Citas ziņas

Zalāns: valdība nav spējīga ieviest valstī kārtību

Madara Fridrihsone, Db,22.12.2009

Jaunākais izdevums

Ir skaidri redzams, ka šī valdība vispār nespēj ieviest valstī kārtību, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Tautas partijas valdes loceklis Edgars Zalāns.

Ar šādu paziņojumu ministrs nāca klajā brīdī, kad valdība diskutēja par pašvaldību tiesībām noteikt savā teritorijā īpašā režīma zonas un premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) paziņoja, ka atbalsta Jūrmalas pašvaldības līgumu pagarināt termiņu, līdz kuram pašvaldībai jāizstrādā teritorijas plānojums.

RAPLM speciālisti uzsver, ka jau tagad iedzīvotājiem būtu tiesības apšaubīt, vai īpašā režīma zona Jūrmalā vispār ir noteikta leģitīmi.

Db jau vēstījis, ka Jūrmalas dome vēlas maksu par caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā dubultot, tas ir, palielināt no 1 Ls uz 2 Ls, bet pret to iebilst RAPLM. Pagājušajā nedēļā pašvaldība lēma par vēršanos Satversmes tiesā, lai «izcīnītu» tiesības paaugstināt maksu par caurlaidēm, taču šis priekšlikums neguva domes vairākuma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: no Antonova varētu pieprasīt 150 miljonus

LETA,01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skolu autobusu iepirkumam ir pievērsta pārāk liela nozīme no valdības puses, tomēr ceru, ka saceltā ažiotāža skolas autobusu iepirkumu neapturēs.»

To LNT raidījumā 900 Sekundes teica reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņš apstiprināja, ka viens no iemesliem, kāpēc šim projektam pievērsta tik liela uzmanība, varētu būt arī tāds, ka arī Jaunā laika priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīra firma nodarbojas ar autobusu tirdzniecību, «līdz ar to Solvitai Āboltiņai varētu būt interese par šī konkursa iznākumu».

Komentējot Mērsraga izstāšanos vēlmi no Rojas novada, ministrs norādīja, ka šeit notiekot cīņa par varu un neizslēdza līdzīgas aktivitātes arī citos novados. «Saeimas līmenī šis process diemžēl jau ir politizēts. Mērsragā, iespējams, vienam otram nepatika, ka ostas padomē tika nomainīti cilvēki,» sacīja E. Zalāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strīds par Dzintara Jakāna atbilstību Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vadītāja amatam valdības krišanu neizraisīs, Dienai atzina Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldību ministrs Edgars Zalāns.

Viņaprāt, jautājums esot par to, kāds ir finanšu ministra Einara Repšes darba stils un, kā viņš redz valsts politisko pārvaldi. «Situācija ar Jakānu ir tikai piemērs. Te svarīgāk ir saprast, kā Repše kā valdības loceklis rīkojas attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vai arī tajās sarunās viņš tāpat iecērtas,» Edgars Zalāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)vaicāja E. Zalāns.

To, vai valdība atbrīvos Dz. Jakānu, izšķirs Zaļo un Zemnieku savienība, kura lēmumu pieņems tikai pirmdien. Zinot ZZS un JL līdzšinējo labo sadarbību, var pieļaut, ka E. Repšem izdosies īstenot pārmaiņas VID vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmala gatava cīnīties ar Zalānu par divu latu iebraukšanas maksu

Atis Rozentāls, Db,03.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas iebildumiem, Jūrmalas dome tomēr publicēs laikrakstā Latvijas Vēstnesis saistošos noteikumus par 2 latu iebraukšanas maksas ieviešanu.

Par to Jūrmalas domes sēdē lēma deputāti, jo neatzīst ministrijas iebildumus. Taču pašvaldības vadība apzinās, ka ministrs Edgars Zalāns noteikumus var atcelt, atzina Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Baiba Gailīte. Iespējams, ka tādā gadījumā Jūrmalas dome varētu vēsrties Satversmes tiesā, aizstāvot savas tiesības lemt par iebraukšanas maksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zalāns: no ēnu ekonomikas iespējams atgūt 60 miljonus latu

Ritvars Bīders,30.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā no ēnu ekonomikas atgūstami līdz pat 60 miljoniem latu, intervijā Latvijas Radio norāda apvienības Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcijas vadītājs un viens no Tautas partijas līderiem Edgars Zalāns.

E. Zalāns uzsver, ka valdībā netiek strādāts pie tā, lai pilnībā izvērtētu, cik lielus līdzekļus budžetā varētu ienest ēnu ekonomikas apkarošana. «Mēs, protams, nāksim ar savu priekšlikumu. Es personīgu domāju, ka apmēram līdz 60 miljoniem latu ir atgūstami. Tā pat nav liela summa, bet tas tomēr ir četras reizes vairāk, nekā šobrīd piedāvā valdība,» tā E. Zalāns.

Viņš norāda, ka tie instrumenti, ko izstrādājusi viņa pārstāvētā partija, paredz vēl lielākas summas atgūšanu no ēnu ekonomikas.

E. Zalāns par pozitīvu piemēru min Lietuvu, kas apņēmusies no ēnu ekonomikas atgūt līdzekļus aptuveni 200 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kristovski atstāj ārlietu ministra amatā

Jānis Lasmanis,09.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PLL piedāvās palielināt neapliekamo minimumu

Jānis Lasmanis,22.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Par labu Latviju» balsos pret koalīcijas sagatavoto budžetu, tomēr centīsies ieinteresēt parlamentāriešus par nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu.

Ja šobrīd tas palielināts tikai par 10 latiem, tad PLL uzskata, ka palielinājumam vajadzētu būt vismaz 50 latu lielam, bet ideālā gadījumā ar nodokļiem nevajadzētu aplikt visu minimālo algu, stāsta PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns.

Frakciju neapmierinot arī valdības prognozes par to, ka, samazinot ēnu ekonomiku, budžetam tikšot iegūti tikai 15 miljoni latu. E. Zalāns uzskata, ka nodokļu samazināšana garantētu daudz lielāku pienesumu valdības kabatai, tādēļ PVN vajadzētu nevis palielināt, bet samazināt.

E. Zalāns valdības līdzšinējo darbību vērtē kritiski un vaino to tuvredzībā. «Valdība domā tikai gada robežās vai pat mazāk – no vienas Starptautiskā Valūtas fonda misijas līdz otrai,» saka parlamentārietis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Labu Latviju frakciju Saeimā vadīs Edgars Zalāns

Dienas Bizness,02.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Labu Latviju! priekšsēdētāja amatu ieņēmis Edgars Zalāns. Frakcijas priekšsēdētāja vietnieki būs Rita Strode un Māris Kučinskis. Frakcijas deputāti šodien arī apstiprinājuši frakcijas nolikumu.

«Mēs būsim ekspertu opozīcija!» savu pārliecību pauž E. Zalāns. No Par Labu Latviju Saeimā ir ievēlēti 8 deputāti un frakcija strādās opozīcijā.

E . Zalāns laika posmā no 2001. līdz 2007. gadam bijis Kuldīgas domes priekšsēdētājs, bet no 2005. līdz 2007. gadam - arī Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs.

2007. gadā E. Zalāns kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša vadītajā valdībā .

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partija (TP), kurai valdībā ir trīs ministru vietas, neatbalstīs pilnvarojumu premjeram par nodomu vēstules ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) parakstīšanu, Ministru kabineta sēdes starplaikā atzina viens no TP līderiem reģionālo lietu Edgars Zalāns.

«TP ir pret nodomu vēstules saturu. Mēs prasīsim tās nodošanu parlamentam,» teica E.Zalāns.

Šāda TP pozīcija var radīt domstarpības valdībā, kas otrdien slēgtā sēdē paredzējusi izlemt par pilnvarojuma došanu premjeram parakstīt nodomu vēstuli ar SVF un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) pēc tam, kad par to būs izlēmusi Saeima. Šāda TP pozīcija arī atšķiras no pirmdien premjera pēc koalīcijas padomes atzītā, ka ir panākta vienošanās par koalīcijas partneru atblastu abiem dokumentiem.

Pēc E.Zalāna teiktā, TP neatbalsta nodomu vēstuli SVF, jo uzskata, ka tajā ir vairāki punkti, par kuriem nepieciešama parlamenta diskusija. Kā vienu no tiem viņš minēja nodomu vēstulē ierakstīto apņemšanos, ka šogad netiks samazināti nodokļi. TP skatījumā šāds formulējums esot «par cietu» un par to vēl esot jādiskutē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmala grozīs plānojumu, lai paceltu iebraukšanas maksu

,25.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns ir skaidri vairākkārt norādījis, ka neatbalstīs Jūrmalas caurlaižu maksas paaugstināšanu, Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu sākt pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu īpašā režīma zonas noteikšanai, lai to varētu darīt bez ministra atļaujas.

Dome cer, ka darbu izdosies pabeigt līdz nākamā gada 1.jūlijam. Lai gan sākotnēji pilsētas mērs Raimonds Munkevics bija iecerējis, ka maksu par iebraukšanu pilsētā no esošā lata līdz diviem izdosies palielināt jau no nākamā gada pirmā janvāra.

«Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes mērķis ir noteikt transporta līdzekļu iebraukšanai īpašā režīma zonu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai.

Teritorijas plānojuma grozījumu pirmās redakcijas izstrādi un sabiedrības informēšanas pasākumus paredzēts veikt līdz 2010.gada 1.februārim,» norāda dome.

E. Zalāns jau iepriekš norādīja – katra pašvaldība pati ir atbildīga par speciālo zonu noteikšanu un nodevas par iebraukšanu tajā iekasēšanu. Taču to nevar darīt ar vienu lēmumu, bet tikai caur teritorijas plānojuma procesu. Tā kā uz Jūrmalu vēl attiecas vecā sistēma, tai lēmums par iebraukšanas maksas paaugstināšanu jāsaskaņo ar RAPLM. «Bet es to neatbalstīšu, jo pašvaldības pamatojums neatbilst mērķim, kādēļ nodeva tiek iekasēta, tā ministrs, » tā E. Zalāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krievu Otkriķije grib pārņemt kontroli pār Krājbanku

Lelde Petrāne,30.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. TV3 raidījuma Nekā Personīga rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredzot vienu un to pašu.

Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, skaidroja Nekā Personīga.

Sanācijas plāna iesniedzējs esot bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zalāns vāciešiem atskaitās par situāciju Latvijā

Miks Lūsis, Db,23.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No tā, cik sekmīgi Latvija spēs īstenot reformas valsts pārvaldē, ir atkarīgas iespējas veikt nepieciešamo valsts budžeta izdevumu samazināšanu, saglabājot valsts sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tā Saksijas-Anhaltes federālās zemes parlamenta Eiropas lietu komitejai uzsvēris reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Saksijas-Anhaltes parlamenta Eiropas lietu komiteja bija aicinājusi ministru sniegt savu redzējumu par situāciju Latvijā un sadarbības iespējām ar Vāciju. E.Zalāns uzrunā Eiropas lietu komitejai akcentēja, ka Latvijas valdība šobrīd aktīvi strādā pie valsts budžeta izstrādes 2010.gadam. Pēc ministra teiktā, lai nepieciešamo izdevumu samazināšanu veiktu pārdomāti, svarīgi ir īstenot strukturālas reformas valsts pārvaldē, nodrošinot ne tikai būtisko valsts pamatfunkciju un pakalpojumu saglabāšanu ekonomiskās recesijas situācijā, bet arī sektorāli saskaņotu attīstību.

E.Zalāns akcentēja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šobrīd strādā pie visaptveroša vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā, kas ļaus samazināt administratīvos izdevumus, vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem ērtu piekļuvis valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Tāpat notiek darbs pie tā, lai arvien vairāk valsts pakalpojumu būtu pieejami elektroniskajā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs: ārzemju bankās ieķīlātos Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli

LETA,24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dokumentus par Krājbankas līdzekļu apķīlāšanu esot parakstījuši Antonovs un Priedītis

LETA; Db.lv,24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Zalāns: tiek kārtējo reizi kultivēta cīņa pret turīgiem cilvēkiem

Lelde Petrāne,04.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atkal būšu nepopulārs, bet uzskatu, ka veidā, kādā tiek realizēts nulles deklarācijas projekts, pret kuru neiestājos pēc būtības, tiek kārtējo reizi kultivēta cīņa pret turīgiem cilvēkiem, turpinot savulaik JL [Jaunais laiks] veiksmīgi iebaroto viedokli, ka turīgumu cilvēki nopelnījuši nevis ar savu darbu, zināšanām, bet kaut ko nozogot, nolobējot,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis eksministrs, tagad konservatīvu ideju institūta Populares Latvija dibinātājs Edgars Zalāns.

Vaicāts, kur šajā ziņā ir problēma, Zalāns skaidrojis: «Kā tiks pasargāti dati? Godīgi būtu valstij parādīt, kā dati tiks pasargāti, turklāt lielāka jēga būtu, ja deklarācijas sniegtu visi. Un to vajadzētu darīt tā, kā tas notiek pasaulē: VID tev atsūta deklarāciju un ar tās rīcībā esošajiem datiem, kuriem vai nu var piekrist, vai, ja neatbilst patiesībai, jāpalabo! Latvijā VID to nav ieviesis pat attiecībā uz amatpersonām! Veids, kādā likums tika ar skaļiem aplausiem Saeimā pieņemts, ir populistisks un maz atbildīs deklarētajam mērķim. Tie, kas nekad nav neko deklarējuši, kas ēnu ekonomikā darbojušies ar skaidru naudu, nedeklarēsies un darbosies kā līdz šim, un viņiem neviens klāt netiks! Nedeklarējot visus, situāciju nevar kontrolēt. Šī izlases kontrole tiks vērsta pret godīgajiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zalāns rīkos preses konferenci, lai informētu par paveikto un plāniem

Dace Preisa,22.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Edgars Zalāns, kurš šodien, 22.martā, Ministru prezidentam iesniedza demisijas rakstu, otrdien, 23.martā rīko preses konferenci, lai informētu par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā paveikto un saviem nākotnes plāniem.

E.Zalāns ministra pienākumus pildīja kopš 2007. gada 8.novembra. Db jau vēstījaa, ka visi četri Tautas partijas ministri – tieslietu ministrs Mareks Segliņš, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, veselības ministre Baiba Rozentāle un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pirmdien no rīta ieradās pie premjera, lai iesniegtu demisijas rakstus. Premjers pieņēmis Rozentāles un Zalāna demisijas rakstus, savukārt Segliņa tas jāiesniedz no jauna, jo viņš demisijas rakstā norādījis, ka vēlas atkāpties no Veselības ministres posteņa. Savukārt M. Riekstiņa demisijas rakstu premjers nav pieņēmis līdz brīdim, kad tiks atrasts jauns Ārlietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zalāns: baidoties no oranžiem autobusiem, nepirksim apelsīnus un neskatīsimies saulrietu

,03.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekādā gadījumā nemainīsim krāsu, un, ja godīgi, man šī diskusija šķiet smieklīga un pat absurda, saka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), jautāts, vai sabiedrības nevienprātīgās attieksmes dēļ pret bērnu autobusu pasūtīšanu Tautas partijai tuvajā oranžajā krāsā tiks apsvērta iespēja mainīt krāsu.

Ministrs portālam diena.lv norādīja, ka tehniskā specifikācija konkursā autobusu iegādei mainīta trīs reizes. Vaicāts, vai ir pareizi izvēlēties oranžu krāsu autobusiem priekšvēlēšanu laikā, E.Zalāns noteica: priekšvēlēšanu laiks ir salīdzinoši īss, bet autobusi kalpos vismaz desmit gadus.

Ministrs brīdināja, ka premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL), ar savu rezolūciju uzdodot sniegt papildinformāciju par šī iepirkuma sagatavošanu, norisi, pretendentiem noteiktajām prasībām un tehniskajiem parametriem, uzņemas atbildību par to, ka ar šā gada 1.septembri šie autobusi skolām, iespējams, vēl nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tautas partija jūk pa vīlēm

Andra Briekmane,07.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, vai Tautas partija (TP) startēs vēlēšanās rudenī vai arī tiks likvidēta, sestdien lems partijas kongresā. Nepiedalīties vēlēšanās ieteikusi arī TP jauniešu organizācija.

Tā Neatkarīgajai stāsta TP valdes loceklis un Saeimas frakcijas Par labu Latviju priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Viņš gan noliedz iespēju, ka partijas pašlikvidēšanās ir veids, kā izbēgt no soda par nelikumībām saistībā ar Pozitīvisma kampaņu, ko izmeklēja KNAB un par ko rosināta tiesvedība.

Savukārt Vidzemē veidojas jauna partija, kurā būs pārstāvēti arī līdzšinējie TP biedri – Vents Armands Krauklis, Nikolajs Stepānovs, Andrejs Ceļapīters. «Iespējams, ka reģionu cilvēki gaidīja no valdības kādu signālu, taču Zatlera lēmums izjauca normālu jauncelsmes darbu partijā, kuras ideja vienmēr bijusi saprātīgas politikas veicināšana. Patiesība ir tā, ka saprātīgu politiku varēja būvēt tikai tāpēc, ka Dombrovska politika ir nesaprātīga, jo Vienotība nav izrādījusi saprātīgas politikas pazīmes,» pie TP šķelšanās E. Zalāns vaino citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprezidents, apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, kurš patlaban pilda Saeimas deputāta pienākumus, nolēmis atkāpties no PLL vadības, apstiprināja Ulmanis.

Kā norādīja Ulmanis, viņš ierosinājis reorganizēt PLL valdi un domāt par jaunu tās priekšsēdētāju. Viņš arī uzrakstījis iesniegumu, ka atkāpjas no PLL valdes.

Eksprezidents skaidroja, ka vēlas koncentrēties uz darbu Saeimā un PLL frakcijā, jo visu apvienot viņam esot grūti.

Pēc Ulmaņa domām, PLL kā politiskajam spēkam ir nākotne, bet nepieciešams racionalizēt un aktivizēt valdes darbību, ievadot tajā jaunus cilvēkus. Lai sasniegtu labākus rezultātus, apvienībai vairāk jāmeklē jauni saskarsmes veidi ar sabiedrību un jākļūst vairāk atvērtiem.

«Jāveicina dialogs ar sabiedrību. Mums ir daudz profesionālu un kvalificētu cilvēku, bet sabiedrība tam nenoticēja. Tomēr ceru, ka viņi sevi nākotnē pierādīs,» sacīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jāvērtē īpašā režīma zonas Jūrmalai turpmākā nepieciešamība

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns,10.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrībā laiku pa laikam aktualizējas diskusijas par īpaša režīma zonām atsevišķās pašvaldībās un attiecīgi ierobežojumiem transportlīdzekļu satiksmei.

Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikuma Ministru kabinets ir noteicis skaidru mehānismu, kā pašvaldības, iesaistot vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus, var lemt par īpaša režīma zonas statusa piešķiršanu un iekasēt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu šajā teritorijā.

Īpaša režīma zonas statusa mērķis nedrīkst būt pašvaldības budžeta papildināšana ar papildus ienākumiem vai pēc iespējas lielāka nodevas apmēra iekasēšana.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski Kuldīga nekad nav bijusi attīstīta rūpniecības pilsēta. Tur bija sērkociņu fabrika Vulkāns, kas bankrotēja 2002. gadā, taču tādas rūpniecības zonas kā, piemēram, Līvānos tur nekad nav bijis un, visticamāk, nebūs, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Kokapstrādes firmas, no kurām lielākā daļa nav pilsētas, bet novada teritorijā, šūšanas uzņēmumi, apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kas rēķinās ar tūristu plūsmu - tās ir darbavietas, no kurām Kuldīga barojas šobrīd, norāda laikraksts.

«Izstādē Balttour paņemtā vizītkarte aizved mani pie zemnieku saimniecības Smilškalni īpašnieka Alvila Elkšņa. Viņš apvienojis Bulduru tehnikumā iegūtās zināšanas dārzkopībā ar filologa izglītību – devies uz bibliotēku un senos rakstos atradis vīna recepti, ko pielāgojis mūsdienu iespējām. Tā nu bijušās lauktehnikas ēkas vienā telpā metāla mucās rūgst aveņu, smiltsērkšķu un kazeņu vīns. Sezonā pie ogu novākšanas darbs ir 30 cilvēkiem, bet pie vīna pildīšanas – diviem,» stāsta Dienas žurnālists Atis Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Saistībā ar izmaiņām būvniecības procesā plāno veikt apmācības pašvaldībās

Žanete Hāka,19.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja virkni noteikumu projektu būvniecības jomā, tostarp vispārīgos būvnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ar 1.oktobri varētu stāties spēkā jaunais Būvniecības likums, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka noslēgumam tuvojas ļoti apjomīgs darbs pie būvniecības procesa uzlabošanas. Otrdien valdība apstiprināja trīs nozīmīgus MK noteikumus, vēl vienus noteikumus plānots izskatīt nākamajā valdības sēdē. Pēc tam Ekonomikas ministrija rīkos intensīvas apmācības pašvaldībās, iepazīstinot vietējās būvvaldes ar izmaiņām.

Jaunie noteikumi nosaka pavisam konkrētu atbildību katram būvniecības procesa dalībniekam, uzsver Dombrovskis.

Vispārīgie būvnoteikumi noteiks vispārīgo būvniecības kārtību, būtiski mainot līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to. Noteikumi paredz būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Būves iedalīs 3 grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa, vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas, gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana, gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze un tās veikšanas kārtību, gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.

Komentāri

Pievienot komentāru