Finanses

Papildināta - Pieņem Rīgas pašvaldības 2016.gada budžetu, deficītu plānojot 669 000 eiro apmērā

LETA,15.12.2015

Jaunākais izdevums

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Opozīcijas deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) kritizēja, ka Rīga pašreizējam pašvaldības domes sasaukumam tika nodota ar vairāk nekā 120 miljonu uzkrājumu, taču nu uzkrājums nepārsniedz 60 miljonus eiro, pērn, pieņemot budžetu šis atlikums bijis zem desmit miljoniem eiro. «Visu laiku tiek ņemti jauni aizņēmumi, šis slogs nemazinās,» skaidroja Lapiņš. Visvairāk viņš kritizēja dotāciju Rīgas satiksmei, par kuru deputātiem joprojām nav pieejama ne uzņēmuma stratēģija, ne biznesa plāns. «Redzam medijos nano ūdeņu skandālus, bet šeit, Rīgas domē, šo informāciju nekad neesam saņēmuši,» skaidroja deputāts.

Rīgas domes deputāte Sarmīte Ēlerte (V) uzsvēra, ka vārdos izteiktā prioritāte - izglītība - jāīsteno arī darbos. Viņa sacīja, ka pašreiz lielākā problēma ir pedagogu trūkums pirmsskolās mazā atalgojuma dēļ un aicināja atbalstīt frakcijas priekšlikumu to paaugstināt. Izteikti deputāte kritizēja pašvaldības ieceri veidot papildus četras štata vietas Sabiedrisko attiecību nodaļā. «Atvēlam lielas summas pašvaldības propagandai - mazai kompaktai troļļu armijai, kas varētu nest populistiskas ziņas pasaulē,» pauda deputāte. Viņa arī kritizēja līdzekļu atvēlēšanu tādiem pasākumiem kā alus festivāls, kad ir daudz citu vajadzību.

Opozīcija pauda neizpratni, kādēļ nepieciešams lielas summas atvēlēt nodibinājumam Riga.lv, vaicājot, kādēļ tā funkcijas neveic domes Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieki.

Deputāts Dainis Locis (VL-TB/LNNK) debatēs vērsa kolēģu uzmanību uz Saeimas piemēru, skaidrojot, ka tur opozīcija efektīvi sadarbojas ar valdošo koalīciju, jo valsts nākamā budžeta pieņemšanā tika atbalstīti vairāki Saskaņas priekšlikumi. «Nerunājot jau par to, ka opozīcijas deputātiem ļauts vadīt vienu otru komisiju. Aicinātu šajā Ziemassvētku laikā atbalstīt arī opozīcijas priekšlikumus,» pauda Locis.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) debatēs uzstājās, norādot, ka opozīcijas deputāti kā ik gadu pauž kritiku idejas pēc. «Reizēm iebildumi objektīvāki, reizēm tikai pēc nepieciešamības pierādīt, ka visi apspriežam budžetu. Paldies opozīcijai par konsekvenci,» sacīja Ameriks. Viņš akcentēja arī būtiskas sociālās jomas ieceres, kas iestrādātas 2016.gada budžetā, piemēram, brīvpusdienas visiem skolēniem no 5. līdz 9.klasei, un jau padarītos darbus pilsētvides uzlabošanā. «Ir arī parki izremontēti, skaisti suņu laukumi Rīgā, aicinu apskatīties. Un nopirkt suni,» deputātus uzrunāja Ameriks.

Domnieks Mihalis Kameņeckis (S) debatēs sacīja, ka, vērtējot deputāta Olafa Pulka (V) komentārus, visi vērtīgie lēmumi nākuši no opozīcijas. «Ēlertes kundze uztraucas par alus festivālu. Manuprāt, galvenais, lai tūristi pēc tam nebrauc dzērumā, kā to mēdz darīt atsevišķi Vienotības pārstāvji,» izteicās deputāts.

Plānojot budžetu, ir paredzēts, ka pašvaldības budžeta līdzekļu uzkrājumi arī 2016.gada beigās būs ne mazāki kā 27,5 miljoni eiro.

Nodokļu ieņēmumos Rīgas pašvaldība nākamgad plāno iekasēt kopumā 619, 4 miljonus eiro, no tiem 507 miljoni eiro - iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

2016.gada investīciju programmas izdevumi paredzēti virs 50 miljoniem eiro, kas esot vieni no lielākajiem līdzekļiem pašvaldības vēsturē. Tostarp ap 40 miljonu eiro pašvaldība plāno aizņemties.

Sociālās dzīvojamās mājas ar sociālajiem dzīvokļiem Aglonas ielā 35 k-1 projektēšanai un rekonstrukcijai un Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu renovācijai tiks piesaistīts aizņēmums 100% apmērā no projektu izmaksām, iekškvartālu piebraucamo ceļu un koplietošanas ceļu renovācijai aizņēmums plānots 50% apmērā, bet satiksmes infrastruktūras objektiem - 75% apmērā no projektu izmaksām.

Vislielākā summa investīciju programmā - 25,2 miljoni eiro - tiks atvēlēta izglītības un sporta projektiem. Darbi notiks kopumā 60 bērnudārzos un 58 skolās. Tā, piemēram, plānota skolas ēkas Krišjāņa Barona ielā 116 vienkāršotās renovācijas otrā kārta, tam atvēlot 1,4 miljonus eiro, Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas vienkāršotās renovācijas otrā kārta par 1,7 miljoniem eiro, Rīgas 6.vidusskolas ēkas būvprojekta izstrāde un pārbūve par 800 000 eiro, Friča Brīvzemnieka pamatskolas vienkāršotās renovācijas otrā kārta par 1,1 miljonu eiro, kā arī Rīgas Austrumu vidusskolas, Viļānu ielā 13, vienkāršotās renovācijas otrā kārta par 1,2 miljoniem eiro.

1,1 miljonu eiro nākamgad plānots atvēlēt virtuves bloku renovācijai, ieskaitot būvuzraudzības izmaksas, astoņās pašvaldības izglītības iestādēs, tostarp, piemēram, Rīgas 37.vidusskolā, pirmsskolas izglītības iestādē Cielaviņa, Rīgas Grīziņkalna bērnudārzā un citās. Plānots arī siltināt vairākas izglītības iestāžu ēkas, tostarp ar neapmierinošo tehnisko stāvokli bēdīgi slaveno Rīgas Volejbola skolu.

Viens miljons eiro nākamgad tiks atvēlēts arī jaunas datortehnikas iegādei izglītības iestāžu vajadzībām. Uz šīs tehnikas akūtu nepieciešamību jau iepriekš vairākkārt norādīja pedagogi, taču iepriekšējos budžetos tam atvēlēt līdzekļus nebija sanācis.

Ieguldījums 3,5 miljonu eiro apmērā būs veselības iestāžu renovācija - nākamgad turpinās remontēt Rīgas 1.slimnīcu un siltinās Rīgas Dzemdību nama ēku.

Piesaistot Eiropas Savienības (ES) fonda līdzekļus, nākamgad plānots renovēt VEF Kultūras pili. Šo darbu izmaksas lēšamas deviņu miljonu eiro apmērā. Līdzfinansējumā projektiem, ko plānots īstenot ar ES fondu atbalstu, no pašvaldības nākamgad plānots atvēlēt kopumā 14,07 miljonus eiro.

2016.gadā Rīgas dome turpinās iekšpagalmu sakārtošanas programmu, atvēlot tam četrus miljonus eiro. Pārdaugavā iekškvartālu remonti turpināsies 30 adresēs, tostarp vairāku pagalmu piebraucamie ceļi tiks sakārtoti Imantā un Zolitūdē. Savukārt Daugavas labā krasta apkaimēs kopumā nākamajā gadā tiks atjaunoti vairāk nekā desmit iekšpagalmi, tajā skaitā Ķengaragā, Pļavniekos un Dārzciemā.

Dotācijā SIA Rīgas satiksmei (RS) nākamgad plānots piešķirt kopumā 96,8 miljonus eiro, tostarp 8,1 miljons no valsts, bet 88,6 miljoni eiro - no pašvaldības budžeta. 2015.gadā pašvaldība dotācijai RS atvēlēja identisku summu, bet valsts - 5,2 miljonus eiro, kopējai dotācijai esot ap 94 miljoniem eiro.

Pašvaldībā 2016.gadā nozīmīgākie izdevumu palielinājumi atalgojumam paredzēti mazāk atalgoto darbinieku kategorijām kopsummā par 1,5 miljoniem eiro. Tiks palielināts atalgojums skolotāju palīgiem (auklītēm) līdz 400 eiro, kā arī lietvedēm, pavāriem, saimnieciskajiem darbiniekiem par kopējo summu 1,2 miljoni eiro. Nākamgad tiks palielināts arī atalgojums bibliotekāriem un pašvaldības policistiem.

Vēl 79 767 eiro nākamgad atvēlēs četru jaunu amata vietu izveidei domes Sabiedrisko attiecību nodaļā, 200 000 eiro - integrēta pašvaldības portāla izveidei un 397 980 eiro - nodibinājuma Riga.lv darbības nodrošināšanai, palielinot informācijas apjomu iknedēļas informatīvajā lapā un portālā. Kā skaidroja Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, nodibinājumam plānota papildu sadarbība ar dažādiem autoriem un noformējuma speciālistiem.

Vēl 1 133 429 eiro nākamgad plānots atvēlēt Rīgas Tūrisma attīstības biroja darbības nodrošināšanai - starptautiskiem sadarbības projektiem 933 429 eiro un Pasaules koru olimpiādes, kas Rīgā notiks 2017.gadā, sagatavošanas darbiem - 250 000 eiro.

39 865 eiro nākamgad paredzēts piešķirt bēgļu koordinācijas centra darbībai Rīgā. Pašvaldība jau pašreiz sadarbojoties ar valsts struktūrām, kuras sniedz informāciju par bēgļu uzņemšanas plānu, un nākamgad pēc nepieciešamības šis centrs sāks darbu.

Nākamā gada budžetā atvēlēs arī 50 000 eiro daudzfunkcionāla sociālo pakalpojumu dienas centra pilngadīgām personām izveidei un pakalpojuma nodrošināšanai.

Tāpat 115 350 eiro nākamgad atvēlēs desmit jaunām amata vietām Satiksmes departamentā, kas esot nepieciešamas nelegālo pasažieru pārvadātāju kontrolei.

Rīga budžetu plāno trīs gadu periodam. Pašvaldības finansisti uz finansiālo situāciju pilsētā 2017. un 2018.gadā raugās cerīgi, paredzot pārpalikumu attiecīgi 24 miljonu eiro un 34 miljonu eiro apmērā. Pēc pašreizējiem pašvaldības finansistu aprēķiniem tiek plānots, ka 2017.gada budžeta ieņēmumi varētu būt 823 miljoni eiro, bet izdevumi 799 miljoni eiro, savukārt 2018.gadā ieņēmumus pašreiz plāno 839 miljonu eiro apmērā, bet izdevumus 805 miljonu eiro apmērā.

Turpmākajos gados nav plānotas izmaiņas NĪN likmēs un piemērojamībā, un NĪN ieņēmumu pieaugums 2017.gadā un 2018.gadā tiek prognozēts 1% apmērā. Minimālais naudas līdzekļu atlikums uz katra nākamā gada sākumu tiek plānots ne mazāk kā 15 miljonu eiro apmērā.

Kā ziņots, pašvaldība nākamgad iecerējusi saglabāt iepriekšējo gadu prioritātes - sociālā palīdzība, atbalsts ģimenēm ar bērniem, izglītība un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Matīss saņem Ušakova atbalstu un paliek amatā

LETA,28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne,02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vispārējā valdības sektorā iekļaujami uzņēmumi nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem

LETA,20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš norādīja, ja uzņēmums, kas ir klasificēts un iekļaujams vispārējās vadības sektorā, kā piemēram, Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», strādā ar zaudējumiem, šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot valsts budžetu, tādējādi plānots veikt izmaiņas regulējumā, nosakot, ka šādi uzņēmumi nedrīkst strādāt ar zaudējumiem.

«Ja kāds uzņēmums, kas ir klasificēts un tiek ieskaitīts vispārējā valsts parādā, strādā ar zaudējumiem, mums šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot budžetu. Tātad par šiem līdzekļiem mēs nedrīkstam plānot nākotnes attīstību. (..) Nāksies pieņemt ļoti drastiskus likumus, kas paredz, ka uzņēmumi, kuri ir šajā sarakstā un tiek uzskatīti par valsts parāda daļu, nedrīkst strādāt ar zaudējumiem,» sacīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

20 000 eiro vērts remonts Rīgas enerģētikas aģentūrā paveikts bez līguma un samaksas

LETA,28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības aģentūras «Rīgas enerģētikas aģentūra» (REA) telpās būvnieki aizvadītā gada nogalē veikuši remontdarbus 20 000 eiro vērtībā, lai gan pirms tam līgums par to veikšanu nav noslēgts un nauda par paveikto darbu nav samaksāta, noskaidroja domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja atkārtoti izskatījusi REA 2019.gada budžetu un tajā aģentūra lūdz piešķirt 20 000 eiro biroja telpu remontdarbiem Mazajā Jaunielā 5. Tomēr, atbildot uz deputātu jautājumiem, REA direktora vietnieks Igors Puntuss atklāja, ka remonts jau esot veikts pērnā gada decembrī.

«Remonts jau ir bijis un būvnieki šos darbus veica bez līguma. Mēs vienojāmies, ka samaksu veiksim pēc tam, kad būs apstiprināts pašvaldības budžets,» sacīja Puntuss. Šāds apgalvojums izraisīja lielu interesi komitejas deputātu vidū. «Vai saprotu pareizi, ka tagad jūs būtībā liekat mums legalizēt tāmi? Un, ja mēs jums naudu nedosim, ko tad jūs darīsiet?» taujāja deputāts Druvis Kleins (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Budžetu cer izskatīt raiti un pieņemt līdz novembra vidum

LETA,14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldību vadītāju komforta līmenis atšķiras: ir novadi, kuros ir daudz pienākumu un arī iespēju, kā arī tādi, kuros nav ne iedzīvotāju, ne iespēju, vien pastāvīgas bažas – kā savilkt galus. Tā pēc DB veiktā salīdzinošā skatījuma secina Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekle Raita Karnīte. Skaidrs, ka grūstīšanās uz otrās grupas pašvaldību vadības krēsliem vēlēšanās nav tik lielas, kā, piemēram, lielajās pilsētās un Pierīgā.

R. Karnītes skatījumā DB salīdzinājums liek aizdomāties par pašvaldību finanšu rocību un brīvību, lai arī samērojamību traucē izlīdzināšana jeb tas, ka novadi arī saņem daļu savu ienākumu no izlīdzināšanas fonda. Un tomēr, pieci milj. eiro gada budžets ļauj vidēji mēnesī tērēt 417 tūkst. eiro, un tā ir pieticīga summa, salīdzinot ar iedzīvotāju vajadzībām, kas labai pašvaldībai ir jānodrošina. Mazākais pašvaldības budžets ir 1,35 milj. eiro gadā (Baltinavas novads) jeb 112,5 tūkst. eiro mēnesī. Protams, pašvaldību finanšu rocību nosaka iedzīvotājus skaits un teritorijas lielums, tomēr visām ir jāatbild arī par darbiem, kuru izmaksas nav atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Arī Baltinavas pašvaldībai ir jārūpējas par ceļiem, un tas maksā tikpat, cik, piemēram, Riebiņu novadā, kura budžets ir 3,6 reizes lielāks, rēķina R. Karnīte. Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu (15,3 milj. eiro), un tikai Rīgas budžets ir samērojams ar rindojuma TOP 50 uzņēmumu budžetu. Tikai sešu lielo pilsētu budžeti pārsniedz 50 milj. eiro. No 112 pašvaldībām, kuru budžeti ir mazāki par 50 milj. eiro, tikai 39 pārsniedz 10 milj. eiro, bet 73 pašvaldībās tas ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pēc divām nedēļām būvnieks ķersies klāt ilgi gaidītajai Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta realizācijai, norāda AS RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Šobrīd ir noslēgts būvniecības iepirkums, kura rezultātā tiesības īstenot projektu ieguva RERE Būve 1. Aprīļa sākumā, kad projekts tika prezentēts plašākai sabiedrībai, Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) vadītājs Ronalds Neimanis norādīja, ka esošais finansējums nav pietiekams. Proti, vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta JRT rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz 29 milj. eiro. Tas noticis tāpēc, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets 19 milj. eiro netika balstīts konkrētā būvprojektā, kā arī netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets neatbilda projekta sarežģītībai un nozīmīgumam, norādīja VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar bedrēm Rīgas ielās patlaban ir «štruntīga, pat ļoti štruntīga,» taču tas lielā mērā izskaidrojams ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un to, ka galvaspilsētas dome vairākus gadus apzināti izvēlējās prioritāri tērēt naudu skolu, bērnudārzu un atpūtas objektu savešanai kārtībā, sociālajā tīklā «Facebook» paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Galvaspilsētas domes priekšsēdētājs vairākkārt uzsver, ka viņam nav tiesību taisnoties par bedrainajām ielām, tomēr viņš norāda, ka pašreizējā situācija ir izskaidrojama ar kopējo pašvaldībai pieejamo līdzekļu apjomu un ar to, ka pa Rīgas ielām pārvietojas mašīnas no visas valsts, ne tikai no galvaspilsētas. «Līdz pat 40% [automašīnu galvaspilsētas ielās] nav no Rīgas. Un te ir būtisks moments autovadītājiem, kas maksā «ceļa nodokli». No 36 miljoniem [eiro], ko samaksā rīdzinieki, Rīgas budžets saņem aptuveni 10 miljonus. No «ceļa nodokļa», ko maksā visas pārējās valsts iedzīvotāji, Rīgas budžets nesaņem neko. Šo pieminu, ja mēs runājam par finanšu taisnīgumu,» norāda Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksmei piešķirs 130 miljonu eiro dotāciju, turpinās optimizēt izdevumus

LETA,01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» vadības un kapitāldaļu turētāju sanāksmē pieņemts lēmums dotācijā no Rīgas domes budžeta piešķirt 130 miljonus eiro, kā arī turpināt optimizēt uzņēmuma izdevumus, pēc sanāksmes paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Jau ziņots, ka jau iepriekš uzņēmuma vadītājs Anrijs Matīss publiski bija paudis viedokli, ka šogad uzņēmumam no pašvaldības budžeta būtu jāatvēl vismaz 130 miljonus eiro. Pērn no pašvaldības budžeta uzņēmums saņēma 122 miljonus eiro lielu dotāciju, kas, pēc jaunās valdes teiktā, neatbilst, lai nosegtu reālās izmaksas.

Aizvadīto gadu uzņēmums noslēdzis ar 6,3 miljonu eiro zaudējumiem.

Vēl vakar Matīss apsvēra domu «Rīgas satiksmes» vadītāja amatu atstāt, taču pēc apspriedes ar kapitāldaļu turētāju, proti, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (S), lēmumu mainīja. «Katram cilvēkam ir kaut kādas robežas, ko viņš var un nevar izdarīt. Tādēļ ir jāvienojas. Ja ir abpusēja sapratne un atbalsts no akcionāra puses, tad var strādāt un visu risināt, ja atbalsta nav - tad tas ir pavisam cits stāsts, jo daudzas lietas »Rīgas satiksme« atrisināt nevar, un daudz kas ir runājams domes koridoros,» sacīja Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Rīgā plāno par 8,7 miljoniem eiro izstrādāt aplikāciju brīvo autostāvvietu atrašanai

LETA,06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izstrādātu viedo autostāvvietu sistēmu un samazinātu sastrēgumus un gaisa piesārņojumu galvaspilsētā, Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma plāno iesaistīties teju 8,7 miljonu eiro vērtā Eiropas Savienības (ES) vides un klimata pasākumu programmas LIF finansētajā projektā Viedo pilsētu tehnoloģiju resursu efektīvai izmantošanai un vides kvalitātes uzlabošanai, trešdien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā pastāstīja Rīgas gaismas vadītājs Jānis Drulle.

Drulle skaidroja, ka Rīgas pilsētas centrā nozīmīga problēma ir satiksmes sastrēgumi un to radītais gaisa piesārņojums. Viens no būtiskiem sastrēgumu radītājiem ir autostāvvietu meklēšana. Autostāvvietu meklēšana rada mobilu automašīnu rindu, kura meklē stāvvietas, bet tajā pašā laikā atrodas kopējā satiksmes plūsmā.

Projekta iesniedzējs un plānotais koordinējošais saņēmējs ir pašvaldības SIA Rīgas satiksme. Projekta partneri ir Rīgas Tehniskā universitāte, Energoefektīva apgaismojuma asociācija, biedrība Baltijas vides forums, SIA Citintelly, Tallinas Tehnoloģiju universitāte un Rīgas gaisma.

Kopējais projekta budžets plānots 8 682 045 eiro. To veidos ES vides un klimata pasākumu programmas LIFE līdzekļi 5 209 227 eiro apmērā, valsts budžeta finansējums 2 483 364 eiro apmērā un projekta partneru pašu līdzekļi 989 454 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas budžeta prioritātes - sociālā palīdzība, darba algas un satiksmes infrastruktūra

LETA,27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes sēdē 26.janvārī pieņemts pašvaldības šī gada budžets, nosakot trīs pašvaldības prioritātes - sociālā palīdzība, darba algas un satiksmes infrastruktūra.

Rīgas domes sēde, kurā tika skatīts pašvaldības 2022.gada budžets, ilga vairāk nekā septiņas stundas. No tā vairāk nekā piecas stundas tika spriests par pašvaldības budžetu.

Galvaspilsētas budžetā plānoti 996 miljoni eiro lieli ieņēmumi, kas ir par 11 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā.

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1,15 miljardi eiro. No tiem visvairāk paredzēts tādām sfērām kā izglītībai - 397 miljoni eiro, satiksmei - 300 miljoni eiro, sociālajai jomai - 121 miljons eiro, mājokļiem - 56 miljoni eiro, kultūrai - 32 miljoni eiro un videi - 15 miljoni eiro.

Šogad ievērojami pieaugusi Rīgas iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, sasniedzot 97 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

TabFab radošā kvartāla būvniecībai un attīstībai paredzēti 5,06 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere,23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Laimīgo par budžeta sadalījumu ļoti maz

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ārkārtas sēdē ir panākusi vienošanos par naudas sadali nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem.

Lai gan valsts budžets 2020. gadam vēl jāapstiprina Saeimai, tomēr valdības panākto vienošanos var dēvēt kā nozīmīgu uzvaru un apliecinājumu tam, ka budžets, visticamāk, nebūs par iemeslu valdības krišanai. Budžeta fiskālās telpas apmērs nākamgad būs 192,4 miljoni eiro. Lielākie papildu izdevumi līdztekus bāzes finansējumam ir mediķu algām, pedagogu algām, kā arī kultūras, tieslietu un iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumam. Tāpat tiks palielināts ar nodokli neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī.

Tajā pašā laikā ministru pieprasījumi nākamā gada budžetam pārsniedza 900 miljonus eiro, kas nozīmē, ka panāktā vienošanās ir sāpīgs kompromiss. Visapdalītākie gluži pamatoti jūtas mediķi, jo nākamgad netiks pildīts likums par 20% ikgadēju atalgojuma pieaugumu. Neapmierinātas ir arī pašvaldības, kas uzskata, ka valsts budžeta līdzekļu pieaugums ir noticis uz to rēķina. Jāatgādina, ka nākamā gada budžetā lielu robu radīja gan neveiksmīgā nodokļu reforma, gan Rīgas satiksmes izdevumu iekļaušana kopējā valdības deficītā. Labā ziņa gan ir tā, ka nākamgad netiks mainīti nodokļi. Tomēr tūlīt pēc 2020. gada budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas, lai izmaiņas varētu stāties spēkā 2021. gadā, tādējādi dodot laiku uzņēmējiem tām sagatavoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz aptuveni 31 milj. eiro, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš skaidro, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets 19 milj. eiro netika balstīts konkrētā būvprojektā, kā arī netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets neatbilstot projekta sarežģītībai un nozīmīgumam.

Pašlaik no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 milj. eiro veido būvniecības izmaksas, bet desmit miljonus eiro – būvuzraudzība, tehnoloģijas, aprīkojums un ārvalstu ekspertu darbs.

Projekta autore arhitekte Zaiga Gaile uzsver, ka vienlaikus plānotie risinājumi ir demokrātiski un nav ekskluzīvi. Viņa skaidro, ka projekta izmaksas ietekmē ierobežotā vide. Rezultātā taps Eiropas līmeņa teātris, ar divkāršotu izmantojamo platību, lielo zāli ar vairāk nekā 500 sēdvietām. Unikāls risinājums būs divejādā akustika un skaņas izolācija, kas nav nevienam citam objektam Latvijā, norāda Z. Gaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EAF projektos pasūtījumus saņēmuši astoņi Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas

LETA,24.08.2022

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektu pēdējā kārtā pasūtījumus ir saņēmuši astoņi Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas, intervijā sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Tostarp trijos projektos Latvijas uzņēmumi ir iesaistīti kā apakšuzņēmēji, bet piecos projektos Latvijas pārstāvji ir iesaistīti tieši.

Tostarp SIA "Latvijas mobilais telefons" ir iesaistījies divos projektos - projektā par Eiropas nākotnes augstas mobilitātes duālo bruņoto sistēmu izstrādi (FAMOUS2 - European Future Highly Mobile Augmented Armoured Systems 2), kas izmaksās 122,5 miljonus eiro, kā arī projektā par 5G izmantošanu miera uzturēšanai un aizsardzībai, kura budžets ir 37,1 miljons eiro. Pirmajā projektā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums ir 94,8 miljoni, bet otrajā - maksimālais ES līdzfinansējums ir 27 miljoni eiro.

SIA "Cyber Circle" ir dalībnieks projektā par digitālo militārās mobilitātes sistēmas izstrādi (SDMMS - Secure Digital Military Mobility System), kuras kopējais budžets ir 10,8 miljoni eiro, bet maksimālais ES līdzfinansējums ir 9,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldības budžets plānots ar 124 miljonu deficītu, bet kopējie izdevumi pārsniegs miljardu, 21.janvārī lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Budžeta ieņēmumi 2021.gadam plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Budžeta iestāžu ieņēmumi paredzēti 22,5 miljonu eiro apmērā.

Vislielāko budžeta izdevumu daļu veido izglītība, kurai paredzēts novirzīt 404 miljonus eiro. 247,5 miljoni eiro iekļauti sadaļā ekonomiskā darbība, 112,3 miljoni paredzēti sociālajai aizsardzībai, bet 105,6 miljoni eiro - vispārējiem valdības dienestiem.

Vērtējot pašvaldības izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, gandrīz 860 miljoni eiro paredzēti uzturēšanas izdevumiem, bet 180,6 miljoni eiro - kapitālajiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru