Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Latvijas Bankai agri vai vēlu būs jāsāk atbildēt par saviem lēmumiem, raidījumā 900 sekundes paziņojusi Tautas partijas (TP) valdes locekle Kristiāna Lībane-Šķēle.

Viņa uzsver, ka ir nepieciešama daudz lielāka sadarbība starp Latvijas Banku un valdību, kā arī abu pušu atbildība, jo līdz šim LB izdodas «stāvēt malā» no pašu pieņemtiem lēmumiem, bet atbildība jānes premjerministriem – Aigaram Kalvītim, Ivaram Godmanim un Valdim Dombrovskim.

Runājot par iespējamo Andra Šķēles un viņas pašas atgriešanos aktīvā politikā, Lībane - Škēle uzsver, ka viss atkarīgs no situācijas valstī - ja būšot ekonomiskā izaugsme un valdība spers soļus pareizā virzienā, tad atgriešanās drīzāk nenotiks. «Bet tā kā šobrīd šādas pārliecības nav, viņš varētu šādu iespēju apsvērt,» tā K. Lībane - Šķēle.

«Skolu autobusu iepirkumam ir pievērsta pārāk liela nozīme no valdības puses, tomēr ceru, ka saceltā ažiotāža skolas autobusu iepirkumu neapturēs.»

To LNT raidījumā 900 Sekundes teica reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņš apstiprināja, ka viens no iemesliem, kāpēc šim projektam pievērsta tik liela uzmanība, varētu būt arī tāds, ka arī Jaunā laika priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīra firma nodarbojas ar autobusu tirdzniecību, «līdz ar to Solvitai Āboltiņai varētu būt interese par šī konkursa iznākumu».

Komentējot Mērsraga izstāšanos vēlmi no Rojas novada, ministrs norādīja, ka šeit notiekot cīņa par varu un neizslēdza līdzīgas aktivitātes arī citos novados. «Saeimas līmenī šis process diemžēl jau ir politizēts. Mērsragā, iespējams, vienam otram nepatika, ka ostas padomē tika nomainīti cilvēki,» sacīja E. Zalāns.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Arī Latvijā kāzu organizēšanas bizness uzņem apgriezienus, ir pārliecināta Līgavu skolas vadītāja Dagnija Lībane

Par to liecinot gan lielāka līgavu interese par dalību viņas vadītajā skolā, gan arvien pieaugošais specializēto uzņēmumu skaits.

Līgavu skola pēc būtības ir kursi, seminārs – tajos ir iespējams uzklausīt praktiskus padomus no cilvēkiem, kas ikdienā saskaras ar kāzu rīkošanu. D. Lībane ir atlasījusi jautājumu loku, kas viņai pašai šķiet svarīgākās saistībā ar šo dienu – organizācija, vadīšana, noformējums, ielūgumi, ēšana un fotografēšana.

Lai gan kāzas notiek visu gadu, vairākums tās izvēlas rīkot vasarā. Tie, kas plāno apprecēties gada siltākajā laikā, ziemā to jau ir nolēmuši, tāpēc Līgavu skola notiek vai nu ziemas izskaņā vai agrā pavasarī. Tādējādi kursi notiek reizi gadā, bet D. Lībane ir organizējusi kursus arī divas reizes gadā. «Es to daru pēc sajūtām. Kad ir interese, izsludinu pieteikšanos. Šogad kursi bija veiksmīgi, piedalījās gandrīz 30 meitenes, kas pie minimāla mārketinga ir ļoti labi,» viņa saka. Tāpēc Līgavu skolai ir potenciāls augt un attīstīties – varbūt tā varētu notikt divas vai trīs reizes gadā.

Tautas partijas (TP) biedrs un dibinātājs Andris Šķēle pagājušajā nedēļā šim politiskajam spēkam ziedojis 15. tūkst. Ls, bet viņa dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle divas nedēļas iepriekš partijai atvēlējusi 10 tūkst. Ls.

Pēdējo reizi A.Šķēle TP līdzekļus atvēlēja 2007. gada sākumā, kad viņa ziedojums bija 9 tūkst. Ls, tādu pašu summu partija no viņa saņēma arī 2006. un 2005. gadā. Bet kopš 2002. gada viņš kopumā šim politiskajam spēkam ziedojis 86.5 tūkst. Ls.

A.Šķēle nav vienīgais TP biedrs, kurš pēc ilgāka pārtraukumu priekšvēlēšanu laikā atsācis finansiāli atbalstīt savu partiju. Arī Atis Slakteris maijā tai atvēlējis 10 tūkst. Ls. Pirms tam pēdējo reizi viņš partijai bija atvēlējis 9 tūkst. Ls 2007. gadā. Kopš 2003. gada viņa ziedojumi TP kopumā mērāmi 37 tūkst. Ls.

Šie minētie ziedojumi ir lielākie, ko TP šogad ir saņēmusi. Vēl 10 tūkst. Ls partijai ziedojis tikai uzņēmuma Nivios-Ltd. valdes loceklis Viktors Rjabcevs.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

«Es uzņemtos lielāku drosmi par to, ka labāk mēs samazinām nodokļus, labāk pieļaujam lielāku budžeta deficītu, bet skaidri zinām, ka tauta, strādājoša tautsaimniecība nākamajos mēnešos budžetā dos naudu,» atzīmēja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

«Latvija ir iekritusi slazdā. Tas slazds ir ļoti dziļš. Šobrīd nedrīkst raustīties, ir jāveic labojumi. Ir jāsāk sarunas ar valūtas fondu no citām pozīcijām,» LTV1 raidījumā 100. Pants skaidroja A. Šķēle, iebilstot valdības realizētajai nodokļu pacelšanai. Mācību grāmatās neviens neraksta, ka krīzes laikā jāceļ nodokļi, tā ekspremjers.

Pēc A. Šķēles domām PVN ir jāmazina kā minimums līdz 18% likmei, jo ir nepieciešams atjaunot iekšējo patēriņu. Mazumtirdzniecības kritumu viņš salīdzināja ar «tuvu kara apstākļiem». «Jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, lai cilvēki tos niecīgos, kas nu tomēr šobrīd ir, pabalstus, algas un varbūt iekrājumus, varētu lietot un apgrozīt lielāku preču masu,» teica A. Šķēle.

Latvijas uzņēmēji Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos politikā vērtē pozitīvi un uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā nepieciešama ekonomiski domājoša personība un A. Šķēle tāds ir, raksta Neatkarīgā.

Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norāda: «A. Šķēles atgriešanos politikā vērtēju pozitīvi. Jo, lai vadītu valsti krīzes laikā, nepieciešamas spēcīgas personības un Andris Šķēle tāds nenoliedzami ir. Ja viņam pietiek ieinteresētības un enerģijas uzņemties atbildību par valsti tik sarežģītā ekonomiskajā situācijā, tad es priecājos, ka cilvēks ar tik lielu kompetenci atgriežas.»

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka A. Šķēle nenoliedzami ir saimnieciski domājošs cilvēks. Tomēr jāņem vērā, ka viņš ir personība, par kuru sabiedrībā valda pretēji uzskati.

«Man nav kauns, es neesmu neko zadzis,» atbildot uz Latvijas Televīzijas skatītāja jautājumu, vai viņam nav kauns nākt atpakaļ politikā norādīja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

LTV1 raidījumā 100. pants viņš prognozēja, ja, vēlēšanām tuvojoties, vekseļa lietas pieminēšana un citi pārmetumi droši vien izskanēs arvien vairāk un vairāk, taču ekspremjeram nav kauna atgriezties politikā. «Andris Šķēle maksā nodokļus pilnīgi precīzi saskaņā ar Latvijā paredzēto nodokļu likumdošanu. Esmu pārbaudīts krustām un šķērsām un nav bijis nekad neviena iebilduma,» teica Tautas partijas vadītājs, atbildot uz jautājumu, cik lielu summu nomaksājis nodokļos no slavenā vekseļa.

«Septiņi gadi, kopš esmu bijis projām, un tā valsts eiforiskā izaugsme, kas ir bijusi, un tagad tas milzīgais kritums, kas ir, protams, ļoti lielā mērā tiek asociēts ar Tautas partiju, un tā kā Tautas partiju no Andra Šķēles cilvēki nespēj nodalīt, tad arī šie septiņi gadi, ja tā var teikt, gribi vai negribi, ir manas atbildības gadi. Es, protams, neesmu priecīgs par šo situāciju un tādēļ domāju, ka tas ir jāvērš par labu, jo tā bedre, tas kritums, kur mēs esam šobrīd – Latvija to nav pelnījusi,» tā A. Šķēle.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedzis reformu plānu, kurā piedāvā izveidot astoņas ministrijas līdzšinējo 14 vietā.

E. Zalāns piedāvā izveidot šādas ministrijas:

Balsojumā par pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Saeima izšķīrusies par skaidru ceļu. Tas no dienas kārtības vismaz līdz vēlēšanām noņem lata devalvācijas jautājumu, raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Pilnvarojuma balsojums neļaus krīzes risināšanā izmantot monetāros instrumentus, un valdībai būs jārīkojas tikai ar fiskālajiem instrumentiem.

Viņš norāda, ka nebija iespējams variants, ka Saeima valdībai pilnvarojumu nesniegtu, jautājums bija tikai par konstruktīvāko risinājumu. Bet TP nostāšanos pret Jauno laiku pārējām koalīcijas partijām A.Šķēle sauc par «valdības motivēšana kaut kam pozitīvākam».

Maijā TP sola izstrādāt savu ekonomikas atveseļošanas programmu, pagaidām A.Šķēle deklarē, ka TP ir pret tālāku nodokļu celšanu. Tāpat esot jāmaina PVN likme, piemēram, tūrisma un viesnīcu sektorā, jo, viņaprāt, šobrīd Latvijā ir viens no nekonkurētspējīgākajiem PVN. Viņš pauž viedokli, ka, samazinot nodokļus, vairāk uzņēmēju maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomikas daļa.

«Es neticu, ka Šķēles kungs atgriezīsies. Ja viņš tomēr to dara, tad ir risks, ka konfrontācijas līmenis Latvijas politikā pieaugs,» tā runas par iespējamo Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā komentē sabiedrisko attiecību speciālists un polittehnologs Jurģis Liepnieks, raksta Apollo.

Andris Šķēle. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Nedomāju, ka Šķēles atgriešanās izrādītos garantija, ka Tautas partija iekļūst 10. Saeimā. Jā, balsu būtu vairāk. Jā, citu variantu neredz. Bet nav arī teikts, ka viņi pelnījuši, lai viņus glābtu. Nu, labi — atnāks Šķēle. Bet nekas cits jau no tā nemainīsies. Šķēle zina to partiju un tos cilvēkus. Viņš labāk par mums saprot, cik tas potenciāls ir vājš, cik smaga vai slikta ir Tautas partijas situācija,» spriež Liepnieks.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis ar pieņemtajiem lēmumiem izdevumu samazināšanā iegriezies jaunu spirāles vijumu nabadzības virzienā, norāda ekspremjers Andris Šķēle publikācijā Latvijas Avīzē.

«Godmaņa valdība faktiski izšķīrās par privātā parāda pārfinansēšanu caur publisko sektoru, caur budžetu. Tādiem nolūkiem pie krītoša iekšzemes kopprodukta (IKP) nepieciešams ārējs naudas avots, jo nav savu rezervju. Tas nepieciešams arī publisko izdevumu finansēšanai. Tam kalpo aizņēmums no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK). Savukārt Ministru prezidents Dombrovskis iegriež jaunu spirāles vijumu nabadzības virzienā,» tā A. Šķēle.

Viņš skaidro, ka, būtiski samazinot algas, kā arī finansēto darbinieku skaitu no valsts budžeta, turpina kristies pirktspēja un iekšējais pieprasījums, tādējādi kredītu atdošana kļūst problemātiska.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Ir skaidri redzams, ka šī valdība vispār nespēj ieviest valstī kārtību, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Tautas partijas valdes loceklis Edgars Zalāns.

Ar šādu paziņojumu ministrs nāca klajā brīdī, kad valdība diskutēja par pašvaldību tiesībām noteikt savā teritorijā īpašā režīma zonas un premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) paziņoja, ka atbalsta Jūrmalas pašvaldības līgumu pagarināt termiņu, līdz kuram pašvaldībai jāizstrādā teritorijas plānojums.

RAPLM speciālisti uzsver, ka jau tagad iedzīvotājiem būtu tiesības apšaubīt, vai īpašā režīma zona Jūrmalā vispār ir noteikta leģitīmi.

Db jau vēstījis, ka Jūrmalas dome vēlas maksu par caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā dubultot, tas ir, palielināt no 1 Ls uz 2 Ls, bet pret to iebilst RAPLM. Pagājušajā nedēļā pašvaldība lēma par vēršanos Satversmes tiesā, lai «izcīnītu» tiesības paaugstināt maksu par caurlaidēm, taču šis priekšlikums neguva domes vairākuma atbalstu.

Lai nekavētu to spējas pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un sekmētu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicina turpmākajā valsts budžeta plānošanas procesā rūpīgāk izvērtēt pašvaldību attīstības iespējas.

E. Zalāns nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, vēršot uzmanību uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajām problēmām, izvērtējot pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzamo finansējumu.

Vēstulē norādīts, ka 2009. gadā ir paredzams būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums. Vienlaikus, samazinot ministriju budžeta, tiek samazināts finansējums pašvaldību funkciju veikšanai. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazināta dotācija 23 miljonu latu apmērā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Resursu optimizācijai un restrukturizācijas no četrām ar attīstību saistītām ministrijām būtu jāizveido viena.

Tādu Tautas partijas viedokli LNT raidījumā 900 sekundes pauda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņaprāt pārāk ievilkusies valsts aģentūru apvienošana varētu notiks ātrāk, ja tā notiktu vienlaicīgi ar ministriju apvienošanu. Šajā gadījumā Tautas partijas piedāvājums ir apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Ekonomikas ministrijas. Līdz ar to darbu turpinātu 8 ministrijas. «Tā nav nekāda pārdroša ideja, jo būtībā šīs ministrijas nodarbojas ar attīstību. Citādi pašlaik nereti veidojas situācija, ka ministrijas līdzīgi kā suņi katra sargā savu sētu, tā vietā ar apvienotu resursus kopīgu mērķu sasniegšanai,» tā E. Zalāns.

«Koalīcijas partneri tika iedzīti stūrī un dzenāti kā aitu bars - no viena stūra uz otru,» komentējot pirmdienas (27. jūlija) sarunu gaitu ar Starptautisko Valūtas fondu, intervijā Latvijas Radio norādīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Db.lv jau ziņoja, ka pirmdienas vakarā pēc tikšanās ar finanšu ministru Einaru Repši un ministru prezidentu Valdi Dombrovski arī 5. kolīcija - TP valde - nolēmusi vienošanos ar SVF tomēr atbalstīt.

E. Zalāns pauda neapmierinātību ar veidu, kā tiek vadītas sarunas ar SVF. Turklāt atsevišķos jautājumos dažādi viedokļi ir pat premjeram un finanšu ministram.

Strīds par Dzintara Jakāna atbilstību Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vadītāja amatam valdības krišanu neizraisīs, Dienai atzina Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldību ministrs Edgars Zalāns.

Viņaprāt, jautājums esot par to, kāds ir finanšu ministra Einara Repšes darba stils un, kā viņš redz valsts politisko pārvaldi. «Situācija ar Jakānu ir tikai piemērs. Te svarīgāk ir saprast, kā Repše kā valdības loceklis rīkojas attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vai arī tajās sarunās viņš tāpat iecērtas,» Edgars Zalāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)vaicāja E. Zalāns.

To, vai valdība atbrīvos Dz. Jakānu, izšķirs Zaļo un Zemnieku savienība, kura lēmumu pieņems tikai pirmdien. Zinot ZZS un JL līdzšinējo labo sadarbību, var pieļaut, ka E. Repšem izdosies īstenot pārmaiņas VID vadībā.