Lielākais dimants, kāds jebkad piedāvāts izsolē, otrdienas vakarā tika pārdots izsolē Ženēvā par 33,5 miljoniem Šveices franku (28,7 miljoniem eiro), kas ir pasaules rekords šāda veida dārgakmenim, paziņoja izsoļu nams «Christie's».

163,41 karātu smagais nevainojamais D krāsas dimants, kas ir daļa no smaragdu un dimantu kaklarotas «The Art of Grisogono», tika pārdots «Christie's» rudens dārglietu izsolē par minēto rekordsummu.

Šī ir «jauna pasaules rekordcena D krāsas dimantam izsolē,» sacīja «Christie's» starptautiskās dārglietu nodaļas vadītājs Rahuls Kadakija.

D ir augstākā krāsas pakāpe dimantiem un nozīmē, ka šis dārgakmens ir pilnīgi bezkrāsains un tātad ļoti rets.

Vairāksolīšana sākās ar 20 miljoniem Šveices franku un noritēja diezgan strauji, līdz kaklarota ar šo dimantu tika pārdota vairāksolītājam pa telefonu, kurš vēlējās palikt anonīms.

Šis D krāsas 11A tipa dimants, kuram nav nekādu defektu, ir iegūts no 404 karātu smaga neapstrādāta dimanta, kas tika atrasts 2016.gada februārī Lulo raktuvē Angolā. Tas bija 27.lielākais neapstrādātais baltais dimants, kāds jebkad atrasts.

Kompānija Gem Diamonds Lesoto raktuvē Āfrikā atradusi divus milzīgus, vairāk nekā 100 karātu, dimantus, raksta Bloomberg.

Kompānija atradusi vienu 117 karātu un vienu 110 karātu dimantu. Dimants ir IIa tipa, kas ir visdārgākie dārgakmeņi.

Uzņēmums jau pērn atrada vismaz septiņus dārgakmeņus, kuri pārsniedza 100 karātus, un piecus – 2016.gadā. Tāpat kompānija atradusi vairākus šādus dimantus arī 2015.gadā.

Arī kompānija Lucapa Diamond pirmdien ziņoja, ka atklājusi 103 un 83 karātu dimantus Angolā. Kompānijas lielākais guvums bija 404 karātu dārgakmens, ko tā par 16 miljoniem dolāru pārdeva 2016.gadā.

#1/2

Foto: Gem Diamonds

#2/2

Foto: Gem Diamonds

Skatīties pārējos attēlus

Botsvānā atrasts 1111 karātu dimants, kas ir lielākais šī veida dārgakmens vairāk nekā 100 gadu laikā, raksta Bloomberg.

Dimantu, kura izmērs ir tikai nedaudz mazāks par tenisa bumbiņu, atklājusi ieguves kompānija Lucara Diamond Corp.

«Šādas kvalitātes dārgakmeņa, kas ir lielāks par 1000 karātiem, atrašana nevar tikt atstāta bez ievērības, jo tas ir lielākais atradums vairāk nekā gadsimta laikā,» norādījis Lucara vadītājs Viljams Lambs.

Iepriekš šajā gadsimtā lielākais atrastais dimants bija 603 karātu.

«Ir gandrīz neiespējami aprēķināt vērtību šādam dārgakmenim, ņemot vērā, ka novērtējums ir ļoti atkarīgs no krāsām, tīrības un apstrādes kvalitātes,» sacījis BMO Capital Markets analītiķis Edvards Sterks.

Lucara šā gada jūlijā pārdeva 341,9 karātu 2.A tipa dimantu par 20,6 miljoniem dolāru jeb 60 tūkstošiem dolāru par karātu, stāstīja analītiķis.

Nākamajā mēnesī Ženēvā tiks izsolīts liels rozā dimants, kas kopš Luija XIV laikiem rotājis daudzu Francijas valdnieku kroņus, trešdien paziņojis izsoļu nams «Christie's».

19,07 karātu rozā dimants 1661.gadā tika uzdāvināts Luijam XIV un rotāja kroņus teju visiem valdniekiem, kas sekoja Saules karalim, tostarp tika iestrādāts imperatora Napoleona I kronī.

Dimants ir «mūžīgs skaistuma simbols», Francijas karaliskais dārgums, kas rotājis ne mazāk kā septiņus karaļus un karalienes,» norādīja «Christie's» pārstāvis.

Dimanta nosaukums «Le Grand Mazarin» cēlies no itāļu kardināla un diplomāta Mazarīni vārda. Mazarīni bija Francijas pirmais ministrs karaļu Luija XIII un Luija XIV laikā. Viņš atstāja šo dimantu un citus dārgakmeņus mantojumā Luijam XIV.

«Christie's» atklāja, ka dimants pašreiz atrodas privātā kolekcijā. Izsoļu nams cer 14.novembrī izsolē pārdot to par 5,1 līdz 7,7 miljoniem eiro. Tā būs pirmā reize 130 gados, kad dimants nonācis izsolē.

Izsoļu namā Sotheby’s par rekordaugstu cenu pārdots auskaru pāris, raksta Bloomberg.

Auskaru pāris, kas sastāv no zila un rozā dimanta, pārdots par 57 miljoniem dolāru.

Auskaru Apollo Blue un Artemis Pink, kas nodēvēti par godu grieķu dieviem, vērtība iepriekš tika lēsta 50-68 miljonu dolāru diapazonā.Abus auskarus iegādājies viens pircējs, kurš nav vēlējies atklāt savu vārdu.

Viņš 14,54 karātu zilo dimantu pārdēvējis par The Memory of Autumn Leaves, bet 16 karātu rozā dimantu par The Dream of Autumn Leaves. Līdz šim augstākā cena, par kādu izsolīti auskari, bija 17,7 miljoni dolāru pērnā gada novembrī Christie’s izsoļu namā.

Pēdējā laikā modē ir krāsainie dimanti, kas iekaro augsto cenu pozīcijas. Pērn Christie’s par 58 miljoniem dolāru pārdeva 14,62 karātu dimantu Oppeheimer Blue, bet Sotheby’s – aizvadītajā mēnesī par 71 miljonu dolāru pārdots 59,6 karātu dimants Pink Star.

Rets sārtais dimants, kas iegūts no lielākā Krievijā atrastā šīs krāsas neslīpētā dimanta, trešdien tika pārdots "Sotheby's" izsolē Ženēvā par 26,6 miljoniem ASV dolāru (22,6 miljoniem eiro).

Par "Rozes garu" nosauktā 14,83 karātu dimanta galīgā izsoles cena, ieskaitot komisijas maksu, bija pasaules rekords purpursārtam dimantam.Ovālais dārgakmens tika nosolīts dažu minūšu laikā interneta izsolē. Tā pircējs bija anonīms.

"Sotheby's" izsoļu rīkotājs Benuā Repelēns nosauca šo dimantu par "īstu dabas brīnumu" un piebilda, ka sārto dimantu cenas pieaug, jo tie kļūst arvien retāki.

"Rozes gars" tika noslīpēts no 27,85 karātu dārgakmeņa, kuru 2017.gadā atrada dimantu ieguves kompānija "Alrosa" Sahas Republikā.

Apmēram gadu ilgā darbā dimants tika noslīpēts līdz ovālai formai, saglabājot tā sārto krāsu.

Sārtie dimanti ir visretākais dimantu paveids, un tie ir visvairāk pieprasīti globālajā dimantu tirgū.

Dimants ar nosaukumu «Rozā mantojums» izsoļu namā Christie’s pārdots par rekordaugstu cenu – 50 miljoniem ASV dolāru, raksta CNBC.

19 karātu dimantu iegādājies ASV luksusa juvelierizstrādājumu ražotājs Harry Winston. Pārdevēja identitāte netiek atklāta.

«Dimants pārdots par ārkārtīgi augstu cenu – 50 miljoniem dolāru jeb 2,6 miljoniem dolāru par karātu, kas ir rekordaugsta cena pasaulē par rozā dimantu,» skaidro Christie’s luksusa grupas vadītājs Fransuā Kjurels. «Šis dimants man ir dimantu Leonardo da Vinči, un es nedomāju, ka pasaulē ir atrodams kas labāks,» viņš uzsver.

Ik pusgadu rīkotajā Ženēvas juvelierizstrādājumu izsolē pārdošanas apjomi sasniedza 110 miljonus dolāru, un 86% no lotēm atrada jaunos īpašniekus, savukārt 11 no objektiem tika pārdoti par vairāk nekā 1 miljonu dolāru.

Japānas policija piektdien izvērsusi operāciju centienos atrast 1,65 miljonus eiro vērtu dimantu, kas tika nozagts dārglietu izstādē netālu no Tokijas.

«Ceturtdien nozagtais dimants bija 200 miljonus jenu vērts. Mēs uzskatam, ka tas tika nozagts no vitrīnas,» sacīja policijas pārstāvis sakariem ar presi.

50 karātu dimants bija izlikts apskatīšanai Jokohamā trīs dienu izstādē, kurā piedalās uzņēmumi no Japānas, Ķīnas, Krievijas un citām valstīm.

Zādzību pamanījis kāds darbinieks, kurš ievērojis, ka dimants ir pazudis un vitrīna nav aizslēgta, vēsta raidsabiedrība NHK.

Nekas cits izstādē nav nozagts. Izstādes darbs zādzības dēļ nav apturēts, un tā noslēgsies piektdien.

Ūdeņradis perspektīvā var kļūt ne tikai par nozīmīgu resursu klimatneitralitātes sasniegšanā, bet arī par nozīmīgu sfēru tautsaimniecībā, taču tam ir nepieciešama attiecīga valsts politika.

To rāda pētījums Latvijas ūdeņraža ekonomikas stratēģija 2030. Tā veicējs Dr.oec. Justs Dimants uzsvēra, ka ūdeņraža ekonomika var kļūt par vienu no Latvijas enerģētikas dekarbonizācijas virzītājspēkiem un vidējā termiņā veicināt ilgtspējīgu enerģētiku.

“Latvijas valdībai ir jādefinē mūsu vieta Eiropas ūdeņraža ekonomikas ekosistēmā – vai būsim tranzīta valsts, zaļā ūdeņraža ražotājvalsts, zaļā metanola ražotāja un eksportētājvalsts, ūdeņraža patērētājvalsts vai izvēlēsimies citu scenāriju,” skaidroja J. Dimants. Viņš norādīja, ka tieši Latvijas vēlmes definēšana arī ļautu izstrādāt attiecīgu stratēģiju, kam pakārtotas būtu normatīvo aktu izmaiņas un arī attiecīgas valsts atbalsta programmas.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt naftas cenas saruka pēc Angolas lēmuma izstāties no Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC).

Akciju cenas Volstrītā trešdien bija kritušās, pārtraucot ilgstošu cenu kāpumu, bet ceturtdien tās atkal pieauga.

ASV akciju cenas ir kāpušas kopš oktobra beigām, inflācijai kļūstot mērenai un ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) dodot signālus par plāniem 2024.gadā pazemināt procentlikmes.

Investori gaida, kad piekdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indekss, kas ir FRS iecienīts inflācijas indikators. Tā rādījums var būt svarīgs FRS nākamajai sanāksmei janvārī.

Angola ceturtdien paziņoja, ka izstāsies no OPEC saistībā ar nesaskaņām par naftas ieguves kvotām pēc šīs organizācijas novembrī pieņemtā lēmuma nākamgad īstenot papildu ieguves samazinājumus.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Drēzdenē vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā pirmdien notikusi ielaušanās, paziņojusi Vācijas policija.

Ielaušanās notikusi muzejā "Zaļā velve".

Pagaidām nav zināms, cik lieli zaudējumi muzejam nodarīti.

Muzejs tika izveidots Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā laikā no 1723.gada līdz 1730.gadam.

Mūsdienās muzeja pirmajā stāvā Drēzdenes karaliskajā pilī atjaunotas greznās oriģinālās muzeja telpas, kurās ierīkota "Vēsturiskā zaļā velve". Savukārt īpaši individuāli muzeja eksponāti izstādīti otrajā stāvā tā dēvētajā Jaunajā zaļajā velvē.

Ielaušanās notikusi pirmajā stāvā.

Viens no muzeja vērtīgākajiem priekšmetiem ir 43 karātu zaļais dimants, kas pašreiz izstādīts Metropoles mākslas muzejā Ņujorkā.

Drēzdenē vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā pirmdien notikusi ielaušanās, paziņojusi Vācijas policija. Ielaušanās notikusi muzejā "Zaļā velve".

Kā pavēstīja muzeja direktore Mariona Akermane, nozagti trīs dimantu un rubīnu dārglietu komplekti, kas ir nenovērtējami. Viņa nesniedza nozagto dārglietu aptuvenu vērtību, norādot, ka tām ir "nenovērtējama kulturālā un vēsturiskā vērtība". "Mēs nevaram noteikt vērtību, jo tās nav iespējams pārdot," sacīja Akermane, aicinot zagļus nesadalīt dārglietas pa dārgakmeņiem. "Materiālā vērtība neatspoguļo vēsturisko nozīmīgumu."

Pēc viņas teiktā, komplektos ietilpušas 18.gadsimta kolekcijas dārglietas, kuras vācis muzeja dibinātājs. Cits muzeja direktors Dirks Sindrams pavēstīja, ka nozagtajos dārglietu komplektos ir aptuveni 100 dārgakmeņi un tie ir pielīdzināmi pasaules mantojumam. Varasiestādes pavēstīja, ka zagļi atlauzuši tikai vienu stikla kasti, kurā atradās trīs 18.gadsimta baroka dārglietu komplekti. Vācijas valdības kultūras komisāre Monika Grītersa paziņoja, ka nozagtās dārglietas ir daļa no Vācijas kā "kulturālas valsts" identitātes. Muzejs tika izveidots Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā laikā no 1723.gada līdz 1730.gadam.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts nesaskata iespēju spert tālākus soļus atvieglojumu virzienā, izriet no abu amatpersonu sacītā vakar pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.

Pavļuts teica, ka epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību ir nestabila un bīstama, tāpēc nevaram atļauties spert tālākās soļus atvieglojumu virzienā. Pavļuts vērsa uzmanību, ka brīvdienu laikā saslimstības rādītāji ir kāpuši.

Veselības ministrs atgādināja, ka pagājušajā nedēļā pret Covid-19 ir vakcinēti vairāk nekā 43 000 cilvēku. Šonedēļ ir gaidāmi lieli vakcīnu piegāžu apjomi un tiks turpināts kāpināt vakcinācijas tempu, skaidroja politiķis.

Tikmēr Kariņš teica, ka būtiskai drošības pasākumu un ierobežojumu maiņai nav pamata, jo valstī lēnām pieaug saslimstība ar Covid-19. Viņš stāstīja, ka šonedēļ valdība izskatīs visus jautājumus, kas saistās ar Covid-19 apstākļiem, taču pēc tā, kas redzams šobrīd, premjers neredz pamatu drošai ierobežojumu būtiskai mainīšanai.

Lai atvieglotu iedzīvotājiem komunikāciju ar AS Sadales tīkls, kas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad ir traucēta elektroapgāde, no 1.jūlija AS Sadales tīkls ir ieviesusi četrzīmju klientu servisa tālruņu numurus, un turpmāk jautājumos par elektroapgādi klienti tiek aicināti zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 8 403, bet elektrotīkla bojājumus pieteikt, zvanot uz tālruni 8 404.

Šobrīd klienti saziņai ar AS Sadales tīkls izmanto informatīvo bezmaksas klientu servisa tālruni 80 200 403 un elektroapgādes traucējumus piesaka, zvanot uz tālruņa numuru 80 200 404, bet turpmāk komunikācijai klienti ir aicināti izmantot saīsinātos četrzīmju tālruņa numurus.

Jaunie tālruņa numuri izveidoti klientu ērtībām, jo tos ir vieglāk atcerēties un ievadīt telefonā, kas ir būtiski gadījumos, kad ir konstatēts elektrotīkla bojājums vai bīstama situācija elektrotīkla tuvumā. Arī turpmāk zvani AS Sadales tīkls klientu servisam būs bez maksas, un esošie astoņzīmju tālruņu numuri paralēli jaunajiem četrzīmju numuriem darbosies vēl trīs gadus.

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro.

Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Beļģijas mediji trešdien atsaukuši ziņu, ka policijas reidā Briseles rajonā Anderlehtā arestēts Nadžims Lākrauī, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību otrdien notikušajā teroraktā Briseles lidostā.

«Anderlehtā arestētais vīrietis nav Nadžims Lākrauī,» rasta avīze Derniere Heure, savukārt raidorganizācija RTL ziņo, ka «Anderlehtā arestētais galu galā nav Nadžims Lākrauī».

Lākrauī policija identificēja videonovērošanas ierakstā Briseles lidostā, kur viņš redzams kopā ar brāļiem Halidu un Ibrahimu el Bakrauī, kuri uzspridzinājās otrdienas teroraktos lidostā.

Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons atklāja ASV telekanālam CNN, ka Lākrauī esot centies uzspridzināties Briseles lidostā, tomēr bumbas eksplozija nav notikusi.

Divi citi terorista sabiedrotie tur, pēc Beļģijas prokuratūras teiktā, uzspridzinājušies. Trešais terorists pēc tam esot aizbēdzis, vēstīja aģentūra Belga.

Latviešu basketbola talants Kristaps Porziņģis, kurš šosezon izcili debitēja Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), nolēmis nepalīdzēt Latvijas izlasei šovasar jūlijā gaidāmajā Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, spēlētājs pirmdien paziņoja preses konferencē.

«Apspriežoties ar visiem, izlēmu, ka šogad nespēlēšu izlasē,» pauda Porziņģis.

«Nākotnē valstsvienībai noteikti palīdzēšu. Ilgtermiņā tas nāks par labu gan man, gan izlasei. Šajā vasarā gatavošos nākamajai sezonai. Komanda grib, lai esmu vesels uz nākamo sezonu, kā arī spēcīgāks. Spiediens būs lielāks, jo no manis gaidīs vairāk.»

«Ilgtermiņā visi būsim lielāki ieguvēji, ja viņš būs vesels un ilgāk spēlēs nevis vasarā nogurs. Nevar ņemt un plēst ķermeni, tas ir pareizi jāapstrādā, bet katrai lietai ir savs laiks,» pastāstīja basketbolista brālis Jānis Porziņģis.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis pirms pirmdienas paziņojuma nav ticis informēts par spēlētāja pieņemto lēmumu.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Naftas tirgus pamazām virzās uz līdzsvara pusi, jo jēlnaftas krājumi mazinās, pieprasījums ir veselīgs, bet piedāvājums sarūk, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tādēļ ir spēkā prognozes par naftas cenu atgūšanos turpmākajos divos gados (2017. un 2018. gadā), respektīvi USD 55 un USD 60. Šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī naftas vidējās cenas prognoze ir USD 50. Prognoze ir pazemināta par USD 5, jo jēlnaftas krājumu sarukuma temps ir bijis lēnāks un aktivizējusies ASV naftas ieguves urbumu skaits.

Pieaugot naftas cenai, ASV atsācies urbumu skaita kāpums. Taču līdz šim tas ir bijis nepietiekams, lai lauztu kopējās tendences. Gada pirmajā ceturksnī ASV slānekļa uzņēmumi ievērojami samazināja aktivitātes apjomus. Tomēr, tā kā naftas cena ir pieaugusi, ir pazīmes par nelielu aktivitātes palielināšanos. Kopš maija beigām naftas urbumu skaits ir pieaudzis par 90 jeb 28%. Ir palielinājies arī šo uzņēmumu budžeti, tomēr investīciju tēriņi, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, joprojām ir par 50% zemāki.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās pagarināt naftas ieguves apmēra samazinājumu, tādējādi cenšoties palielināt cenas saistībā ar ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām.

OPEC+ norāda, ka naftas ieguves samazinājuma pagarinājums būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

Turklāt astoņas valstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - paziņoja, ka arī pagarinās brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu līdz septembrim.

Kopumā OPEC+ valstis samazina naftas ieguves apmēru par gandrīz sešiem miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Pērnā gada nogalē no OPEC izstājās Angola saistībā ar nesaskaņā par naftas ieguves kvotām.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Oktobris naftas tirgū atnesa negaidītus pavērsienus. Kopš tā sākuma Brent jēlnaftas cena nogāzās par aptuveni 30% no 86 dolāriem līdz 59 dolāriem.

Vērtējot dinamiku, nevar nepamanīt investoru uzvedību, kas kopš septembra beigām ir mazinājuši neto garās pozīcijas par 40% jeb no 1.1 miljardiem barelu līdz 650 miljoniem barelu. Investori sāka zaudēt pārliecību šā gada aprīlī/maijā, kad kļuva skaidrs, ka gada otrajā pusē OPEC+ samazinās ieguves ierobežojumus. No tā laika garās spekulatīvās pozīcijas Brent un WTI naftai, sasniedzot augstāko punktu 1.4 miljardi barelu, sāka mazināties.

Globālais finanšu tirgus, ko atspoguļo S&P500 indekss, saglabāja augšupeju līdz pat oktobra sākumam, kad investori strauji mainīja pozīciju. Tas izpaudās gan S&P500 indeksa, gan Brent cenas lejupslīdē. Naftas tirgus nosacījumi tikmēr piedzīvoja izmaiņas - tie kļuva mazāk strikti - vairāk piegādes (ASV, Krievija, Lībija), brīvākas Irānas sankcijas nekā gaidīts un mazliet vājākas globālā pieprasījuma perspektīvas. Turklāt Džamala Hašogi nogalināšana nostādīja Saūda Arābiju īpašā situācijā pret Trampu, kurš aicināja palielināt ražošanas apjomus un samazināt cenas. Var pieņemt, ka SA varētu būt centusies izpatikt un atbalstīt prezidentu kongresa priekšvēlēšanu situācijā, tādejādi mēģinot piegludināt iespējamās nepatikšanas. Taču tikpat nozīmīgs iemesls cenu korekcijai varētu būt bijusi investoru skatījuma maiņa, kas lika strauji izpārdot aktīvus.