Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija “Mintos” uzsākusi sadarbību ar Igaunijas jaunuzņēmumu “Planet42”, kas nupat noslēdzis kampaņu kapitāla piesaistei 30 miljonu ASV dolāru apmērā.

“Planet42” nodrošina transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumu jaunattīstības valstīs, lai mazinātu nevienlīdzību auto pieejamības jomā. “Planet42”, kas nesen uzsācis darbību arī Meksikā, pievienošanās “Mintos” ļaus nostiprināt tirgus pozīcijas Dienvidāfrikā, vienlaikus saglabājot investīciju iespējas arī privātajiem investoriem.

“Planet42” attīstības plāns paredz tuvāko gadu laikā – līdz 2025.gada beigām gan esošo, gan jaunu tirgu apguves procesā savu pakalpojumu nodrošināšanai iegādāties miljonu automašīnu Dienvidāfrikas Republikā un Meksikā.

“Planet42” darbības pamatprincips ir mobilitātes problēmu risināšana jaunattīstības valstīs, kur sabiedriskais transports nereti ir nedrošs un neuzticams pārvietošanās veids, savukārt personīgo transportlīdzekļu iegāde neelastīgu finansēšanas risinājumu dēļ nereti nav pieejama pat cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem. Šādā situācijā miljoniem cilvēku ir ierauti nevienlīdzības ciklā, jo ierobežota mobilitāte rada sociālu atstumtību, ierobežo piekļuvi darba un citām iespējām, veicina ekonomisku nestabilitāti un stagnāciju. Iespēja iegādāties personīgo transportlīdzekli bieži vien ir ātrākais veids, kā pārraut šo loku.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Starptautiskās Sabiedrisko attiecību asociācijas (International Public Relations Association, IPRA) nozares izcilības konkursā "IPRA Golden World Awards 2020" uzvaras laurus kategorijā "Sabiedrības iesaiste" plūkusi sabiedrisko attiecību aģentūra "Repute". Konkursā tika pieteikts aģentūras projekts "Kristīnes Misānes lieta".

Tā mērķis bija nepieļaut Latvijas pilsones izdošanu tiesāšanai trešajā pasaules valstī - Dienvidāfrikā.

Starptautiskajā konkursā piedalījās nozares pārstāvji no visas pasaules, un kopumā 37 dažādās kategorijās apbalvoti pasaules labākie sabiedrisko attiecību projekti un to īstenotāji. Šogad starptautiskajā konkursā apbalvojumu saņēmuši tikai divi sabiedrisko attiecību projekti no Baltijas valstīm. To starpā kā labāko projektu kategorijā "Sabiedrības iesaiste" (Community engagement) konkursa žūrija atzinusi kampaņu, ar kuras palīdzību šā gada sākumā izdevies panākt Latvijas pilsones Kristīnes Misānes izdošanu tiesāšanai Latvijā, nevis Dienvidāfrikā.

Iesaka Anete Bilzena, Porsche automašīnu tirdzniecības pārstāvniecības Latvijā vadītāja

Uz Dienvidāfriku devos kopā ar vīru un Latvijas Alpīnistu savienību, lai sasniegtu šīs valsts augstāko virsotni Mafadi. Vēl viens pamudinājums apmeklēt šo zemi bija vēlme savām acīm apskatīt vēsturisko Keiptaunu, Labās Cerības ragu un vienuviet sastapt Āfrikas lielo dzīvnieku piecinieku – ziloni, degunradzi, lauvu, leopardu un bifeli.

Ar šo kompāniju ceļā esam devušies jau iepriekš un zinājām, ka gaidāms vidējas intensitātes piedzīvojums. Ceļojām, nevis meklējot komfortu, bet dabu, tādēļ ar mugursomām plecos metām līkumu pilsētām, lai atpūtinātu prātu no ikdienas rūpēm.

Kad turp labāk braukt?

Uz Dienvidāfriku devāmies īsi pirms Ziemassvētkiem, tur pavadījām trīs nedēļas. Laikā, kad pie mums ir rudens un ziema, Dienvidāfrikā ir pavasaris un vasara, kas ir piemērotākais laiks ceļojumam uz šo zemi. Mūs sagaidīja sauss, saulains laiks un ziedoša, pilnbriedā esoša daba. Gaisa temperatūra bija + 30 grādi pie okeāna, sniegs un dzestrums, sasniedzot aptuveni 4000 m augsto Mafadi virsotni. Kāpjot kalnos, ar katru kilometru, ko cilvēks paceļas augšup, gaisa temperatūra zaudē vidēji septiņus grādus. Kalna galā mūs sagaidīja arī milzīga krusa.

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Divi Ziemeļamerikas enerģētikas uzņēmumi pielikuši punktu savām slānekļa gāzes operācijām Polijā, ziņo BBC.

Talisman Energy no Kanādas un ASV naftas kompānija Marathon paziņojušas, ka tās vairs neinteresē, kā tika raksturots, potenciāli viens no lielākajiem slānekļa gāzes avotiem Eiropā.

Marathon lēmums esot balstīts uz neveiksmīgiem mēģinājumiem atrast ogļūdeņražus tādā apjomā, lai tas būtu komerciāli izdevīgi.

Jāuzsver - Polija cerēja, ka slānekļa gāzes atradnes varētu aizstāt importu no Krievijas. Šo divu kompāniju aiziešana ir liels trieciens valsts ambīcijām.

«Polijas slānekļa gāze pastāv tikai plašsaziņas līdzekļos, jo patiesībā nekas nenotiek,» teicis enerģētikas eksperts Grzegorzs Pitels (Grzegorz Pytel).

Eiropas Komisija vilcinās ar ASV brīvās tirdzniecības līguma publiskošanu. Ja tas tiešām abām pusēm ir tik izdevīgs, kāpēc tāda slepenība?

Kad Eiropas Komisijas pārstāvjiem uzdod jautājumus par ilgi slīpēto un spodrināto transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, kam jānodrošina brīva preču plūsma starp ASV, Kanādu un ES, slavinājumi plūst kā no pārpilnības raga. Tas nodrošināšot izaugsmi un labklājību, mazināšot birokrātiju un izdevumus, kā arī radīšot jaunas darba vietas – vismaz 700 tūkstošus Eiropas Savienībā un kādu miljonu ASV. Vairāku ES valstu pilsoņi gan ir skeptiski par šī līguma solītajām piena un medus upēm un turpina regulāri rīkot protesta akcijas, prasot līgumu pārskatīt vai vismaz atklāt tā saturu. Viņiem pievienojas arī atsevišķi politiskie spēki ES dalībvalstīs, kas var radīt nopietnus šķēršļus šī līguma darbībai.

Enefit mātes uzņēmums Eesti Energia, kurš ir Baltijā lielākais elektroenerģijas ražotājs, apvieno enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vienā uzņēmumā - Enefit Taastuvenergia, teikts paziņojumā medijiem.

Šis uzņēmums pārvaldīs visas kompānijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs. Šis ir būtisks stratēģisks solis, lai nākamo piecu gadu laikā Eesti Energia divkārt palielinātu alternatīvo un tostarp arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjomu.

«Pašlaik no atjaunojamiem energoresursiem, sadzīves atkritumiem un slānekļa gāzes mēs kopumā gadā saražojam vairāk nekā 700 gigavatstundu elektroenerģijas. Mūsu mērķis ir šo apjomu līdz 2020. gadam palielināt vairāk nekā divas reizes. Tas būtu līdzvērtīgs ceturtajai daļa no visas Igaunijas elektroenerģijas patēriņa. Šī plāna īstenošanai mēs esam apvienojuši vienā uzņēmumā līdz šim sadrumstalotās atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības mūsu kompānijas iekšienē,» skaidro Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās, investoriem turpinot bažīties par jauno tirgu (emerging markets) problēmām, bet Volstrītā saruka divi no trim indeksiem, ko noteica tehnoloģiju firmu akciju cenu krišanās.

«Finanšu tirgos šodien valdīja drūma noskaņa, jo investoru pārliecību satricināja bailes par jauno tirgu krituma izplatīšanos tālāk,» sacīja FXTM pētnieciskais analītiķis Lukmans Otunuga.

Investorus padarīja nervozus galvenokārt problēmas tādos jaunajos tirgos kā Argentīna, Turcija un Dienvidāfrika, un viņu noskaņojumu pasliktināja iespējamā jaunu ASV muitas tarifu noteikšana Ķīnas precēm.

Argentīnas peso kurss pret ASV dolāru ceturtdien gan pieauga pēc tam, kad Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvis raksturoja sarunas par krīzes aizdevuma paketi šai valstij kā «ļoti aktīvas».

Indijas rūpijas vērtība sasniedza rekordzemu līmeni – 72 rūpijas par ASV dolāru.

Holdinga LTk Capital īpašnieks Tads Kaross plāno pārdot vienu no lielākajiem restorānu tīkliem Baltijas valstīs Čili Holdings. Par šiem plāniem viņš otrdien pastāstījis Lietuvas biznesa ziņu izdevumam Vz.lt.

Izdevums atgādina, ka Kaross jau pārdevis ne vienu vien tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu, tostarp maijā pārdota daļa internetveikala Pigu.lt akciju, bet pirms pāris gadiem Kruzas Nordic Cosmetics Distribution.

Jā, esmu pārdevis daudz, faktiski visu ārvalstu investoriem, un visu izdevies pārdot par labu cenu, intervijā atzinis LTk Capital īpašnieks, kas pats jau vairāk nekā divus gadus dzīvo Dienvidāfrikā. Esmu gandarīts, jo izveidot un pārdot biznesu - tas uzņēmējam ir tas pats, kas māksliniekam - pārdot mākslas darbu, tas ir visa ieguldītā darba novērtējums.

Nākamais pārdošanas projekts Lietuvā būs Čili bizness. Šajā jomā mums jau ir interesanta pieredze un informācija, jo klusībā gatavojamies jau diezgan sen. Pašu procesu plānojam uzsākt 2016.gada sākumā, viņš klāstījis. Arī Čili man nozīmē ne tikai darbu un ieņēmumus. Restorāni ir viens no maniem dzīves hobijiem, domāju, ka šajā jomā saprotu gandrīz visu. Daudzas no idejām, kuras esmu atradis, pētot plašo restorānu pasauli, ieviestas arī Čili tīklā.

Šogad turpināsies tendence pasaules valstu ekonomikām nedaudz samazināt uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes, bet netiešo nodokļu (piemēram, PVN) likmes saglabāsies lielā mērā nemainīgas, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) nodokļu apskats The Outlook for Global Tax Policy in 2016, kas salīdzina 38 pasaules ekonomiski nozīmīgu jurisdikciju izlases nodokļu politiku.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā manāma tendence nedaudz palielināt likmes, atsevišķām valstīm atgūstoties pēc finanšu krīzes.

Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) jomā šogad lielo ekonomiku vidū gaidāmas būtiskākās pārmaiņas, septiņām no apskatītajām 38 jurisdikcijām samazinot standarta UIN likmi. Piemēram, UIN likme šogad Norvēģijā samazināsies no 27% uz 25%, Izraēlā - no 26,5% uz 25%, Dānijā - no 23,5% uz 22%, bet Spānijā gaidāms straujākais likmes kritums – no 28% uz 25%. Tikai viena no pētijumā iekļautajām valstīm – Indija šogad plāno palielināt UIN likmi no 33,99% uz 34,608%.

«Redzam, ka attīstītās ekonomikas joprojām vienlaicīgi vēlas veidot uzņēmējdarbībai konkurētspējīgu nodokļu sistēmu un saglabāt nodokļu ienākumus – vērojama tendence nedaudz mazināt UIN likmes un kopējo slogu, vienlaicīgi paplašinot ar nodokļiem apliekamo ienākumu bāzi. Latvijas gadījumā gan jāņem verā, ka mūsu 15% UIN likme jau tā ir zemāka nekā vairumā attīstīto ekonomiku. Tāpat lielo ekonomiku vidū šogad nav vērojama jūtama tendence mazināt netiešos vai iedzīvotāju ienākumu nodokļus,» saka EY partnere Latvijā Ilona Butāne.

Aptuveni 80 tūkstoši zeltraču Dienvidāfrikā sākuši streiku, lai pieprasītu lielākas algas. Tikmēr, vēloties panākt izmaiņas atalgojumā un darba apstākļos, aptuveni 140 ogļrači Bosnijā un Hercegovinā iebarikādējušies 250 metrus zem zemes, vēsta pasaules mediji.

Raktuvēs strādājošo arodbiedrība National Union of Mineworkers, kas pārstāv aptuveni divas trešdaļas no visiem Dienvidāfrikā šajā nozarē strādājošajiem, prasa algu palielināšanu 10% apmērā, kas ir ievērojams kritums no sākotnējiem 60%, kas tika prasīti. Pagājušajā nedēļā nozarē strādājošajiem tika piedāvāts palielināt algas 6% apmērā, taču arodbiedrība nav bijusi ar mieru.

Dienvidamerikas prezidents Jākobs Zuma (Jacob Zuma) pauda, ka abām pusēm ir jābūt gatavām piekāpties, jo «situācija derīgo izrakteņu ieguves industrijā jau kādu laiku nav pārāk laba».

Jau ilgu laiku neapmierinātība valda arī Bosnijas un Hercegovinas ogļraču vidū, taču tagad protests rezultējies, strādniekiem ieslogot sevi raktuvēs. Djurdjevikas raktuvju ogļrači nav apmierināti ar atalgojumu un citiem darba apstākļiem, tomēr situāciju saasināja nesen iecelts vadītājs, kurš, pēc ogļraču domām, pārkāpj norunas ar valdību.

Binance organizētais Ukrainas izglītības iniciatīvas projekts sešu mēnešu laikā izaudzis par starptautisku blokķēdes tehnoloģiju un Web3 izglītības projektu, kam pievienojas arvien vairāk valstu un izglītības iestāžu visā pasaulē.

Web3 izglītības iniciatīvas programmu filantropijas grupa Binance Charity sadarbībā ar Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju uzsāka pērnā gada jūnijā, lai palīdzētu Austrumukrainas iedzīvotājiem, kuri kara dēļ ir zaudējuši darbu, pārkvalificēties un atgriezties darba tirgū Rietumukrainā. Izglītības iniciatīvas ietvaros pasaules vadošā kripto platforma Binance sešu mēnešu laikā ir saņēmusi jau vairāk nekā 82 200 pieteikumu Web3 izglītības apguvei.

Programma guva lielu atsaucību, un līdzās Ukrainai izglītības iniciatīvā iesaistījās arī citas valstis – Francija, Vācija, Austrālija, Senegāla, Nigērija, Kipra, Dienvidāfrika un Brazīlija. 2022. gadā dažādiem programmas projektiem kopumā tika saziedoti vairāk nekā 2,2 miljoni ASV dolāru, nodrošinot šo valstu studentiem iespēju bez maksas apgūt dažādus ar Web3 saistītus kursus. Līdz šim ar ziedojumiem ir finansētas 259 180 apmācību stundas un semināri.

Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzsākot darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), pirmdien Hjūstonā tiekoties ar ASV gāzes ieguves un transportēšanas sektora ievērojamāko uzņēmumu vadību, vērsa potenciālo investoru uzmanību uz šī brīža situāciju, kad uzņēmums Latvijas Gāze ir īpašnieku pārmaiņu procesā, kā arī joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks būvēts Eiropas Komisijas atbalstīts reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG), informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Valsts prezidents atzina, ka nesenie notikumi pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir pierādījuši, ka cieša saite ar trešajām valstīm energoapgādes jomā Eiropu pakļauj lieliem riskiem. «Tieši tādēļ tagad ir īstais laiks aktivizēt visus pieejamos resursus, lai novērstu nestabilitāti. Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā,» uzsvēra Valsts prezidents A.Bērziņš un piebilda, ka viens no līdzšinējiem Latvijas Gāzes akcionāriem (E.ON Ruhrgas International) ir pieņēmis lēmumu savas akcijas pārdot, mainot savu stratēģiju. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka uzņēmums Latvijas Gāze ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklī, kas ir būtisks arguments, lai piesaistītu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecībā uz darbību Eiropā.

Skaidrs, ka atkarība no viena gāzes piegādātāja ilgtermiņā nevar būt izdevīga, taču ir svarīgi aiz vilinošiem zemas cenas solījumiem nepazaudēt objektīvu skatu uz realitāti.

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir atgriezusies no ASV un tagad publiskā telpā ar jaunu sparu virmo izteikumi par «lētāku Amerikas gāzi», «mājasdarbiem enerģētikas neatkarības nodrošināšanai» un pat par to, ka jāpasteidzas, jo «lētā Amerikas gāze visiem var nepietikt». Nu ko – amerikāņi uz mūsu valdības vadītāju acīmredzot ir iedarbojušies pārliecinoši. Par praktiskākām lietām izsakās ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš sapratis, ka bez atbilstošas infrastruktūras mēs nekādu gāzi nedz no ASV, nedz Āfrikas vai pat no Marsa nevaram dabūt. Vajagot sašķidrinātās gāzes termināli, Lietuvas – Polijas starpsavienojumu...

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

No Krievijas un Ķīnas noslēgtā «gadsimta gāzes līguma» viennozīmīgi ieguvēji ir ķīnieši, pārējiem jākoncentrējas uz diversifikāciju, rēķinoties ar izmaksu pieaugumu.

Ukrainas krīzes dēļ radies saspīlējums Krievijas un Rietumvalstu attiecībās novedis pie likumsakarīga iznākuma– vairāk nekā desmit gadus ilgušās Krievijas un Ķīnas sarunas par gāzes piegādēm rezultējušās ar parakstītu līgumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins panākto darījumu izcēlis kā lielu ģeopolitisku uzvaru, kura finansiālo apmēru dažādu valstu eksperti novērtējuši uz 400 miljardiem ASV dolāru.

Putina motivācija ir skaidra – ir slikti būt atkarīgam no viena gāzes noņēmēja, šajā gadījumā Eiropas, uz kurieni Krievija līdz šim eksportēja vairāk nekā 70% no savas dabasgāzes. Īpaši gadījumā, ja šis lielākais klients arvien noteiktāk izrāda pretošanos līdzšinējam sadarbības modelim. Ķīnas motivācija arī ir skaidra – līdz šim ķīnieši par gāzi bija spiesti maksāt gandrīz divreiz augstāku cenu nekā Eiropa, kamēr Krievijas gāzes līgums ķīniešiem nodrošinās, iespējams, pat nedaudz zemāku gāzes cenu nekā pašlaik Eiropā. Tiesa, Krievijas gāzi ķīnieši varēs reāli izbaudīt tikai pēc gadiem pieciem – vispirms vēl jāizbūvē ap 70 miljardu dolāru vērts gāzes vads, kur lauvas tiesu no izmaksām apņēmusies segt Krievija. Tiek lēsts, ka Krievijai šis Ķīnas līgums nesīs ne tikai lielus izdevumus, bet var radīt pat zaudējumus, ko paaugstinātu tarifu veidā nāktos segt Krievijas iedzīvotājiem. Tam savukārt var sekot pieaugoša iedzīvotāju neapmierinātība, kuras apmēru un sekas pagaidām ir grūti prognozēt.

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

"Creamfinance" ieceļ jaunu grupas vadītāju ar mērķi paplašināt savu darbību vidēja riska produktu segmentā un pārsniegt 100 miljonu eiro ieņēmumu slieksni.

Jaunais "Creamfinance" vadītājs Patriks Koeks (Patrick Koeck) jauno amatu ieņem no 15. janvāra un ir izvirzījis mērķi – neraugoties uz komplicēto normatīvo regulējumu, panākt biznesa pieaugumu par aptuveni 20% gadā un divu gadu laikā ilgtspējīgi palielināt ieņēmumus virs 100 miljoniem eiro gadā.

"Nav viegli vienmēr atrasties soli priekšā mainīgajam regulējumam. Arī uzņēmējdarbības īstenošana vienlaikus gan Eiropas Savienībā, gan Latīņamerikas valstīs prasa daudz pūļu. Manuprāt, pašreizējā izaugsmes posmā uzņēmumam ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēties uz iekšējiem procesiem un nodrošināt, ka visos mūsu tirgos tiek pakāpeniski ieviesti visi "Creamfinance" piedāvātie produkti," teic P. Koeks.

Dienvidāfrikas Republikā ceturtdien vakarā 95 gadu vecumā miris leģendārais cīnītājs pret aparteīdu, valsts pirmais melnādainais prezidents un Nobela Miera prēmijas laureāts Nelsons Mandela.

Eksprezidents no dzīves aizgājis mierā, uzrunā tautai televīzijā sacīja pašreizējais valsts galva Džeikobs Zuma.

«Mūsu valsts ir zaudējusi savu dižo dēlu,» sacīja Zuma. «Kaut arī mēs zinājām, ka šī diena pienāks, nekas nevar mazināt smagā un paliekošā zaudējuma sajūtu.»

Dienvidāfrikā par nacionālo varoni uzskatītais Mandela tika hospitalizēts 8.jūnijā plaušu infekcijas saasināšanās dēļ. 1.septembrī viņš tika izrakstīts no slimnīcas.

Eksprezidenta saslimšana bija saistīta ar to, ka viņš, 27 gadus aparteīda režīma laikā pavadot cietumā, bija slimojis ar tuberkulozi.

Mandela miris savās mājās Johannesburgā īsi pirms plkst.21.

Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par jauniem ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas iegrožošanai un Nīderlandē notiekot protestiem pret komandantstundas ieviešanu.

ASV akciju denas lielākoties pieauga. Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas pirms šonedēļ gaidāmiem "Apple", "Facebook" un citu tehnoloģiju milžu peļņas ziņojumiem.

"Atjaunotas karantīnas un ierobežojoši pasākumi pasaulē velk uz leju Eiropas biržas," komentēja "Oanda" tirgus analītiķis Edvards Moja.

Nīderlandē vairākās pilsētās nedēļas nogalē un pirmdienas vakarā notika protesti pret komandantstundas ieviešanu un izcēlās sadursmes starp protestētājiem un policiju.

Eiropa arī piedzīvoja triecienu savai vakcinācijas kampaņai pret Covid-19, kad farmācijas kompānija "AstraZeneca" brīdināja, ka Covid-19 vakcīnas piegādes Eiropas Savienībai kavēsies, jo sarucis ražošanas apjoms. Nedēļu pirms tam par kavēšanos ar vakcīnas devu piegādi paziņoja arī ASV uzņēmums "Pfizer".

Bluelark, specializētais Salesforce konsultāciju uzņēmums, sniegs Salesforce pakalpojumus klientiem Latvijā un Baltijas reģionā. Uzņēmums piedāvās pilnu Salesforce pakalpojumu spektru, sākot no Salesforce ieviešanas un administrēšanas līdz uzņēmējdarbības procesu auditam un analīzei.

Aģentūru Bluelark izveidoja Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums Agmis, kas ir Salesforce partneris kopš 2014. gada.

„Latvijā un Baltijas reģionā ir vērojama stabila Salesforce klientu izaugsme. Tas nozīmē, ka ir jāizveido vietēja konsultāciju aģentūra ar Baltijas valstīm raksturīgu tirgus kompetenci, kas palīdz maksimāli izmantot Salesforce platformu,” sarunā norāda Agmis izpilddirektors Sauļus Kaukēns [Saulius Kaukenas].

Vairāk nekā 150 000 uzņēmumu visā pasaulē izmanto Salesforce, lai mijiedarbotos ar saviem klientiem. Globālie uzņēmējdarbības līderi, piemēram, Toyota, Amazon, Unilever vai Adidas, ir vieni no slavenākajiem Salesforce klientiem. Kopš 2017. gada Salesforce tirgus daļa gadu no gada ir pieaugusi par 30 %, turklāt straujākā izaugsme ir Rietumeiropā un Ziemeļeiropā.