Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) neiestudēs jaunas izrādes, protestējot pret kavējumiem teātra ēkas Lāčplēša ielā, Rīgā, būvniecības pabeigšanā, sociālajā medijā "Facebook" norāda JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

Viņš uzsver, ka teātra ēkas remonts turpinās piecus gadus un atkal ir "iestrēdzis" - darbu pabeigšanas termiņš nav zināms un patlaban tiek runāts par līguma laušanu starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un celtniekiem - pilnsabiedrību "SBSC". Hermaņa ieskatā, tas nozīmē, ka remonta beigas tiek atliktas vēl uz diviem, trim gadiem.

"Celtnieki šoreiz neprasa papildus finansējumu, bet tikai avansu, kuru birokrātiem neļauj izmaksāt viņu pašu izdomātie noteikumi. Ja prasīto summu celtnieki tagad dabūtu, tad viņi garantē darbu pabeigšanu līdz septembrim," skaidro JRT mākslinieciskais vadītājs, piebilstot, ka situāciju var atrisināt tikai projekta pasūtītāji.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieks - pilnsabiedrība "SBSC" - nākamgad maksās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līgumsodu 500 000 eiro apmērā, teikts saskaņošanai nodotajā Ministru kabineta rīkojumā par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai.

Līgumsods paredzēts par sākotnēji noteikto JRT pārbūves darbu termiņu neievērošanu.

Valdība plāno atļaut VNĪ 2024.gadā 293 225 eiro no saņemtā līgumsoda no pilnsabiedrības "SBSC" par pieļauto darbu izpildes kavējumu neieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos un novirzīt JRT ēkas rekonstrukcijai projekta vadības un būvuzraudzības izdevumu segšanai.

Tāpat valdība plāno pieņemt zināšanai, ka Kultūras ministrija 2023.gadā, neapgūs paredzēto finansējumu par ēkas Lāčplēša ielā 25 nomas maksu 499 145 eiro apmērā.

Valdība plāno atļaut Kultūras ministrijai 2024.gadā samazināt finansējumu nomas maksai un papildu maksājumiem VNĪ par 124 786 eiro.

Tāpat valdība plāno par 293 225 eiro palielināt VNĪ JRT ēku Lāčplēša ielā 25 pārbūves darbu pabeigšanai nepieciešamo papildu finansējumu 2023. un 2024.gadam.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.

Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.

Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.

"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa pārbūve un rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei: ir atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam - defektu novēršana, tad jau JRT varēs sākt domāt par pārcelšanos uz atjaunotajām telpām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir bijis viens no sarežģītākajiem projektiem, ar kuriem mums ir nācis strādāt. Patiesi priecājos, ka izdevās pārvarēt lielos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties visu būvniecības laiku. Šobrīd varam būt diezgan droši, ka JRT ēku komplekss tiks nodots ekspluatācijā vēl šogad, un jau varam sākt domāt par tālākajiem soļiem. Tostarp, teātra darbinieku tehniskajām apmācībām, pārcelšanās organizēšanu,” skaidro Gavrilova.

“JRT atgriešanās Lāčplēša ielā ir ilgi gaidīts notikums visā kultūras nozarē. Priecājos par to, ka ēkas atjaunotājiem ir izdevies saglabāt būtiskus celtnes oriģinālos elementus, cienot tās vēsturisko nozīmi. Esam optimistiski noskaņoti par to, ka JRT nākamo sezonu varēs uzsākt pienācīgi atjaunotā celtnē,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas veicējs – pilnsabiedrība “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) – informējusi pasūtītāju par to, ka tā kā “SBSC” trūkst darbinieku darba tempu kāpināšanai, tad objekts lietotājam var tikt nodots tikai 2023.gada augustā, nevis martā, par ko vienošanās tika panākta iepriekš.

Lai kāpinātu būvniecības tempu, VNĪ apsver iespēju palīdzēt “SBSC” piesaistīt apakšuzņēmējus un garantēt savlaicīgu rēķinu apmaksu par projektā paveiktajiem darbiem, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim VNĪ ir darījusi visu iespējamo, lai rekonstrukcijas darbi JRT ēku kompleksā notiktu bez kavēšanās. Proti, ir bijis regulārs darbs ar “SBSC” – būvuzņēmums ir vairākkārtīgi brīdināts, piedāvāti risinājumi, tostarp jau būtiski pagarināts līguma termiņš par objektīvi nepieciešamo laiku – astoņiem mēnešiem – COVID-19 un Krievijas izraisītā kara Ukrainā seku dēļ. Tāpat VNĪ ar valdības atbalstu ir radusi risinājumu izmaksu kāpuma segšanai 2,18 miljonu eiro apmērā.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecībā ir apturēti pāļu urbšanas darbi, jo konstatēta neliela blakus esošo ēku Ģertrūdes ielā 30 un Ģertrūdes ielā 32 sēšanās. Būvniecības procesā iesaistītie cer, ka būvdarbu termiņus kopumā tas neietekmēs un teātra ēku izdosies pabeigt plānotajā laikā.

Problēmas radušās iekšpagalmā, kur plānots JRT jaunais būvapjoms – 21 metru augsta ēka, kurā atradīsies divas mazās zāles, mēģinājumu zāle un dekorāciju uzglabāšanas telpa pagrabstāvā.

«Iekšpagalmā pa perimetru ir jāizbūvē pāļu atbalsta siena, kas nepieciešama, jo šajā projektā jāizbūvē arī viens stāvs zem zemes. Tā ir kā norobežojošā konstrukcija jaunajam apjomam no kaimiņu īpašumiem. Būvējot šo atbalsta sienu, novembrī pamanījām nelielu sēšanos 1-6 mm, darbus apturējām, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk, kā uzlabot darbu, lai ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Kopš 4.decembra nekādas izmaiņas blakus ēkās vairāk nav konstatētas,» skaidro ēkas būvnieka, PS RERE Būve 1 projekta direktors Valdis Koks.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku restaurējošā pilnsabiedrība "SBSC", kuru veido "Skonto būve" un "Skonto Construction", turpina meklēt risinājumus, lai teātris ātrāk varētu atgriezties mājvietā, informē VNĪ.

Pēc trešdien notikušās JRT būvniecības uzraudzības sēdes VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova atzina, ka VNĪ ar valsts naudu nevar risināt būvnieka finanšu problēmas, taču var meklēt risinājumus JRT būvniecības jaudai un termiņiem, un to arī darīs.

JRT nenodošana līdz 11.martam būvniekam izmaksās 30 000 eiro dienā 

Šodien, 18.janvārī, notiks Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības uzraudzības sanāksme, kurā...

Pašlaik "SBSC" ir lūgusi vēl papildu avansu, taču tā izmaksāšana būs iespējama tikai tad, ja būvnieks iesniegs nepieciešamos pierādījumus izmaksu pamatojumam, lai šāds atbalsts neradītu vienam būvniekam labvēlīgākus apstākļus nekā citiem pretendentiem un nekropļotu konkurenci nozarē.

"Ja "SBSC" iesniegs šādus dokumentus, kā arī bankas garantiju, tad attiecīgi atkārtoti virzīsim avansa jautājumu izskatīšanai Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai," teica Gavrilova.

Protestējot pret remonta kavēšanos, JRT neiestudēs jaunas izrādes 

Jaunais Rīgas teātris (JRT) neiestudēs jaunas izrādes, protestējot pret kavējumiem teātra ēkas...

VNĪ pārstāve gan uzsvēra, ka neatkarīgi no papildu avansa summas pieejamības, būvnieks ar līgumu ir uzņēmies saistības noteiktā apjomā, kuras būs jāpilda jebkurā gadījumā.

"Mēs saprotam teātra vēlmi ātrāk nokļūt atpakaļ mājvietā un mēs darām visu iespējamo, lai to panāktu. JRT visas pašreizējās izrādes var notikt bez traucējumiem, skatītāji varēs turpināt apmeklēt teātri pagaidu adresē Miera ielā kā plānots. Protams, skatuves un zāļu specifika atjaunotajā teātra mājā Lāčplēša ielā dod daudz plašāku māksliniecisko brīvību, tāpēc darām visu iespējamo, lai ātrāk teātri nodotu māksliniekiem," skaidroja Gavrilova.

Līgumā paredzētais teātra mājas restaurācijas darbu pabeigšanas termiņš bija šā gada 11.marts. Par katru kavējuma dienu, kamēr objekts nav nodots atbilstoši līgumam, "SBSC" tiks aprēķināta soda nauda - 30 000 eiro.

Jau vēstīts, ka pilnsabiedrība "SBSC" ir vairākkārt vērsusies VNĪ ar dažādām prasībām. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc "SBSC" lūguma piešķirts arī viena miljona eiro avanss. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienu līdz divās dienas pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ apgalvo, ka ir spēris daudz soļu, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus.

VNĪ jau iepriekš būvnieku esot brīdinājuši, ka, nekāpinot tempu, termiņā iekļauties neizdosies. Objektā patlaban strādā aptuveni 100 cilvēku. Lai izpildītu darbus noteiktajā termiņā, pēc paša būvnieka "SBSC" sākotnējās darbu izpildes programmas bija plānoti aptuveni 240 cilvēku, šāda darbu intensitāti būvnieks līdz šim nav sasniedzis.

JRT renovācijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde tika sākta 2018.gadā, bet būvniecība - 2020.gadā. Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "SBSC" par 32,4 miljoniem eiro, tostarp paredzot indeksāciju jeb samaksu par būvdarbu sadārdzinājumu. Sadarbība ar būvnieku - pilnsabiedrību "SBSC" notiek pēc principa "Projektē un būvē", kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.

VNĪ reģistrēta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksā ir pabeigtas abas jaunās “Black box” zāles un patlaban jau ir iespējams novērtēt tehnoloģiskās iespējas, kas ļaus izpausties režisoru radošajām fantāzijām. Savukārt Lāčplēša ielas pusē ir atsegta teātra ēkas restaurētā fasāde, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Esam apņēmības pilni darīt visu, kas no mums atkarīgs, lai JRT jau nākamā gada pirmajos mēnešos varētu atgriezties savās mājās un iepazīt jaunās iespējas, ko sniedz modernais teātra aprīkojums. Augustā notikušajā uzraudzības komitejas sēdē pilnsabiedrība “SBSC” mums apliecināja, ka uzņēmumam nav problēmu ar apgrozāmajiem līdzekļiem darbu pabeigšanai un nav būtisku risku, kas varētu kavēt projekta pabeigšanu plānotajos termiņos,” stāsta Griškevičs.

“Black box” zālēm raksturīgo “nekurienes” sajūtu JRT nodrošina neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas. Savukārt abu zāļu gaismas un skaņas sistēmas, to digitālais un analogais vadības tīkls ir veidots tā, lai brīvi varētu mainīt konfigurāciju atbilstoši konkrētā uzveduma vajadzībām.

Aptuveni pēc divām nedēļām būvnieks ķersies klāt ilgi gaidītajai Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta realizācijai, norāda AS RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Šobrīd ir noslēgts būvniecības iepirkums, kura rezultātā tiesības īstenot projektu ieguva RERE Būve 1. Aprīļa sākumā, kad projekts tika prezentēts plašākai sabiedrībai, Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) vadītājs Ronalds Neimanis norādīja, ka esošais finansējums nav pietiekams. Proti, vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta JRT rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz 29 milj. eiro. Tas noticis tāpēc, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets 19 milj. eiro netika balstīts konkrētā būvprojektā, kā arī netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets neatbilda projekta sarežģītībai un nozīmīgumam, norādīja VNĪ.

Šodien, 18.janvārī, notiks Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības uzraudzības sanāksme, kurā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vēlas vienoties ar pilnsabiedrību "SBSC", kuru veido "Skonto būve" un "Skonto Construction", par konkrētiem būvniecības termiņiem, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atbilstoši noslēgtajam līgumam, darbu pabeigšanas termiņš ir šā gada 11.marts, taču pats būvnieks publiski ir paudis, ka, visticamāk, nevarēs iekļauties noteiktajā termiņā, jo pašlaik ir pabeigti 70% būvniecības darbu.

Gavrilova norāda, ka līdz šim, saprotot gan Covid-19, gan Krievijas izraisītā kara radītās neparedzētās sekas būvniecības nozarē, VNĪ ir izmantojis visus sev pieejamos instrumentus, lai nāktu pretī "SBSC" un varētu pagūt nodot JRT ēku paredzētajā termiņā un apmērā.

"Diemžēl pašlaik mēs visus līdzekļus esam izsmēluši, tāpēc apelējam gan pie līguma, gan būvnieka godaprāta, lai atlikušie darbi tiktu paveikti maksimāli ātri. Trešdienas sanāksmē VNĪ sagaida, ka pilnsabiedrība "SBSC" pateiks konkrētu termiņu, kad JRT būs gatavs nodošanai," uzsver Gavrilova.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.

Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25, informē VNĪ.

Par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts PS Rere Būve 1 piedāvājums par summu 20 985 321 eiro bez PVN. Iepirkuma komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu. Līgums ar būvnieku tiks slēgts pēc tam, kad tiks apstiprināts JRT rekonstrukcijai nepieciešamais papildu finansējums.

Savus piedāvājumus konkursā VNĪ aicināja iesniegt piecus kandidātus, kuri par atbilstošiem tika atzīti būvdarbu konkursa pirmajā kārtā - SIA Velve, SIA Arčers, PS Rere Būve 1, personu apvienība BBA un RT un SIA Abora. Konkursa otrajā kārtā tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi - PS Rere Būve 1 un personu apvienība BBA un RT.

Lai nodrošinātu JRT rekonstrukcijas darbu finansēšanu, VNĪ plāno izmantot finansējuma rezerves, kuras radušās citu projektu realizācijas grafiku izmaiņu dēļ. Vienlaikus tiek gatavots energoefektivitātes projekta pieteikums ERAF finansējuma piesaistei.

Aizvien skaidrāk redzam, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz pilnībā ir pabeigti fasāžu darbi, notiek iekšdarbi un dažādas tehniskās pārbaudes, savukārt Valsts zemes dienests ir sācis kadastrālo uzmērīšanu inventarizācijas lietai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Kopumā darbi notiek atbilstoši tiem nosacījumiem, par kuriem VNĪ martā vienojās ar pilnsabiedrību “SBSC” (tās sastāvā ir SIA “Skonto būve” un SIA “Skonto Construction”). Atbilstoši esošajam darba grafikam plānojam, ka augustā vajadzētu būt pabeigtām abām “Black-box" zālēm. Savukārt jau salīdzinoši drīz varētu tikt noņemts būvžogs fasādes ēkai uz Lāčplēša ielas,” stāsta Griškevičs.

“Black-box” ir Latvijā līdz šim neizmantota koncepta zāles, kuru galēji vienkāršais dizains un iekārtojums neitrālos toņos ļauj brīvu vaļu režisora fantāzijai. Savukārt apmeklētājiem krāsu neesamība rada “nekurienes” sajūtu, tā radot neierastu mijiedarbību ar aktieriem. JRT pagaidām būs vienīgais teātris ar divām “Melnajām kastēm”. Tām plānotas neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas.

2019.gada 23.jūlijā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valde ir pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukcijas būvnieku – pilnsabiedrību «RERE Būve1». VNĪ turpinās sadarbību ar ēkas Lāčplēša ielā 25 renovācijas projekta autoru, pilnsabiedrību «Zaigas Gailes birojs un partneri», informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Lēmums par līguma laušanu esot pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēti pārkāpumi.

Savukārt, RERE BŪVE valdes priekšsēdētājs Valdis Koks šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka būvnieks tiek vainots tieši «Zaigas Gailes biroja» kļūdās.

Neskatoties uz esošo situāciju, VNĪ ir apņēmības pilna pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju tā, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022.gada vasarā.

«Mūsu mērķis ir nemainīgs – Latvijas sabiedrība ir pelnījusi modernu Eiropas līmeņa teātri. Tādēļ VNĪ ar pilnu atbildību darīs visu, lai šis projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un paredzētajos termiņos,» pavēstījusi VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pabeigta plānotā pāļu izbūve jaunajam teātra ēkas apjomam - dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas nodrošinājušas kaimiņu ēkām maksimāli saudzīgu dziļo pamatu iestrādi, teātra pagalmā sākta pazemes darbnīcu izbūve, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šā gada vasarā atsāktā JRT jaunās ēkas pāļu iestrāde pagalma zonā sekmīgi īstenota. Darbu veikšanai atšķirībā no tradicionālajām pāļu urbšanas metodēm tika izvēlēti risinājumi, ko vairāk nekā 40 valstīs un 6 kontinentos jau iepriekš ir īstenojusi viena no pasaulē vadošajām specializētām ģeotehnisko darbu celtniecības kompānijām "Keller": pāļu iestrādei vienlaikus tika pielietotas 3 atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas – DSM (grunts stabilizācija), VDW (sekantu urbpāļi) un Jet Grouting (cementa – ūdens maisījuma injekcijas).

"Kopš būvlaukuma nodošanas jūlijā būvuzņēmēja "SBSC" galvenais uzdevums bija saudzīga pāļu risinājuma izstrāde un izpētes darbu veikšana. Nemitīgi uzraugām darbu veikšanu, lai apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāte un blakus esošo vairāk nekā 100 gadus veco celtņu drošība neciestu. Šobrīd redzam, ka risinājums ir sekmīgs un pāļu iestrāde ir pabeigta. Izaicinājumu netrūkst arī tālākajā projekta gaitā, tostarp uzsākot pazemes daļas uzbūvi, kur paredzētas modernas teātra darbnīcas. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot ieceri "teātris – māja", paredzot, ka visu teātra izrādei vajadzīgo, sākot ar dekorācijām un beidzot ar gatavu izrādi, varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku un laika resursus,", norāda R.Griškevičs.

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Uzsākti Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās mājvietas pārtapšanas rekonstrukcijas darbi Lāčplēša ielā 25.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» jau ziņoja, ka šobrīd ir veikta iekšpagalma ēku daļēja demontāža, kā arī tiek veikta saudzīgā demontāža teātra ielas ēkā, kas ietver saliekamo dzelzsbetona pakāpienu, vēsturiskā parketa, skatītāju podestūras, pagraba starpsienu, durvju, apkures sistēmas demontāžu. Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas ir veikta objekta 3D skanēšana, sienu un griestu vēsturiskās apdares atsegšana. Saskaņā ar plānu, tuvākie darbi būs nulles cikla izbūve, režģžoga betonēšana, kā arī turpināsies saudzīgās demontāžas darbi.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem – būvniekiem jāiztiek bez būvlaukuma, kāds ir lielākajā daļā tradicionālu būvobjektu. To nav iespējams izveidot, jo būvobjekts atrodas pašā pilsētas centrā un Lāčplēša ielā ir pastāvīga cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Šodien Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās mājvietas pārtapšanā uzsākts jauns posms - pāļu urbšana, kas balstīs topošo teātra ēkas daļu, informē projekta pasūtītājs – VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

«Strauji virzāmies uz priekšu ar JRT būvniecīb. Šobrīd ir daļēji pabeigti ēkas demontāžas darbi, un tiek uzsākti būvdarbi - pāļu urbšana, kas balstīs jauno teātra ēkas daļu. Rūpējoties gan par teātra gara un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan par arhitektes Zaigas Gailes redzējuma kvalitatīvu īstenošanu, šim projektam būvuzraudzību veicam paši,» atklāj R. Neimanis.

Šobrīd ir veikta iekšpagalma ēku daļēja demontāža, kā arī tiek veikta saudzīgā demontāža teātra ielas ēkā, kas ietver saliekamo dzelzsbetona pakāpienu, vēsturiskā parketa, skatītāju podestūras, pagraba starpsienu, durvju, apkures sistēmas demontāžu. Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas ir veikta objekta 3D skanēšana, sienu un griestu vēsturiskās apdares atsegšana. Saskaņā ar plānu, tuvākie darbi būs nulles cikla izbūve, režģžoga betonēšana, kā arī turpināsies saudzīgās demontāžas darbi.

Augustā AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome kārtējā sēdē vērtēs Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas gaitu, padomei svarīgākais ir gūt pārliecību, ka projekts tiks pabeigts klientam solītajā laikā un iekļausies budžetā.

Padome pastāvīgi veic lielo projektu monitoringu, un kārtējā padomes sēdē JRT rekonstrukcijas gaitu paredzēts vērtēt tāpat kā visus citus projektus, skaidro VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis. VNĪ valde ir informējusi VNĪ padomi par pieņemto lēmumu lauzt līgumu ar JRT būvnieku RERE BŪVE 1 pārkāpumu dēļ. Plānots, ka nākamajā sēdē padome tiks informēta par projekta turpmāko gaitu.

«Nekādu citu papildu notikumu nav. Projekta virzība ir absolūta valdes kompetence, padome skatās darījumu iepriekšēju saskaņošanu, ja tiek slēgti jauni līgumi par lieliem iepirkumiem. No šāda viedokļa šis ir saimniecisks lēmums, par ko valde ir pieņēmusi lēmumu, un šādu lēmumu pieņemšana nav padomes kompetencē. Taču, ņemot vērā rezonansi, mēs šobrīd gaidām precīzu valdes informāciju, lai gūtu pārliecību, ka projekta tālāka realizācija tiek kontrolēta un valdei ir skaidrs redzējums un plāns. Padomi interesē, lai mūsu klienti saņemtu pakalpojumu, kuru valde apņēmusies realizēt un lai tas notiktu noteiktajā budžetā un laikā,» situāciju ar līguma laušanu ar pilnsabiedrību RERE BŪVE 1 par JRT rekonstrukciju komentē M. Bičevskis. Padomes priekšsēdētājs norāda, ka apzinās riskus, kas saistīti ar sarežģītā projekta realizēšanu pilsētvidē, tādēļ padomes primārā interese ir gūt pārliecību, ka valdei ir plāns, kā projektu īstenot.

Ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta būvnieka – pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) – pieprasīto papildu avansu 2,4 miljonu eiro apmērā būvniecības turpināšanai, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pieprasīja būvniekam iesniegt sarakstu ar pamatojumu par avansa nepieciešamību.

VNĪ ārkārtas Padomes sēdē valde informēja par secinājumiem, tostarp, ka sarakstā iekļauti materiāli 1,088 miljonu eiro apmērā, par kuriem būvniekam apmaksa ir veikta jau jūnijā. Šādi rīkojoties, būvnieks, iespējams, mēģina nepamatoti iegūt valsts budžeta līdzekļus, reizē negodprātīgi rīkojoties pret darbiniekiem, teātra saimi un sabiedrību.

Identificējot augstāk minētos apstākļus, VNĪ padome uzdeva valdei nekavējoties tikties ar būvnieku, lai novērstu konstatēto, kā arī turpmāk nepieļaut šādu pilnsabiedrības “SBSC” rīcības atkārtošanos.

Samaksa no VNĪ par padarītajiem darbiem ir veikta pilna apmērā un, ņemot vērā Covid-19, kā arī Krievijas agresijas Ukrainā izraisītās sekas, VNĪ jau iepriekš ir pagarinājuši būvdarbu termiņu, kā arī veikuši avansu izmaksu. Savukārt, pārbaudot būvnieka iesniegto informāciju, konstatēts, ka tas savlaicīgi neveic norēķinus ar apakšuzņēmumiem. Tādējādi secināms, ka būvnieks, iespējams, rīkojies negodprātīgi, cenšoties izkrāpt līdzekļus, izvirzot nepamatotas prasības un maldinot pasūtītāju.