Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Es esmu kaut kur dzirdējis prognozes, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu būt slānekļa gāzes ieguves lielvalsts.»

To a/s Latvenergo un Pasaules enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas rīkotajā konferencē sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars, piebilstot, kas lai to zina, kas īstenībā notiks un šīs prognozes var būt arī patiesas.

Jautāts par slānekļa gāzes apjomiem Latvijā, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis norādīja, ka nav šaubu par to, ka slānekļa gāze Latvijā ir, jautājums tikai, cik tās ir daudz. «Viens slānekļa gāzes urbums maksā 3 miljonus dolāru un var kalpot maksimāli 10 gadus. ASV vēstniecības līmenī ir paudusi gatavību mums sniegt finansiālu atbalstu slānekļa gāzes izpētē. To vajag izmantot,» sacīja A. Dāvis. DB jau rakstīja, ka ģeologi uz slānekļa gāzes potenciālu Latvijā raugās skeptiski, jo tas Latvijā esot ļoti plānā slānī, turklāt dziļi.

«Slānekļa gāze būtu iespēja veicināt mūsu enerģētisko neatkarību, tāpēc pašlaik svarīgākais būtu atrast starptautisku finansējumu izpētes veikšanai.»

To pēc viesošanās ASV saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis. Ministrs vizītes laikā apmeklēja slānekļa gāzes raktuves Pensilvānijas štatā un kopā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski piedalījās Atlantijas padomes diskusijā par slānekļa gāzes ieguves iespējām Latvijā.

«Teorētiski mums varētu būt tāds potenciāls,» pauž R. Vējonis. Taču ir būtiski noskaidrot, kāda ir varbūtība slānekļa gāzi iegūt un izmantot, cik tas varētu būt ekonomiski izdevīgi un vienlaikus arī, kā tas ietekmēs apkārtējo vidi.

Līdz šim Latvijā ģeoloģiskā izpēte neesot bijusi vērsta uz to, lai varētu viennozīmīgi novērtēt slānekļa gāzes potenciālu un tās ieguves iespējas, norāda R. Vējonis. DB jau rakstīja, ka ģeologi uz slānekļa gāzi Latvijā raugās skeptiski. «Kā akadēmiskajā darbā un pētniecībā iesaistīts mācībspēks es noteikti teikšu: dodiet tik mums naudu, mēs pētīsim. Taču īstenībā tā aina ir samērā skaidra, Latvijā ir izdarīts gana daudz pētniecisko urbumu, lai pateiktu, ka slānekļa gāze mums ir, bet tā ir ļoti dziļi, 600 - 800 metru, un tās tur ir maz. Mēs runājam par gramiem, nu, varbūt litriem,» DB sacīja Latvijas Universitātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs Valdis Segliņš. Jāpiebilst, ka urbumu izdarīšana ir samērā dārga un viens var maksāt pat 3 miljonus dolāru. Turklāt slānekļa gāze pasaulē samērā daudz kritizēta kā videi nedraudzīga. Piemēram, tās iegūšanas paņēmieni var ar ķīmiskām vielām piesārņot gruntsūdeņus.

Ekonomikas ministrijas rīcībā nav precīzas informācijas par slānekļa gāzi Latvijā, tomēr par šo tēmu ir veikti pētījumi, tāpēc teorētiski šī energoresursa pieejamību var pieļaut.

Tādu viedokli Db.lv saņēma no Ekonomikas ministrijas pēc publicēta raksta, kurā ekonomikas ministrs Artis Kampars atsaucas uz kaut kur redzētiem pētījumiem, kas apgalvo, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu kļūt par slānekļa gāzes lielvalsti. Ministrs savā runā esot atsaucies uz Financial Times pētījumu, DB norādīja Arta Kampara padomniece komunikāciju jautājumos Elīna Bīviņa, piebilstot, ka ministra sacītais par slānekļa gāzi interpretējams tikai kontekstā ar ļoti mainīgo situāciju enerģētikā.

Oficialais Ekonomikas ministrijas viedoklis par slānekļa gāzi esot šāds: «Ekonomikas ministrijas rīcībā nav precīzas informācijas par slānekļa gāzes iegulu apjomiem Latvijas zemes dzīlēs, jo par šo jautājumu nav veikta padziļināta izpēte. Zināms, ka iepriekš veiktie ģeoloģiskie novērtējumi par zemes dzīļu iežu struktūru Latvijas teritorijā pieļauj teorētisku iespēju, ka tajās varētu atrasties slānekļa gāzes iegulas. Tomēr detalizētākas informācijas iegūšanai par šo pētījumu lūdzam vērsties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā, kuras rīcībā vajadzētu būt šī pētījuma datiem. Ekonomikas ministrija atzīst slānekļa gāzes nozīmi enerģētikā un atbalstīs iesaistīto institūciju iniciatīvas veikt detalizētāku Latvijas zemes dzīļu izpēti.»

Neskatoties uz to, ka jau pirms vairākiem vietējie zinātnieki, un nesen arī viņu kolēģi ASV, jau secinājuši, ka Latvijā slānekļa gāze nav iegūstama, mūsu politiķi atsakās ticēt ekspertiem un Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 grasās iekļaut ticību slānekļa gāzes spējām ar amerikāņu tehnoloģijām atbrīvot Eiropu no Krievijas dabasgāzes atkarības, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tikmēr kaimiņos, kur slānekļa gāzes ir nesalīdzināmi vairāk nekā Latvijā, pirmais ieguves lauks šopavasar jau slēgts.

Latvijas Universitātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs, profesors Valdis Segliņš laikrakstam norāda, ka «Polijā tas bija milzīgs investīciju projekts un pie pirmajiem mēģinājumiem – totāls fiasko.» Tur iegūtās gāzes degošā daļa – metāns – bijusi ļoti neliela. Līdz ar to parastās dabasgāzes cenai jābūt reizes četras lielākai nekā pašlaik, lai sarežģītā slānekļa gāzes sūknēšana atmaksātos, turklāt Latvijas gadījumā pat šāda ekonomika neko nedotu.

Ja īstenosies enerģijas kompāniju un Dienvidāfrikā valdošās partijas – Āfrikas Nacionālā kongresa (African National Congress) – plāns, drīzumā Lielajā Karū ieplakā rosīsies zinātnieki un ģeologi, lai pētītu iespējas iegūt slānekļa gāzi. Šiem plāniem gan ir izveidojusies spēcīga opozīcija, vēsta Reuters.

Saskaņā ar ziņu aģentūras pausto, gadsimtiem ilgi Lielais Karū bijis interesants māksliniekiem, medniekiem un izturīgākajiem lauksaimniekiem.

Slānekļa gāzes ieguves procesā tiek izrakti līdz četriem kilometriem dziļi urbumi. Slānekļa gāzes izspiešanai nepieciešams milzīgs ūdens daudzums un liels spiediens. Patlaban Lielajā Karū ir nepietiekams ūdens daudzums un jebkādas izmaiņas varētu kaitēt «trauslajai videi», norādījuši dabas aizstāvji. Slānekļa gāzes ieguves pētījumu opozicionāri norādījuši, ka pētījumiem jānotiek «drošā veidā». Opozicionāru vidū ir arī Dienvidāfrikas bagātākais cilvēks, miljardieris Johans Rūperts (Johann Rupert).

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Austrālijas rīcībā varētu būt slānekļa eļļas krājumi vairāk nekā 20 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas būtu pietiekami, lai valsts kļūtu par pašpietiekamu degvielas ražotāju.

Ar šādām aplēsēm, balstoties uz pētījumu rezultātiem Austrālijas dienvidos, klajā nākusi Brisbenas enerģijas kompānija Linc Energy.

Saskaņā ar kompānijas aprēķiniem kopumā atradnēs varētu būt, sākot no 3,5 līdz 233 miljardiem barelu slānekļa eļļas. Šāds apjoms varētu Austrāliju pārvērst no «melnā zelta» importētājas par eksportētāju, raksta vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Austrālijas dabas resursu attīstības ministrs Toms Koutsanons (Tom Koutsantonis) pat izteicies, ka slānekļa eļļa un degslānekļa gāze no šī brīža kļūs par vienu no galvenajiem aspektiem, lai nodrošinātu valsts enerģētisko neatkarību. Ministrs gan atzina, ka patlaban vēl neesot veikti vajadzīgie aprēķini, lai kļūtu skaidrs, vai eļļas iegūšana Austrālijas dienvidos atklātajās atradnēs varētu būt ekonomiski izdevīga.

Slānekļa revolūcija pie augstākām cenām atkal gatava iedegties, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiāli viens no jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) mērķiem, turpinot naftu iegūt paaugstinātos apjomos, kam sekas savukārt ir zemākas melnā zelta cenas, ir nodarīt sāpes ASV slānekļa industrijai. Pastāv daudz spekulāciju, ka kartelis tikai slēpjas aiz šī sava mērķa, kur patiesībā neviena organizācijas valsts nav gatava samazināt savus naftas ieguves apjomus un tādējādi zaudēt tās melnā zelta noieta tirgu un ieņēmumus.

Mazāk runājot par OPEC taktiku, fakts ir tāds, ka tieši uz netradicionālās naftas ieguves rēķina pēdējo gadu laikā ASV ārkārtīgi strauji kāpinājusi savus energoresursu ieguves apjomus. Pieejamie dati liecina, ka šobrīd vidēji dienā ASV vien tiek iegūts jau aptuveni par 3,3 miljoniem barelu vairāk naftas, nekā tas bija nesenajā 2011. gadā. Pamatā par visu šo pieaugumu laikā, kad pasaules ekonomika nīkuļo un pieprasījums pēc melnā zelta aug lēni, atbildīgi bijuši tieši ASV slānekļa naftas ieguvēji. Rezultātā ASV arī pārspējusi Krieviju un kļuvusi par lielāko naftas un gāzes ieguvējvalsti pasaulē (ja rēķina abu resursu ieguvi kopā).

ASV slānekļa gāzes ieguves veiksmes stāsts ir iedvesmojis daudzas valstis, tostarp Eiropas Savienību un Latviju. Izstrādājot pietiekami efektīvas tehnoloģijas, ASV ar savu slānekļa gāzi kļuvusi ne tikai neatkarīga no gāzes importa, bet arī pamatīgi sašūpojusi pasaules gāzes tirgus cenas, kur līdz tam vadošo lomu spēlēja Krievija jeb konkrētāk Gazprom.

Auto apdrošināšana atkal kļūst dārgāka

OCTA un KASKO cenas šogad pakāpeniski pieaugs.

Lauksaimniecība

Zemniekiem netīk arī jaunais piedāvājums

Tā vietā, lai zemniekiem prasītu maksāt 4,7 santīmus par litru dīzeļdegvielas, varētu tikt samazināta beznodokļa degvielas norma.

Izglītība

Āzijas panākumu faktors­ - smags darbs

No Āzijas uzņēmējiem var mācīties darba tikumu un ciešās ģimenes saites.

Pārtika

Pure Food ar zapti uz Dubaiju

Ievārījuma ražotājs Pure Food strādā pie Tuvo Austrumu valstu iekarošanas.

Pēdējās nedēļas laikā Latvijas enerģētikas nākotnes apspriešana kļuvusi par karstu tematu. Tuvu finišam ir Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Latvijas Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam, ko jau septembra sākumā plānots skatīt Ministru kabinetā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Taču paralēli šai stratēģijai ir izstrādāta cita - Latvijas Zaļās enerģijas stratēģija 2050, ko radījuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Abas stratēģijas pašlaik gan plašākai publikai netiek rādītas, toties to veidotāji tās sākuši jau aizstāvēt gan formālās, gan neformālās tikšanās reizēs.

«Ekonomikas ministrijā diemžēl nav neviena speciālista, kam būtu enerģētiķa izglītība, tāpēc nav profesionāļu, kas šāda līmeņa plānošanas dokumentu varētu izstrādāt,» tā RTU profesore Dagnija Blumberga. Kamēr EM savu stratēģiju vēl tuvākās nedēļas gatavojas apspriest ar enerģētikas ekspertiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, D. Blumbergas vadībā izstrādātā stratēģija jau iesniegta Latvijas valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Tautsaimniecības komisijai. «Pietiek guldīt līdzekļus tādos projektos, kas veicina fosilo energoresursu izmantošanu un kļūst par slogu visai Latvijas tautsaimniecībai. Negribam pieļaut, ka priekšvēlēšanu troksnī tiek izdzīti cauri atkal kārtējie Ministru kabineta noteikumi par dārgiem, bet nevajadzīgiem gāzes projektiem, kāds ir, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes terminālis,» tā D. Blumberga.

Pašlaik pasaulē ekonomikas ziņu frontē galveno traci sacēlis aktuālais energoresursu cenu kritums. Tiek spriests par to, kur beidzot varētu izrādīties naftas cenu grīda – vēl šonedēļ Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena uz brīdi paslīdēja zem apaļās 50 ASV dolāri par barelu atzīmes, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Saistībā ar naftas cenām daudz runāts par to, ka ļoti nopietnas problēmas varētu sākties ASV slānekļa naftas ražotājiem. Jāatgādina, ka tieši ASV slānekļa energoresursu apguves revolūcija ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pasaulē šobrīd novērojama netipiski liela melnā zelta pārprodukcija. ASV strauji dodas energoneatkarības virzienā, bet tradicionālajiem melnā zelta ieguvējiem jādomā, kur likt savu naftu. Milzīgu lomu spēlējusi arī iepriekšējā globālā ekonomikas krīze un tai sekojošā visai anēmiskā pasaules ekonomiska atveseļošanās, kas nozīmē buksējošu pieprasījumu pēc melnā zelta.

Tāpat arī Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) ietekmīgākā valsts – Saūda Arābija – pateikusi, ka negrasās samazināt savus jēlnaftas ieguves apjomus. Tādējādi tā mēģina aizsargāt savas naftas noieta tirgus daļu uz straujā ASV melnā zelta ieguves pieauguma fona. Tiesa gan, šajā pašā laikā OPEC iepriekšējā sanāksmē Saūda Arābijā teica, ka kartelis līdz ar zemo naftas cenu laikmetu dos triecienu jau pieminētajai ASV slānekļa naftas ieguves industrijai, kurai naftu iegūt uz barelu izmaksā dārgāk. Jāpiebilst, ka rekordapjomos melno zeltu šobrīd iegūst arī Krievija.

Sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ atsevišķu politiķu prātos dzimusi ideja par Eiropas enerģētikas savienību, tomēr praksē šī ideja var izrādīties ļoti grūti realizējama.

Lai mazinātu Eiropas atkarību no Krievijas piegādātās gāzes, ar kuru konflikta eskalācijas gadījumā visādi var būt, Francijas un Polijas vadošie politiķi nākuši klajā ar aicinājumu veidot Eiropas enerģētikas savienību. Pirmais ar šo domu Financial Times padalījās Polijas premjers Donalds Tusks, sakot, ka jāveido vienota Eiropas institūcija, kas iepirktu gāzi visām 28 ES bloka dalībvalstīm. Ja vienai vai vairākām ES dalībvalstīm draudētu gāzes piegāžu pārtraukšana, citas tām palīdzētu, izmantojot «solidaritātes mehānismus». Ideja ir skaista un balstās uz ES banku savienības principu, kam būs vienota uzraudzība, kā arī vienots mehānisms un fonds nestabilo institūciju slēgšanai. Turklāt arī enerģētikā ES ietvaros sadarbība jau notiek – tiek kopīgi iepirkts urāns kodolspēkstacijām. Francijas prezidents Fransuā Olands jau paudis šim ierosinājumam savu atbalstu, arī Lielbritānijas enerģētikas ministrs Eds Deivijs nākamajā G7 samita laikā (Krievija, kā zināms, pēc pēdējiem notikumiem Ukrainā no pasaules lielvaru klubiņa ir izslēgta) gatavojas nākt klajā ar saviem priekšlikumiem Eiropas energoneatkarības veicināšanai. Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi drīzāk piesardzīgu atbalstu vienotajiem gāzes iepirkumiem, jo Vācijā šis bizness ir privātu uzņēmumu darbības lauciņš. Un ar to tad arī skaistas politiskās runas beidzas.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

ASV slānekļa gāzes pieplūdums Eiropā iegrieztu Gazprom, tomēr Krievijai – nosacīti

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports no ASV uz Eiropu, iespējams, liks kristies eiropiešu maksātajai gāzes cenai un ievērojami kaitēs Gazprom biznesam, liecina Financial Times (FT) atsauce uz Kolumbijas Universitātes Globālās enerģētikas politikas centra (GEPC) pētījumu.

Kārts diskusijām

Kā jau par LNG labumiem gan DB, gan daudzviet plašsaziņā komentējuši eksperti, šā resursa pieejamība vien dod spēcīgu trumpi klientam, šai situācijā – ES, sarunās ar cauruļvadu dabasgāzes piegādātāju par cenu. Ņujorkā bāzētās domnīcas aplēses liecina, ka Gazprom gan šā apstākļa, gan reālas piegāžu dažādošanas dēļ sacensībā ar ASV LNG eksportētājiem Eiropas tirgū varētu zaudēt līdz pat 18% ieņēmumu. Eiropiešiem tas paredzami nozīmētu ap 11% dabasgāzes cenas kritumu.

ASV slānekļa naftas revolūcija ir vien aizkavēta, nevis uzvarēta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējās nedēļas pasaules finanšu tirgū pagājušas melnā zelta cenu pieauguma zīmē – kopš marta vidū sasniegtajiem punktiem naftas tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtība preču biržās palielinājusies par 19% – līdz 63,6 AV dolāru atzīmei par barelu, kas ir augstākais līmenis šā gada laikā. Savukārt kopš janvāra beigās sasniegtajiem zemākajiem punktiem (zem 50 ASV dolāru bar barelu līmeņa) naftas cena pieaugusi jau vairāk nekā par 30%. Līdzīgas cenu izmaiņu tendences ir arī ASV vieglajai jēlnaftai (kas ir otrs etalons melnā zelta tirgū) – tās cena kopš pagājušā mēneša vidus ir palielinājusies par ceturto daļu – līdz 56,2 ASV dolāru atzīmei par barelu.

Vācijas alus darītāji aicinājuši kancleri Angelu Merkeli pārskatīt plānus par slānekļa gāzes ieguvi, brīdinot, ka tas var iedragāt valsts alus nozari.

Alus darītājus pārstāvošā asociācija Brauer-Bund nobažījusies, ka slānekļa gāzes ieguves metode, kuras laikā zemē ar augstu spiedienu tiek pumpēts ūdens un dažādas ķimikālijas, var piesārņot gruntsūdeņus un tādējādi negatīvi ietekmēt nozari, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Saskaņā ar likumdošanu jeb tā saukto «tīrības likumu (Reinheitsgebot)» Vācijas alus darītājiem dzēriens ir jāgatavo, izmantojot tikai iesalu, apiņus, raugu un ūdeni.

«Ūdenim ir jābūt tīram un vairāk nekā pusei Vācijas alus darītāju ir pašiem savas akas netālu no paredzēto slānekļa gāzes ieguvju vietām. Jūs nevarat būt pilnīgi droši, vai ūdens netiks piesārņots ar ķīmiju un tādēļ mēs aicinām valdību veikt plašākus pētījumus pirms slānekļa gāzes ieguves uzsākšanas šādā veidā,» teikts Vācijas alus darītāju paziņojumā valdībai. Alus darītāji norāda, ka patlaban likumā iekļautie priekšlikumi nav pietiekami, lai aizsargātu nozari.

Divi Ziemeļamerikas enerģētikas uzņēmumi pielikuši punktu savām slānekļa gāzes operācijām Polijā, ziņo BBC.

Talisman Energy no Kanādas un ASV naftas kompānija Marathon paziņojušas, ka tās vairs neinteresē, kā tika raksturots, potenciāli viens no lielākajiem slānekļa gāzes avotiem Eiropā.

Marathon lēmums esot balstīts uz neveiksmīgiem mēģinājumiem atrast ogļūdeņražus tādā apjomā, lai tas būtu komerciāli izdevīgi.

Jāuzsver - Polija cerēja, ka slānekļa gāzes atradnes varētu aizstāt importu no Krievijas. Šo divu kompāniju aiziešana ir liels trieciens valsts ambīcijām.

«Polijas slānekļa gāze pastāv tikai plašsaziņas līdzekļos, jo patiesībā nekas nenotiek,» teicis enerģētikas eksperts Grzegorzs Pitels (Grzegorz Pytel).

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Eiropas Komisija vilcinās ar ASV brīvās tirdzniecības līguma publiskošanu. Ja tas tiešām abām pusēm ir tik izdevīgs, kāpēc tāda slepenība?

Kad Eiropas Komisijas pārstāvjiem uzdod jautājumus par ilgi slīpēto un spodrināto transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, kam jānodrošina brīva preču plūsma starp ASV, Kanādu un ES, slavinājumi plūst kā no pārpilnības raga. Tas nodrošināšot izaugsmi un labklājību, mazināšot birokrātiju un izdevumus, kā arī radīšot jaunas darba vietas – vismaz 700 tūkstošus Eiropas Savienībā un kādu miljonu ASV. Vairāku ES valstu pilsoņi gan ir skeptiski par šī līguma solītajām piena un medus upēm un turpina regulāri rīkot protesta akcijas, prasot līgumu pārskatīt vai vismaz atklāt tā saturu. Viņiem pievienojas arī atsevišķi politiskie spēki ES dalībvalstīs, kas var radīt nopietnus šķēršļus šī līguma darbībai.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Skaidrs, ka atkarība no viena gāzes piegādātāja ilgtermiņā nevar būt izdevīga, taču ir svarīgi aiz vilinošiem zemas cenas solījumiem nepazaudēt objektīvu skatu uz realitāti.

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir atgriezusies no ASV un tagad publiskā telpā ar jaunu sparu virmo izteikumi par «lētāku Amerikas gāzi», «mājasdarbiem enerģētikas neatkarības nodrošināšanai» un pat par to, ka jāpasteidzas, jo «lētā Amerikas gāze visiem var nepietikt». Nu ko – amerikāņi uz mūsu valdības vadītāju acīmredzot ir iedarbojušies pārliecinoši. Par praktiskākām lietām izsakās ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš sapratis, ka bez atbilstošas infrastruktūras mēs nekādu gāzi nedz no ASV, nedz Āfrikas vai pat no Marsa nevaram dabūt. Vajagot sašķidrinātās gāzes termināli, Lietuvas – Polijas starpsavienojumu...

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Latvijā dabasgāzi jūlijā sadārdzina galvenokārt nodokļi, tomēr arī nākotnē sagaidāmi gāzes cenu kāpumi.

Šodien, sākot ar 1. jūliju, būtiskākais dabasgāzes cenu pieaugums Latvijā gaidāms mājsaimniecību klientiem, jo tiem tiek piemērots akcīzes nodoklis, kā arī tiek atcelta samazinātā PVN likme. Dabasgāzes kubikmetra cena plītiņu lietotājiem pieaugs no 48 santīmiem līdz 55 santīmiem, un no šī pieauguma viens santīms ir dabasgāzes cenu pieaugums, bet seši santīmi ir nodokļu pieaugums, informē a/s Latvijas Gāze. Savukārt apkures lietotājiem kubikmetra cena pieaugs no 29 santīmiem līdz 34 santīmiem, no kā viens santīms ir dabasgāzes cenu pieaugums, bet četri santīmi ir nodokļu izmaiņas. Rūpnieciskajiem klientiem, kas dabasgāzi izmanto siltuma un elektrības ražošanā, jūlijā tiek prognozēts 5% līdz 6% pieaugums, kas veidosies no akcīzes nodokļa. Akcīzes nodoklis 12 lati par 1000 kubikmetriem tiks piemērots dabasgāzei, ko izmanto mājsaimniecībās, plītīs, apkurē, siltuma un elektroenerģijas ražošanā.