Latvijā pastāv iespējamība, ka šauru ekonomisko grupu ietekme uz partiju darbību vēl joprojām tiek realizēta ar lielu ziedojumu starpniecību, kurus veic privātpersonas, kuru ienākumi, iespējams, nav pietiekami, lai to darītu, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB atzīst, ka partijas pēdējo gadu laikā arvien stingrāk ievēro formālās likuma prasības un pārkāpumi to finansēšanā tiek konstatēti retāk vai arī tie ir maznozīmīgāki, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā KNAB darbības stratēģijas 2013.-2015.gadam projektā.

Birojs secinājis, ka par augstākās politiskās korupcijas izplatības tendencēm liecina birojā sāktās krimināllietas, bet nav veikti pētījumi, kas atspoguļotu politiskās korupcijas izplatības tendences. Detalizētas informācijas trūkums mazina cīņas pret politisko korupciju efektivitāti. Vadošo partiju kases līdz šim galvenokārt pildījuši salīdzinoši lieli individuālu privātpersonu ziedojumi, kas var liecināt par šauru ekonomisko grupu ietekmi uz partiju darbību.

Baltijas valstīs pēdējo divu gadu laikā uzņēmēju vidū samazinājies korupcijas un krāpšanas uztveres līmenis, un Baltijas reģions pirmo reizi parāda zemāku korupcijas un krāpšanas uztveres līmeni par starptautiski vidējo, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas un korupcijas izplatības vispasaules pētījums.

2012.gadā Baltijas valstīs 40% uzņēmēju piekrita apgalvojumam, ka korupcija un krāpšana ir izplatīta problēma, bet šogad šādam apgalvojumam piekrīt 35% pētījuma respondentu. Saskaņā ar EY pētījumu, starptautiski vidējais korupcijas un krāpšanas uztveres līmenis šogad bija 38%.

Lai arī Baltijas valstīs situācija uzlabojas, saglabājas liels potenciāls mazināt korupcijas un krāpšanas riskus, jo attīstītākajās ekonomikās tikai aptuveni 19% uzņēmēju atzīst korupciju un krāpšanu par izplatītu, norāda EY pārstāvji.

«Korupcijas situācijas uzlabošanās ir rezultāts vienlaicīgi daudziem apstākļiem. Proti, valsts ilgtermiņa nostājai pret korupciju un virzībai uz iekļaušanos arvien jaunās starptautiskās ekonomiskās sadarbības struktūrās, piemēram, OECD un eirozonā, Latvijas uzņēmumu arvien ciešākai integrācijai Eiropas Savienības tirgū ar tās noteikumiem un biznesa kultūru, un cilvēku uzvedības un paradumu maiņai kopumā,» skaidro Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijā.

EY vispasaules Krāpšanas un korupcijas pētījuma ietvaros Latvijā veiktās aptaujas dati parāda, ka joprojām vairāk nekā puse jeb 58% privātā un valsts sektora vadības līmeņa profesionāļu uzskata korupciju Latvijā par plaši izplatītu, ierindojot Latviju augstāka riska Eiropas valstu grupā kopā ar lielāko daļu Austrumeiropas valstu.

Turklāt 79% pētījuma respondentu uzskata, ka korupcijas riski attiecas gan uz publisko, gan privāto sektoru.

Neskatoties uz būtiskiem centieniem mazināt korupciju Latvijā nu jau daudzu gadu garumā, redzam, ka Latvija korupcijas uztveres līmenī ir ļoti tālu no Eiropas rietumvalstīm. Turklāt pētījums norāda uz satraucošu faktu, ka Latvijas nozaru profesionāļu pārliecinošs vairākums atzīst: korupcija ir problēma arī privātajā sektorā. Tik būtiska korupcijas izplatība rada nopietnu slogu ekonomikas attīstībai, jo, līdztekus tiesiskiem aspektiem, korupcija kritiski mazina ekonomikas efektivitāti. Nemazinot korupciju, Latvijas ekonomika rietumvalstu attīstības līmeni pārskatāmā nākotnē nesasniegs, saka Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijā.

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Korupcija Latvijai varētu izmaksāt līdz pat 5,67 miljardiem ASV dolāru (5,08 miljardiem eiro) gadā, liecina aplēses Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā.

Ņemot vērā trīs dažādus korupcijas uztveres indeksus, pētnieki secinājuši, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16% līdz 19,24% iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro.

Līdzās Latvijai korupcijas izraisīto zaudējumu ziņā ir Lietuva, Polija, Slovākija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija, Grieķija un Itālija.

Kopumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs korupcijas izraisītie zaudējumi mērāmi no 179 miljardiem eiro līdz 990 miljardiem eiro gadā.

Šie skaitļi ir daudz lielāki nekā Eiropas Komisijas (EK) 2014.gadā publicētie dati. Tie zaudējumus lēsa ap 120 miljardiem eiro. Izdevums Politico gan atzīmē, ka EK pētījumā netika ņemta vērā netiešā korupcijas ietekme. Norādīts, ka korupcija ES pastāv dažādās formās un tai ir gan ekonomiskā, gan sociālā, kā arī politiskā ietekme.

Paaugstināta korupcijas riska amatā strādājošas personas mēnešalgai pirms nodokļu nomaksas ar vienu apgādājamo jābūt lielākai par 351 latu, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB sagatavojis grozījumus valdības noteikumos par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs. Kā viens no preventīviem pasākumiem noteikumos paredzēta ienākumu un parādsaistību proporcijas noteikšana personām, kas strādā paaugstināta korupcijas riska amatos. Grozījumus šodien skata valsts sekretāru sanāksmē.

Ievērojot minēto noteikumu, projekts nosaka kārtību ienākumu un parādsaistību proporcijas noteikšanai, proti, proporcijas aprēķināšanas formula noteikta līdzīgi tai, kā kredītiestādes veic aprēķinus par personu kredītspēju pirms kredītu izsniegšanas.

Projektā paredzēts, ka ienākumu un parādsaistību proporcija uzskatāma par adekvātu, ja izdevumu apmērs, kādu novirza kredītsaistību segšanai, nepārsniedz 30% no personas ienākumiem.

Korupcija vēl joprojām ir problēma Eiropā, kas ietekmē visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un Eiropas ekonomikai katru gadu tā izmaksā 120 miljardus eiro, teikts pirmdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) Eiropas Pretkorupcijas ziņojumā.

Šādu ziņojumu EK publisko pirmo reizi.

Ziņojumā norādīts, ka dalībvalstis pēdējo gadu laikā ir veikušas daudz pasākumu, taču sasniegtie rezultāti ir nevienmērīgi un būtu jādara vēl vairāk, lai novērstu korupciju un sauktu pie atbildības par to.

Pretkorupcijas ziņojumā ir paskaidrota situācija katrā dalībvalstī - kādi ir izstrādātie pretkorupcijas pasākumi, kuri no tiem ir iedarbīgi, ko varētu uzlabot un kādā veidā to darīt.

Ziņojumā ir redzams, ka gan korupcijas iezīmes, gan tās apmērs, kā arī to pasākumu iedarbīgums, ar kuriem cīnās pret korupciju, dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs. Ziņojums arī parāda, ka korupcijai vajadzētu veltīt daudz vairāk uzmanības visās dalībvalstīs.

Salīdzinājumā ar attīstītākajām valstīm Latvijas biznesa līderi atzīst būtiski augstāku korupcijas līmeni Latvijas saimnieciskajā vidē, liecina jaunākais Rīga, EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas un korupcijas pētījums Fraud and Corruption – the easy option for growth?.

55% Latvijas biznesa līderu piekrīt apgalvojumam, ka korupcija Latvijā ir plaši izplatīta, salīdzinot ar tikai 35% attīstītākajās ekonomikās. Tajā pašā laikā Latvijas biznesa līderi vairāk pat nekā attīstītākajās ekonomikās uzskata, ka finanšu uzskaites prakse, caurskatāmība un precizitāte Latvijā ir augstā līmenī.

Kopumā EY Krāpšanas un korupcijas pētījums, kurā aptaujāti 3800 lielo uzņēmumu darbinieki 38 valstīs, parāda, ka 55% Latvijas uzņēmēju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatītu praksi Latvijā, kas ir tikai nedaudz labāk kā Krievijā (60%) un būtiski sliktāk nekā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%) un valstīs ar zemāko korupcijas uztveres līmeni – Zviedrijā (10%) un Dānijā (4%). Augstākais respondentu skaits Eiropas valstu lokā, kas korupciju savā valstī uzskata par plaši izplatītu, ir Horvātijā (92%) un Slovēnijā (87%).

Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Valds Sutkus izteicis bažas par ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltic caurskatāmību, ņemot vērā ziņas par augsta līmeņa korupcijas gadījumiem Latvijā. Viņš paudis viedokli, ka projekta centrālajam koordinatoram RB Rail «varētu uzticēt tikai stratēģiskās funkcijas, nevis paša projekta īstenošanu».

Komentārā, kuru publicējis portāls Delfi.lt, Sutkus uzsver, ka šis projekts, kas savienos trīs Baltijas valstis ar Rietumeiropu, nebūtu iespējams bez Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Viņš atgādina, ka projekta kopējā summa saskaņā ar dažādām aplēsēm varētu sasniegt četrus līdz piecus miljardus eiro.

«Taču, lūdzot piešķirt līdz 85% no projekta īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, mums skaidri jāapzinās, ka šo līdzekļu izmantojuma caurskatāmībai tiks pievērsta nepieredzēti liela uzmanība. Procedūru pārkāpumi vai pat mazākā ēna var pamudināt ES institūcijas novirzīt līdzekļus tām valstīm, kurām jau ir pieredze šādu projektu īstenošanā un kuras neraisa aizdomas attiecībā uz projektu caurskatāmību,» raksta Sutkus.

Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā minēts, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro. Ministru prezidents, savukārt, minējis, ka tas nav iespējams, ņemot vērā, ka valstī ir tikai 7 miljardu budžets. Manuprāt, precīzos korupcijas apmērus nezina ne minētais institūts, ne valdība. Es nenoliegtu tos rezultātus, ko ir nosaucis institūts RAND Europe, jo tie tomēr ir balstīti uz konkrētām metodoloģijām.

Šādos pētījumos kļūdas koeficients ir pietiekami zems. Politiķu izteikumi par korupciju, lai paliek viņu pašu ziņā, bet mēs nevaram tik vienkārši apgalvot, ka ēnu ekonomikas apmēri nav tik lieli, jo budžets kopumā ir salīdzinoši neliels. Raugoties no kriminoloģijas aspekta, jāsaprot, ka valstī ir divas paralēlās dzīves, divi paralēli budžeti – valsts un ēnu ekonomikas. Turklāt, proporcija var būt par labu valsts budžetam, un tikpat labi – ēnu ekonomikas budžetam.

Korupcijas apmērs nav jauna problēma

Pēdējos gados dažādos ziņojumos no starptautiskajām organizācijām, t.sk. no OECD, Latvijā ir identificēta naudas atmazgāšanas problēma un t.s. netīrās naudas salīdzinoši lielā ietekme. Taču tendences liecina, ka situācija uzlabojas, un nelikumīgo darījumu apjomi sarūk. Un, lai gan šajā jomā joprojām ir veicami daudz uzlabojumi, apkarošanas pasākumi ir kļuvuši mērķtiecīgāki.

Pozitīvai uztverei nepietiek vien ar efektīvu ārējo kontroli un tiesībsargājošo institūciju darbu, bet nepieciešama arī aktīva uzņēmēju iesaistīšanās cīņā pret korupciju, DB norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja, priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe.

Diemžēl KNAB pieredze liecinot, ka uzņēmēju iecietība pret korupcija esot augsta. Vairākās KNAB izmeklētās krimināllietās iegūtie pierādījumi liecinot, ka uzņēmēji iesaistījušies noziedzīgās shēmās, bet nav ziņojuši par to.

Jāatgādina, ka klajā nācis valstu Korupcijas uztveres indekss (KUI), kurā Latvijai ir 49 punkti no simts, kas ir mazāk nekā Lietuvai un Igaunijai. Latvija kopumā ierindojas šī topa 54. vietā. Igaunijas KUI ir 64 punkti, bet Lietuvā šis indekss ir 54 punktu apjomā.

KNAB norāda, lai sasniegtu augstākas KUI atzīmes, nepieciešams aktivizēt un pastiprināt pretkorupcijas aktivitātes visos līmeņos. Tomēr J. Strīķe piebilst, ka šogad KUI ir stabilizējies, bet straujais kritums kopš 2008.gada mazinājies, šogad paliekot nemainīgs.

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

Latvijā korupciju varētu samazināt, mainot cilvēku domāšanu un ar normatīvo aktu pārbaudēm pirms to stāšanās spēkā; savukārt korumpanti bez žēlastības jāsēdina cietumā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir daudzu uzņēmēju viedoklis jautājumā par to, ko Latvijā varētu darīt, lai samazinātu korupciju. Par korupcijas apkarošanas mēģinājumiem ir bijis daudz informācijas masu medijos, bet par reāliem cietumsodiem korupcijas skandālos iesaistītajiem informācija ir visai skopa. Tomēr tieši korupcijas novēršana tiek uzskatīta par prioritāro virzienu, kurā būtu jāstrādā, un arī attiecīgās iestādes nosaukumā ir ietverts vārds «novēršana» un tikai tad «apkarošana».

Tests par izpildi

Tā kā par korupcijas pamatu biznesa vidē tiek uzskatīta valsts radītā un nemitīgi mainīgā birokrātiskā sistēma, arī uzsvars tiek likts uz saprotamām, samērā viegli un ātri izpildāmām prasībām. Tieši caur šo prizmu vairāki uzņēmēji aicināja pavērtēt gan esošo normatīvo aktu prasības, gan arī jebkuras izmaiņas tajos. Proti, ja valsts rada grūti saprotamus un izpildāmus, kā arī sarežģītus normatīvus, kuru saprašanai vajadzīgs kāds «sapņu tulks» un – vēl jo vairāk – izpildei «kāds ekvilibrists», tad tā esot labākā augsne korupcijai jebkurā valstī. Savukārt, ja normatīvi ir relatīvi vienkārši, prasības saprotamas un izpildāmas, kaut arī ar piepūli, tad korupcijas risks ir minimāls, jo tai nav labvēlīgas augsnes. Tieši tāpēc pirms jebkura normatīvā akta vai tā izmaiņu akceptēšanas ir jāvērtē tā praktiskā ievērošana, t.i., izpilde, tādējādi novēršot iespējamās muļķības un varbūt arī apzinātas kļūdas, kuras palielina korupcijas risku. Pēdējā laikā, pēc vairāku uzņēmēju domām, šāda vērtēšana jau notiekot, tomēr potenciālos brīdinājumus ne vienmēr lēmumu pieņēmēji līdz galam sadzirdot. Visbriesmīgākās esot situācijas, kurās viena resora normatīvs prasa vienu, bet citas iestādes – pilnīgi pretējo un tādējādi abu šādu pretēji vērstu normatīvu prasības ievērot vispār neesot iespējams. Tomēr tā jau esot vēsture.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzskata, par neadekvāti zemu atalgojumu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir uzskatāms tāds ienākumu līmenis, kas pēc nodokļu samaksas ir mazāks par 488 latiem, teikts KNAB nule izstrādātajā ziņojumā.

KNAB ziņojumā par biroja darbību sešos mēnešos teikts, ka, vērtējot biroja darba rezultātus kopsakarā ar kopējo valsts ekonomisko stāvokli un iedzīvotāju ienākumu līmeni, korupcijas riski gan administratīvajā, gan politiskajā līmenī saglabājas augsti.

Pārskata periodā Latvijā bija vērojams enerģētikas resursu un pārtikas cenu pieaugums valstī, kas tiešā veidā skāra visas nodarbinātās valsts amatpersonas, kuru atalgojums pirms diviem gadiem bija būtiski samazināts, bet kurām tagad palielinājās materiālās grūtības segt visus nepieciešamos sadzīves izdevumus.

Statistikas dati gan liecina, ka valstī pēc vairāku gadu pārtraukuma paaugstinās iztikas minimums.

Taujāti, vai, saņemot valsts sniegtu pakalpojumu, būtu pieļaujami papildu maksājumi vai dāvanas, 38% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem būtu pieņemami pasniegt naudu, bet 67% norādīja, ka viņiem pieņemami būtu pasniegt dāvanu institūcijas darbiniekam, liecina jaunākais Eiropas Komisijas speciālais Eirobarometra pētījums.

Tik augsta gatavība apdāvināt amatpersonas, saņemot valsts pakalpojumu, nav nevienā citā ES valstī. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji uzskata, ka iedzīvotāji priekšstatu, ka sev aktuāla jautājuma risināšanai valsts vai pašvaldības iestādēs ir nepieciešami prettiesiski maksājumi, rada gan ilgstošie jautājumu izskatīšanas procesi institūcijās, gan administratīvās prasības jeb birokrātiskie šķēršļi.

Pētījumā aptaujātie Latvijas respondenti atzina, ka par korupcijas gadījumiem visbiežāk vērstos specializētā pretkorupcijas aģentūrā, KNAB, nevis citās institūcijās.

Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Korupcijas uztveres indeksā (KUI), kurā tiek apkopots vietējo un ārvalstu ekspertu, uzņēmēju un sabiedrības vērtējums par korupciju publiskajā sektorā no astoņiem dažādiem starptautiskiem avotiem, Latvija šogad ir saņēmusi 55 punktus no 100 korupcijas uztveres indeksa punktiem. Latvija ieguvusi par 2 punktiem vairāk nekā 2013.gadā, bet kopumā citu 175 valstu vidū ieņem 43. vietu, pakāpjoties par sešām vietām kopš 2013.gada, informē Sabiedrība par atklātību – Delna.

Delnas direktors Gundars Jankovs komentē: «Analizējot KUI avotu vērtējumus, optimistiskie rezultāti liecina, ka līdz šim ieguldītais darbs ar korupcijas mazināšanu saistīto tiesību aktu sakārtošanā un pretkorupcijas institūciju izveidē ir uzrādījis progresu publiskajā sektorā, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, tai skaitā uzņēmējiem, taču korupcijas risks ekspertu vērtējumā ir samazinājies. Tajā pašā laikā joprojām nemainīgs ir ekspertu un uzņēmēju vērtējums par augsto politiskās korupcijas risku Latvijā. Latvijas ekonomika tiek bremzēta, jo neviens politiskais spēks šobrīd nav vēlējies uzņemties politisko līderību, lai paustu stingru neiecietību pret korupciju un vērtētu korupcijas negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, piemēram, ēnu ekonomikas kontekstā.»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis iesniedzis Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība) saskaņošanai KNAB reglamenta projektu.

Jaunās struktūras iedalījums paredz trīs patstāvīgās KNAB struktūrvienības: Korupcijas novēršanas departamentu, Korupcijas apkarošanas departamentu un Administratīvo departamentu.

Jaunais reglaments paredz arī funkciju izpildes optimizāciju, kas galvenokārt saistīta ar likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā izpildes kontroli un valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības un sodu piemērošanu. Ņemot vērā, ka KNAB likums nosaka to kā korupcijas apkarošanas funkciju, tās izpilde paredzēta korupcijas apkarošanas departamenta kompetencē.

Jāatgādina, ka Ģenerālprokuratūra atzina par likumīgu un tiesisku V.Dombrovska rīcību, atceļot KNAB vadītāja apstiprināto biroja reformu.

Fakts, ka Latvijas pozīcija starptautiskajā korupcijas uztveres indeksā kārtējo reizi nokritusies vēl zemāk, ir tikai likumsakarīgs - tas ir jāatzīst. Laiks iet uz priekšu, valstī notiek dažādas skaļas sabiedrībā pazīstamu cilvēku aizturēšanas un kratīšanas, bet nekāda reāla rezultāta jau patiesībā nav, laikrakstam Dienas bizness norādījis Valdis Pumpurs, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietnieks.

«Sabiedrība no tā ir nogurusi - visi gaida reālu situācijas uzlabošanos šajā jomā, bet nekas tāds nav novērojams. Vidējā līmenī kukuļi kā tika doti un ņemti, tā tas notiek joprojām. Nekādā gadījumā nevar teikt, ka koruptīvo darījumu jomā situācija būtu pasliktinājusies, bet sabiedrībā procesi šajā sakarā tiek uztverti asāk - ir gaidas pēc konkrētu lietu atrisinājuma, pēc situācijas, kad kukuļi netiek doti un ņemti, bet nekas tāds nenotiek,» viņš skaidro.

«Situācija mainīsies tikai tad, kad cilvēki vairs negribēs dot kukuļus, bet dažādas amatpersonas baidīsies tos prasīt. Citiem vārdiem sakot, daudz efektīvāka par dažādu valsts iestāžu sankcijām būtu sabiedrības attieksmes maiņa pret korupciju,» uzskata Pumpurs.

Korupcijas apjomi valsts iepirkumos, vismaz attiecībā uz lielākajiem projektiem, samazinās, uzskata investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

"Es personīgi domāju un man ir sajūta, ka ejam pareizajā virzienā un kukuļdošanas īpatsvars mazinās," atzina Rungainis, pieļaujot, ka, iespējams, tas ir tikai krīzes iespaids, jo daudzi uzņēmēji ir gatavi konkurēt ar zemākajām cenām un ievērojamas pārmaksāšanas gadījumu skaits ir sarucis. Turklāt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbība patlaban zināmā mērā esot paralizēta.

Korupcijas turpmākai izskaušanai, viņaprāt, valstij ir jāpalielina pārskatāmība, bet korupcijas apkarotājiem jāturpina labi darboties.

Rungainis atgādināja, ka kukuļņemšana un došana nav raksturīga protestantu valstīm un arī Ziemeļvalstīm, pie kurām pieskaitāma arī Latvija. Rungaiņa vērtējumā, korupcijas tradīcijas Latvijā ir saistītas ar mūsu vēsturisko atrašanos PSRS, kuras bloka valstīs korupcija ir dziļāka un arī ar nopietnākām saknēm. Tāpēc viņš pieņem, ka, turpinoties paaudžu nomaiņa, kukuļdošana Latvijā samazināsies.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informē biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.

Latvijas KUI rezultātiem ilgtermiņā uzlabojoties pārāk lēni, tiek zaudētas izredzes pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktajam mērķim 2024.gadā KUI sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. Līdz šim, lai sasniegtu četru punktu pieaugumu KUI, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju desmit gadi.

Veicinot uzņēmēju izpratni par godprātīgu un tiesisku komerciālo darbību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis uzņēmēju izglītošanu par pretkorupcijas jautājumiem. Šogad 9.decembrī, atzīmējot Starptautisko pretkorupcijas dienu, KNAB informēja, ka 2016.gads tiek pasludināts par uzņēmēju gadu, kura laikā notiks vairākas aktivitātes un informatīvie pasākumi tieši uzņēmējiem.

Starptautisko dimensiju uzņēmēju gadam piešķirs ikgadējā Eiropas Partneru pret korupciju (EPAC) konference, kas nākamā gada novembrī notiks Rīgā. EPAC ir neatkarīgs un neformāls institūciju tīkls, kas apvieno vairāk nekā 60 pretkorupcijas institūcijas no Eiropas Padomes dalībvalstīm. Nākamajā gadā konferenci rīkos KNAB un tās galvenais temats būs privātā sektora godprātības loma korupcijas novēršanā. Konferences laikā tiks diskutēts par valsts lomu, nosakot iekšējās kontroles un pretkorupcijas standartus publiskajām kapitālsabiedrībām un privātajiem uzņēmumiem.

Šogad par godu Starptautiskajai pretkorupcijas dienai KNAB rīkoja diskusiju par iekšējās kontroles mehānismiem uzņēmumos, lai veicinātu godprātīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Diskusijā piedalījās pārstāvji no uzņēmējus apvienojošām organizācijām, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām, valsts institūcijām, kā arī privātajiem uzņēmumiem. Pasākuma laikā KNAB informēja par plānu izstrādāt regulējumu, nosakot iekšējās kontroles pamatprasības, lai novērstu korupcijas un interešu konflikta riskus publiskas personas institūcijās, tādējādi attiecinot regulējumu arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Mērķis ir panākt tādas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu, kas maksimāli ierobežotu korupcijas rašanos un finanšu līdzekļu izkrāpšanas iespējas, vienlaikus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībai jākļūst par labās prakses piemēru šīs sistēmas ieviešanā. KNAB vēlas norādīt, ka maldīgi ir uzskati par to, ka korupcijas un krāpšanas nodarījumi attiecas tikai uz valsts amatpersonām, savukārt uzņēmēju godprātīgai rīcībai ir liels korupcijas novēršanas potenciāls.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International apkopotajā 2016.gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ar 57 punktiem ierindojas 44.vietā starp 176 valstīm. Salīdzinot ar 2015.gadu Latvija pakāpusies indeksā par diviem punktiem, kas ir līdz šim labākais punktu skaits, taču ieņem zemāku vietu valstu kopvērtējumā nekā pērn, kad bijām 40.vietā.

Kritums par četrām pozīcijām signalizē par stagnāciju korupcijas mazināšanā, norāda Sabiedrība par atklātību – Delna.

Korupcijas uztveres indekss summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.

Eiropas Savienības vidējais punktu skaits šogad ir 65 punkti. Latvija indeksā ierindojas aiz Igaunijas, kurai piešķirti 70 punkti un 22.vieta pasaulē, un Lietuvas, kurai 59 punkti un 38.vieta. Igaunijas rādītāji pēdējā gada laikā palikuši nemainīgi un kopš 2005.gada ne reizi nav nokrituši zemāk par 64 punktiem. Lietuva pēdējā gadā zaudējusi 2 punktus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, lai gan tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.

Streļčenoks veicis novērtējumu Strīķei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, bet Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kuru pagājušā gada vasarā amatā iecēla Streļčenoks vienpersoniski.

Strīķe un Kurpniece novērtētas ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Savukārt Draveniece novērtēta ar E līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.

Gadījumos, kad privātā biznesa pārstāvji tuvojas smalkajai robežai starp savu interešu lobēšanu un kukuļdošanu, līdz ar to saskaroties ar korupcijas risku, atbilde parasti meklējam individuālos risinājumos. Par to liecinot pēdējā laikā strauji augošais klientu skaits pie attiecīgās jomas ekspertiem, žurnāla Kapitāls jūlija numurā atzīst revīzijas kompānijas KPMG Baltics vecākais eksperts Andris Puriņš.

Kā liecina kompānijas novērojumi, vislielākā interese par krāpšanas izmeklēšanas pakalpojumiem bija 2009. un 2010. gadā. Ekonomikas lejupslīdes apstākļos uzņēmēji bija spiesti izvērtēt katra iztērētā lata lietderību un stingri vērsās pret gadījumiem, kad darbinieki ļaunprātīgi izmanto uzņēmuma resursus. Patlaban novērojama tendence, ka gan valsts, pašvaldību, arī privātajā sektorā pieaug informētības līmenis par to, cik lielus zaudējumus uzņēmumiem var nodarīt korupcijas un krāpšanas risku nemazināšana. Tā rezultātā Latvijā novērojams straujš intereses pieaugums par krāpšanas un korupcijas risku novēršanu, saka A. Puriņš.