Saeimā galīgajā lasījumā pieņemta virkne būtisku izmaiņu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), kā arī likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas no nākamā gada 1.janvāra skars arī autoratlīdzību saņēmējus un izmaksātājus. Nodokļu reformas ietvaros mainītas ne tikai autoratlīdzības saņēmēju attaisnoto izdevumu kategorijas un paaugstināts to procentuālais slieksnis, bet arī ieviesta darba pasūtītāja sociālā nodokļa iemaksa un veikti citi nozīmīgi likuma grozījumi. Kas jāņem vērā autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem, turpinot darbu saskaņā ar jaunajām likuma normām, skaidro «Swedbank» Finanšu institūta eksperti.

«Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Turpmāk tās būs jāveic ne tikai autoratlīdzības saņēmējam, bet arī darba pasūtītājam. Iemaksas apjomam, ko no saviem līdzekļiem veic autordarba pasūtītājs un kas paredzēts autoratlīdzības saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, vajadzēs sastādīt 5% no autoratlīdzības līguma summas,» norāda «Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Arī autoratlīdzības saņēmējam jārēķinās ar pārmaiņām – proti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme pēc jaunā gada pieaugs par 1%, sasniedzot 32,13% no līguma summas. Likmes pieaugumu ietekmēs veselības aprūpes finansēšanas likums, kuram stājoties spēkā, tiks piemērots jauns sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana. Plānots, ka tās ieņēmumi tiks novirzīti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tiesa, autoratlīdzības saņēmējs arī turpmāk varēs izvēlēties neveikt sociālās iemaksas, ja autoratlīdzības saņemšanas brīdī vienlaikus būs nodarbināts pie darba pasūtītāja, kur saņem vismaz minimālo darba algu.

Personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 200 lati, un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pašnodarbinātās personas statusā.

VID arī atgādina, ka šādiem autoratlīdzību saņēmējiem reizi ceturksnī jāveic maksājumi valsts budžetā 32,17% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 200 latiem. Obligāto iemaksu maksājumi valsts budžetā jāveic reizi ceturksnī un par gada pirmo ceturksni tas jāizdara līdz 15.aprīlim.

Gadījumā, ja kādā mēnesī fiziskas personas ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 200 lati vai lielāks un persona vienlaikus nav darba attiecībās ar autoratlīdzības izmaksātāju vai kādu citu darba devēju, nav I vai II grupas invalīds un nav arī pensionārs, tad personai līdz nākamā mēneša desmitajam datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās iemaksas) atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai, kā arī jāsniedz VID ziņojums par veiktajām obligātajām iemaksām attiecīgajā ceturksnī.

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā, kas līdz šim piemērots autoratlīdzības ienākuma saņēmējam.

Likumprojekta mērķis ir veicināt autoratlīdzības saņēmēju sociālo nodrošinājumu, kā arī vienkāršot nodokļu (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)) režīmu.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Likumprojekts paredz no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija (AKKA/LAA), un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību.

Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: VSAOI 80% un IIN 20%.Paredzēts, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu.

Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē. To vēl skatīs Saeima.

Pašlaik autoratlīdzības saņēmējam piemēro IIN progresīvo likmi (neto ienākumiem, jo piemēro izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā no ienākuma atkarībā no darba veida). Autoratlīdzības izmaksātājs ietur IIN izmaksas vietā, piemērojot 20% likmi, tāpēc taksācijas gada beigās var rasties IIN piemaksa, ja, piemēram, gūti vēl citi ar progresīvo likmi apliekami ienākumi, kas pārsniedz 20 004 eiro gadā.

Ja autora faktiskie izdevumi pārsniedz izdevumu normu, viņam ir tiesības rezumējošā kārtībā iesniegt deklarāciju un piemērot faktiskos izdevumus, pamatojot tos ar attaisnojuma dokumentiem. Autoratlīdzības saņēmējam nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam.

Papildus, ja autoratlīdzības saņēmējs saņem algota darba ienākumu vismaz 430 eiro mēnesī, piemēro tikai VSAOI – 5% (no bruto summas) no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem. Savukārt, ja autoratlīdzības saņēmējam nav algota darba ienākumu, veic VSAOI 5% apmērā no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem un autoratlīdzības saņēmējs kā pašnodarbināta persona maksā VSAOI 32,15% vismaz no 430 eiro mēnesī, ja viņa mēneša ienākumi pārsniedz minimālo algu.

Izņēmums pašlaik ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas nemaksā 5% VSAOI.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 370 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 370 eiro.

Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10. datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 370 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 370 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu.

«Piemēram, ja līgumā noteiktā autoratlīdzība par rakstu žurnālā ir 500 eiro, no tiem atskaitāmi izdevumi 15% apmērā, t.i., 75 eiro. Tā kā ienākums no autoratlīdzības ir 425 eiro un autors to saņem 2016. gada septembrī, tad līdz 2016. gada 10.oktobrim autoram obligāti jāreģistrējas VID kā pašnodarbinātajai personai un līdz 2016.gada 17.oktobrim jāveic obligātās iemaksas 30,58% apmērā no vismaz 370 eiro, t.i. 113,15 eiro apmērā,» skaidro VID.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 360 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 360 eiro.

Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu.

Piemēram, ja līgumā noteiktā autoratlīdzība par rakstu žurnālā ir 500 eiro, no tiem atskaitāmi izdevumi 15% apmērā, t.i., 75 eiro. Tā kā ienākums no autoratlīdzības ir 425 eiro un autors to saņem 2015.gada jūnijā, tad līdz 2015.gada 10.jūlijam autoram obligāti jāreģistrējas VID kā pašnodarbinātajai personai un līdz 2015.gada 15.jūlijam jāveic obligātās iemaksas 30,58% apmērā no vismaz 360 eiro, t.i. 110,09 eiro apmērā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā, liecina KP informācija.

AKKA/LAA mazajiem un vidējiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem par mūzikas atskaņošanu apmeklētājiem domātās telpās piemērojusi tarifu, kas ir ievērojami augstāks par līdzīgiem tarifiem ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī vairumā citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu.

Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu telpās, kas nepārsniedz 300 kvadrātmetru, jāmaksā vismaz divtik vairāk kā līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā - valstīs ar līdzīgu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Tarifi Igaunijā ir ievērojami zemāki visiem uzņēmumiem, savukārt Lietuvā mazāk jāmaksā visiem uzņēmumiem, kuru platība nepārsniedz 850 kvadrātmetru, bet lielākajiem tarifs ir nedaudz augstāks nekā Latvijā.

Finanšu ministrijas (FM) ziņojumā par nodokļu ieņēmumu politikas pasākumiem 2014. - 2016. gadā ietverta informācija arī par regulējumu saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanu no autoratlīdzībām jeb honorāriem.

Arvien biežāk līgumi par autoratlīdzībām tiek izmantoti darba attiecībām līdzīgā modelī, tādēļ tiek ierosināts izvēles iespēju – maksāt vai nemaksāt VSAOI – saglabāt tikai attiecībā uz pasīva veida ienākumu no autoratlīdzības, norāda ministrijas pārstāvji.

Pašreiz likums par valsts sociālo apdrošināšanu paredz, ka fiziskā persona, kura saņem autoratlīdzību ir pašnodarbināta persona. VSAOI likme pašnodarbinātajām personām 2013. gadā vispārējā gadījumā ir 32,17% no VSAOI objekta. Ja honorāra saņēmējs ir arī darba ņēmējs, tad autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības izvēlēties vai nu no autoratlīdzības ienākuma neveikt VSAOI vai no autoratlīdzības ienākuma veikt VSAOI atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

«Mūzikas atskaņojums taksometros saskaņā ar Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīciju vēl joprojām kvalificējas kā publiska telpa, kurā ar autortiesībām aizsargātas mūzikas atskaņošanu ir nepieciešama licence. Ņemot vērā, ka mūzika taksometrā izpilda vienīgi fona, patīkamas atmosfēras funkciju, AKKA/LAA izsniegtās licences maksa par taksometru ir tikai 70 santīmi mēnesī,» DB norāda AKKA/LAA preses sekretārs Reinis Briģis.

Tāpat gadījumos, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neatskaņo mūziku vienīgi sev, piemēram, slēgtā šofera telpā, bet arī to atskaņo pasažieriem, tad AKKA/LAA šādiem publiskā izpildījuma gadījumiem licenci izsniegs. «Par mūzikas publiska izpildījuma faktu sabiedriskajā transportā liecina kaut vai tas, ka AKKA/LAA ir saņēmusi zvanus ar sūdzībām, ka pasažieri ir spiesti klausīties šofera izvēlētu mūzikas repertuāru, kas nav viņu gaumē un pieņemamā skaļuma līmenī,» pamatoja R. Briģis.

Kopumā diskusijās par publisko izpildījumu, AKKA/LAA atzīmē, ka darba devējiem pašiem jāizlemj, vai viņu pārziņā esošās telpas atbilst likuma definīcijai attiecībā uz publisku vietu.

Konkurences Padomes (KP) piemērotais naudas sods autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrībai AKKA/LAA 45,6 tūkstošu latu apmērā uzlikts par tādām darbībām, kuras naudas izteiksmē autoriem no kopējās 2012. gadā iekasētās atlīdzības veido 5,5 – 6%, sacīja AKKA/LAA vadītāja pienākumu izpildītājs Imants Belogrīvs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka kopējā visu tiesību īpašnieku vārdā iekasētā summa pērn sasniegusi 4,15 miljonus latu. No šīs summas – 5,5 – 6% (249 tūkstoši latu) ir tā daļa, kas ir iekasēta no veikaliem saskaņā ar tarifiem.

I. Belogrīvs norādīja, ka AKKA/LAA turpina iepazīties ar KP lēmumu, taču jau šobrīd biedrība uzskata to par nepamatotu un pārsūdzēs to tiesā.

«Mūsu ieskatā valsts iestāde šinī gadījumā piemērojusi kardināli atšķirīgus vērtēšanas kritērijus, pieņemot lēmumu attiecībā uz AKKA/LAA un LaiPA, kura ir blakustiesību subjektus pārstāvošā organizācija. Mums liekas nesaprotami, ka KP atkāpjas no pašas definētajiem principiem, kurus AKKA/LAA, izstrādājot tarifus, piemēroja un īstenoja dzīvē, vadoties no iepriekšējiem KP lēmumiem. Vērtējot sodu apmēru, mums tas liekas nesamērīgs tāpēc, ka soda aprēķināšanas principi mainījušies neilgā laika posmā,» sacīja I. Belogrīvs.

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Plānots, ka no 2021.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme būs 34,09%.

No šī paša datuma, bet, ievērojot pārejas periodu līdz 2021.gada 30.jūnijam, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs būs sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais, bet mikrouzņēmuma darbinieki - kā darba ņemēji vispārējā gadījumā.

To nosaka 9.oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Likumprojekts tiks iensniegts izskatīšanais Saeimā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Likumprojektā ir paredzēts, ka no 2021.gada 1.jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie būs 10%. Savukārt 2022.gadā pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināsanai no minimālās algas.

Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% no ienākumu starpības. Sasniedzot ienākumu 20 004 eiro, no pārsnieguma daļas jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem, bet no 2023.gada 1.janvāra pašnodarbinātajiem būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem no visa ienākuma.

No 2021.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības ieturēs 25%, kas sadalās 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Autoratlīdzības saņēmējs tiks apdrošināts ne tikai pensiju apdrošināšanai, bet arī invaliditātei, slimībai, maternitātei, paternitātei un veselībai. Ja no saņemtās autoratlīdzības VSAOI objekts nesasniegs minimālās algas apmēru, no VSAOI objekta līdz minimālās algas apmēra starpībai veic 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai. No 2022.gada 1.janvāra autoratlīdzības maksās caur vienoto kontu vai autoratlīdzības saņēmējs reģistrēsies un VSAOI veiks kā pašnodarbinātais.

Minimālo obligāto iemaksu ieviešanas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai.

Ja tiks nolemts, ka minimālā alga valstī no 2021.gada 1.janvāra būs 500 eiro mēnesī, tad minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī, ja no 2021.gada 1.janvāra tiek samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu.

Līdz 16. oktobrim ir jāveic sociālās iemaksas no 3.ceturksnī saņemtajām autoratlīdzībām, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļa.

Autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 380 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 31,13% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 380 eiro.

VID norāda, ka autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10. datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 380 eiro mēnesī. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vai iesniedzot iesniegumu elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, vai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Latvijā radīto mūziku atskaņo aizvien biežāk un plašāk, kas vairo pašmāju māksliniekiem autoratlīdzībās izmaksāto summu apmēru

Tā DB stāsta autoratlīdzību iekasētāji. Latvijas autoru biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus, taču tikai daļa no tiem – 4272 – ir mūzikas autori. To skaitā ir arī aranžētāji, filmās un teātra izrādēs izmantotās mūzikas autori, mūzikas izdevniecības, dziesmu tekstu autori, arī dzejnieki, kuru darbi jau izmantoti vai varētu būt izmantoti muzikālos darbos, autoru tiesību mantinieki. «Pārstāvam aptuveni trīs miljonus ārvalstu mūzikas autoru, ieskaitot mūzikas izdevniecības kā tiesību īpašnieces. Samērs starp biedrības pārstāvēto pašmāju un ārvalstu autoru skaitu pēdējos trijos gados ir līdzīgs. 2014. gadā jaunus līgumus ar AKKA/LAA noslēguši 233 mūzikas autori, taču reti kurš autors biedrībai uztic tikai viena tiesību veida administrēšanu,» skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane. Iekasētās atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar darbu izmantošanas biežumu, daudzveidību un auditorijas lielumu. Orientējoši – 2014. gadā deviņi no 4150 Latvijas autoriem, kam atlīdzība izmaksāta caur AKKA/LAA, saņēmuši vidēji vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. 2014. gadā vērienīgākie ārvalstu mūziķu koncerti Latvijā bija BDG Concerts rīkotie: Depeche Mode, Pīters Geibriels, Kailija Minoga, Enrike Iglesiass. Nozīmīgākie festivāli bijuši SIA Positivus grupa festivāls pasākums Positivus Salacgrīvā un nodibinājuma Rīga 2014 rīkotā Pasaules koru olimpiāde, kad desmit dienās Rīgas koncertzālēs un parkos norisinājās ap simt pasākumu.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu".

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "2021. gads sākās ar kārtējo jauno nodokļu reformu, kad tika veikti grozījumi trīs galvenajos nodokļu likumos: "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"(IIN), "Par valsts sociālo apdrošināšanu"(VSA) un Mikrouzņēmumu nodokļu likumā. Šī nodokļu reforma palielina nodokļu slogu Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, kas jāmaksā no saviem līdzekļiem. Tā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina – mikrouzņēmumu (MU) un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, pašnodarbinātajiem. Tas novedīs pie krīzes gan kultūras, gan vairākās citās nozarēs, kuras līdz šim izmantoja darba specifikai atbilstīgus nodokļu regulējumus. Īstenota šajā nepiemērotajā laikā, nodokļu reforma nesniedz cilvēkiem nepieciešamo sociālo drošību. Tā skar fiziskās personas, kuras nodarbojas ar profesionālo darbību un mazā biznesa pārstāvjus; tā radīs papildus administratīvo slogu arī darba devējiem. No 2021. gada 1.janvāra nodokļu reformas rezultātā tiek atcelts patentmaksas nodokļu režīms. No 1.jūlija nodokļu reforma paredz – ieviest izmaiņas nodokļu maksātāja statusā un nodokļu režīmā privātpersonām, kas palielinās nodokļu likmi no 15% uz 54.09% apmērā MU un SIA darbiniekiem, kuriem tiek atcelts MUN maksātāja statuss; palielināt nodokļu likmi no 20% uz 25% un 40% apmērā autoratlīdzības saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem; ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem MU un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu 500 eiro apmērā."

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Vasarā tradicionāli palielinās ne vien izklaides pasākumu pieejamība, bet arī ar to rīkošanu saistīto pārkāpumu skaits, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija, vēsta laikraksts Diena.

Biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska pēc muzikālos izklaides pasākumos veiktām pārbaudēm laikrakstam atklājusi, ka daudzi rīkotāji izvairās gan no autoratlīdzības maksāšanas par muzikālo darbu publisku izpildījumu, gan no nodokļu nomaksas. Viņa novērojusi, ka organizatori savās atskaitēs negodprātīgi uzrāda patieso pārdoto biļešu skaitu, tādējādi atvieglojot sev nodokļu un autoratlīdzību maksājumu slogu.

«Ja AKKA/LAA rodas aizdomas par to, ka koncerta patiesais apmeklētāju skaits bijis lielāks, tad uz nākamajiem šī uzņēmuma rīkotajiem pasākumiem dodamies paši un novērojam, kā tiek tirgotas biļetes,» skaidrojusi I. Dombrovska. Piemēram, kopējos ieņēmumus no biļešu pārdošanas AKKA/LAA darbinieki iemanījušies noskaidrot, nofotografējot apmeklētāju kopumu un sareizinot to ar biļešu cenu. «Esam autoru biedrība, tāpēc mums liegta pieeja lielai daļai oficiālo datu, arī VID atskaitēm. Taču vairākos gadījumos, tajā skaitā tiesvedībās pret negodprātīgiem pasākumu rīkotājiem, esam pārliecinājušies, ka to kontrole no valsts tiesībsargājošo iestāžu puses ir nepietiekama,» norādījusi I. Dombrovska.

Pēc skandalozā gadījuma, kad kafejnīcai Mājas svētība par mūzikas atskaņošanu bez Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) izsniegtās licences piesprieda 500 latu lielu sodu, kafejnīcas un restorāni krietni aktīvāk kārto licences jautājumus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

AKKA/LAA preses sekretāre Ieva Kolmane atklāj, ka 2013. gadā aģentūra par licencēm iekasēja 2,1 miljonu eiro, pērn apmēram tādu pašu summu. Kā secināms no biedrības 2012. gada pārskata, tad tieši tas bija gads, kad tika piedzīvots visai straujš iekasētās autoratlīdzības pieaugums. Salīdzinot ar 2011. gadu, summa palielinājās gandrīz par 15%. «Svarīgākais varbūt ir nevis licenču skaits, bet izpratne – ja tu izmanto mūziku, lai pievilinātu apmeklētājus vai paša rīkoto pasākumu darītu baudāmu, daļa atlīdzības pienākas arī mūzikas autoram, kā arī izpildītājiem un producentiem, kas sarūpējuši ierakstus, par ko gādā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA),» skaidro I. Kolmane.

Autoratlīdzību regulējums tiks uzlabots, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Levits žurnālistiem norādīja, ka viens no sarunas tematiem ar premjeru bijis par nepilnībām piedāvājumā reformēt autoratlīdzību sistēmu.

Prezidents stāstīja, ka otrdien tikšanās laikā ar kultūras personu apvienību pārstāvjiem tika konstatēts, ka autoratlīdzību sistēmas maiņā ir "zināmas kļūdas vai nepilnības". Kā piemēru Levits minēja tās personas, kurām ik mēnesi būtu jāmaksā sociālais nodoklis 170 eiro apmērā neatkarīgi no gūtajiem ieņēmumiem.

Arī Kariņš atzina, ka viņš autoratlīdzību jautājumā ir konstatējis "nepilnību", tāpēc koalīcijas partneri trešdien pārrunās iespējamās izmaiņas regulējumā, savukārt Saeima tiks aicināta precizēt izmaiņas likumos.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajās izmaiņās nodokļos rosināts ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norāda, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Ar izmaiņām nodokļos rosināts paredzēt, ka no 2021.gada vairs nav speciālais režīms autoratlīdzībām. Plānots, ka turpmāk autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību, proti, tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam. "Tāpēc autoratlīdzības kā īpašs ienākumu veids Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā vairs netiks izdalīts," uzsvēra FM.

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas.

Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu.

"Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku

Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu izmaiņas traucē uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd uzņēmējiem jau tā ir grūti plānot uzņēmuma darbību Covid-19 radītās krīzes dēļ, un "mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku. Pēdējo dienu informācija par iespējamu nodokļu izmaiņu atlikšanu par pusgadu, līdz nākamā gada 1. jūlijam, jāuztver kā pozitīvs solis, jo tiek pagarināts laika periods, lai izsvērtu un pārdomātu nodokļu sistēmas sakārtošanas praktisko pusi un aprēķināšanas metodikas nianses. Turklāt visiem nodokļu maksātājiem būs iespēja izprast izmaiņas un noskaidrot savu gaidāmo nodokļu maksāšanas režīmu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autortiesību likumā, tajā nosakot, ka par ar autortiesībām aizsargāta darba publisku atskaņošanu uzskatāma tā atskaņošana « vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem».

Saskaņā ar Kultūras ministrijas interpretāciju, šāda norma nozīmē, ka, piemēram, nelielu biroju darbiniekiem un sabiedriskā transporta līdzekļu vadītājiem nebūs jāmaksā par ar autortiesībām aizsargātu darbu atskaņošanu.

Tāpat likums papildināts ar normu, kas noteic, ka, nosakot autoratlīdzības apmēru par, piemēram, mūzikas atskaņošanu publiskā telpā, autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāņem vērā tiešo komerciālo labumu, kas tiek gūts attiecīgā izmantojuma rezultātā.

Jau ziņots, ka šomēnes Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā, liecina KP informācija.