Brīvas autostāvvietas atrašana galvapilsētā prasa trīs minūtes, informē pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) pārstāvis Viktors Zaķis.

RS apkopotā statistika atklāj, ka vienā stāvvietā dienā atrodas aptuveni desmit automašīnas, katra šāda autostāvvieta rada papildus 30 minūtes transporta līdzekļa braukšanas laika, ja vidējais stāvvietas meklēšanas ātrums ir 15km/h. Savukārt vidējais pērn pārdotas jaunas automašīnas emisiju līmenis ir 118,1 g CO2/km.

Pēc V. Zaķa teiktā 15% automašīnu no kopējās plūsmas meklē stāvvietas. Ja tiks realizēts Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu programmas LIFE finansētais projekts Viedo pilsētu tehnoloģiju resursu efektīvai izmantošana un vides kvalitātes uzlabošana, šis skaitlis procentuālajā izteiksmē varētu samazināties un līdz ar to uzlaboties arī gaisa kvalitāte galvaspilsētā. Tāpat V. Zaķis norāda, ka programma neietver tikai aplikāciju, bet gan ir plašāka un vērsta uz to, lai samazinātu izmešus un uzlabotu gaisa kvalitāti pilsētā. To var panākt zinot kāda ir satiksmes plūsma pilsētā. Kopumā plānots uzstādīt tūkstoš iekārtas jeb sensorus A un B zonās pilsētā.

Nav izslēgta pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" administrēto autostāvvietu maksas celšana, intervijā Latvijas Radio atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Viņa klāstīja, ka varētu tikt izvērtēta autostāvvietu maksas celšana noslogotākajos galvaspilsētas rajonos, piemēram, centrā. Innusa gan neprecizēja, kad varētu notikt šāda varianta apspriede.

Tikmēr sabiedriskā transporta biļešu cenas gan neesot plānots pārskatīt. Innusas ieskatā šī gada sākumā ieviestās biļešu sistēmas pārmaiņas esot bijušas gana veiksmīgas.

To apliecinot būtiski pieaugušais mēnešbiļešu izmantotāju skaits - to nu esot nevis nedaudz vairāk nekā 10%, bet ap 60%.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā, lēmumu par "Rīgas satiksmes" apsaimniekoto autostāvvietu tarifa izmaiņā pieņem Rīgas dome, un šis jautājums patlaban nav izskatīšanas kārtībā, tāpēc vēl nav zināms ne iespējamais tarifu izmaiņu laiks, ne arī iespējamās zonas, kuras varētu skart izmaiņas.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs iespēju sabiedrisko transportu vai autostāvvietu izmantot bez maksas.

Kas ir sliktāk: maksāt par sabiedriskā transporta biļeti vai autostāvvietu, vai noskatīties reklāmas rullīti apmaiņā pret bezmaksas braucienu vai auto novietošanu pilsētas centrā? Aplikācijas Flipix izveidotājs Jānis Saušs ar komandu ir pārliecināts, ka daudzi izvēlētos otro opciju, un šā gada otrajā pusē tas būs iespējams arī Latvijā. Ideja aizgūta no Vācijas, kur līdzīga aplikācija guvusi tik lielu popularitāti, ka serveri knapi spējuši nodrošināt lielo pieprasījumu. Lai iegūtu bezmaksas biļeti, aplikācijas lietotājam būs jānoskatās piecas paša izvēlētas 20 sekunžu reklāmas, kas tiks atlasītas pēc lietotāja interesēm, piemēram, hobiji, sports, skaistumkopšana u.c. Lietotāji pēc reklāmas noskatīšanās varēs saņemt e-pastā konkrēto uzņēmumu atlaides, kuponus vai citas priekšrocības.

Noslēdzoties "EuroPark Latvia" un "UniPark" autostāvvietu pārvaldītāja SIA "Stova" apvienošanās procesam, visas "UniPark" autostāvvietas Rīgā no 1.jūnija darbojas ar "EuroPark" zīmolu.

Līdz ar apvienošanās procesu "EuroPark" apsaimniekoto objektu skaits Rīgā sasniedzis 95 autostāvvietas, rīdziniekiem un pilsētas viesiem nodrošinot vietas kopumā vairāk nekā 10 000 automašīnām. "UniPark" līdz šim Rīgā apsaimniekoja daudzstāvu autostāvvietas Prāgas ielā 2 un Lielgabalu ielā 4, autostāvvietas pie tirdzniecības centriem "Olimpia" un "Rimi", Mūkusalas Biznesa centra autostāvvietu, kā arī virkni citu, kopumā 11 objektu Rīgā un tās apkārtnē.

"UniPark" autostāvvietu līdzšinējie lietotāji aicināti turpmāk pakalpojuma apmaksai izmantot vienoto "EuroPark" mobilo norēķinu lietotni, ar kuras palīdzību samaksu var veikt ne tikai "EuroPark" un Rīgas pašvaldības autostāvvietās, bet arī autostāvvietās Lietuvā, Igaunijā un Polijā.

Funkcionalitāte, ātrdarbība, stabilitāte - ar šīm lietām mēdz lepoties teju ikviens viedtālruņu ražotājs, tomēr tikai daži no zīmoliem iekļūst kulta preču statusā. Kā tehnoloģiju gigantam «Apple» nemainīgi izdodas saglabāt līderpozīcijas?

«iPhone» lietotāji visā pasaulē ar entuziasmu gaida ziņas par jauniem modeļiem, atjauninājumiem vai programmatūras versijām. Arī Latvijā šīm viedierīcēm ir prāvs cienītāju pulks.

Drosme un paļaušanās

Stīvs Džobs iedibināja tradīciju, ka «Apple» inženieri produktus rada, primāri domājot par sevi, tāpēc tiem jābūt īpaši inovatīviem, kvalitatīviem - tādiem, kurus viņi paši gribētu pirkt un lietot.

Interesanti, ka teju visus jaunos programmproduktus «Apple» drosmīgi nodod lietotājiem beta versijās, tā ļaujot viņiem iesaistīties to pilnveidošanā. Piemēram, operētājsistēmas «iOS12» beta versija lietotājiem pieejama jau kopš šā gada jūnija, lai gan oficiālā tās «pirmizrāde» plānota tikai rudenī.

Mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs Niks Haļavins izstrādājis jaunu mobilo lietotni "Coronavirus Tracker", kas apkopo uzticamu informāciju par koronvīrusu, bet "Apple" noraidījis tās ievietošanu "App Store".

"Es investēju 20 tūkstošus dolāru un izstrādāju mobilo aplikāciju, kas apkopo uzticamu informāciju par saslimšanas, nāves un izveseļošanās gadījumiem no koronvīrusa. Tā rāda arī interaktīvu karti, kur var pietuvināt jebkuru reģionu un redzēt vīrusa izplatību. Papildu tam aplikācija rāda visas jaunākās ziņas saistībā ar koronvīrusu un prevencijas pasākumus. Diemžēl es saņēmu ziņu no "Apple" ar noraidījumu publicēt šo aplikāciju, jo aplikācijas izstrādātājs "Nikita Halavins" nav atzīta institūcija. Principā "Apple" parāda, ka viņi var noraidīt jebkuru aplikāciju pasaulē pat tad, ja tā pilda sabiedrības vajadzības. Tas ierobežo pieeju informācijai un indivīdu iespējām izteikties," uzskata N. Haļavins.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

«Ir gadījumi, kad piemērotais sods tiek anulēts. Katra pretenzija un situācija tiek izvērtēta individuāli un lēmums pieņemts, ņemot vērā konkrētos apstākļus,» tā uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi, kad piemērotais sods par autostāvvietas neatļautu izmantošanu pārrunu rezultātā ticis atcelts un cik šādi gadījumi ir, biznesa portālam db.lv atbildēja SIA EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

Viņš neatklāj konkrētus skaitļus par to, cik sodi un par kādu kopējo summu šogad piemēroti, bet atzīmē, ka soda kvītis pirmajā pusgadā piemērotas aptuveni 1,2% no kopējā klientu skaita. «Novērojams, ka piemēroto sodu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir aptuveni vienā līmenī. Diemžēl cilvēki nepievērš uzmanību ceļa zīmēm un autostāvvietas lietošanas noteikumiem, kas ir izvietoti pie katras autostāvvietas iebrauktuves, nepievērš atbilstošu uzmanību arī funkcionālajām un informatīvajām norādēm – kas bieži vien ir lielā skaitā izvietotas autostāvvietas teritorijā,».

Neskaidrību gadījumos nereti klienti jautā pēc padoma, zvanot uz informatīvo tālruni. M. Meisītis pieļauj, ka tas varētu būt iemesls saņemto pretenziju skaita samazinājumam salīdzinājumā ar 2016. gadu. Lielākajā daļā gadījumu klients neesot pievērsis uzmanību autostāvvietā izvietotajām ceļa un informatīvajām zīmēm. Biežākais no iemesliem, ko klienti piemin pretenzijās, ir «es tikai uz 5 minūtēm», tomēr, pārbaudot situāciju, tās nekad neesot bijušas piecas minūtes, ko klients pavadījis autostāvvietā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija, informēja PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 28.novembrim saistībā ar SIA Cityparks Latvija rīcību, patērētājiem piemērojot līgumsodus par neatbilstošu autostāvvietas pakalpojumu izmantošanu, PTAC ir vērsušies 428 patērētāji. PTAC 2018.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru atzina šādu SIA Cityparks Latvija īstenoto komercpraksi par negodīgu.

PTAC norāda, ka patērētājiem tiek piedāvāti un piemēroti netaisnīgi līguma noteikumi par nesamērīgu un netaisnīgu līgumsodu, proti, tādu līgumsodu, kura apmērs neatbilst likumā noteiktajiem ierobežojumiem; netiek nodrošināta patērētāju interesēm atbilstoša sūdzību izskatīšana pēc būtības; netiek nodrošināts pietiekošs laiks iepazīties ar līguma noteikumiem un izpildīt tajos paredzētās darbības.

2020.gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019.gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkst. jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā - 11,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkst. jeb 45,7%, bet sabiedriskajā - par 0,4 tūkst. jeb 4,7%.

Salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2% jeb 1,5 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8% jeb 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā - par 3,3% jeb 0,3 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā sektorā - 1,9%.

Par 4,5% samazinājies aizņemto darbvietu skaits 2020.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 41,6 tūkst. jeb 4,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkst. jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā - par 5,9 tūkst. jeb 2,0%.

2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gadu, to skaits ir pieaudzis par 5,7 tūkst. jeb 33,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,8 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 15,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 5 tūkst. jeb 45,3 %, bet sabiedriskajā – par 0,7 tūkst. jeb 12%.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,4% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,3%, bet privātajā sektorā – 2,5%.

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozares – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozare – 2,1 %, apstrādes rūpniecībasun enerģētikas nozares – 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati.

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

No 1.augusta Ādažu novadā tiks piemērota maksa no 1 eiro līdz 2,50 eiro stundā par autostāvvietām Aizvēju ielā Garciemā, Jūras ielas galā Carnikavā, stacijas autostāvvietā Kalngalē, kā arī Ziemeļu ielā Lilastē, informē Ādažu novada pašvaldībā.

Tās ir četras tūrisma sezonā vispieprasītākās piejūras autostāvvietas Ādažu novada teritorijā.

Ieviešot vairākas maksas autostāvvietas, galvenais mērķis ir gūt ieņēmumus to uzturēšanai un apsaimniekošanai, tai skaitā laipu izbūvei un remontam, atkritumu savākšanai, informatīvo zīmju izgatavošanai un citiem labiekārtošanas pasākumiem, lai ceļš līdz jūrai un atpūta piejūrā būtu komfortabla kā novada iedzīvotājiem, tā viesiem, skaidro pašvaldībā.

Vietās, kur tās atrodas ļoti tuvu jūrai - Lilastē un Garciemā, cena noteikta 2,50 eiro par stundu, savukārt Carnikavā un Kalngalē - 1 eiro par stundu. Autostāvvietās apmaksa notiks, izmantojot mobilo aplikāciju "Mobilly", kā tas jau līdz šim notika Lilastes autostāvvietā.

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.