Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.
«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.
Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.
Latvijā 2016. gadā ir bijis neliels ēnu ekonomikas samazinājums, tādējādi turpinot tendenci, kas novērojama kopš 2013. gada. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ir vērojams neliels ēnu ekonomikas pieaugums. Šādai tendencei saglabājoties jau vairākus gadus pēc kārtas, plaisa starp ēnu ekonomikas apjomu trīs Baltijas valstīs ir būtiski mazinājusies, secināts šodien publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.
Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2016. gadā Latvijā ir 20,3%, Lietuvā – 16.5%, bet Igaunijā - 15,4%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 1,0% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.
Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā ir samazinājums neuzrādītajos uzņēmējdarbības ienākumos un neuzrādīto darbinieku skaitā. Tomēr, joprojām tieši uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana ir komponente, kas nosaka lielāko ēnu ekonomikas apjomu atšķirību Latvijas un pārējo divu Baltijas valstu starpā. Savukārt aplokšņu algu neuzrādīšanas līmenis ir bijis līdzīgi augsts visās trīs Baltijas valstīs, uzsver pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka.
Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana jeb izvairīšanās no ienākumu nodokļu maksāšanas. Uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir ievērojami lielāka kā kaimiņvalstīs (Latvijā - 18,5%, salīdzinot ar 11,7% Lietuvā un 8,3% Igaunijā). Tomēr, salīdzinoši ar gadu iepriekš, 2016. gadā ienākumu neuzrādīšanas apjoms Latvijā ir mazinājies par 1.4%, savukārt Lietuvā un Igaunijā vērojams tā pieaugums - attiecīgi par 1.2% un 0.8%.
Otru lielāko Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvara daļu Latvijā joprojām veido “aplokšņu” algas. Aplokšņu algu līmenis 2016. gadā visās Baltijas valstīs ir līdzīgi augstā līmenī, proti, 15,4%-18,1% diapazonā. Latvijā un Lietuvā aplokšņu algu īpatsvars kopējā algu apjomā 2016. gadā ir saglabājies 2015. gada līmenī, savukārt Igaunijā nedaudz mazinājies. Gan uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana, gan aplokšņu algas ir ļoti nozīmīga ēnu ekonomikas problēma Latvijā, kas valstī veido attiecīgi 42.1% un 40.2% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma. Savukārt gan Lietuvā, gan Igaunijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas problēma ir aplokšņu algas, veidojot attiecīgi 53.6% un 42.4% no kopējās ēnu ekonomikas. Turklāt pētījuma dati liecina, ka nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5%-8% no visiem uzņēmumiem Baltijas valstīs.
Neskatoties uz pozitīvām tendencēm 2016. gadā, salīdzinājumā ar 2015. gadu, no Baltijas valstīm Lietuva joprojām izceļas ar visaugstāko kukuļdošanas līmeni. Proti, kukuļdošana Lietuvā gada laikā mazinājusies gan vispārējā uzņēmējdarbībā (no 12,7% uz 9,8% no ieņēmumiem), gan saistībā ar valsts pasūtījumiem (no 11,5% uz 8,1% no valsts pasūtījuma līguma vērtības). Lietuvas uzņēmēju vidū kukuļdošana arī tiek uztverta ar lielāku toleranci no uzņēmēju puses, nekā Igaunijā un Latvijā. Kukuļdošanas līmenis mazinājies arī Latvijā: vispārējā uzņēmējdarbībā no 7.6% 2015. gadā uz 6.5% 2016. gadā, bet saistībā ar valsts pasūtījumiem no 4.5% uz 3.9%. Kukuļdošanas līmenis saistībā ar valsts pasūtījumiem Igaunijā 2016. gadā palielinājies, sasniedzot 4.8%.
Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas uzņēmējdarbības īpatsvars Latvijā tradicionāli ir būvniecības nozarē. Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē Lietuvā un Igaunijā ir būtiski mazāks. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir Kurzemes reģionā un Rīgā, un tās apkārtnē.
Kā uzsver Dr. Arnis Sauka: “Rezultāti liecina, ka uzņēmēji visās trijās Baltijas valstīs uzskata, ka risks tikt pieķertiem par ieņēmumu, algu un darbinieku neuzrādīšanu ir relatīvi augsts. Tomēr vismaz ceturtā daļa aptaujāto uzņēmumu visās Baltijas valstīs neuztver pieķeršanas sekas kā būtiskas.” Saskaņā ar pētījuma datiem, mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu ekonomikā, nekā lielāki un vecāki uzņēmumi. Tomēr atšķirības starp dažāda lieluma uzņēmumu kategorijām nav izteiktas, arī dažas lielas kompānijas sniedz ievērojamu pienesumu ēnu ekonomikai.
2015.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā. Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido neuzrādītie ienākumi (44,4%), seko aplokšņu algas (34,9%) un neuzrādītie darbinieki (20,7%).