ASV slānekļa gāzes pieplūdums Eiropā iegrieztu Gazprom, tomēr Krievijai – nosacīti
Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports no ASV uz Eiropu, iespējams, liks kristies eiropiešu maksātajai gāzes cenai un ievērojami kaitēs Gazprom biznesam, liecina Financial Times (FT) atsauce uz Kolumbijas Universitātes Globālās enerģētikas politikas centra (GEPC) pētījumu.
Kārts diskusijām
Kā jau par LNG labumiem gan DB, gan daudzviet plašsaziņā komentējuši eksperti, šā resursa pieejamība vien dod spēcīgu trumpi klientam, šai situācijā – ES, sarunās ar cauruļvadu dabasgāzes piegādātāju par cenu. Ņujorkā bāzētās domnīcas aplēses liecina, ka Gazprom gan šā apstākļa, gan reālas piegāžu dažādošanas dēļ sacensībā ar ASV LNG eksportētājiem Eiropas tirgū varētu zaudēt līdz pat 18% ieņēmumu. Eiropiešiem tas paredzami nozīmētu ap 11% dabasgāzes cenas kritumu.
Krievija jau tradicionāli izmanto energoresursus un savu lielo industriju biznesu arī kā Kremļa politikas rīkus divpusējās attiecībās ar ekonomiskās sadarbības valstīm. Attiecīgi atkarības mazināšanai no Krievijas resursu importa ES ir papildu iemesls, un tas ir sevišķi aktualizējies līdz ar Krimas aneksiju un karadarbību Austrumukrainā. Lai stiprinātu energodrošību un atbrīvotu rokas vajadzības gadījumā arī stingrākai politikai pret neprognozējamo austrumu kaimiņu, ES ar cerībām raugās pāri Atlantijai uz ASV notiekošo slānekļa naftas un gāzes «revolūciju» pēdējos gados, kas solās būt spēles noteikumus mainošs faktors globālajā energoresursu tirgū.
Lai gan imports no ASV vai vismaz tā iespējamība būtu ievērojams robs Gazprom biznesā, daudz mazāk tas ietekmētu Krievijas galveno ieņēmumu avotu – naftas eksportu. Attiecīgi pētījumā prognozēts, ka amerikāņu LNG vien diez vai būs efektīvs rīks, ar ko piespiest Kremli mazināt tā ģeopolitiskās ambīcijas Ukrainā. Arī ar LNG no ASV Eiropa paliktu liels Krievijas dabasgāzes patērētājs, un resursu piegādes drošības dēļ, ja Krievija šīs piegādes sāk lietot politiskā spiediena izdarīšanai, ES ir jāattīsta sava enerģētikas infrastruktūra.
Piesakās Āfrika
Gāzes cena pasaulē gan varētu kristies ne tikai ASV slānekļa gāzes ieguves dēļ vien. Teksasā bāzētā naftas un gāzes kompānija Anadarko Petroleum jau ir investējusi miljardu dolāru daudzsološu ogļūdeņražu iegulu izpētē Mozambikas šelfā Āfrikas austrumu piekrastē. Galējais lēmums, vai ķerties ar visu spēku pie ilglaicīgā projekta, kas Anadarko biznesu Mozambikā gadu gaitā varētu padarīt tikpat apjomīgu kā Kataras LNG industrija, kompānija solās izlemt 2015. gadā, raksta The Wall Street Journal. Šajās atradnēs uzsvars būtu tieši uz dabasgāzes ieguvi un tās sašķidrināšanu tālākam transportam uz noieta tirgiem. Tie domāti pārsvarā Āzijā, kur ir augstākās dabasgāzes cenas un uz kurieni tieši tēmē arī ASV LNG industrija. Optimistiskākās prognozes ir, ka Anadarko varētu LNG eksportu no Mozambikas sākt jau 2019. gadā.
Lai gan naftas ieguve ir ienesīgāks bizness, tieši dabasgāzes iegulas aizņem divas trešdaļas no pēdējā desmitgadē apzinātajām atradnēm, liecina dažādu industriju konsultāciju kompānijas IHS dati. Turklāt daudzas no šīm atradnēm, uz kurām pretendē lielās globālās naftas un gāzes ieguves kompānijas, ir tālu no naftas un gāzes galvenajiem noieta tirgiem. Tas viss summāri nozīmē paredzamu LNG tehnoloģijas ekspansiju. Kā norāda Anadarko piemērs, energoresursu kompāniju stratēģijā droši un stabili ieņēmumi var būt arī prioritāri par naftas solīto tūlītējo lielāko peļņas maržu. Stabilitāti LNG biznesam garantē ilgtermiņa līgumi, kas parasti ir pamatā šādu atradņu apgūšanai un tehnoloģiju izbūvei.
Eksportētājs nāk
ASV plāno sākt savas LNG eksportu 2016. gadā, un tas galu galā varētu pārsniegt 14,5 mljrd. kubikpēdu dienā jeb gāzes apjomu, ko Krievija pašlaik eksportē uz ES. Komerciāli saprātīgais eksporta virziens būtu Āzija, tomēr ES spiediena un ASV politisko interešu dēļ ir skaidrs, ka būs zināmas eksporta jaudas arī uz ES. Pēc GEPC aplēsēm, amerikāņu LNG dēļ Krievija kopumā zaudētu 27% no dabasgāzes nestajiem ieņēmumiem. Sevišķi Gazprom, kam vairākās ES valstīs, ieskaitot Baltijas valstis, pašlaik ir dabasgāzes piegādes monopols, tāds pavērsiens būtu «liela lieta», FT citē kādu Baltā nama kādreizējo enerģētikas padomnieku, kas tagad strādā GEPC.
Tā kā dabasgāze veido «tikai» 14% no Krievijas kopējiem eksporta ieņēmumiem, šāda politika gan nevarēs būt galvenā svira Kremļa ietekmēšanai. Kaut cenas kritums eiropiešiem jebkurā gadījumā būs par labu, kritiski svarīgi pašlaik ir Eiropā attīstīt energoresursu pārvades starpsavienojumus, lai likvidētu enerģētikas salas, kā arī attīstīt pašiem savus alternatīvos energoresursus. Lai gan slānekļa ogļhidrātu iegulas ir arī Eiropā, daudzas dalībvalstis to apguvi ir vai nu aizliegušas, vai ir pret tādu atturīgas bažu dēļ par šo salīdzinoši jauno ieguves tehnoloģiju ietekmi uz vidi. ASV tas notiek daudz brīvāk valsts plašo neapdzīvoto apgabalu dēļ. Slānekļa gāzes iegulu apzināšana aizvien turpinās arī Polijā.
