Citas ziņas

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

,24.04.2007

Jaunākais izdevums

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

papildināt 11. punktu ar d) apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) ja transportlīdzeklis ir bez numura zīmes vai ja tam ir numura zīme, kas neatbilst šim transportlīdzeklim, un tas ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, tās valsts teritorija, kurā ceļu satiksmes negadījums noticis.".

4. Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Standartlīgums

(1) Standartlīgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu vai atsavinātu transportlīdzekli;

2) citā valstī atsavinātu vai no uzskaites noņemtu transportlīdzekli ar mērķi to izvest no attiecīgās valsts un reģistrēt Latvijas Republikā;

3) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izsniegtajām tranzīta numura zīmēm un paredzēts izvešanai no Latvijas Republikas;

4) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtajām izmēģinājuma numura zīmēm un paredzēts transportlīdzekļa izmēģinājuma braucieniem;

(2) Lai noslēgtu standartlīgumu jauniem un Latvijas Republikā un citās valstīs agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem, tie vispirms ir jāreģistrē Latvijas Republikā.

(3) Standartlīgums, balstoties uz apdrošināšanas prēmiju, kas noteikta apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī, ir spēkā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kas pievienojušās 2002.gada 30.maija daudzpusējam nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un citu asociēto valstu nacionālajiem apdrošināšanas birojiem."

5. Izteikt 6. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu.".

6. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

"9. pants. Apdrošināšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās

(1) Standartlīgumu slēdz uz 3, 6, 9 vai 12 mēnešiem, izņemot gadījumu, kad:

1) transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt līdz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam derīguma termiņam, bet ne ilgāku par 12 mēnešiem;

2) transportlīdzeklis noņemts no uzskaites Latvijas Republikā un tam dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto termiņu (atļauju piedalīties ceļu satiksmē) vai 3, 6, 9 vai 12 mēnešiem;

3) transportlīdzeklis citā valstī atsavināts vai noņemts no uzskaites ar mērķi to izvest no attiecīgās valsts un reģistrēt Latvijas Republikā.

Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 30 dienām;

4) transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartes derīguma termiņu;

5) transportlīdzeklim izsniegta izmēģinājuma numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz izmēģinājuma numura kartes derīguma termiņu, bet ne ilgāku par 12 mēnešiem;

6) tirdzniecības uzņēmumam (komersantam), kam izsniegta tirdzniecības numura karte attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 12 mēnešiem.

(2) Robežapdrošināšanas līgumu slēdz uz laiku no 1 mēneša līdz 12 mēnešiem.

(3) Starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) slēdz uz laiku no 15 dienām līdz 12 mēnešiem.

(4) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā ar tā noslēgšanas brīdi, ja apdrošināšanas polisē nav noteikts citādi. Ja līgums stājas spēkā līdz pulksten 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma spēkā stāšanās diena ieskaitāma, bet, ja līgums noslēgts pulksten 12.00 vai vēlāk, - nav ieskaitāma.".

7. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

"9.1 pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

Apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz personas datiem, kas norādīti: fiziskai personai - personu apliecinošā dokumentā vai transportlīdzekļa vadītāja apliecībā, juridiskai personai - reģistrācijas apliecībā, un transportlīdzekļa reģistrācijas datiem, kas norādīti transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā, izņemot:

1) gadījumu, kad transportlīdzeklis atsavināts Latvijas Republikā, un šā likuma 9.panta pirmās daļas 3. punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti rēķinā-uzziņā, kuru izsniedzis transportlīdzekļu mazumtirdzniecībai reģistrēts komersants, un citos dokumentos, kas nepārprotami apliecina transportlīdzekļa īpašnieka īpašumtiesības. Šajā gadījumā apdrošināšanas polisē norāda dokumenta, uz kura pamata slēgts apdrošināšanas līgums, veidu, datumu un numuru (ja tāds ir);

2) šā likuma 9.panta pirmās daļas 4.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti tranzīta numura kartē;

3) šā likuma 9.panta pirmās daļas 5.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti izmēģinājuma numura kartē;

4) šā likuma 9.panta pirmās daļas 6.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti tirdzniecības numura kartē."

8. 10. pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts (ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks vai transportlīdzekļa identifikācijas numurs) vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte, apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu un apdrošināšanas polisē norādītais transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas ar transportlīdzekļa pārreģistrācijas vai tranzīta numura kartes, vai apliecinājuma par transportlīdzekļa norakstīšanu izsniegšanas brīdi.";

papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā likuma 10. panta sestās daļas nosacījumi neattiecas uz:

1) līzinga gadījumiem, ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā iepriekš norādītais transportlīdzekļa turētājs kļūst par transportlīdzekļa īpašnieku;

2) standartlīgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz datiem, kas minēti šā likuma 9.1 panta 1. punktā.".

9. Papildināt 12.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai līzinga ņēmējs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam.".

10. Izslēgt 13. pantu.

11. Izteikt 15. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai -- līdz 5 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai -- līdz 1 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita.".

12. 17. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pilnvaro pārstāvjus, kas šīs valsts valodā kārto Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pastāvīgi dzīvojošo personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumiem, kas notikuši Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kas nav cietušās personas pastāvīgā dzīvesvieta un kuros zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis, kuram ir Latvijas Republikas numura zīme, un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pastāvīgi dzīvojoša fiziskā persona vai reģistrēta komercsabiedrība. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam apdrošinātāja pārstāvju nosaukumu un juridisko adresi.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Apdrošinātājs pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma izsniedz viņam:

1) saskaņotā paziņojuma veidlapas, noslēdzot apdrošināšanas līgumu vai uzrādot ar šo apdrošinātāju noslēgtu apdrošināšanas līgumu,

2) transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vizuālo informāciju (uzlīmi), noslēdzot apdrošināšanas līgumu.".

13. Izteikt 21. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nesaņemtos ienākumus veido:

1)cietušajai personai, kura uzskatāma par darba ņēmēju ceļu satiksmes negadījuma brīdī - Darba likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā cietušās personas vidējā izpeļņa, no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtā slimības nauda un slimības pabalsti;

2)cietušajai personai, kura uzskatāma par pašnodarbināto ceļu satiksmes negadījuma brīdī - summa, kuru aprēķina kā starpību starp iepriekšējā (pirms ceļu satiksmes negadījuma) kalendārajā gadā ar nodokli apliekamiem darba ienākumiem un darba ienākumiem, kas saņemti tajā kalendāra gadā, kad personai ir bijusi pārejoša darbnespēja, un no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietuajai personai piešķirtie slimības pabalsti;".

14. 31. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību apdrošinājusi Eiropas Ekonomikas zonas valstī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai licencēta apdrošināšanas sabiedrība un ceļu satiksmes negadījums noticis Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kurā cietusi Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojoša persona, tad zaudējumu atlīdzina tās pilnvarots pārstāvis Latvijas Republikā vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Tomēr personai ir tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, kā arī tiesības iesniegt prasību Latvijas Republikas tiesā pret šo apdrošinātāju vai pret tā pilnvaroto pārstāvi.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, velosipēdists vai cits ceļu satiksmes dalībnieks, kas neizmanto transportlīdzekli un kuru darbībā nav konstatēti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, un ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.";

papildināt ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nav tiesīgs atteikt apdrošināšanas atlīdzību vai to būtiski samazināt, ja cietusī persona (transportlīdzekļa pasažieris) ir veicinājusi zaudējuma rašanos.".

15. Izteikt 32. pantu šādā redakcijā:

"32. pants. Līzingā nodotu transportlīdzekļu nodarīti zaudējumi

Zaudējumu atlīdzību atbilstoši šim likumam izmaksā arī gadījumā, ja transportlīdzeklis, kas pieder vienam īpašniekam, ceļu satiksmes negadījumā nodarījis bojājumus šī paša īpašnieka citai personai līzingā nodotam objektam un ja līzinga objektam, kuram ir paredzēta īpašnieka reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, ir norādīts līzinga objekta īpašnieks un līzinga objekta turētājs.".

16. 35. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) zaudējumus, kuri radušies lietojot transportlīdzekli, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies trešajai personai nepārvaramas varas dēļ, ar šīs personas nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ.";

izteikt 2. punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja ceļu satiksmes negadījumā vismaz vienai cietušajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tiek atlīdzināti šā likuma 25.pantā minētie zaudējumi visām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām.";

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) mantai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašniekam un tiesīgajam lietotājam, un personai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa vadītājam. Šajā punktā minētos zaudējumus atlīdzina šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos;";

izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11) zaudējumus, kuri nodarīti trešās personas mantai, ko ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis kravu komercpārvadāšanai";

papildināt ar 12. punktu šādā redakcijā:

"12) zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju, kas nodarīti ceļu satiksmes negadījumā, par kuru bija jāpaziņo Valsts policijai (tie ir ceļu satiksmes negadījumi, kurā cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai, vai transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties), bet tas nav izdarīts, un līdz ar to apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav iespējams īstenot šā likuma 31.panta pirmās daļas prasības.".

17. Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:

"36. pants. Paziņošana par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos

"(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir šādi pienākumi:

1)veikt visus iespējamos pasākumus, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiksētu ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, kā arī novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus,

2)saglabāt un uzrādīt bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā ir fiksēti mantai nodarītie zaudējumi vai ir saņemts atteikums veikt bojātās mantas apskati,

3)sniegt informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam pēc to pieprasījuma.

(2) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajam transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam:

1)ja transportldzekļa īpašnieks ir persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību - iesniedzot apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu (pievienojot aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas),

2)ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura nepretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedzot apdrošinātājam, ar kuru noslēgts civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tāda nav, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas, vai rakstveidā informējot par ceļu satiksmes negadījumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļus fiksējusi Valsts policija.

(3) Ja transportlīdzekļa vadītājs nav paziņojis par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, tad pienākums paziņot atbilstoši šī panta otrajai daļai ir transportlīdzekļa īpašniekam vai līzinga ņēmējam - transportlīdzekļa līzinga gadījumā.

(4) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par mantai nodarītajiem zaudējumiem (izņemot transportlīdzeklim nodarītos zaudējumus) vai personai nodarītajiem zaudējumiem, iesniedz pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

(5) Ja apdrošinātājs, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, nav zināms vai ja tāda nav, tad šajā pantā minētajām personām ir pienākums vērsties pie Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai jebkura apdrošinātāja, kas, sazinoties ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, noskaidro, kam jāpaziņo par apdrošināšanas gadījumu vai jāiesniedz pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, un par to informē attiecīgo personu.

(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam paziņots par apdrošināšanas gadījumu saskaņā ar šī panta otrās daļas 2. punktu):

1) veic zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa apskati;

2) ir tiesīgs neveikt zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa apskati, par to rakstveidā informējot personu, kura paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu.

(7) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja trešā persona ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījusi kādu no šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem."

18. Izteikt 37. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1)Zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) norīkots eksperts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā (skaitot no dienas, kad persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam) veic personas, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, bojātās mantas apskati.".

19. 38. pantā:

izteikt otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1)dokumentus un citā veidā fiksētu informāciju (ja tāda ir), kas apliecina faktus par apdrošināšanas gadījumu, zaudējumus un to apmēru;

2)tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu vai to amatpersonu sagatavotos dokumentus un pieņemtos lēmumus saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu, kurā zaudējumi nodarīti trešajai personai (ja tādi ir);";

izslēgt otrās daļas 3. punktu.

20. 41. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1)transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:";

izteikt pirmās daļas 1. punkta d) apakšpunktu šādā redakcijā:

"d)nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma;";

izteikt pirmās daļas 2. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai līzinga ņēmēju - transportlīdzekļa līzinga gadījumā";

izteikt pirmās daļas 2. punkta b) apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma, un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,";

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja tā vietā apdrošinātājs atlīdzinājis ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus;";

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku";

izteikt otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai līzinga ņēmēju - transportlīdzekļa līzinga gadījumā, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

2) transportlīdzekļa vadītāju, ja transportlīdzeklis iegūts ar prettiesiskām darbībām;".

21. Izteikt 44. panta otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

"6) nodrošina šā likuma 50. un 50.1 pantā minētās informācijas sniegšanu;".

22. Aizstāt 47.pantā vārdu "četri" ar vārdu "divi".

23. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Informācijas sniegšana ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām

(1)Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:

1)ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa, ja tam ir Latvijas Republikas numura zīme, īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi;

2)ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa, ja tam ir Latvijas Republikas numura zīme, īpašnieka apdrošināšanas polises, kas spēkā ceļu satiksmes negadījuma brīdī, numuru;

3)apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījis transportlīdzeklis, kuram ir Eiropas Ekonomikas zonas valsts numura zīme, vai transportlīdzeklis, kuram ir trešās valsts numura zīme un ārvalsts apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise.

(2) Lai realizētu savas likumiskās rakstveidā pamatotās tiesības, trešā persona, ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa, ja tam ir Latvijas Republikas numura zīme, īpašnieku vai tiesīgo lietotāju -- fiziskai personai - vārdu un uzvārdu un adresi, juridiskai personai - nosaukumu un adresi.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā persona ir tiesīga pieprasīt desmit gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas."

24. Papildināt likumu ar 50.1pantu šādā redakcijā:

"50.1pants. Informācijas sniegšana transportlīdzekļa īpašniekam

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 15 dienu laikā pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai līzinga ņēmēja - transportlīdzekļa līzinga gadījumā pieprasījuma par savu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi, kurā norādīta transportlīdzekļa numura zīme un transportlīdzekļa īpašnieka dati (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods, juridiskajai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs) sniedz šādu informāciju:

1) noslēgtie apdrošināšanas līgumi (par laika periodu - ne mazāk kā pēdējie pieci gadi) - apdrošināšanas polises sērija un numurs, apdrošināšanas līguma veids, apdrošināšanas līguma izdošanas datums, spēkā stāšanās datums un laiks, darbības beigu datums, apdrošinātājs, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums,

2) saskaņā ar 1.punktā norādītajiem līgumiem iesniegto pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu skaits, norādot ceļu satiksmes negadījuma datumu un to, ir vai nav veikta apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar šiem pieteikumiem.".

25. 51.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz:

1) izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību un izdevumus, kas radušies, veicot no Garantijas fonda izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību atgūšanu regresa kārtībā;

2) šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu;

3) izdevumus, kas radušies, nodrošinot Garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību šādos gadījumos:

1) ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu vai

2) ja starp apdrošinātājiem rodas strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu, kad zaudējumus trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, un trīs mēnešu laikā no pieteikuma par apdrošināšanas gadījumu iesniegšanas brīža nav iespējams noteikt katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi.";

papildināt sesto daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) ieņēmumi no Garantijas fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.".

26. Papildināt likumu ar 51.1pantu šādā redakcijā:

"51.1pants. Garantijas fonda līdzekļu glabāšana un ieguldīšana

"(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs Garantijas fonda līdzekļus glabā Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (turpmāk kopā - dalībvalsts) reģistrētā kredītiestādē.

(2) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumus un to pārvaldi, noslēdzot līgumu ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju par Garantijas fonda līdzekļu pārvaldi, drīkst veikt:

1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā;

3) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus).

(3) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumi veicami atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina šajā likumā noteikto ar Garantijas fonda līdzekļiem veicamo maksājumu saistību izpildi un ieguldījumu likviditāti.

(4) Garantijas fonda līdzekļus drīkst ieguldīt:

1) Dalībvalsts valsts un pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;

2) termiņnoguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī un kurai ir tiesības sniegt finanšu pakalpojumus dalībvalstī;

3) ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk - ieguldījumu fonds), ja ieguldījumu fonds ir reģistrēts dalībvalstī, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī un tā ieguldītāji ir tiesīgi bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības;

4) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, ir investīciju kategorijā;

5) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk - oficiālais saraksts), kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu reģistrētas fondu biržas - Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) - oficiālajā sarakstā, vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

6) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu reģistrētu fondu biržu - Starptautisko fondu biržu pilntiesīgas biedres (locekles) fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

7) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, bet attiecīgo vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri dalībvalsts oficiālajā sarakstā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu reģistrētu fondu biržu - Starptautisko fondu biržu pilntiesīgas biedres (locekles) fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajos sarakstos tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās uz šiem vērtspapīriem;

8) nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts dalībvalstīs, ja tam ir vērtējums, kas apliecina, ka ieguldījums atbilst nekustamā īpašuma vērtībai.

(5) Garantijas fonda līdzekļi ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus uz Garantijas fonda līdzekļu ieguldījuma veikšanas brīdi:

1) ieguldījumi vienas valsts vai pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

2) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no viena emitenta emitēto parāda vērtspapīru kopējā apjoma;

3) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;

4) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējās prasības pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, izņemot prasības pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju;

5) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

6) ieguldījumi vienā nedalītā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

7) ieguldījumi vienā koncernā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

8) Garantijas fonda līdzekļus nedrīkst izmantot aizņēmumam un aizliegts piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās.".

27. Papildināt 53.panta trešo daļu ar vārdiem "bez samaksas" pirms vār

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Novērsīs nevienlīdzīgu konkurenci OCTA jomā

,01.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu nevienlīdzīgu konkurenci, 1.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Ar grozījumiem paredzēts apdrošinātājam atlīdzināt starpību starp apdrošinātāja veikto vienreizējās iemaksas apmēru, kas bija spēkā līdz 2006.gada 21.jūnijam, un šobrīd spēkā esošo apmēru.

Pērn MK pieņēma grozījumus noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kas samazināja vienreizējas iemaksas apmēru apdrošināšanas garantiju fondā no 200 000 latu uz 5000 latiem. Izmaiņas paredz, ka ikvienam apdrošinātājam, kurš vēlas iegūt tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, garantijas fondā jāveic vienreizējā iemaksa 5000 latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno novērst nevienlīdzīgu konkurenci OCTA jomā

,02.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu nevienlīdzīgu konkurenci, ceturtdien, 1.martā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību. Ar grozījumiem paredzēts apdrošinātājam atlīdzināt starpību starp apdrošinātāja veikto vienreizējās iemaksas apmēru, kas bija spēkā līdz 2006.gada 21.jūnijam, un šobrīd spēkā esošo apmēru.

Pērn MK pieņēma grozījumus noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kas samazināja vienreizējas iemaksas apmēru apdrošināšanas garantiju fondā no 200 000 latu uz 5000 latiem. Izmaiņas paredz, ka ikvienam apdrošinātājam, kurš vēlas iegūt tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, garantijas fondā jāveic vienreizējā iemaksa 5000 latu apmērā.

Līdz šo grozījumu pieņemšanai 200 000 latu lielu vienreizējo iemaksu garantijas fondā bija veikusi viena apdrošināšanas akciju sabiedrība. Latvijas apdrošinātāju asociācija, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs un Konkurences padome vērsās pie Finanšu ministrijas un norādīja, ka šie grozījumi rada diskriminējošus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus pret atsevišķiem sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējiem Latvijā. Uzklausot ierosinājumus, Finanšu ministrija sagatavoja atbilstošus grozījumus MK noteikumos, lai novērstu radušos situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki ir noskaņoti pret obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) iegādi gadījumos, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Treibergs sacīja, ka valdībā atbalstītie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz obligātu OCTA iegādi arī, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, nav atbalstāmi. Tas negatīvi ietekmēs jebkuru lauku saimniecību, palielinot izmaksas un negatīvi atsaucoties uz lauksaimniecības produkcijas pašizmaksu, viņš uzsver.

«Mēs noteikti esam pret obligāto OCTA iegādi, ja transportlīdzeklis neizmanto ceļus,» sacīja Treibergs.

OCTA būs jāiegādājas arī gadījumā, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Prasību par OCTA visiem transportlīdzekļiem atliek līdz nākamā gada 1.novembrim

LETA,05.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 5.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz uz deviņiem mēnešiem atlikt obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu visiem transportlīdzekļiem, kas ir reģistrēti, tostarp arī tiem, kas satiksmē piedalās sezonāli, stāšanos spēkā.

Likuma grozījumi stāsies spēkā vienā dienā ar jau Valsts prezidenta izsludinātajiem OCTA likuma grozījumiem - 10.decembrī. Šie grozījumi paredzēs, ka jau izsludinātie OCTA likuma grozījumi stāsies spēkā 2025.gada 1.novembrī.

Ministru kabinetam līdz 30.aprīlim būs jāsniedz izvērtējums par Eiropas Savienības direktīvas tvērumu, vai tā ir pārņemta atbilstoši un tā neparedz kādas atkāpes, savukārt iesaistītās ministrijas un institūcijas sagatavos risinājumu, lai OCTA polise nav jāpērk transportlīdzekļiem, kuri neatrodas kustībā vai tiek izmantoti sezonāli.

Grozījumus likuma steidzamai labošanai bija iesniegusi gan "Stabilitātei" frakcija, gan kopīgi "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" deputāti, taču tie tika noraidīti, izvēloties alternatīvo likumprojektu, par kuru nobalsoja 86 deputāti, bet desmit "Stabilitātei" politiķi balsoja pret.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apsargiem būs jāapdrošinās

,27.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni Ministu Kabineta noteikumu projekts paredz, ka būs jāapdrošina apsardzes darbības civiltiesiskā atbildība, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Ministru Kabinets otrdien, 27.martā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā, kas nosaka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu apsardzes darbībā.

Noteikumi paredz, ka apsardzes darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits par apdrošināšanas periodu būs ne mazāks par 10 procentiem no apsardzes komersanta gada apgrozījuma, bet ne mazāks kā 100 000 latu gadā.

Šāds apsardzes darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits noteikts, izvērtējot praksi, kas pastāv jau pašreiz starp apsardzes komersantiem un apdrošinātājiem, noslēdzot brīvprātīgās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumus, kā arī ievērojot mazo un vidējo apsardzes uzņēmumu intereses. Turklāt ņemtas vērā apdrošinātā īpašuma cenas, lai trešās personas, kuru īpašumu apsargā apsardzes komersants, varētu saņemt apdrošināšanas atlīdzību projektā minētajos gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošinātājiem atdos pārmaksāto naudu

,17.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu nevienlīdzīgu konkurenci, otrdien, 17.aprīlī valdība pieņēma Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību. Ar grozījumiem paredzēts apdrošinātājam atlīdzināt starpību starp apdrošinātāja veikto vienreizējās iemaksas apmēru, kas bija spēkā līdz 2006.gada 21.jūnijam, un šobrīd spēkā esošo apmēru, Db.lv informēja Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Melnace.

Pērn MK pieņēma grozījumus noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kas samazināja vienreizējas iemaksas apmēru apdrošināšanas garantiju fondā no 200 000 latu uz 5000 latiem. Izmaiņas paredz, ka ikvienam apdrošinātājam, kurš vēlas iegūt tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, garantijas fondā jāveic vienreizējā iemaksa 5000 latu apmērā.

Līdz šo grozījumu pieņemšanai 200 000 latu lielu vienreizējo iemaksu garantijas fondā bija veikusi viena apdrošināšanas akciju sabiedrība. Latvijas apdrošinātāju asociācija, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs un Konkurences padome vērsās pie Finanšu ministrijas un norādīja, ka šie grozījumi rada diskriminējošus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus pret atsevišķiem sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējiem Latvijā. Uzklausot ierosinājumus, Finanšu ministrija sagatavoja atbilstošus grozījumus MK noteikumos, lai novērstu radušos situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno grozījumus noteikumos par OCTA garantiju fondu

,14.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14.februārī Finanšu ministrijā notika Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja konsultatīvās padomes sēde, kurā tika nolemts veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.195 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība", lai nodrošinātu visiem sistēmas dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka apdrošinātājam, kurš veicis vienreizējo iemaksu fondā atbilstoši noteikumu 9.punkta redakcijai, kas bija spēkā līdz 2006.gada 21.jūnijam (iemaksas apmērs Ls 200 000), Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no fonda līdzekļiem atmaksā fondā veiktās iemaksas daļu, kas ir starpība starp apdrošinātāja veikto iemaksas apmēru un pašlaik noteikto iemaksas apmēru (iemaksas apmērs Ls 5000).

Padome izskatīja arī Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes pārskatu par situāciju valstī OCTA jomā. Biroja dati liecina, ka 2006.gadā apdrošinātāju, OCTA sistēmas dalībnieku kopējie zaudējumi no šī apdrošināšanas veida bijuši 4,27 miljoni latu. (Detalizētāku informāciju par šo jautājumu ceturtdien sniegs Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno grozījumus noteikumos par OCTA fondu

,14.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14.februārī Finanšu ministrijā notika Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja konsultatīvās padomes sēde, kurā tika nolemts veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.195 Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība, lai nodrošinātu visiem sistēmas dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka apdrošinātājam, kurš veicis vienreizējo iemaksu fondā atbilstoši noteikumu 9.punkta redakcijai, kas bija spēkā līdz 2006.gada 21.jūnijam (iemaksas apmērs Ls 200 000), Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no fonda līdzekļiem atmaksā fondā veiktās iemaksas daļu, kas ir starpība starp apdrošinātāja veikto iemaksas apmēru un pašlaik noteikto iemaksas apmēru (iemaksas apmērs Ls 5000).

Padome izskatīja arī Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes pārskatu par situāciju valstī OCTA jomā. Biroja dati liecina, ka 2006.gadā apdrošinātāju, OCTA sistēmas dalībnieku kopējie zaudējumi no šī apdrošināšanas veida bijuši 4,27 miljoni latu. (Detalizētāku informāciju par šo jautājumu ceturtdien sniegs Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OCTA turpmāk būs obligāta visiem transportlīdzekļiem, ja nav pārtraukta to reģistrācija

LETA,27.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas polise turpmāk būs obligāti jāiegādājas visiem transportlīdzekļiem, ja vien nav pārtraukta to reģistrācija uz laiku, informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

To paredz Saeimas šā gada 14.novembrī pieņemtie un Valsts prezidenta izsludinātie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā.

LTAB skaidro, ka līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja, ka transportlīdzeklim, ja tas netika izmantots ceļu satiksmē, un vienlaikus nebija pārtraukta tā reģistrācija, OCTA polises iegāde nebija obligāta.

Saeimas pieņemtie grozījumi likumā paredz, ka turpmāk OCTA polise būs jāiegādājas visiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no tā vai transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē, ja vien uz laiku nav pārtraukta tā reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Republikas 9.Saeimas 2007.gada 6.septembra sēdes darba apskats

,06.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Informācija par izmaiņām tiesību aktos, kas stāsies spēkā no 1.janvāra

,27.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs: Civiltiesiskās apdrošināšanas limiti būvniecībā ir pārāk mazi

LETA,23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civiltiesiskās atbildības limiti būvniecības nozarē ir pārāk mazi, norāda apdrošināšanas sabiedrības Ergo valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

Par šo jautājumu tiek spriests Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas esam izdarījuši secinājumus par civiltiesiskās apdrošināšanas limitiem - limiti ir nepiedodami mazi. Strādājam, lai parādītu, ka limits ir nepietiekams, ja notiek kāds nopietns negadījums. Protams, mazie būvuzņēmumi brīdina, ka nevar to atļauties. Bet būsim reāli - mazs būvuzņēmums nevar ņemt lielus objektus. Tas ir jāsaprot. Arī negadījumam nelielā objektā var būt smagas sekas. Ja nokrīt vējlukturis un uzkrīt kādam uz galvas, remonta izmaksas ir mazas, bet, ja zem vējluktura stāvējušajam negadījuma rezultātā ir iestājusies invaliditāte, vai to segs 50 000 eiro vērta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise?» sacīja Ķirse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Lietuvā ierosina noteikt 10% aizsardzības nodevu daļai apdrošināšanas līgumu

LETA/BNS,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Finanšu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz daļai apdrošināšanas līgumu noteikt tā dēvēto aizsardzības nodevu 10% apmērā, ar kuru no nākamā gada jūlija plānots papildināt Valsts aizsardzības fondu.

Jaunā nodeva ir paredzēta Drošības iemaksu likumprojektā, ko ministrija ir iesniegusi saskaņošanai valsts iestādēs un uzņēmumos.

Pēc tam, kad būs saņemti secinājumi, likumprojekts tiks apspriests valdībā un, ja tas tiks apstiprināts, to virzīs uz parlamentu galīgā lēmuma pieņemšanai.

Drošības iemaksu ierosināts iekasēt no prēmijām par nedzīvības apdrošināšanas līgumiem, izņemot transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas, ko maksā iedzīvotāji. Jaunais nodoklis skars mājokļa apdrošināšanu, automašīnu apdrošināšanu un papildu veselības apdrošināšanu, ko iedzīvotājiem nodrošina darba devēji.

Tas attiektos uz apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, grozīti vai atjaunoti pēc 2025.gada 1.jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BTA Insurance Company parakstīto prēmiju apjomu audzē par 12,2%

Žanete Hāka,07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE pērn parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 160 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,3 miljoniem eiro jeb 12,2% vairāk nekā 2012. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Proporcionāli parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumam, pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2013. gadā izmaksāja 77,8 miljonus eiro, kas ir par deviņiem miljoniem eiro jeb 13% vairāk nekā 2012. gadā. BTA grupas peļņa 2013. gadā sasniegusi 7,1 miljonu eiro.

BTA Insurance Company SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus norāda, ka kompānija ievērojami uzlabojusi savu tehnisko rezultātu. Ja 2012. gadā apdrošinātāju peļņu lielā mērā veidoja veiksmīgā atdeve no finanšu ieguldījumiem jeb tā saucamais netehniskais rezultāts, tad 2013. gadā situācija finanšu ieguldījumu jomā nav bijusi tik ienesīga. BTA peļņu 2013. gadā noteica tieši tehniskais rezultāts jeb iegūtā peļņa no tiešās apdrošināšanas darbības. 2013. gadā BTA ir divarpus reizes palielinājuši peļņu no tiešās apdrošināšanas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Dronu īpašnieku atbildības apdrošināšanas piedāvājums varētu kļūt plašāks

Žanete Hāka,20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie noteikumi par kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi, Latvijā ievieš dronu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālos limitus, kas noteiktos gadījumos attieksies uz bezpilota lidaparātiem ar pacelšanās masu jau no 250 gramiem, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Līdz šim dronu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana jau bija obligāta prasība, taču nebija noteikti minimālie limiti, un apdrošināšana bija obligāta tikai droniem ar pacelšanās masu no 1,5 kg. Jaunajos noteikumos, kas Ministru kabinetā tika pieņemti 13. augustā, apdrošināšanas normas ir precizētas un paredz, ka īpašniekam obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nepieciešama arī tādam dronam, kura masa ir no 250 gramiem līdz 1,5 kg, ja ar to ir paredzēts veikt paaugstināta riska lidojumus, kuru kritēriji atrunāti noteikumos. Tādos gadījumos minimālais atbildības limits ir 150 000 eiro vienam apdrošināšanas gadījumam un apdrošināšanas periodam kopā. Ja ar bezpilota gaisa kuģi nav paredzēts veikt paaugstināta riska lidojumus, tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, kas paredz, ka apdrošināšana nepieciešama tad, ja pacelšanās masa ir 1,5 kg un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) saņēmis un izskatījis 114 sūdzības par apdrošināšanas sabiedrību jau pieņemtajiem lēmumiem, kas ir 0,24 % no kopējā apdrošināšanas gadījumu skaita. No saņemtajām sūdzībām 54 gadījumos jeb 47% LTAB sniedzis atzinumu, ka apdrošināšanas sabiedrības lēmums ir bijis nepamatots, Db.lv informēja LTAB sabiedrisko attiecību konsultante Inese Ozoliņa.

Kopš 1999.gada LTAB (agrāk Satiksmes birojs) kopā saņēmis 1643 sūdzības (tajā skaitā par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem). No kopējā apdrošināšanas gadījuma skaita šo gadu laikā saņemtās sūdzības par apdrošināšanas sabiedrību jau pieņemtajiem lēmumiem veido 0,42% (pērn tikai 0,24%).

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Saņemto sūdzību īpatsvars par apdrošinātāju jau pieņemtajiem lēmumiem norāda uz OCTA sistēmas kvalitāti. Jāatzīst, ka Latvijā šis īpatsvars ir ļoti mazs attiecībā pret kopējo apdrošināšanas gadījumu skaitu. Turklāt sūdzību, kas atzītas par pamatotām, īpatsvars ir bijis 0,1%-0,2% robežās no visiem apdrošināšanas gadījumiem. Tas norāda uz Latvijas apdrošinātāju profesionalitāti, pieņemot lēmumus par zaudējumu atlīdzināšanu ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem. Protams, jāņem vērā, ka vispirms neapmierinātās personas par apdrošinātāja lēmumu vēršas pie paša apdrošinātāja un tikai tad, ja neizdodas savstarpēji vienoties, iesniedz sūdzību mums."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

OCTA LATVIJĀ - 10 GADUS

,26.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības fondā iemaksāti gandrīz 2,5 miljoni latu

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) pastāvēšanas desmit gadu laikā Latvijā no kopējiem ieņēmumiem par OCTA polisēm gandrīz 2,5 miljoni latu ieskaitīti Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā, kura darbības mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, kā arī samazināt negadījumu un bojā gājušo skaitu uz Latvijas ceļiem. Lielākā daļa šo līdzekļu tiek izlietoti sociālo kampaņu veidošanai, lai veicinātu autovadītāju sociālo atbildību un uzlabotu braukšanas kultūru.

Ik gadu apdrošinātāji ieskaita speciālā Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā (CSNNPF) daļu no ieņēmumiem par OCTA polisēm. Sākotnēji fondā tika ieskaitīti 0,6% apdrošinātāju ieņēmumu. Kopš 2004.gada, kad tika pieņemti jauni grozījumi OCTA likumā, apdrošinātāju ikgadējie ieskaitījumi fondā sastāda 2% no kopējiem OCTA ieņēmumiem. Desmit gadu laikā kopējā summa, kas pārskaitīta CSNNPF sasniegusi 2,5 miljonus latu, par ko liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošināšanas brokeri aicina mazināt OCTA izmaksas

,23.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA) šī gada 23.februārī nosūtīja vēstuli Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojam (LTAB) aicinot nopietni apsvērt iespēju samazināt OCTA izmaksas, atsakoties no OCTA standartveidlapām un uzlīmēm, Db.lv informēja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijs valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

Šī gada 16.februārī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā notika starpinstitūciju sanāksme, kurā tika apspriests jautājums par sauszemes transportlīdzekļu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (turpmāk OCTA) līgumu slēgšanu elektroniskā formā (tā sauktā e-polise) un, kurā bez ministra sekretariāta darbiniekiem piedalījās apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja, Valsts policijas, CSDD, Latvijas robežsardzes un citu institūciju pārstāvji. Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (turpmāk LABA) šajā sanāksmē ierosināja atteikties no OCTA polišu standartveidlapām, uzlīmēm un atļaut šīs polises drukāt uz vienkāršas lapas. Sanāksmes dalībnieki neizteica principiālus iebildumus pret šādu priekšlikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

FM: No uzskaites CSDD noņemtajiem transportlīdzekļiem OCTA apdrošināšana arī turpmāk nav obligāta

Db.lv,02.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā paredz, ka transportlīdzekļiem, kas noņemti no reģistrācijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA) arī turpmāk nav nepieciešama, informē Finanšu ministrija.

Esošā kārtība samazina apdrošināšanas izmaksas īpašniekiem, kuri neizmanto transportlīdzekļus.

Šīs izmaiņas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, tika izmantota direktīvā dotā atkāpe, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespējams uz noteiktu laiku pārtraukt transporta līdzekļa reģistrāciju. Tas nozīmē, ka arī turpmāk varēs iegādāties OCTA tikai tad, kad faktiski tiek lietots transporta līdzeklis, ievērojot transporta līdzekļu reģistrācijas noteikumos noteikto.

Papildus CSDD jau identificējusi nepieciešamos grozījumus Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos, kas ļaus īpašniekiem pārtraukt transportlīdzekļa reģistrāciju, nenododot numura zīmes, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Šāda iespēja arī ietaupīs laiku un resursus, jo katru gadu fiziski tiek nodotas un saņemtas vairāk nekā 4000 numura zīmes. Lai padarītu procesu ērtāku tehnikas īpašniekiem, līdzīgi noteikumi plānoti arī lauksaimniecības tehnikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

BTA grupas peļņa 2015. gada pirmajos trīs mēnešos – 728 900 eiro

Dienas Bizness,29.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) šī gada pirmajā ceturksnī parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 56,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4 miljoniem eiro jeb 4,5 % vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī.

Ņemot vērā cenu un izmaksu pieaugumu dažādu saistīto servisa pakalpojumu jomā, šī gada pirmajā ceturksnī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieaudzis straujāk, nekā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA izmaksāja 23,7 miljonus eiro, kas ir par 2,1 miljonu eiro jeb 9,8 % vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. BTA grupas peļņa 2015. gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 728,9 tūkstošus eiro.

Lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums summas izteiksmē 2015. gada pirmajā ceturksnī sasniegts īpašuma apdrošināšanā un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Šī gada pirmajā ceturksnī īpašuma apdrošināšanā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 18,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5 miljoniem eiro jeb 8,6 % vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī, savukārt vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā BTA kopumā parakstīja prēmijas 2,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 771,8 tūkstošiem eiro jeb 45,7 % vairāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

OCTA būs jāiegādājas arī gadījumā, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē

Žanete Hāka,03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 3. oktobrī Ministru Kabinets (MK) atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, informē FM.

Attiecīgi turpmāk OCTA attiecībā uz transportlīdzekļiem veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likumā ietvertajai ceļu satiksmes negadījuma definīcijai negadījums var būt noticis jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, ja tajā iesaistīts transportlīdzeklis.

Tāpat likums papildināts ar normu, lai juridiskās noteiktības nolūkā precizētu, ka OCTA likuma 19.panta trešajā daļā ietvertie apmēri ir attiecināmi vienīgi uz bezstrīdus kārtībā izskatāmajiem gadījumiem. Ja šādā kārtībā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nesniedz pilnīgu apmierinājumu ceļu satiksmes negadījumā cietušajai trešajai personai, uzskatot, ka aprēķinātā apdrošināšanas atlīdzība naudas izteiksmē ir lielāka nekā saskaņā ar OCTA likuma 19. panta trešajā daļā noteikto kārtību, tad trešajai personai ir tiesības, iesniedzot pamatojumu, vērsties pie apdrošinātāja vai LTAB (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) ar lūgumu pārskatīt pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, nepieciešamības gadījumā vēršoties tiesā ar prasības pieteikumu pret apdrošinātāju vai LTAB (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija par apdrošinātāju darbības operatīvajiem rezultātiem 2014. gadā liecina, ka apdrošināšanas sektorā saglabājās stabila izaugsme un kopējais parakstīto bruto prēmiju apmērs pārsniedza pirmskrīzes līmeni, lai gan trešdaļa prēmiju 2014. gadā ir parakstītas citās Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) dalībvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Francijā, Spānijā, Vācijā un Itālijā.

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2014. gadā sasniedza 517,4 miljonus eiro, tas ir par 9,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas pieauga par 21% un sasniedza 146 milj. eiro jeb gandrīz trešdaļu (28,2%) no kopējām parakstītajām prēmijām. Savukārt izmaksāto bruto atlīdzību apmērs pieauga par 8% un bija 283 miljoni eiro.

2014. gadā gandrīz trešdaļu no pieauguma parakstītajās prēmijās nodrošināja īpašuma un dzīvības apdrošināšanas veidu straujā izaugsme. Kopumā parakstīto prēmiju pieaugums bija gandrīz visos lielākajos apdrošināšanas veidos, izņemot par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (-5,4%), bet tas būtiski neietēmēja apdrošināšanas tirgū parakstīto prēmiju portfeļa struktūru. Lielākais parakstīto bruto prēmiju īpatsvars bija par sauszemes transporta apdrošināšanu, par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kā arī par dzīvības un veselības apdrošināšanu (attiecīgi 16,3%, 16,3%, 15,9% un 12,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LABA: Nedzīvības apdrošināšanas prēmiju pieaugums 84%

,30.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši apkopotajiem datiem par 2007.gadu, apdrošināšanas brokeru nozarē Latvijā pagājušajā gadā noticis lēcienveidīgs nedzīvības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums vairāk kā par 84 %, salīdzinot ar 2006.gadu, informē Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA).

Kopumā apdrošināšanas brokeri nedzīvības apdrošināšanā 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 77 miljonu latu apmērā. Dzīvības apdrošināšanā, kur bija noteikta cita apdrošināšanas prēmiju uzskaites kārtība kā nedzīvības apdrošināšanā, apdrošināšanas brokeri 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 9 miljonu latu apmērā, bet pārapdrošināšanā vēl 4,6 miljonu latu apmērā. Tādējādi kopējais uzskaitītais apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2007.gadā sasniedz 91 miljonu latu.

Nedzīvības apdrošināšanā nozīmīgs apdrošināšanas prēmiju pieaugums ir vērojams visos apdrošināšanas veidos. Lielā mērā apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu pagājušajā gadā ir ietekmējusi apdrošinātāju īstenotā apdrošināšanas prēmiju palielināšana. Taču visvairāk nozares kopējo rādītāju izaugsmi sekmēja apdrošināšanas brokeru sabiedrību skaita pieaugums, kas 2007.gadā bija visai nozīmīgs – gada laikā darbību uzsāka vairāk kā 20 jaunas apdrošināšanas brokeru sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nosaka maksātnespējas procesa administratoru apdrošināšanas kārtību

,18.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien, 18.decembrī, apstiprinājis kārtību par maksātnespējas procesa administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un minimālo apdrošinājuma summu. Noteikumi izstrādāti saskaņā ar jauno Maksātnespējas likumu, kurš stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, informēja Tieslietu ministrija.

Noteikumi paredz kārtību, kādā ir apdrošināma administratora civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem, kas var tikt nodarīti valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoram vai citai personai viņa profesionālās darbības rezultātā, kā arī minimālo atbildības limitu. Tiks noteikta apdrošinājuma summa, apdrošināšanas līguma slēgšanas nosacījumi un termiņi.

Administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšana paredzēta juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā. Juridiskās personas maksātnespējas procesā administrators pilda parādnieka pārvaldes institūcijas funkcijas un pastāv iespēja, ka viņš savas profesionālās darbības rezultātā var nodarīt materiālus zaudējumus. Fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators veic šīs personas darbības uzraudzību atbilstoši tās maksātnespējas procesa mērķim, mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānam un likuma prasībām ar tiesībām piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu un mainīt to, ja pastāv likumā noteiktie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru