Degvielas cenas pēdējās dienās ir samazinājušās lielākajā daļā degvielas uzpildes staciju, lai gan cenu samazinājums ir atšķirīgs.

Degvielas tirgotājs Statoil samazinājis degvielas cenas par diviem santīmiem litrā benzīnam un par vienu santīmu litrā dīzeļdegvielai. Attiecīgi 95. markas benzīna cena samazināta no 99,9 santīmiem līdz 97,9 santīmiem, bet dīzeļdegvielas cena - no 97,9 santīmiem līdz 96,9 santīmiem.

Tikpat strauji cenas ir samazinājusi arī Neste un Viada, un patlaban 95. markas benzīns maksā attiecīgi Neste - 95,7 un Viada - 96,9 santīmus, bet dīzeļdegviela attiecīgi - 94,7 santīmus un 95,9 santīmus litrā.

Lukoil 95. markas benzīna cenu ir samazinājis no 98 santīmiem līdz 97,6 santīmiem, bet dīzeļdegvielu no 96 santīmiem līdz 95,6 santīmiem. Latvijas nafta samazinājusi 95. markas benzīna cenu par vienu santīmu līdz 96,7 santīmiem, bet dīzeļdegviela joprojām maksā 95,7 santīmus. Gotika auto cenas samazinātas no 97,7 santīmiem līdz 97,2 santīmiem, bet dīzeļdegvielai no 95,7 līdz 94,7 santīmiem.

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Salīdzinot oktobra pirmā un otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 93,53 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,51 % gadījumu, savukārt 4,06% gadījumu cena ir samazinājusies.

Tā liecina Ekonomikas ministrijas veiktā cenu monitoringa jaunākie dati. Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas preču pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro.

Oktobra otrajā cenu novērojumā secināts, ka cenas eiro tika norādītas 98,84 % gadījumu. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena eiro nav norādīta sveramiem produktiem, kuru cena tiek fiksēta par 1 kg. Cenas eiro lielākoties netika norādītas trīs preču/pakalpojumu grupās - Coca-Cola bundžiņām dzērienu automātos, taksometru pakalpojumiem, kā arī apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām, ko namu apsaimniekotāji skaidroja ar to, ka cena eiro tiek norādīta tikai kopējai rēķina summai.

Ekonomikas ministra un ministru prezidenta biedra Arvila Ašeradena izvēle šķirties no valdības amatiem, lai it kā dotos saturēt partijas Vienotība Saeimas frakciju, ir pārsteigums.

Un arī nekas vairāk. Tas tāpēc, ka, mainoties aktieru uzvārdiem, izrādes sižets paliek, kāds uzrakstīts. Varētu likties, ka tam nav izšķirošas nozīmes, ekonomikas ministrs ir Jānītis vai Pēterītis. Tomēr tam, kurš vai kura nokļūs Ekonomikas ministra krēslā, neskatoties uz to, kā viņu sauks, būs jāspēj risināt tie paši smagie jautājumi, kurus līdz galam nenoveda Ašeradens, un galvgalī ir LMT un Lattelecom apvienošanas risinājuma rašana, Liepājas metalurga bēdu stāsta turpinājums, izaicinājumi enerģētikā. Protams, Ašeradens nav ievārījis Metalurga ķīseli, un viņam arī nav jāatbild par iepriekšējo ministru grēkiem, bet, no otras puses, jājautā, cik potenciālo Metalurga investoru vicepremjers Ašeradens ir apmeklējis vienā vai otrā Eiropas galā? Iespējams, Ekonomikas ministrijas dienaskārtībā drīz būs arī politiski supersensitīvi priekšlikumi par kontrolētu darbaspēka ievešanu kā reakcija uz darba devēju satraukumu par no dienas uz dienu briestošo darbaspēka iztrūkumu Latvijā. Tā nebūs populāra tēma vēlētāju vidū, kas priekšvēlēšanu periodā varētu arī kaitēt Vienotībai. Tādēļ pliķi par to, iespējams, nopelnīs kāds cits partijas biedrs, nevis partijas vadītājs. Lai vai kā, ekonomikas tempi līdz ar Ašeradena nolēkšanu nepalielināsies. Un tikpat droši var teikt, ka šī iemesla dēļ arī nesamazināsies. Investori uz Latviju nedzīsies nedz ātrāk, nedz lēnāk. Uzņēmēju dzīve īpaši nemainīsies un Ašeradena pārvietošanās no izpildvaras uz lēmējvaru uz tautsaimniecību neatstās ietekmi. Protams, ar noteikumu, ja viņa darba turpinātāja kompetences līmenis būs amatam atbilstošs.

No 1.aprīļa elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54% - no 1,23 santīmiem līdz 1,89 santīmiem par kilovatstundu (kWh), paredz šodien pieņemtais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmums.

Kā skaidro regulators, galvenokārt pieaugumu noteica augstāka koģenerācijas stacijās izmantojamās dabasgāzes cena, kā arī būtiski palielinājies biogāzes, biomasas, kā arī vēja elektrostacijās saražotās enerģijas apjoms, jo darbību sākušas jaunas stacijas.

Koģenerācijas komponente no 2013.gada 1.aprīļa palielināsies no 0,94 santīmiem par kWh līdz 1,33 santīmiem jeb 0,0133 latiem par kWh, savukārt atjaunojamo energoresursu komponente pieaugs no 0,29 santīmiem par kWh līdz 0,56 santīmiem jeb 0,0056 latiem par kWh, informēja SPRK preses pārstāve Daiga Reihmane.

Šīs izmaiņas ietekmēs lietotājus, kas elektrību pērk tirgū, jo tiem OIK jāmaksā atsevišķi papildus elektrības cenai un tīkla pakalpojumu maksai. Iepriekš AS Latvenergo vērtēja, ka OIK izmaiņu ietekme uz elektroenerģijas galalietotāju mēneša rēķiniem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ir robežās no 7% līdz 12%.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Latviešiem, kuru vidējais atalgojums mēnesī ir 361 lats, lai nopirktu septiņus litrus dīzeļdegvielas, ar kuru var nobraukt 100 kilometrus, ir jāstrādā aptuveni trīsarpus stundas, liecina Baltijas transporta sludinājumu un tirdzniecības portāla Autoplius.lv auto tirgus ekspertu aprēķini.

Latvijas iedzīvotājiem, lai nopelnītu degvielas iegādei nepieciešamos līdzekļus, jāstrādā dažas minūtes mazāk nekā lietuviešiem. Lietuvā vidējais atalgojums ir mazāks nekā Latvijā – 352 lati, bet dīzeļdegviela ir nedaudz dārgāka – 0,9262 lati. Tikmēr kaimiņzemē Igaunijā, kur vidējais atalgojums sasniedz 541 latu, bet dīzeļdegviela ir tikai par aptuveni trim santīmiem dārgāka nekā Latvijā (0,9159 latu), autovadītājam, lai viņš varētu iegādāties 7 litrus degvielas, darbā vajadzētu pavadīt 2 stundas un 16 minūtes.

Baltijas valstīs ievērojami atšķiras arī benzīna cenas. Igauņi, kuri var priecāties par vislielāko vidējo atalgojumu, par litru A95 benzīna maksā mazāk nekā latvieši un lietuvieši (aptuveni par 6 santīmiem) - 0,8869 latu. Latvijā un Lietuvā cena par 1 litru benzīna ir apmēram 0,9567 latu.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi jaunu kārtību degvielas rezervju izveidei, cerot, ka tādējādi izdosies samazināt šo rezervju glabāšanas izdevumus un līdz ar to arī nodevas lielumu, kas šobrīd katru degvielas litru sadārdzina par aptuveni 1,3 santīmiem.

Tomēr jaunā kārtība vēl negarantē, ka nākotnē automašīnās varēs pildīt lētāku degvielu, raksta laikraksts Neatkarīgā.

EM veiktais cenu monitorings liecinot, ka degvielas cenu atšķirības starp dažādām Latvijas pilsētām ir visai ievērojamas. Lētākais benzīns janvārī bija nopērkams Daugavpilī, bet dārgākā dīzeļdegviela Jelgavā un Liepājā.

95. markas benzīna cenas dažādās benzīna uzpildes stacijās janvārī atšķīrās par diviem santīmiem litrā, bet dīzeļdegvielas – pat par 4,3 santīmiem litrā.

EM cenu monitoringu veikusi arī iepriekš – no 2006. gada sākuma līdz 2008. gada rudenim. Arī toreiz tika uzraudzītas degvielas cenas. 2007. gada 14. februārī 95. markas benzīnu varēja nopirkt par aptuveni 56 santīmiem litrā, tas ir par aptuveni 42 santīmiem lētāk nekā šobrīd. Neatkarīgās aprēķini liecina, ka sešu gadu laikā benzīna cena pieaugusi par 76%, bet dīzeļdegvielas – par 62 procentiem.

Lai arī, pārejot uz eiro, lielākoties vērojama korekta cenu konvertācija, vairāki gadījumi liecina par cenu palielināšanu uz valūtas maiņas rēķina .

Lai arī atbildīgās institūcijas vēl pēta cenu izmaiņas, nozaru eksperti jau bažījas par iespējamo inflācijas kāpumu eiro ieviešanas dēļ.

Kā liecina banku prognozes, šogad vidējā gada inflācija varētu būt robežās no 2 līdz 2,8 %. Bankas gan arī uzsver, ka galvenais inflācijas kāpuma iemesls nebūs eiro ieviešana Latvijā. Nākamgad SEB Banka inflāciju prognozē 3,3 % apjomā, Swedbank – ap 2,8% līmenī, bet Nordea – ap 2,5 %.

Atsevišķi gadījumi

Valūtas konvertācijā nav lieli pārkāpumi, taču no veikaliem esam saņēmuši sūdzības, ka bankas nav gatavas eiro ieviešanai, jo trūkst sīknaudas, tā situāciju vērtē Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova. Viņas vērojumi liecina arī par gadījumiem, kad cenas, no latiem konvertējot uz eiro, ir noapaļotas nedaudz uz augšu, kā rezultātā šomēnes varētu palielināties inflācija. Lieli cenu kāpumi gan neesot vērojami, visbiežāk tie ir pāris santīmi. Piemēram, vilcienā biļetes cena pieaugusi par diviem santīmiem, arī citos gadījumos cenas ir augušas. DB rīcībā esošā informācija liecina, ka kādā ēdināšanas iestādē glāze kefīra sadārdzinājusies par pieciem santīmiem, kilograms kolrābju tirgū – arī par dažiem santīmiem, bet kādas konditorejas kliņģeris – par 60 santīmiem.

Lielākajai daļai Ekonomikas ministrijas (EM) apsekoto preču un pakalpojumu cena jūnijā, salīdzinot ar maiju, palikusi nemainīga – 86% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina jaunākie cenu monitoringa rezultāti.

Cenu pieaugums ir novērojams 8% gadījumu, savukārt 6% gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu izmaiņas lielākoties izskaidrojamas ar sezonas pārmaiņām un energoresursu cenu dinamiku pasaulē, norāda EM.

Pārtikas produktu grupā visbiežāk cenu svārstības ir novērotas makaroniem un maizei, svaigai gaļai, zivīm un zivju izstrādājumiem, olām, eļļai un tauku produktiem, kā arī kafijai un apelsīnu sulai. Sezonalitātes ietekmē visvairāk cenas ir svārstījušās augļiem un dārzeņiem. Tā, piemēram, cenu pieaugums ir novērots āboliem, kāpostiem, kartupeļiem, mainīgas cenas bija arī gurķiem. Savukārt cenu samazinājums bija vērojams apelsīniem, Latvijas un Nīderlandes tomātiem.

Salīdzinot ar patlaban mājsaimniecībām piemērojamo Starta tarifu mājsaimniecību elektroenerģijas maksājuma pieaugums pēc tirgus atvēršanas varētu būt 38% apmērā, bet, salīdzinot ar Pamata tarifu, pieaugums varētu būt 5% - 7% apjomā, skaidro nozares eksperti.

Jāatgādina, ka Starta tarifs 8,18 santīmi par kilovatstundu (kWh) un tas tiek piemērots par pirmajām 1200 patērētajām kWh. Savukārt Pamata tarifs ir 10,65 santīmi par kWh un tiek piemērots katrai nākamajai kWh pēc 1200 līmeņa.

Ģimene, kuras elektrības vidējais patēriņš šobrīd ir 150 kWh mēnesī, par elektrību maksā aptuveni 12 latus mēnesī jeb 162 latus gadā, gada laikā piemērojot elektrības Starta un Pamata tarifus. Ja elektrības cena par vienu kWh ģimenei mainītos no pašreizējiem 8,18 santīmiem Starta un 10,65 santīmiem Pamata tarifā uz 11,31 santīmiem, ģimenes izdevumi par elektrību gada laikā pieaugtu par 41 latu. Ģimenei, kura tērē aptuveni 100 kWh mēnesī elektrības izdevumi gadā pieaugtu par aptuveni 37 latiem, bet tādai ģimenei, kura mēnesī tērē aptuveni 300 kWh, izdevumu pieaugums būtu pat par 53 latiem gadā, aprēķinājusi Swedbank.

Ja vēl pērn mazumtirgotāji iekasēja 8% no katra pārdotā degvielas cenas litra, tad šogad tie vairs ir tikai 6%, kamēr valsts ieņēmumi no degvielas tirdzniecības nodevu veidā saglabājušies 49% apmērā, un, ņemot vērā cenu kāpumu, būtiski pieauguši.

Neskatoties uz to, ka degvielas cenas ir palielinājušās, mazumtirgotāju ieņēmumi ir sarukuši - no vidēji 6,8 santīmiem par katru pārdoto degvielas litru pērn līdz vidēji sešiem santīmiem šogad. Tikmēr valsts ieņēmumi no katra pārdotā degvielas litra ir palielinājušies no vidēji 41,7 santīmiem pērn līdz vidēji 49 santīmiem šogad, liecina Statoil informācija.

Šogad degvielas mazumtirdzniecības cenu veido degvielas iepirkums 45% (no cenas), valsts nodevas 49% un mazumtirgotāju ieņēmumi 6%.

Statoil norāda, ka galvenais degvielas cenu palielināšanās iemesls ir naftas un naftas produktu cenu, kā arī pieprasījuma kāpums, kuru veido nemitīgi pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits un viņu labklājība. Lai izprastu degvielas cenas veidošanās mehānismu, jāņem vērā, ka to ietekmē daudzi būtiski faktori galvenajos degvielas cenas veidošanās posmos:

SIA Tigo.lv ļauj atbrīvoties no mantām, kas mājās «krāj» putekļus; pretī par to saņemt naudu.

Tehnoloģijām strauji mainoties, cilvēkiem mājās uzkrājas dažādas preces, kas ir labā darba kārtībā, bet vairs nav nepieciešamas. «Man pašai mājās stāvēja četri dažādi mobilie telefoni. Cilvēki ir slinki, aizņemti, lai šīs lietas pārdotu, – sludinājuma ievietošana un tikšanās ar pircējiem prasa laiku. Daudziem negribas publiskot savu tālruņa numuru vai e-pasta adresi. Ne visi ir gatavi iet uz lombardu. Tāpēc izveidojām portālu, kur var ērti pieteikt preces, ko grib pārdot, vienoties par laiku, kad kurjers bez maksas aizbrauc pakaļ precei. Un divu dienu laikā pārskaitām naudiņu,» stāsta Solvita Abarone, lietotu preču uzpirkšanas portāla tigo.lv vadītāja. Uzņēmumā strādā sertificēts vērtētājs, kurš nosaka preces cenu. Kad tigo.lv ir iegādājies konkrētās preces, tās tālāk tiek pārdotas uzņēmumam, kura specializācija ir lietotu preču uzpirkšana, un tas šīs mantas realizē Latvijā un ārzemēs.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

SVF iesaka nodokļu sistēmas reformas, palielinot budžeta ieņēmumus uz oglekļa intensīvu energoresursu rēķina

Zemās fosilo energoresursu cenas daudzām ietekmīgām pasaules institūcijām liek runāt par iespēju palielināt nodokļu ieņēmumus uz šo energoresursu rēķina.

Īpaši aktuāli tas kļuvis, tuvojoties Parīzes klimata samitam, kurā jau pēc dažām nedēļām pasaules varenie spriedīs par globālo klimata aizsardzības līgumu. CO2 nodokļu ideja gan nav nekas jauns. 150 pasaules valstis jau esot prezentējušas savus plānus, kā virzīt savas tautsaimniecības pa stabilu un zemu CO2 emisiju kursu. Lielu lomu te spēlē nodokļu paaugstināšana uz fosilajiem energoresursiem. Septembra beigās notikušajā DB Siltumenerģētikas konferencē uzdevu jautājumu Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, vai arī Latvijā tiek plānotas iniciatīvas attiecībā uz nodokļiem fosilajiem energoresursiem, un ministrs atbildēja, ka pagaidām nē. Doma tāda, ka neesot jau vajadzības skriet pakaļ katrai idejai, ko kāds Rietumos pasviež.

Liepājas metalurgam līdzīgā situācijā, kad pieaugošais maksājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) apdraud ražošanu un konkurētspēju, ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi, uzskata bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, neatkarīgs enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Ābele norādīja, ka augošās elektrības cenas ir liela problēma ne tikai mazturīgajiem patērētājiem, bet arī rūpniecības uzņēmumiem, kas, pēc viņa teiktā, par elektrību maksā divreiz lielāku cenu nekā Vācijas vai citu Rietumeiropas valstu uzņēmumi.

«Vairāki uzņēmumi ir apturējuši investīcijas tālākai attīstībai un drīz varētu sašaurināt darba vietas,» brīdināja eksperts.

Vaicāts, vai līdzīgā situācijā kā Liepājas metalurgs, kuru OIK maksājums novedis līdz bankrotam, varētu būt arī citi Latvijas rūpnieki, bijušais EM valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka līdzīgā situācijā ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi.

Ja tiktu realizēta tikai trešdaļa visas piešķirtās zaļās elektroenerģijas kvotas, līdzšinējā 1,23 santīma vietā ikviena kilovatstunda elektroenerģijas izmaksātu 10 reizes dārgāk jeb 9,83 santīmus.

Kā vēsta raidījums Nekā Personīga, ja tiktu realizēta tikai aptuveni trešdaļa visu piešķirto kvotu, sanāktu, ka kopumā pēc katram zaļās enerģijas veidam paredzētā paaugstinātā tarifa patērētājiem katru gadu nāktos maksāt par biomasas elektrostacijās saražoto enerģiju 15,7 miljonus latu, par biogāzes - 54,5 milj. latu, par vēja - 20,4 milj. latu, par HES - 6,2 milj. latu.

Kopā tas nozīmētu, ka zaļās enerģijas slogs uz patērētājiem gadā tuvotos 100 miljoniem latu (97,3 milj. Ls). Taču, ja realizētu visas izsniegtās kvotas par obligāto iepirkumu, tai skaitā koģenerācijas stacijās, tad ik gadu patērētājiem tas izmaksātu ap 450 miljoniem latu.

Latvijas lielākie degvielas tirgotāji, sekojot naftas cenu samazinājumam pasaules biržās, turpina samazināt degvielas cenas.

SIA Statoil Fuel & Retail Latvia pirmdien par vienu santīmu ir samazinājusi benzīna un par diviem santīmiem dīzeļdegvielas cenu.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, naftas produktu cenu samazinājumu pasaulē veicinājuši ASV Enerģētikas ministrijas publicētie dati par naftas produktu krājumu apjomu, kas ir lielāks nekā sākotnēji prognozēts. Tas savukārt norāda uz vājāku naftas produktu pieprasījuma tendenci, uzsver Statoil. Pēdējo divu mēnešu laikā Statoil gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cenu savā tīklā ir samazinājis par pieciem santīmiem. 95 miles benzīns Statoil maksā 0,929 lati litrā, 98 miles benzīns - 0,959 lati litrā, bet D miles – 0,899 lati litrā.

Vispārējās negācijas, kas piemeklējušas Latvijas metalurģijas flagmani un izpaužas kā strauja ražošanas apjoma samazināšanās un nespēja tikt galā ar savām saistībām, izraisījušas straujas uzņēmuma akciju cenas svārstības. Vakar kompānijas akcijas cena nokritās par 86%, šodien gandrīz šādā pašā apjomā (+85,43%) šo vērtspapīru vērtība ir pieaugusi.

Tiesa uzreiz ir jānorāda, ka nekas šokējoši labs nav noticis ne ar pašu uzņēmumu, tāpat kā neviens no investoriem nav ticis pie apskaužamas peļņas. Šodien divos darījumos ir notirgotas vien 105 uzņēmuma akcijas, turklāt par dienas augstāko cenu – 28 santīmiem, kontus mainījušas vien 5 akcijas.

Vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pēdējām dienām ir apstāklī, ka pie cenas ap 20 – 25 santīmiem par akciju pamazām sāk sarosīties akciju pircēji. Tiesa tas nenozīmē tirdzniecības aktivizēšanos, jo pirkšanas uzdevumu maksimālā cena šobrīd ir 28 santīmi, kamēr lētākais pārdevēju uzdevums biržā ir iesniegts ar ieceri pārdot akcijas par 95 santīmiem gabalā.

Šodien Koalīcijas padomes sēdē nolemts atlikt jautājumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju skatīšanu valdībā. Jautājuma izskatīšana atlikta pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ierosinājuma.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.

Valdībā izskatīšanai tika iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.

EM norāda, ka, ņemot vērā subsidētās elektroenerģijas (OIK) izmaksu pieaugumu, kā arī to, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena, paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014.gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) vai 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) līdz 11,68 santīmiem par kilovatstundu, bet, ja tiek veikti OIK pieauguma ierobežošanas pasākumi, tad elektroenerģijas kopējā cena būs aptuveni 11,3 santīmi par kilovatstundu.

Vairākas fiziskas un juridiskas personas, tostarp informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns, 22. martā un šodien Administratīvajā apgabaltiesā iesniegušas pieteikumus, ar ko tiek pārsūdzēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no 2013.gada 1.aprīļa.

Pieteikumos norādīts, ka nepārbaudītu aprēķinu rezultātā vairākiem lielajiem elektroenerģijas ražotājiem 2012. gadā nepamatoti izmaksāta obligātā iepirkuma maksa 15,64 miljoni latu apmērā, kas rada ietekmi uz 2013. gada OIK apmēru. Šī iemesla dēļ pieteicēji lūdz tiesu atcelt SPRK lēmumu un likt tai pārrēķināt OIK komponentes.

Tāpat pieteikumos norādīts, ka SPRK nav konstatējusi, ka a/s Latvenergo aizvadītajā gadā nepamatoti izmaksājis 15,6 miljonus latu četriem elektroenerģijas ražotājiem, kuru koģenerācijas elektrostaciju uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem MW. Kā tādi nosaukti Juglas jauda, a/s Rīgas siltums un a/s Latvenergo Rīgas TEC-1 un TEC-2.