Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, – ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts–grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu – divas, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dienas aptaujātie būvmateriālu ražotāji vienlaikus paši iegūst arī derīgos izrakteņus. To atradnes uzņēmumiem vai nu pieder, vai arī tās tiek nomātas. Kā norāda uzņēmēji, derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Šīs izmaksas, protams, atspoguļojas arī būvmateriālu cenā, tomēr, kā atzīst ražotāji, ar Rietumeiropas valstu būvmateriālu cenām Latvijā ražotie būvmateriāli droši var konkurēt. Tāpat ražotāji norāda, ka prasības, lai iegūtu licenci derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai, ir sarežģītas un laikietilpīgas, vienlaikus gan atzīst – prasības ir adekvātas, jo tās ir saistītas ne vien ar saimniecisko darbību, bet arī vides aizsardzību.

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Riskējot ar dzīvības briesmām, strādājot primitīvos apstākļos un saindētā vidē, raktuvēs Kongo Demokrātiskās republikas austrumos tiek iegūts kasiterīts, kobalts un mangāns – elementi, kas nepieciešami tādu moderno tehnoloģiju kā viedtālruņi un planšetdatori ražošanai.

Saskaņā ar organizācijas World Vision pētījumu, gandrīz puse (40%) raktuvēs strādājošo ir bērni, no kuriem daļa ir tikai astoņus gadus veci. Organizācija konstatējusi, ka daudzi raktuvēs strādājošie slimo ar dažādām slimībām, ko izraisījis piesārņojums vai atrašanās dzīvsudraba un urāna tuvumā.

Pūloties iegūt derīgos izrakteņus, kurus pēc tam izmantos moderno tehnoloģiju nozare, raktuvēs strādājošie pakļauti dzīvības briesmām un bieži tiek sakropļoti, tikpat kā nepastāvošās darba aizsardzības dēļ. Primitīvos apstākļos iegūtie derīgie izrakteņi pēc tam par dažiem dolāriem tiek pārdoti ķīniešu uzpircējiem. Liela daļa raktuvju ir arī nelegālas, kur bieži vien notiek nelaimes gadījumi. Aizvadītajā nedēļā Kongo Ziemeļkivu provincē raktuvju nogruvumā bojā gāja divdesmit cilvēki.

Eiropas Savienības (ES) tiesa pirmdien nolēmusi, ka Polijai jāmaksā Briselei 500 000 eiro dienā liela sodanauda par ogļraktuvju "KWB Turów" neslēgšanu.

ES tiesas maijā nolēma, ka Polijai jāaptur ogļraktuvju "KWB Turów" darbība. Tiesā ar sūdzību vērsās Čehija, apgalvojot, ka raktuvēm ir negatīva ietekme uz vidi pierobežas reģionā, kur iedzīvotāji sūdzas par ūdens trūkumu, troksni un putekļiem.

Taču Polija neapturēja raktuvju darbību, apgalvojot, ka tādējādi pārtrūks elektroapgāde diviem miljoniem mājsaimniecību, un uzstāja, ka tiesas rīcībā nav bijusi visa informācija par situāciju.

Jūnijā Čehija lūdza ES tiesu piemērot Polijai piecu miljonu eiro lielu sodanaudu par katru dienu, kurā raktuves turpina darbu, ignorējot ES tiesas lēmumu.

"KWB Turów" raktuves, kas darbojas kopš 1904.gada, nodrošina ogles galvenokārt vietējai spēkstacijai.

Arī Eiropā esošie autoražotāji pēdējā gada laikā tirgū piedāvā arvien vairāk dažādu elektroauto, un sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt. Tiesa gan, elektroauto joprojām ir ļoti dārgs, un to nevar atļauties pašreizējais Eiropas dīzeļauto īpašnieks, intervijā Dienas Biznesam saka AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Viņš piebilst, ka elektroauto turklāt ir limitēts pārvietošanās attālums bez papildu uzlādes, un arī uzlādes laiks ir salīdzinoši daudzkārt garāks, nekā uzpildīt auto ar gāzi, dīzeļdegvielu vai benzīnu. Kā arī - lai izgatavotu elektroauto, ir vajadzīgs īpašs akumulators, kura izgatavošanai vajadzīgi derīgie izrakteņi, ko pasaulē iegūst tikai dažās vietās, un arī šādu akumulatoru rūpnīcām brīvu jaudu, lai ražotu vairāk šādas produkcijas, nav.

30 gados joprojām nav izskauduši nelegālos servisus 

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu...

"Tā kā arvien vairāk modē kļūst katrai darbībai rēķināt CO2 pēdu, tad šādu elektroauto akumulatoru saražošanai šis CO2 nospiedums ir daudzkārt lielāks nekā degvielas auto akumulatoriem. Tam vēl pieskaitot elektroauto nolietoto akumulatoru utilizācijas problēmu, jau rodas jautājums: vai patiešām elektroauto visā tā ciklā (izgatavošana+ekspluatācija+utilizācija) ir zaļāks nekā benzīna auto? Nebūt nē!," saka A.Oskins.

"Lai veicinātu elektroauto pirkšanu, dažādu valstu valdības piedāvā dažādus labumus to pircējiem. Piemēram, Francijā elektroauto pircējs saņem 6000 eiro lielu vienreizēju subsīdiju (atbalstu), Vācijā, šķiet, tā apmērs ir vēl lielāks. Šāda tipa atbalsts ir arī Lietuvā. Latvijā elektroauto īpašnieki var braukt pa sabiedriskā transporta joslām un izmantot valsts (pašvaldības) stāvvietas bez maksas, un tiek solīta arī subsīdija 4000 līdz 4500 eiro apmērā. Vai ar to pietiks, lai pircējs iegādātos tieši elektroauto, kas pašlaik ir vismaz divas reizes dārgāks par auto ar iekšdedzes dzinēju? Otrs svarīgs jautājums ir elektrouzlāde, jo cik daudz elektrības jaudas jāpievelk, piemēram, pie tām degvielas uzpildes stacijām, kas ir Rīgā, lai tās varētu lādēt nevis vienu vai dažus, bet desmitiem elektroauto vienlaicīgi," uzskata A.Oskins.

Visu interviju lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras, otrdien raksta laikraksts Diena.

Izpētīti un apzināti ir tādi Latvijas derīgie izrakteņi kā kaļķakmens, dolomīts, māls, kvarca smiltis – to ieguves iespējas nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares. Viens no Latvijā pazīstamākajiem zīmoliem, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un kas veidojies, uzņēmējdarbību balstot uz māla ieguves iespējām, ir Lodes ķieģelis. Lodes karjerā ķieģeļu ražošanai mālu iegūst joprojām, taču te ir atklāta arī kāda unikāla iegula.

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.

No Latvijā apzinātajām devona mālu atradnēm nozīmīgākā ir Cēsu pusē – Priekuļu novada Liepā. Atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Tolaik Liepas ciemata apkārtnē tika izpētītas vairākas devona mālu iegulas, kuras apvienotas Liepas atradnē. 1963. gadā darbu tajā sāka Lodes drenu un cauruļu rūpnīca. Mūsdienās Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 miljonus kubikmetru, atradnes tuvumā vēl tiek prognozēti papildresursi 44 miljonu kubikmetru apmērā.

Šā gada laikā Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs (RDC) organizēs radona gāzes koncentrācijas mērījumus aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās, informē VVD.

Savukārt par radona koncentrācijas mērījumiem dzeramajā ūdenī un informatīvā bukleta par radona gāzi izveidi atbildīgs ir VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

VVD RDC radona gāzes koncentrācijas mērījumus plāno veikt aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās sešu līdz 10 mēnešu garumā. Iegūtie dati vides dienestam sniegs priekšstatu par radona koncentrāciju mājokļos. Paralēli LVĢMC veiks radona koncentrācijas mērījumus dzeramajā ūdenī un izstrādās informatīvu bukletu par radona gāzi.

Iegūtā informācija ļaus VARAM sadarbībā ar citām institūcijām izstrādāt radona rīcības plānu, sniedzot ieteikumus gadījumos, ja radona gāzes satura līmenis pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju dzīvojamās telpās.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Viens no aizmirstajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem – sapropelis – kopš šī gada pavasara pārtop kosmētikā Latgales uzņēmumā Lat Cosmetics , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šādai sapropeļa izmantošanai pēc ilgiem materiāla un biznesa nišu pētījumu gadiem nonācis Ludzas uzņēmējs Jevgeņijs Lukašenoks, kurš līdz šim darbojies un turpina darboties maizes un celtniecības biznesā Latgales reģionā.

Viņa dzimtā puse Latgale ir bagāta ezeriem, kuros ir sap­ropelis (tas satur mikroelementus un makroelementus, vitamīnus, humīnskābi un folijskābi), ir tīrs ūdenis, jo apkārtnē ilgstoši nenotiek saimnieciskā darbība, kura ietekmētu šo tīrību. Līdz ar to šie ezeri ir piemēroti ārstniecībā un kosmētikā izmantojamo resursu (sapropeļa, peloīda) ieguvei, pārliecību par jaunu biznesa nišu pauž SIA Lat Cosmetics īpašnieks Jevgeņijs Lukašenoks.

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Pēdējā sprādzienā ogļu raktuvēs Ķīnā bojā gājuši 27, bet ievainojumus guvuši 16 cilvēki. Kopumā raktuvēs negadījuma laikā atradušies vairāk nekā 100 cilvēku, vēsta BBC.

Negadījums noticis sestdien, 11. maijā, un bijis jau otrs 24 stundu laikā, kurā bojā gājuši cilvēki. Dienu iepriekš 12 cilvēki gāja bojā gāzes eksplozijā Dašanas raktuvēs Ķīnas dienvidrietumos.

Ķīnas ogļraktuves ir bēdīgi slavenas ar daudzajiem nelaimes gadījumiem, kuros iet bojā cilvēki. Aizvadītajā gadā raktuvēs Ķīnā kopumā bojā gājuši 1,3 tūkstoši cilvēku, bet daudzi simti guvuši ievainojumus. Savukārt šā gada aprīlī eksplozija ogļraktuvēs Dziliņas provincē nogalināja 18 strādniekus.

Lai gan Ķīnas varasiestādes pieliek pūles, lai situāciju mainītu, piemēram, līdz 2015. gadam slēdzot vairāk nekā divus tūkstošus nelicencētu raktuvju, iemesls šādiem negadījumiem bieži vien ir drošības noteikumu neievērošana.

Kono dimantu raktuves Sjerraleonē ir vieta, kur 1972. gada 14. februārī tik atrasts trešais lielākais dimants pasaules vēsturē. Vietējie dimantu racēji savu "lielo akmeni" tur meklē ik dienu, bet nepiederošu baltādainu personu klātbūtne šajā vietā ir izņēmums, turklāt žurnālistu iekļūšana dimantu dzīslā ir ārkārtīgs retums.

Arī žurnālista Ivara Āboliņa un viņa kolēģu atrašanās dimantu raktuvēs, kā stāsta viņš pats, bijusi iespējama tikai dažādu apstākļu sakritību, nejaušību, palīdzīgas rokas un gadījuma dēļ.

Pavisam nesen no Kono pēc piekaušanas un aparatūras salaušanas esot padzīta BBC filmēšanas grupa, kas vēlāk kadrus no dimantu raktuvēm vienkārši inscenēja, savā rakstā žurnālam Playboy min Āboliņš.

Par nelielu samaksu kļūt par pavadoni uz Kono, nodrošinot ne tikai iekļūšanu raktuvēs, bet arī drošību, piekritis Latvijas valstspiederīgā Guntara, kurš ir žurnāla Playboy stāsta galvenais varonis un Sjerraleonē, nodarbojoties ar dimantu biznesu, dzīvo jau desmit gadus, uzņēmējdarbības partneris Sass Levi, kurš ir ne tikai Kono iedzimtais, bet arī reģionā ietekmīga persona. Viņš arī vairākas reizes aicināts iesaistīties politikā, taču vienmēr atteicies, priekšroku dodot biznesam.

Pasaulē lielākais ieguves rūpniecības uzņēmums BHP Billiton otrdien paziņoja, ka iepriekšējā finanšu gadā, kas noslēdzās 30.jūnijā, strādājis ar 6,4 miljardu ASV dolāru (5,7 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku sliktākais šīs Lielbritānijas un Austrālijas kapitāla kompānijas sniegums.

Iepriekšējā finanšu gadā kompānija strādāja ar 1,91 miljarda ASV dolāru (1,7 miljardu eiro) peļņu pēc tam, kad 2013.-2014.finanšu gadā uzņēmuma peļņa sasniedza 13,8 miljardus ASV dolāru (12,3 miljardus eiro).

BHP Billiton norādīja, ka zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā ir saistāmi ar ieņēmumu kritumu par 31%. Ieņēmumi no pagājušā gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam bija 30,1 miljards ASV dolāru (26,9 miljardi eiro), kas saistāms ar zemajām izejvielu cenām.

Ieguves rūpniecības sektors pēdējā gada laikā ir nonācis grūtībās saistībā ar zemajām izejvielu cenām, un prognozes par tirgus attīstību ir neskaidras, lai gan pašlaik cenu situācija uzlabojas.

Negadījumos Ķīnā pērnā gada laikā gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts 1049 ogļrači. Tas ir par 24% mazāk nekā 2012. gadā, citējot Ķīnas amatpersonu pasuto, vēsta AFP.

«Drošība ogļu raktuvēs pamazām uzlabojas,» paudušas amatpersonas.

2012. gadā ogļraktuvēs dzīvību zaudēja vai pazuda bez vēsts 1384 strādnieki, bet 2011. gadā – 1973 ogļrači.

Pagājušajā mēnesī 21 no 34 ogļračiem gāja bojā sprādzienā raktuvēs Beigangou (Baiyanggou) Ķīnas rietumu daļā, Sidzjaņas provincē. Maijā divi sprādzieni Sičuaņas un Guidžou provinces ogļu raktuvēs prasīja kopumā 40 cilvēku dzīvības.

Ogļraktuvēs strādājošie Ķīnā vidēji saņem 620 – 145 ASV dolārus mēnesī, liecina informācija worldsalaries.org.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Galda sāls ir viena no senākajām ēdiena garšvielām pasaulē un tiek iegūts jau kopš seniem laikiem. Turklāt sāls raktuves izceļas arī ar samērā iespaidīgiem skatiem.

Lielāko daļu sāls (22%) pasaulē saražo ASV, kurai seko Ķīna (17,6%) un Indija (7%). Gada laikā pasaulē tiek saražoti vairāk nekā 200 miljoni tonnu sāls. Jāpiemin, ka sāls nav tikai ēdiena garšviela, to plaši pielieto arī rūpniecībā.

Kā galvenās sāls ieguves vietas tiek izmantota jūra un zemes dzīles. Dažas sāls raktuves izmantotas jau vairākus gadsimtus un mūsdienās atvēlētas tūristu apmeklējumiem. Ziņu aģentūras apkopojušas skaistākos sāls atradņu attēlus.

Tehnoloģiju kompānijas Samsung un Apple savos produktos izmanto sastāvdaļas, kas izgatavotas, izmantojot bērnu darbaspēku un neievērojot vides aizsardzības noteikumus, pavēstījusi starptautiska vides aizstāvju organizācija Friends of the Earth.

Abas kompānijas izmantojot Indonēzijas Bangkas raktuvēs iegūtu alvu, apgalvo organizācija, norādot, ka minētajās raktuvēs alvas iegūšana notiekot puslegāli, tajās tiek nodarbināti bērni un neregulēta rūpnieciskā darbība reģionā izraisījusi plašus tropisko lietus mežu postījumus. Sliktie darba apstākļi katru gadu ir arī 150 raktuvju strādnieku bojāejas iemesls, vēsta britu laikraksts The Guradian.

Dienvidkorejas Samsung atzinusi, ka izmanto Bangkā iegūto alvu un sākusi problēmas izskatīšanu. «Lai gan mums nav tiešu attiecību ar piegādātājiem no šī reģiona, mēs zinām, ka atsevišķos mūsu produktos izmantotā alva ir tur iegūta,» norādījis Samsung. Tikmēr Apple atteikusies sniegt plašākus komentārus. Alva tiek izmantota viedtālruņos Galaxy S4 un iPhone S5, kā arī planšetdatoros iPad kā lodēšanas materiāls.

Pilsētiņa Aninoasa, kas atrodas reiz spēcīgajā ogļu ieguves reģionā Valea Džiuluj (Valea Jiului) Rumānijas dienvidrietumos, ir pirmā Rumānijā, kas pieteikusi maksātnespēju, vēsta Reuters.

Agrāk pilsētiņā darbavietas nodrošināja ogļu raktuves, taču tās tika slēgtas 2006. gadā, jo kļuva pārāk novecojušas, to izmaksas bija kļuvušas pārāk augstas, bet ražība – pārāk zema. Pašlaik agrāk industriālajā Valea Džiuluj reģionā darbojas vien dažas ogļu raktuves. Kopš raktuvju slēgšanas Aninoasas pilsētiņā alternatīvas darba vietas nav parādījušās, bet ap to drupām «ganās govis un spēlējas bērni», norāda Reuters.

Nesaskatot izaugsmes iespējas pilsētiņā, daudzi jaunieši ir aizbraukuši, meklējot darbu ārzemēs. Savukārt Aninoasā palikušie pārsvarā jau ir pensijas vecumā, un viņu ikmēneša pensija praktiski ir vienīgais, kas uztur dzīvību pilsētiņā, raksta medijs. Ēdiens veikalos pārsvarā tiek pirkts uz parāda, kas tiek atmaksāts pensijas dienā.

#Ir vairāki dehidrēšanās gadījumi un citiem zeltračiem ir paaugstināts asinsspiediens, bet neviens nopietni cietis nav.

Visi 955 zeltrači, kas pēc elektroapgādes pārtraukuma tika iesprostoti zelta raktuvēs Dienvidāfrikas Republikā, sveiki un veseli izkļuvuši virszemē, piektdien paziņojusi kalnrūpniecības firma «Sibanye-Stillwater».

«Visi ir laukā,» pavēstīja «Sibanye-Stillwater» preses pārstāvis Džeimss Velsteds, piebilstot, ka ir vairāki dehidrēšanās gadījumi un citiem zeltračiem ir paaugstināts asinsspiediens, bet neviens nopietni cietis nav.

Zeltrači tika iesprostoti pazemē Beatriksas zeltraktuvēs, kas atrodas Teunisenas mazpilsētā netālu no Velkomas.

«Sibanye-Stillwater» skaidroja, ka vētras izraisīta plaša elektroapgādes pārtraukuma dēļ tai piederošajās raktuvēs nebija iespējams ar liftiem nogādāt virszemē nakts maiņas strādniekus. Taču viņi atradās drošā zonā, kur bija ventilācija un bija iespējams piegādāt ūdeni un pārtiku.

Ārvalstu investoru piesaistei derīgo izrakteņu ieguvei Latvijā ir nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas, īpaša koordinācijas komisija, kā arī pozitīvs sabiedrības viedoklis par šo jomu

Tāds ir Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes rezultāts pēc Kanādas kalnrūpniecības uzņēmuma Inventus Mining Corp direktora Roberta Skota Heteringtona prezentācijas. S. Heteringtons norādīja, ka Latvija ir neizpētīta zeme, kaut arī līdzīgos apstākļos esošajā Somijā un Norvēģijā ir ierīkotas derīgo izrakteņu raktuves, kuras rada būtisku ienākumu šīm valstīm un tajās dzīvojošajiem. Kompānija ir iepazinusies ar padomju laika ģeologu pētījumiem, arī ar tā dēvētajām urbumu serdēm, un iezīmējusi potenciālās ģeoloģiskās izpētes vietas, tomēr līdz konkrētu urbumu veikšanai vēl esot ejams tāls ceļš, kā arī jāatrisina virkne jautājumu. Kā viens no būtiskiem jautājumiem ir zemes dzīļu izmantošanas tiesības. Pēc Inventus Mining Corp direktora sacītā, Kanādā 90% zemes pieder valstij, tāpēc derīgo izrakteņu ieguves organizēšanai ir vajadzīga valdības atļauja. Viņš norādīja, ka ir dažādi modeļi, un, kuru izvēlas Latvija, tas esot pašas valsts ziņā. Proti, diez vai būtu pareizi, ja viena vai dažu zemes privātīpašnieku dēļ, kas īstenotu suņa sēdēšanu uz siena kaudzes (ne pats ēd, ne citam dod), tiek aizkavēta būtiska projekta attīstība.

Pulksteņu un juvelierizstrādājumu ražotājs «Chopard» paziņojis, ka no šā gada 1. jūlija tā ražotnē tiks izmantots tikai ētiskais zelts («fair gold»). Tādejādi «Chopard» sadarbosies tikai ar sociāli atbildīgām zelta raktuvēm, kuras ir saņēmušas atbilstošu sertifikāciju.

Kā atzīmē Madara Mančinska, «Chopard» salona pārstāve, lai arī Latvijā par dārglietu izcelsmi interesējas retais, pasaulē šobrīd jautājums par «asiņaino zeltu» un «asiņainajiem briljantiem» ir kļuvis par šīs nozares aktualitāti un godprātīgu izejvielu kustībai pievienojas arvien vairāk lielo juveliernamu.

Sākot ar jūliju, «Chopard» izejmateriāli tiks piegādāti no diviem avotiem. Viens ir mazās raktuves, kuras ietilpst Šveices Zelta Asociācijā (Swiss Better Gold Association). Savukārt, otrs ir RJC tīkls, izmantojot «Chopard» partnerību ar RJC naftas pārstrādes uzņēmumiem.

«Juveliernama zelts tiek iegūts mazajās raktuvēs, kurās darbs balstās uz senām zelta ieguves tradīcijām, proti, tajās minimāli tiek izmantotas modernās tehnoloģijas,» stāsta pārstāve.

Ierastais globālās ražošanas un pārdošanas ekonomikas modelis vairs nestrādā, uzskata zviedru eksperti. Šis modelis radies resursu pārpilnības un ražošanas efektivitātes izaugsmes laikā – preces un materiālu cenas kritās, tāpēc izmest veco un nopirkt jaunu patērētājam bija izdevīgi. Izaugsme un XX gadsimta otrās puses ASV sabiedrības vērtību maiņa veicināja tā saukto patērniecības kultūru, kas vēlākos gados tika pārņemta arī daudzās citās pasaules valstīs, kurās iedzīvotāji varēja atļauties ciklu pirkt–izmest–pirkt atkal, piektdien raksta laikraksts Diena.

Taču jau vairāk nekā 20 gadu plaši tiek runāts par dažādu neatjaunojamo resursu, it īpaši naftas, izsīkšanu, un, kā skaidro konsultāciju uzņēmuma Sustainable Leadership Laboratory vadītājs Stjuarts Pledžers, «ir laiks pievērsties cita veida ekonomikai», jo, viņaprāt, gandrīz katrs uzņēmums var atrast veidu, kā iekļauties ilgtspējīgās apļveida ekonomikas lokā.

Mērķis ir panākt, ka resurss vai produkts neiet tradicionālo ceļu – ražotne–pārdevējs–patērētājs–izgāztuve (labākajā gadījumā – pārstrāde) –, bet gan vairākas reizes paliek apritē, uzsver ekonomikas konsultants.

Lineārā ekonomika nebija ieinteresēta preces noderīgumā tās otrajā vai trešajā dzīvē, jo uzturēšana sanāca dārgāk nekā jaunu produktu radīšana, tomēr, pēc S. Pledžera domām, tam jāmainās. Pārmaiņas nenesīs zaudējumus, jo apļveida ekonomikas pieeja nesola peļņas samazinājumu vides vārdā, bet rada jaunas darbvietas un mudina uzņēmējus domāt, kā iespējams nopelnīt vēlreiz. Pakalpojums tiek padarīts ilgtspējīgs arī ekonomiskā ziņā.

Milzīgs ražošanas apjoms palīdzēja izejvielu cenām kristies 2014. gadā, un analītiķi ir pārliecināti, ka tur tās arī kādu laiku uzkavēsies, jo krājumi ir izveidojušies ļoti lieli un daudzi turpina ražot iepriekšējos apjomos, par spīti zemajai cenai, norāda LHV bankas eksperts Mareks Rudovičs.

Pēdējo gadu augstās izejvielas cenas ļāvušas daudzām izejvielu kompānijām veikt ļoti lielas investīcijas visā pasaulē. Tas arī palīdzēja attīstīties vairākiem lieliem un maziem uzņēmumiem, kuri bija pilnīgi atkarīgi no šo kompāniju sekmēm. Šis kritums izejvielu cenā ir bijis diezgan postošs.

Izejvielu tigus kopumā saņēma vairākus triecienus iepriekšējā gadā, cenai strauji krītoties sākoties ar naftu, akmeņoglēm līdz pat cukuram. Izejvielu zemā cena ir novedusi pie vairākiem atlaistiem darbiniekiem, raktuvju slēgšanām un zaudējumiem investoriem, uzsver eksperts.

Viņš kā piemēru min - pirms diviem gadiem Daniela Nilsona ģimene iegādājās viesnīcu Zviedrijas pilsētā Pajalā, apmēram 80 kilometru attālumā no Polārā Loka. Tuvumā esošā Kaunisvāras dzelzs rūda bija tikko uzsākusi savu darbību un Nilsonu ģimene tikmēr izveidoja jaunas tikšanās vietas un atjaunoja nakstklubu. Kā atzina Nilsona kungs, tad viņš gribēja izveidot vietu, kur dzelzs rūdas darbiniekiem būtu patīkami atrasties. Citiem vārdiem sakot, viņš redzēja potenciālu.