Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Nelegālā degviela, kas, visticamāk, tirgota Trest degvielas uzpildes stacijās, nākusi no Krievijas vai Baltkrievijas, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Tā tranzītā bija jāved tālāk. Taču, īstenojot shēmas, tikusi notirgota autovadītājiem Rīgā.

Jau vairāk nekā nedēļu darbība pārtraukta sešās Trest degvielas uzpildes stacijās Maskavas, A.Deglava, Duntes, Mīlgrāvja, Dzelzavas ielās un Brīvības gatvē. Šīs vietas tur aizdomās par nelegālās degvielas tirdzniecību. Autovadītāji, iespējams, pat nav nojautuši, ka savos spēkratos ielējuši tikai benzīnam līdzīgu maisījumu. Toties samaksājuši par to kā par īstu preci. Muitas kriminālpārvaldes darbinieki kopumā konfiscējuši apmēram 100 tonnu nelegālās degvielas, no tās tikai 3 tonnas bijis dīzelis, pārējais – benzīns.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe norāda, ka «tā ir trešo valstu degviela, visticamāk, no tuvākajām valstīm - no Krievijas vai Baltkrievijas. Latvijai vesta cauri tranzītā – nafta, eļļas un dažādi citi šķīdumi vai degviela. Tad, jau dažādas viltības izmantojot, nonākusi iekšējā tirgū.»

Sākot ar šodienu visās Statoil degvielas uzpildes stacijās Latvijā dīzeļdegviela un benzīns tiks piedāvāti ar nosaukumu miles, informēja Statoil pārstāvji.

Statoil sola, ka miles degvielas produkti nodrošina degvielas ietaupījumu pat 3% apmērā, ko, pēc uzņēmuma teiktā,

apliecina arī neatkarīgu zinātnisko institūtu pētījumu un testu rezultāti.

Latvija ir otrā valsts, kur tiek piedāvāta miles degviela. Pakāpeniski tā tiks ieviesta arī citās valstīs, kur ir pārstāvēts Statoil Fuel & Retail degvielas uzpildes staciju tīkls. Precīzu investīciju summu gan kompānija neatklāj.

Miles degviela satur pēc Statoil Fuel & Retail pasūtījuma izstrādātas piedevas, kas attīra dzinēju no nogulsnējumiem un aizkavē nogulšņu uzkrāšanos motorā.

Degviela visā Latvijā ir pieejama jau aptuveni divas nedēļas, un tās nomaiņa notika pakāpeniski.

Lietuvas Konkurences padome par maldinošu reklāmu sodījusi degvielas uzpildes staciju operatoru «Neste Lietuva», paziņojusi Konkurences padome.

Kompānijai noteikts 8700 eiro sods par Reklāmas likuma pārkāpumu. Konkurences uzraugs secināja, ka uzņēmuma reklāma, kurā «Neste» apgalvo, ka tās degviela ogļskābās gāzes izmešus ļauj samazināt par līdz pat 20%, ir maldinoša.

Patērētājiem reklāma ļāva uzskatīt, ka «Neste Lietuva» savu pārdoto degvielu salīdzinājusi ar citu mazumtirgotāju piedāvāto degvielu, bet patiesībā «Neste Lietuva» reklamētā degviela salīdzināta nevis ar citiem degvielas veidiem vai citu mazumtirgotāju piedāvāto, bet gan ar minerālu degvielu, kāda patērētājiem Lietuvā nemaz nav pieejama.

«Vidējais patērētājs varēja uzskatīt, ka «Neste» degviela ir videi draudzīgāka un mazāk piesārņojoša nekā citu tīklu pārdotā degviela. Ja kompānijas reklāma būtu sniegusi detalizētāku informāciju, ka tās degviela ir salīdzināta ar minerālu degvielu, patērētāji varētu veidot citādu viedokli un, visticamāk, būtu izvēlējušies citu uzpildes staciju,» teikts Lietuvas Konkurences padomes paziņojumā.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Loģistikas uzņēmums DB Schenker sadarbībā ar aviokompāniju Lufthansa aprīlī uzsāk regulārus iknedēļas reisus starp Frankfurti un Šanhaju, izmantojot ilgtspējīgu, oglekļa neitrālu aviācijas degvielu.

Kā norāda SIA Schenker valdes locekle Evija Sedola, uzņēmums ir pirmā loģistikas grupa, kas piedāvā CO2 neitrāla gaisa transporta iespēju. "Oglekļa neitrālie reisi starp Frankfurti un Šanhaju nedēļā ietaupīs 174 tonnas fosilā kurināmā," atzīmē E.Sedola.

"Lai gan uzņēmumiem šis pakalpojums ir dārgāks, arvien vairāk klientu cenšas samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, padarīt piegādes ķēdes ilgtspējīgas un panākt klimata neitralitāti. Tuvākajā nākotnē arī mūsu Baltijas klientiem būs pieejams oglekļa neitrāls gaisa transports," papildina E.Sedola.

Pēc viņas teiktā, aviācijas nozare ir piekritusi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt CO2 emisijas. "Tā kā gaisa kuģi tehnisku iemeslu dēļ tuvākajā nākotnē nevarēs izmantot alternatīvas degvielas, piemēram, ūdeņradi vai elektrību, ilgtspējīga aviācijas degviela pašlaik ir vienīgais pieejamais veids, kā virzīties uz mērķi. Šī degviela, kas ķīmiski ir līdzīga fosilajam kurināmajam, tiek ražota no izmantotās pārtikas eļļas, biomasas utt.," skaidro E.Sedola.

Degvielas cena ir viena no tām lietām, kas mūsdienās ietekmē teju ikviena cilvēka un biznesa dzīvi. Tai kļūstot dārgākai, sadārdzinās jebkā pārvietošana.

Tāpat līdz ar krasākiem degvielas cenas pieaugumiem var parādīties šķēršļi cilvēku mobilitātei kā tādai.

Degvielas cenu bilde dažādās pasaules daļās gan ir visai atšķirīga, kur to var ietekmēt dažnedažādu faktoru kopums. Piemēram, ir valstis, kas ir naftas ieguvējas un eksportētājas, un saviem iedzīvotājiem tās pieeju ļoti lētai degvielai, subsidējot šo nozari, sasaistījušas gluži vai ar ikdienišķām un pašsaprotamām pamattiesībām. Savukārt citos reģionos degviela, gluži pretēji, tiek aplikta ar pamatīgiem nodokļiem. Kopumā gan var secināt, ka pasaulē šajā pandēmijā bijis vērojams ievērojams degvielas cenas lēciens. Tas gan droši vien nav nekāds pārsedzošs jaunums pat tiem, kuri kaut vai tikai ļoti pastarpināti mēdz uzmest aci degvielas uzpildes staciju cenrāžiem vai dzird to, kā par augstajām cenām gaužas šoferīši.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Lielākās Latvijas degvielas uzpildes stacijas šonedēļ turpina pazemināt degvielas cenas.

Sekojot naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia šodien samazinājusi benzīna un dīzeļdegvielas cenu par vienu santīmu litrā. Šis ir jau trešais cenu samazinājums pēdējo nedēļu laikā, informē uzņēmums.

Zemākā 95. miles markas degvielas cena otrdien ir 0,914 lati, 98. mils plus – 0.934 lati, bet Dmiles – 0,894 lati.

Degvielas cenu samazinājusi ar Neste Oil. Tā 95. markas benzīns Neste DUS maksā 0,927 latus, 98. markas degviela – 0,957 latus, bet dīzeļdegviela – 0,917 latus.

Savukārt Lukoil DUS lētākā 95. markas degviela maksā 0,917 latu, 98. markas degviela – 0,947 latus, bet dīzeļdegviela – 0,897 latus.

Mainās importētāju tirgus daļa; dīzeļdegvielas patēriņš aug straujāk, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gan benzīna, gan dīzeļdegvielas importa apjomu ziņā valstu griezumā pērn vērojamas izmaiņas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija uzrāda strauju dīzeļdegvielas patēriņa kāpumu.

Benzīna imports 2015. gada pirmajos 10 mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2014. gadā, no Somijas sarucis no 153 līdz 80 milj. l, savukārt no Lietuvas importētās produkcijas apjoms palielinājies no 82 līdz 176 milj. l. Šie statistikas dati gan ietver ne tikai mazumtirdzniecībai domāto degvielu. Minētās izmaiņas varētu norādīt, ka kāds no lielajiem degvielas uzpildes staciju tīkliem pārgājis no Nestes uz Mažeiķos ražotās produkcijas tirdzniecību, pieļauj nozares eksperti. Viņi skaidro, ka DUS tīkli iepērk produkciju, balstoties ekonomiskajā izdevīgumā. Interesanti, ka Latvijā benzīns tiek ievests arī no Igaunijas, kam skaidrojums varētu būt Nestes degvielas ievešana caur mūsu ziemeļu kaimiņvalsti. «Neste Oil ir vienīgais DUS tīkls Latvijā, kurā visa degviela tiek piegādāta no Somijas,» norāda Neste Latvija Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Pērkone. Viņa skaidro, ka 95. markas benzīns un dīzeļdegviela tiek piegādāta ar kuģiem no Neste rūpnīcas Somijā, Porvo, uz Neste termināli Rīgā. Savukārt 98. markas benzīns tiek importēts no Neste rūpnīcas Somijā caur Neste termināli Tallinā, tādā veidā optimizējot produktu loģistiku. Vaicāts par iespējamām piegādātāju izmaiņām, Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis norāda, ka kompānijas prioritāte vienmēr bijusi augstākās kvalitātes degvielas nodrošināšana saviem klientiem. Pēc viņa teiktā, Statoil tīklā pieejamā degviela atbilst Eiropas Savienības degvielas kvalitātes standartu prasībām, kas ir ievērojami stingrākas, nekā Latvijas likumdošanā reglamentētās. Konkrētus piegādātājus vārdā nesaucot, viņš norāda, ka Statoil uztur sadarbību un veic regulāru tās izvērtēšanu ar vairākām naftas pārstrādes rūpnīcām Eiropā, lai klientiem vienmēr nodrošinātu degvielu, kas atbilst Statoil noteiktajām kvalitātes prasībām, līdz ar to dažādos laika periodos piegādātāji var mainīties.

98. markas benzīna cena pirmdienas rītā pārsniegusi lata atzīmi.

Degvielas tirdzniecības kompānijas Lukoil pilna servisa Degvielas uzpildes stacijās (DUS) litrs 98. markas degvielas maksāja 1,002 latus. Tikmēr 95. markas degviela maksāja 0,971 santīmu, bet dīzeļdegviela – 0,931 santīmu par litru.

Lata atzīmi 98. markas benzīns pārsniedzis arī Statoil DUS. Pirmdienas rītā Statoil pilna servisa DUS 98. markas benzīns maksāja 1,004 latus par litru. Tikmēr 95. markas benzīns maksāja 0,974 santīmus par litru, bet dīzeļdegviela – 0,949 santīmus par litru.

Uzņēmuma Virši-A DUS degvielas 98. markas benzīns maksāja 0,994 santīmus, 95. markas – 0,964 santīmus, bet dīzeļdegviela – 0,922 santīmus. Savukārt Neste Latvija pilna servisa DUS 98. markas benzīns maksāja 0,982 santīmus, 95. markas – 0,962 santīmus, bet dīzeļdegviela – 0,922 santīmus.

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvu, kas ievērojami mazinās kuģu degvielā pieļaujamo sēra saturu.

Degvielā drīkstēs būt septiņas reizes mazāk sēra nekā līdz šim, bet Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanša šaurumā sēra saturs jāmazina 10 reizes. Noteikumi pieņemti ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti Eiropas piekrastē un glābt cilvēku dzīvības. Aprēķini liecina, ka kuģu radītā gaisa piesārņojuma dēļ Eiropā ik gadus priekšlaicīgi mirst 50 000 cilvēku.

Jaunie sēra robežlīmeņi stāsies spēkā 2020. gadā. Jaunos noteikumus balsojumā atbalstīja 606 deputāti, 55 balsoja pret, bet 13 deputāti no balsojuma atturējās.

«Kuģu degviela rada ārkārtīgi lielu piesārņojumu, graujoši ietekmējot vidi. Šodien pieņemtie direktīvas grozījumi ir svarīgākais, ko Eiropas Parlaments šajā sasaukumā paveicis vides labā. Ievērojot, ka kuģu radītais gaisa piesārņojums jau 2020. gadā pārsniegs piesārņojumu no sauszemes avotiem, ir steidzami jārīkojas,» uzsvēra par direktīvas grozījumiem atbildīgā deputāte Satu Hassi (Zaļie/EFA, Somija).

Nākamā gada būtiskākie notikumi degvielas nozarē būs mazo degvielas mazumtirgotāju konsolidāciju un skaita samazināšanos Latvijā, ko arvien vairāk ietekmēs laukos dzīvojošo cilvēku skaita samazināšanās, kā arī cenu neprognozējamību, ko arvien vairāk ietekmē nevis likumsakarības, bet gan spekulatīvie darījumi pasaules tirgos.

Šādas prognozes attiecībā uz 2013. gadu izsaka Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A.

Uzņēmums uzskata, ka nākamajā gadā degvielas cenu Latvijā aizvien noteiks neparedzamās naftas un tās produktu iepirkuma cenu svārstības pasaules tirgos. Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi daudzos ekonomiski nozīmīgos pasaules reģionos, lielā mērā degvielas cenām pasaulē vajadzētu pakāpeniski samazināties. Tomēr šobrīd tas nenotiek, kas skaidrojams ar dažādām spekulācijām pasaules biržās.

Diemžēl spekulatīvie darījumu apjomi pasaules tirgos pēdējā gada laikā būtiski pieaug, kā rezultātā ir apgrūtināta ne tikai mazumtirgotāju degvielas iepirkumu cenu prognozēšana, bet arī uzņēmējdarbība kopumā. Tas ietekmē pa ķēdītei visas nozares - arī ražotājus, pārvadātājus, būvniekus un citus, kuriem degviela veido būtisku pašizmaksu daļu.

Uzņēmumiem nāksies arvien aktīvāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem – dažkārt šķiet, ka to ieviešanai nepieciešamas lielas investīcijas, taču rezultātā tās atmaksājas ātrāk, nekā gaidīts, intervijā stāsta SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis

Vai esat novērojuši, ka aug to uzņēmumu skaits, kas domā par ilgtspēju, nevis īstermiņa ieguvumiem?

Vērojams, ka mūsdienās par to aizvien vairāk domā ne tikai uzņēmumi – visa kopējā situācija vidē un ekonomikā mums liek aizvien lielāku uzmanību vērst tieši uz ilgtspējas jautājumiem. Attīstoties ekonomikai un ražošanai, tiek patērēts pieaugošs resursu daudzums, līdz ar to – radīti vairāk atkritumi, un uzņēmumi saprot, ka ilgi tā vairs nevarēs darboties – resursi nav bezgalīgi, un jādomā, kā, pirmkārt, jau mainīt domāšanu un paradumus un līdz ar to mainīt ražošanas procesus, otrkārt, kā atrast jaunas izejvielas un tehnoloģijas, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Esmu gandarīts, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri nākotnē raugās, domājot par šodienas darbībām. Saprot to, ka viņu ietekme uz vidi ir acīmredzama un jau tagad ir jādomā, kā samazināt kaitīgo ietekmi – varam šķirot atkritumus, taupīt elektroenerģiju, ražošanas procesos izmantot energoefektīvus risinājumus, patērēt mazāk degvielas un meklēt dabai ievērojami draudzīgāku degvielu. Uztvere noteikti mainās.

Sakarus zaudējušais eksperimentālais drons apdraudējumu vairs nerada, jo 6. maijā tam beigusies degviela. "UAV Factory" piederošais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī, lēš uzņēmuma speciālisti.

"Informējam, ka mūsu īpašumā esošais eksperimentālais drons, ar kuru tika zaudēti sakari 2. maijā, vairs neapdraud Latvijas gaisa telpu un iedzīvotājus," "Dienas Biznesam" sacīja uzņēmuma "UAV Factory" līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

Testa drona pazušana UAVFactory eksportspēju neietekmēs 

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz...

Kopš 2020. gada 6. maija eksperimentālais drons vairs neatrodas gaisā, jo lidojumam paredzētā degviela ir beigusies.

Lidaparātā ir ieprogrammēta automātiskā nosēšanās, ja beidzas degviela, un, pēc uzņēmuma speciālistu aprēķiniem, tas noticis virs Rīgas jūras līča. Ievērojot pēdējos datus par drona atrašanās vietu, lidaparāts piezemējies tuvāk Vidzemes jūrmalai.

Šobrīd notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādēļ eksperimentālajā lidaparātā atteikušās darboties sakaru iekārtas, kas nodrošināja lidojuma vadību.

"Ar atvieglojumu varam ziņot, ka nav ievainoti cilvēki un nav bojāts īpašums. Uzņēmums vēlas pateikties arī visiem meklēšanas centienos iesaistītajiem. Īpašs paldies Civilās Aviācijas Aģentūrai (CAA) par profesionālu rīcību sabiedrības un attiecīgo kaimiņvalstu dienestu apziņošanā un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem (NBS) par operatīvu iesaistīšanos meklēšanā," uzsvēra K. Popiks.

Jau rakstījām, ka 2020. gada 2. maijā neliels 25 kg smags eksperimentāls "UAV Factory" lidaparāts zaudēja sakarus ar vadību uz zemes. Šis eksperimentālais vertikālās pacelšanās un nosēšanās (VTOL) drons veica testa lidojumu, lai mēģinātu sasniegt 90 stundu lidojuma ilguma rekordu, kā arī sniegtu informāciju par nepieciešamajiem uzlabojumiem nākošās paaudzes lidaparātu radīšanā.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.