2020.gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019.gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkst. jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā - 11,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkst. jeb 45,7%, bet sabiedriskajā - par 0,4 tūkst. jeb 4,7%.

Salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2% jeb 1,5 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8% jeb 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā - par 3,3% jeb 0,3 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā sektorā - 1,9%.

Par 4,5% samazinājies aizņemto darbvietu skaits 2020.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 41,6 tūkst. jeb 4,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkst. jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā - par 5,9 tūkst. jeb 2,0%.

2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gadu, to skaits ir pieaudzis par 5,7 tūkst. jeb 33,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,8 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 15,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 5 tūkst. jeb 45,3 %, bet sabiedriskajā – par 0,7 tūkst. jeb 12%.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,4% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,3%, bet privātajā sektorā – 2,5%.

2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkst. jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 7,1 tūkst. jeb 1,2 %, sasniedzot 612,2 tūkst. Sabiedriskajā sektorā 2017. gada 2. ceturksnī bija 291,0 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 2,3 tūkst. jeb 0,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī.2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 17,6 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, to skaits ir pieaudzis par 2,3 tūkst. 2017. gada pirmā pusgada beigās sabiedriskajā sektorā bija 6,1 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,4 tūkst.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % darbvietu bija brīvas, sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

2017. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkst. brīvo darbvietu un,salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkst. jeb 21,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,1 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.

CSP dati atklāj, ka 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 898,6 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn to skaits ir palielinājies par 3,3 tūkst. jeb par 0,4 %. Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaitspalielinājies par 2,2 tūkst. jeb 0,4 %, sasniedzot 611,5 tūkst. Sabiedriskajā sektorā bija287,2 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par1,1 tūkst. jeb 0,4 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.

2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, bet privātajā sektorā – 3,3 %.

2019. gada 2. ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pieauga par 14,0 tūkst. jeb 1,5 %, privātajā sektorā – par 13,7 tūkst. jeb 2,2 %, sabiedriskajā – par 0,4 tūkst. jeb. 0,1 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem.

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 17,3 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9 %, savukārt sabiedriskajā - par 1,0 tūkst. jeb 16,8 %.

Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Ziemeļvalstu banku grupa «Nordea» ceturtdien paziņoja par peļņas kritumu šā gada trešajā ceturksnī un plāniem likvidēt 6000 darbvietu, lai uzlabotu konkurētspēju.

Banka trešajā ceturksnī strādāja ar 832 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Peļņas kritums galvenokārt tiek skaidrots ar Zviedrijas centrālās bankas lēmumu jau kopš pērnā gada februāra saglabāt bāzes procentlikmi rekordzemā līmenī.

«Nordea» norāda, ka trešajā ceturksnī bijusi vērojama ekonomisko apstākļu uzlabošanās, neskatoties uz ģeopolitisko risku pieaugumu, taču pieprasījums pēc korporatīvajiem aizdevumiem saglabājies zems.

Tikmēr bankas tīrie procentu ienākumi ceturksnī pieauguši par 1% - līdz 1,18 miljardiem eiro.

Vienlaikus «Nordea» pavēstīja, ka trīs līdz četru gadu laikā tiks likvidēti 6000 darbvietu jeb 13% no kopējā darbvietu skaita.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.

«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.

Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās bezdarbnieka statusam, bija visai līdzīgs 2009. gadā piedzīvotajam globālās finanšu krīzes laikā.

Taču šoreiz “jostu savilkšanas” vietā darba devējiem un ņēmējiem tika piedāvāti vairāki atbalsta mehānismi, kas ļāva uzņēmumiem paturēt darbiniekus, pat būtiski samazinoties apgrozījumam. Tāpēc var teikt, ka kopumā valsts atbalsta mērķis tika sasniegts - nepieļaut uzņēmumu domino maksātnespēju kaskādi. Arī bezdarba līmenis valstī palielinājies tikai nedaudz, bet ekonomikas apjoms atgriezās pirmspandēmijas līmenī.

Tomēr kopējie rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju". Viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānija «Bayer» ceturtdien paziņoja, ka pēc apvienošanās ar ASV lauksaimniecības uzņēmumu «Monsanto» īstenos vērienīgu restrukturizāciju, kuras laikā tiks likvidēti 12 000 darbvietu.

Uzņēmums norāda, ka šie pasākumi tam nodrošinās iespēju no 2022.gada ietaupīt 2,6 miljardus eiro gadā.

Plānotā darbvietu likvidēšana ietekmēs aptuveni katru desmito no grupas 118 200 strādājošajiem.

«Bayer» jūnijā pārņēma «Monsanto», īstenojot vienu no Vācijā visu laiku lielākajiem pārņemšanas darījumiem, tā summai veidojot 63 miljardus dolāru.

Paziņojot par restrukturizāciju, «Bayer» pavēstīja, ka plāno likvidēt dzīvnieku veselības aprūpes biznesu, lai resursus koncentrētu uz pamata biznesiem, tostarp farmāciju, cilvēku veselības aprūpi un augkopības zinātni.

Tāpat uzņēmums plāno atteikties no «Coppertone» sauļošanās līdzekļu zīmola un «Dr. Scholl's» pēdu kopšanas līdzekļu līnijas.

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» paziņojis par plāniem samazināt pasaulē strādājošo skaitu, taču konkrētu likvidēšanai paredzēto darbvietu skaitu neprecizē.

«Mēs esam sākuši īstenot mūsu globālā darbaspēka reorganizāciju, lai atbalstītu uzņēmuma stratēģiskos mērķus, radītu dinamiskāku un stimulējošāku darba vidi, kā arī lai kļūtu spēcīgāks uzņēmums,» norāda «Ford».

«Šīs reorganizācijas dēļ laika gaitā tiks samazināts strādājošo skaits, un darbvietu likvidēšana būs atkarīga no komandas un atrašanās vietas. Sīkāku informāciju publiskosim atbilstošā laikā,» skaidro uzņēmums.

«Ford» jau jūlijā paziņoja par vērienīgu kompānijas restrukturizāciju, kas nākamo trīs līdz piecu gadu laikā radīs vienreizējus izdevumus 11 miljardu dolāru (9,5 miljardu eiro) apmērā.

Tajā laikā uzņēmums nenorādīja, vai šie pasākumi paredzēs darbvietu likvidēšanu vai rūpnīcu slēgšanu.

Vācijas rūpniecības gigants Siemens saskata potenciālu līdz pat 20 000 darbvietu likvidēšanai, uzņēmumam īstenojot plašu restrukturizācijas programmu, ceturtdien vēsta vācu žurnāls Manager Magazin.

«Siemens» vadītājs Jozefs Kēzers šā mēneša sākumā norādīja, ka kompānijas «Vision 2020+» stratēģijas ietvaros 20 000 administratīvo darbvietu varētu kļūt liekas, raksta žurnāls.

Žurnāls piebilst, ka darbvietu likvidēšana skartu vien pārvaldes struktūrās strādājošos, nevis rūpniecību darbiniekus.

Kā vēstīts, «Siemens» augusta sākumā paziņoja, ka, sākot no oktobra, īstenos vērienīgus restrukturizācijas pasākumus, samazinot rūpniecības struktūrvienību skaitu no piecām līdz trīs, lai tās kļūtu neatkarīgākas un labāk spētu ātri reaģēt uz tirgus pieprasījumu.

«Siemens» šobrīd pasaulē nodarbina gandrīz 380 000 cilvēku.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Šī gada 3. ceturksnī palielinājies vidējo un lielo darba algu saņēmēju īpatsvars, savukārt samazinājies minimālās algas saņēmēju īpatsvars, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī, samazinājies līdz 38,9 % (kritums par 5,1 procentpunktu). 149,3 tūkstoši jeb 18,7 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk. Gada laikā to īpatsvars ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem.

Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450,01 līdz 700,00 eiro, gada laikā palielinājās par 1,9 procentpunktiem (2017. gada 3. ceturksnī – 32,8 %). Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700,01 līdz 1400,00 eiro pieauga par 3,1 procentpunktu (2017. gada 3. ceturksnī – 20,8 %).

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pensiju 2. līmeņa plānu pārvaldītāji gada otrajā ceturksnī aktīvajos plānos mazinājuši obligāciju un to fondu daļu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati.

Salīdzinot ar marta beigām, to īpatsvars sarucis par 2 procentpunktiem, noslīdot līdz 54% no kategorijas aktīviem. Akciju īpatsvars tikmēr saglabājies stabils (32%).

Ņemot vērā rekordzemās termiņnoguldījumu likmes, plānos turpina mazināties termiņnoguldījumu daļa, sarūkot vēl par vienu procentpunktu līdz 2%. Naudas līdzekļu īpatsvars pusgada beigās bija 7%. Tikmēr sabalansēto plānu struktūrā akcijās ieguldīto līdzekļu daļa sarukusi par vienu procentpunktu līdz 16% no ieguldījumiem.

Līdzīgi arī aktīvajos plānos samazinājusies obligāciju un to fondu veidotā daļa (no 74% līdz 71%). Brīvo naudas līdzekļu īpatsvars bija 8%. Konservatīvo plānu struktūrā lielāko daļu ieguldījumu (87%) nemainīgi veido obligācijas un to fondi, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā pusgada pirmajos trīs mēnešos. Termiņnoguldījumu daļa pusgada beigās veido 5% no kategorijas neto aktīviem. Brīvo naudas līdzekļu īpatsvars bija 8%.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.