Ja īstenosies enerģijas kompāniju un Dienvidāfrikā valdošās partijas – Āfrikas Nacionālā kongresa (African National Congress) – plāns, drīzumā Lielajā Karū ieplakā rosīsies zinātnieki un ģeologi, lai pētītu iespējas iegūt slānekļa gāzi. Šiem plāniem gan ir izveidojusies spēcīga opozīcija, vēsta Reuters.
Saskaņā ar ziņu aģentūras pausto, gadsimtiem ilgi Lielais Karū bijis interesants māksliniekiem, medniekiem un izturīgākajiem lauksaimniekiem.
Slānekļa gāzes ieguves procesā tiek izrakti līdz četriem kilometriem dziļi urbumi. Slānekļa gāzes izspiešanai nepieciešams milzīgs ūdens daudzums un liels spiediens. Patlaban Lielajā Karū ir nepietiekams ūdens daudzums un jebkādas izmaiņas varētu kaitēt «trauslajai videi», norādījuši dabas aizstāvji. Slānekļa gāzes ieguves pētījumu opozicionāri norādījuši, ka pētījumiem jānotiek «drošā veidā». Opozicionāru vidū ir arī Dienvidāfrikas bagātākais cilvēks, miljardieris Johans Rūperts (Johann Rupert).
Pirmā interese par slānekļa gāzes ieguvi Lielajā Karū parādījās 2008. gadā, kad atļauju pētījumiem vēlējās iegūt Bundu Oil and Gas, Austrālijas Challenger Energy meitas uzņēmums. Šī kompānija vēl arvien atļauju nav saņēmusi. Lielāka interese ieplakai tika pievērsta pirms trijiem gadiem, kad kompānija Shell lūdza licenci pētījumiem aptuveni 95 tūkstošu kvadrātkilometru platībā jeb aptuveni vienai ceturtdaļai no visas ieplakas. Shell galvenais arguments ir tas, ka slānekļa gāze varētu pārveidot valsts ekonomiku, kas līdz šim ir bijusi naftas un gāzes importētājvalsts.
Fotogalerijā augstāk aplūkojiet šā gada oktobra beigās iemūžinātas fotogrāfijas Lielajā Karū.
Aizvadītais gads bijis viens no grūtākajiem Āfrikas lielākajā ekonomikā Dienvidāfrikā, tomēr tiek paredzēts, ka 2013. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugs un veidos 2,8%, liecina African Economic Outlook dati. Pērn valsts ekonomiku mocīja derīgo izrakteņu ieguves nozarē strādājošo nemieri, kā arī eirozonas krīzes atbalsis – eiro reģions ir Dienvidāfrikas lielākais tirdzniecības partneris. 2012. gada pēdējos mēnešos bezdarba līmenis Dienvidāfrikā bija virs 25%, bet IKP izaugsme bija 2,5% apmērā. Inflācija saglabājās Dienvidāfrikas Rezervju bankas (SARB) noteiktajā 3% - 6% apmērā.
Pērn ekonomikā atbalsojās arī notikumi derīgo izrakteņu nozarē. Pagājušā gada augusta pirmajā pusē platīna raktuvēs notiekošajā streikā mira desmit cilvēki, bet vēl pēc sešām dienām policija nemieru laikā nošāva 34 strādniekus.
Saskaņā ar African Economic Outlook rīcībā esošiem 2011. gada datiem nepietiekams ēdiens bija mazāk nekā vienai no sešām mājsaimniecībām.
Tomēr tiek paredzēts, ka šogad un 2014. gadā valsts pamazām atkopsies. 2013. gadā tiek paredzēta IKP izaugsme 2,8% apmērā, bet 2014. gadā – 3,5% apmērā.