Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).
2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).
3. 1.pantā:
izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";
izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"
izslēgt 9. punktu;
izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:
"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";
papildināt 11. punktu ar d) apakšpunktu šādā redakcijā:
"d) ja transportlīdzeklis ir bez numura zīmes vai ja tam ir numura zīme, kas neatbilst šim transportlīdzeklim, un tas ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, tās valsts teritorija, kurā ceļu satiksmes negadījums noticis.".
4. Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:
"5.pants. Standartlīgums
(1) Standartlīgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:
1) Latvijas Republikā reģistrētu vai atsavinātu transportlīdzekli;
2) citā valstī atsavinātu vai no uzskaites noņemtu transportlīdzekli ar mērķi to izvest no attiecīgās valsts un reģistrēt Latvijas Republikā;
3) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izsniegtajām tranzīta numura zīmēm un paredzēts izvešanai no Latvijas Republikas;
4) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtajām izmēģinājuma numura zīmēm un paredzēts transportlīdzekļa izmēģinājuma braucieniem;
(2) Lai noslēgtu standartlīgumu jauniem un Latvijas Republikā un citās valstīs agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem, tie vispirms ir jāreģistrē Latvijas Republikā.
(3) Standartlīgums, balstoties uz apdrošināšanas prēmiju, kas noteikta apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī, ir spēkā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kas pievienojušās 2002.gada 30.maija daudzpusējam nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un citu asociēto valstu nacionālajiem apdrošināšanas birojiem."
5. Izteikt 6. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu.".
6. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:
"9. pants. Apdrošināšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās
(1) Standartlīgumu slēdz uz 3, 6, 9 vai 12 mēnešiem, izņemot gadījumu, kad:
1) transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt līdz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam derīguma termiņam, bet ne ilgāku par 12 mēnešiem;
2) transportlīdzeklis noņemts no uzskaites Latvijas Republikā un tam dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto termiņu (atļauju piedalīties ceļu satiksmē) vai 3, 6, 9 vai 12 mēnešiem;
3) transportlīdzeklis citā valstī atsavināts vai noņemts no uzskaites ar mērķi to izvest no attiecīgās valsts un reģistrēt Latvijas Republikā.
Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 30 dienām;
4) transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartes derīguma termiņu;
5) transportlīdzeklim izsniegta izmēģinājuma numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz izmēģinājuma numura kartes derīguma termiņu, bet ne ilgāku par 12 mēnešiem;
6) tirdzniecības uzņēmumam (komersantam), kam izsniegta tirdzniecības numura karte attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 12 mēnešiem.
(2) Robežapdrošināšanas līgumu slēdz uz laiku no 1 mēneša līdz 12 mēnešiem.
(3) Starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) slēdz uz laiku no 15 dienām līdz 12 mēnešiem.
(4) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā ar tā noslēgšanas brīdi, ja apdrošināšanas polisē nav noteikts citādi. Ja līgums stājas spēkā līdz pulksten 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma spēkā stāšanās diena ieskaitāma, bet, ja līgums noslēgts pulksten 12.00 vai vēlāk, - nav ieskaitāma.".
7. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:
"9.1 pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamie dokumenti
Apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz personas datiem, kas norādīti: fiziskai personai - personu apliecinošā dokumentā vai transportlīdzekļa vadītāja apliecībā, juridiskai personai - reģistrācijas apliecībā, un transportlīdzekļa reģistrācijas datiem, kas norādīti transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā, izņemot:
1) gadījumu, kad transportlīdzeklis atsavināts Latvijas Republikā, un šā likuma 9.panta pirmās daļas 3. punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti rēķinā-uzziņā, kuru izsniedzis transportlīdzekļu mazumtirdzniecībai reģistrēts komersants, un citos dokumentos, kas nepārprotami apliecina transportlīdzekļa īpašnieka īpašumtiesības. Šajā gadījumā apdrošināšanas polisē norāda dokumenta, uz kura pamata slēgts apdrošināšanas līgums, veidu, datumu un numuru (ja tāds ir);
2) šā likuma 9.panta pirmās daļas 4.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti tranzīta numura kartē;
3) šā likuma 9.panta pirmās daļas 5.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti izmēģinājuma numura kartē;
4) šā likuma 9.panta pirmās daļas 6.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti tirdzniecības numura kartē."
8. 10. pantā:
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts (ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks vai transportlīdzekļa identifikācijas numurs) vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte, apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu un apdrošināšanas polisē norādītais transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas ar transportlīdzekļa pārreģistrācijas vai tranzīta numura kartes, vai apliecinājuma par transportlīdzekļa norakstīšanu izsniegšanas brīdi.";
papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Šā likuma 10. panta sestās daļas nosacījumi neattiecas uz:
1) līzinga gadījumiem, ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā iepriekš norādītais transportlīdzekļa turētājs kļūst par transportlīdzekļa īpašnieku;
2) standartlīgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz datiem, kas minēti šā likuma 9.1 panta 1. punktā.".
9. Papildināt 12.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai līzinga ņēmējs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam.".
10. Izslēgt 13. pantu.
11. Izteikt 15. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:
"1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai -- līdz 5 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita;
2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai -- līdz 1 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita.".
12. 17. pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pilnvaro pārstāvjus, kas šīs valsts valodā kārto Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pastāvīgi dzīvojošo personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumiem, kas notikuši Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kas nav cietušās personas pastāvīgā dzīvesvieta un kuros zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis, kuram ir Latvijas Republikas numura zīme, un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pastāvīgi dzīvojoša fiziskā persona vai reģistrēta komercsabiedrība. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam apdrošinātāja pārstāvju nosaukumu un juridisko adresi.";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Apdrošinātājs pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma izsniedz viņam:
1) saskaņotā paziņojuma veidlapas, noslēdzot apdrošināšanas līgumu vai uzrādot ar šo apdrošinātāju noslēgtu apdrošināšanas līgumu,
2) transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vizuālo informāciju (uzlīmi), noslēdzot apdrošināšanas līgumu.".
13. Izteikt 21. panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Nesaņemtos ienākumus veido:
1)cietušajai personai, kura uzskatāma par darba ņēmēju ceļu satiksmes negadījuma brīdī - Darba likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā cietušās personas vidējā izpeļņa, no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtā slimības nauda un slimības pabalsti;
2)cietušajai personai, kura uzskatāma par pašnodarbināto ceļu satiksmes negadījuma brīdī - summa, kuru aprēķina kā starpību starp iepriekšējā (pirms ceļu satiksmes negadījuma) kalendārajā gadā ar nodokli apliekamiem darba ienākumiem un darba ienākumiem, kas saņemti tajā kalendāra gadā, kad personai ir bijusi pārejoša darbnespēja, un no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietuajai personai piešķirtie slimības pabalsti;".
14. 31. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību apdrošinājusi Eiropas Ekonomikas zonas valstī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai licencēta apdrošināšanas sabiedrība un ceļu satiksmes negadījums noticis Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kurā cietusi Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojoša persona, tad zaudējumu atlīdzina tās pilnvarots pārstāvis Latvijas Republikā vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Tomēr personai ir tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, kā arī tiesības iesniegt prasību Latvijas Republikas tiesā pret šo apdrošinātāju vai pret tā pilnvaroto pārstāvi.";
izteikt astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, velosipēdists vai cits ceļu satiksmes dalībnieks, kas neizmanto transportlīdzekli un kuru darbībā nav konstatēti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, un ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.";
papildināt ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(11) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nav tiesīgs atteikt apdrošināšanas atlīdzību vai to būtiski samazināt, ja cietusī persona (transportlīdzekļa pasažieris) ir veicinājusi zaudējuma rašanos.".
15. Izteikt 32. pantu šādā redakcijā:
"32. pants. Līzingā nodotu transportlīdzekļu nodarīti zaudējumi
Zaudējumu atlīdzību atbilstoši šim likumam izmaksā arī gadījumā, ja transportlīdzeklis, kas pieder vienam īpašniekam, ceļu satiksmes negadījumā nodarījis bojājumus šī paša īpašnieka citai personai līzingā nodotam objektam un ja līzinga objektam, kuram ir paredzēta īpašnieka reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, ir norādīts līzinga objekta īpašnieks un līzinga objekta turētājs.".
16. 35. pantā:
izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1) zaudējumus, kuri radušies lietojot transportlīdzekli, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies trešajai personai nepārvaramas varas dēļ, ar šīs personas nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ.";
izteikt 2. punkta otro teikumu šādā redakcijā:
"Ja ceļu satiksmes negadījumā vismaz vienai cietušajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tiek atlīdzināti šā likuma 25.pantā minētie zaudējumi visām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām.";
izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3) mantai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašniekam un tiesīgajam lietotājam, un personai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa vadītājam. Šajā punktā minētos zaudējumus atlīdzina šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos;";
izteikt 11. punktu šādā redakcijā:
"11) zaudējumus, kuri nodarīti trešās personas mantai, ko ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis kravu komercpārvadāšanai";
papildināt ar 12. punktu šādā redakcijā:
"12) zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju, kas nodarīti ceļu satiksmes negadījumā, par kuru bija jāpaziņo Valsts policijai (tie ir ceļu satiksmes negadījumi, kurā cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai, vai transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties), bet tas nav izdarīts, un līdz ar to apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav iespējams īstenot šā likuma 31.panta pirmās daļas prasības.".
17. Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:
"36. pants. Paziņošana par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos
"(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir šādi pienākumi:
1)veikt visus iespējamos pasākumus, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiksētu ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, kā arī novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus,
2)saglabāt un uzrādīt bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā ir fiksēti mantai nodarītie zaudējumi vai ir saņemts atteikums veikt bojātās mantas apskati,
3)sniegt informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam pēc to pieprasījuma.
(2) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajam transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam:
1)ja transportldzekļa īpašnieks ir persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību - iesniedzot apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu (pievienojot aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas),
2)ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura nepretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedzot apdrošinātājam, ar kuru noslēgts civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tāda nav, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas, vai rakstveidā informējot par ceļu satiksmes negadījumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļus fiksējusi Valsts policija.
(3) Ja transportlīdzekļa vadītājs nav paziņojis par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, tad pienākums paziņot atbilstoši šī panta otrajai daļai ir transportlīdzekļa īpašniekam vai līzinga ņēmējam - transportlīdzekļa līzinga gadījumā.
(4) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par mantai nodarītajiem zaudējumiem (izņemot transportlīdzeklim nodarītos zaudējumus) vai personai nodarītajiem zaudējumiem, iesniedz pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.
(5) Ja apdrošinātājs, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, nav zināms vai ja tāda nav, tad šajā pantā minētajām personām ir pienākums vērsties pie Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai jebkura apdrošinātāja, kas, sazinoties ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, noskaidro, kam jāpaziņo par apdrošināšanas gadījumu vai jāiesniedz pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, un par to informē attiecīgo personu.
(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam paziņots par apdrošināšanas gadījumu saskaņā ar šī panta otrās daļas 2. punktu):
1) veic zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa apskati;
2) ir tiesīgs neveikt zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa apskati, par to rakstveidā informējot personu, kura paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu.
(7) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja trešā persona ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījusi kādu no šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem."
18. Izteikt 37. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1)Zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) norīkots eksperts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā (skaitot no dienas, kad persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam) veic personas, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, bojātās mantas apskati.".
19. 38. pantā:
izteikt otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:
"1)dokumentus un citā veidā fiksētu informāciju (ja tāda ir), kas apliecina faktus par apdrošināšanas gadījumu, zaudējumus un to apmēru;
2)tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu vai to amatpersonu sagatavotos dokumentus un pieņemtos lēmumus saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu, kurā zaudējumi nodarīti trešajai personai (ja tādi ir);";
izslēgt otrās daļas 3. punktu.
20. 41. pantā:
izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"1)transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:";
izteikt pirmās daļas 1. punkta d) apakšpunktu šādā redakcijā:
"d)nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma;";
izteikt pirmās daļas 2. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:
"2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai līzinga ņēmēju - transportlīdzekļa līzinga gadījumā";
izteikt pirmās daļas 2. punkta b) apakšpunktu šādā redakcijā:
"b) transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma, un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,";
izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
"3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja tā vietā apdrošinātājs atlīdzinājis ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus;";
izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
"4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku";
izteikt otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:
"1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai līzinga ņēmēju - transportlīdzekļa līzinga gadījumā, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;
2) transportlīdzekļa vadītāju, ja transportlīdzeklis iegūts ar prettiesiskām darbībām;".
21. Izteikt 44. panta otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:
"6) nodrošina šā likuma 50. un 50.1 pantā minētās informācijas sniegšanu;".
22. Aizstāt 47.pantā vārdu "četri" ar vārdu "divi".
23. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:
"50.pants. Informācijas sniegšana ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām
(1)Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:
1)ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa, ja tam ir Latvijas Republikas numura zīme, īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi;
2)ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa, ja tam ir Latvijas Republikas numura zīme, īpašnieka apdrošināšanas polises, kas spēkā ceļu satiksmes negadījuma brīdī, numuru;
3)apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījis transportlīdzeklis, kuram ir Eiropas Ekonomikas zonas valsts numura zīme, vai transportlīdzeklis, kuram ir trešās valsts numura zīme un ārvalsts apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise.
(2) Lai realizētu savas likumiskās rakstveidā pamatotās tiesības, trešā persona, ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa, ja tam ir Latvijas Republikas numura zīme, īpašnieku vai tiesīgo lietotāju -- fiziskai personai - vārdu un uzvārdu un adresi, juridiskai personai - nosaukumu un adresi.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā persona ir tiesīga pieprasīt desmit gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas."
24. Papildināt likumu ar 50.1pantu šādā redakcijā:
"50.1pants. Informācijas sniegšana transportlīdzekļa īpašniekam
Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 15 dienu laikā pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai līzinga ņēmēja - transportlīdzekļa līzinga gadījumā pieprasījuma par savu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi, kurā norādīta transportlīdzekļa numura zīme un transportlīdzekļa īpašnieka dati (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods, juridiskajai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs) sniedz šādu informāciju:
1) noslēgtie apdrošināšanas līgumi (par laika periodu - ne mazāk kā pēdējie pieci gadi) - apdrošināšanas polises sērija un numurs, apdrošināšanas līguma veids, apdrošināšanas līguma izdošanas datums, spēkā stāšanās datums un laiks, darbības beigu datums, apdrošinātājs, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums,
2) saskaņā ar 1.punktā norādītajiem līgumiem iesniegto pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu skaits, norādot ceļu satiksmes negadījuma datumu un to, ir vai nav veikta apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar šiem pieteikumiem.".
25. 51.pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz:
1) izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību un izdevumus, kas radušies, veicot no Garantijas fonda izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību atgūšanu regresa kārtībā;
2) šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu;
3) izdevumus, kas radušies, nodrošinot Garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu.";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību šādos gadījumos:
1) ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu vai
2) ja starp apdrošinātājiem rodas strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu, kad zaudējumus trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, un trīs mēnešu laikā no pieteikuma par apdrošināšanas gadījumu iesniegšanas brīža nav iespējams noteikt katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi.";
papildināt sesto daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:
"6) ieņēmumi no Garantijas fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.".
26. Papildināt likumu ar 51.1pantu šādā redakcijā:
"51.1pants. Garantijas fonda līdzekļu glabāšana un ieguldīšana
"(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs Garantijas fonda līdzekļus glabā Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (turpmāk kopā - dalībvalsts) reģistrētā kredītiestādē.
(2) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumus un to pārvaldi, noslēdzot līgumu ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju par Garantijas fonda līdzekļu pārvaldi, drīkst veikt:
1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā;
2) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā;
3) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus).
(3) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumi veicami atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina šajā likumā noteikto ar Garantijas fonda līdzekļiem veicamo maksājumu saistību izpildi un ieguldījumu likviditāti.
(4) Garantijas fonda līdzekļus drīkst ieguldīt:
1) Dalībvalsts valsts un pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;
2) termiņnoguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī un kurai ir tiesības sniegt finanšu pakalpojumus dalībvalstī;
3) ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk - ieguldījumu fonds), ja ieguldījumu fonds ir reģistrēts dalībvalstī, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī un tā ieguldītāji ir tiesīgi bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības;
4) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, ir investīciju kategorijā;
5) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk - oficiālais saraksts), kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu reģistrētas fondu biržas - Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) - oficiālajā sarakstā, vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;
6) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu reģistrētu fondu biržu - Starptautisko fondu biržu pilntiesīgas biedres (locekles) fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;
7) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, bet attiecīgo vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri dalībvalsts oficiālajā sarakstā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu reģistrētu fondu biržu - Starptautisko fondu biržu pilntiesīgas biedres (locekles) fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajos sarakstos tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās uz šiem vērtspapīriem;
8) nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts dalībvalstīs, ja tam ir vērtējums, kas apliecina, ka ieguldījums atbilst nekustamā īpašuma vērtībai.
(5) Garantijas fonda līdzekļi ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus uz Garantijas fonda līdzekļu ieguldījuma veikšanas brīdi:
1) ieguldījumi vienas valsts vai pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;
2) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no viena emitenta emitēto parāda vērtspapīru kopējā apjoma;
3) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;
4) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējās prasības pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, izņemot prasības pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju;
5) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;
6) ieguldījumi vienā nedalītā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;
7) ieguldījumi vienā koncernā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;
8) Garantijas fonda līdzekļus nedrīkst izmantot aizņēmumam un aizliegts piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās.".
27. Papildināt 53.panta trešo daļu ar vārdiem "bez samaksas" pirms vār
