KTZ Express (Kazahstānas dzelzceļa meitas uzņēmums) vienošanās par konteinervilciena Saule attīstību. Projekta ietvaros paredzēts veidot multimodālus terminālus gan Klaipēdā, gan uz Ķīnas un Kazahstānas robežas. Latvija pagaidām Centrālāzijas virzienā piedāvā konteinervilcienu Baltika–Tranzit. Savukārt Lietuvas un Baltkrievijas dzelzceļi noorganizējuši konteinervilcienu Nemunas kravas auto/fūru pārvadāšanai. DB jau vēstījis, ka muitas savienības valstis – Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna – arī aktīvi veido Apvienoto transporta un loģistikas kompāniju, bet Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumi neslēpj, ka vēlas iegādāties kādu no privātajiem dzelzceļa operatoriem – Baltijas tranzīta servisu vai Baltijas ekspresi.