Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Lai gan Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis vairākus likumprojektus, kas paredz ierobežot arī Latvijā tik aktuālās subsīdijas enerģijas ražotājiem, zaļā enerģija joprojām būs Eiropas prioritāte, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Šobrīd vēlamies panākt to, ka zaļā enerģija Eiropā konkurē, balstoties uz tirgus principiem,» atklāj K.Kariņš, norādot, ka pašlaik Eiropa virzās prom no subsīdijām akmeņoglēm, dabasgāzei, naftas produktiem, kā arī atjaunojamajiem energoresursiem. «Nevar vieniem subsīdijas atņemt, bet otriem - atstāt. Tas kropļo tirgu. Turpmāk uzņēmējiem sava darbība būs jābalsta uz biznesa plānu, ņemot vērā konkurenci,» atzīmē EP deputāts.

Tajā pašā laikā K.Kariņš uzsver, ka EP pieņemtie lēmumi gan nenozīmē, ka zaļā enerģija vairs nebūs Eiropas prioritāte. «Zaļais virziens paliks nemainīgs, taču elektroenerģijas tirgū vairs nebūs vieta parazītiskai uzņēmējdarbībai,» pauž K.Kariņš, atgādinot, ka šobrīd EP tiek darīts viss iespējamais, lai tirgu atbrīvotu un panāktu lielāku konkurenci starp elektroenerģijas ražotājiem. «Jo vairāk ražotāju, jo asāka konkurence, kas spiedīs uz leju arī elektrības cenas. Iedzīvotāji un uzņēmēji šādā gadījumā būs tikai ieguvēji,» prognozē K.Kariņš.

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

Piena piegādes kvota 2012/2013. kvotas gadā izpildīta par 96.04 % un tas nozīmē, ka soda nauda par kvotas pārpildi Latvijai nebūs jāmaksā.

Tiesa, vēl jāsagaida dati par piena tiešās tirdzniecības kvotas izpildi, kas būs zināmi 15. maijā, taču līdz šim šis kvotas apjoms nav ticis pārsniegts, skaidro Lauksaimniecības datu centra Piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere.

Šī ziņa priecē piena lopkopējus, taču vienlaikus viņi atzīst - jautājums par piena kvotas pārpildi būs aktuāls divos nākamajos gados, kas ir pēdējie pirms plānotās kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gadā. «Šogad kvota noteikti tiks pārpildīta, jo sāks darboties tās fermas, kas pēdējos gados uzceltas un modernizētas. Līdz ar to aktuāla kļūs soda nauda, kas Latvijai jāmaksā kvotas pārpildes gadījumā,» klāsta kooperatīvās sabiedrības Māršava vadītāja Dace Pastare. Viņa uzskata, ka to nedrīkst uzkraut tikai uz to zemnieku pleciem, kuri līdz šim ieguldījuši un attīstījuši ražošanu, tāpēc valstij jāiesaistās un jāpalīdz segt vismaz daļu no tās. Kā DB jau vēstīja, soda naudas apjoms nav mazs – 195.6 Ls par katru pārsniegto kvotas tonnu jeb 19.56 santīmi par piena kg.

Šajā kvotas gadā tiek prognozēta kvotas pārpilde par 101%, kas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē norādīja Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

«Iepriekš prognozējām, ka kvotas pārpilde varētu būt 103%, tomēr patlaban aprēķini liecina, ka pārpilde būs nedaudz mazāka - 101%. Līdz ar to soda naudas apmērs varētu būt nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro. Šis 1% tiks aprēķināts tiem ražotājiem, kas nebūs iekļāvušies savās kvotās,» sacīja Galvanovska.

Viņa arī norādīja, ka patlaban daudzas piensaimniecības cenšas samazināt tauku procentu pienā, lai izvairītos no attiecīgas kvotas pārsniegšanas. Tomēr, ja tiks pārkāptas noteiktās robežas, atkal varētu rasties problēmas.

«Var nākties maksāt soda naudu par tīšu tauku procenta samazināšanu. Saimniecībām par to stipri jāpiedomā. Pieļaujamais tauku procents ir šāds - nedrīkst būt zem 2%, bet maksimālais slieksnis virs 7%,» norādīja Galvanovska.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Pirmoreiz Latvijas piena piegādes kvota tiks pārpildīta, kas ražotājiem draud ar bargiem ES sodiem.

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Mazumtirdzniecības ķēde IKI un degvielas uzpildes staciju ķēde Lukoil Lietuvā izmantos tikai enerģiju, kas tapusi no atjaunojamiem avotiem: Zaļo Lietuvas Enerģiju, ko piegādā kompānija Energijos Tiekimas, vēsta baltic-course.com.

Zaļā Lietuvas Enerģija tika prezentēta martā. To jau sešus mēnešus izmanto Lietuvas minerālūdens ražotājs Druskininku Rasa un mājdzīvnieku barības ražotājs Mars Lietuva.

Energijos Tiekimas ir lielākais neatkarīgais Lietuvas galvaspilsētas elektroenerģijas piegādātājs un Lietuvos Energija, lielākā elektroenerģijas ražotāja valstī, meitasuzņēmums.

Patlaban 23% no Latvijā saražotā piena tiek izvests, tomēr pieaugošo tendenci ietekmēt praktiski nav iespējams, jo zemnieki ir tiesīgi pārdot pienu par izdevīgāko cenu, atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Pagājušajā gadā uz Lietuvu izvests par 9% vairāk piena nekā gadu iepriekš, un šī tendence pieaug. Patlaban manā rīcībā esošā informācija liecina, ka katru dienu no Latvijas izved 632 tonnas piena. Procesu nevaram ietekmēt, jo tas ir pašu lauksaimnieku bizness - protams, ka zemnieks pārdos pienu tam, kurš vairāk maksā,» sacīja Straujuma.

Viņa atzina, ka Lietuva ir to valstu skaitā, kuras, pretēji Latvijas interesēm, vēlas saglabāt piena kvotu arī pēc to plānotās atcelšanas 2015.gadā visā Eiropas Savienībā.

«Lietuva savu kvotu izpilda tikai par 80% un ir ieinteresēta, lai tā tiktu saglabāta. Mums ir zināmas bažas, ka šī interese tiks īpaši lobēta, kad gada otrajā pusē Lietuva pārņems ES prezidentūru no Īrijas,» atzina ministre.

Ja ražotāji piena kvotu neizpildīs, to ieskaitīs valsts rezervē.

Šis ir viens no grozījumiem Piena kvotu administrēšanas noteikumos, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Paredzēts, ka ražotājam, kas piena kvotu esošajā kvotas gadā būs izpildījis no viena līdz 84,9%, nākamo 12 mēnešu laikā neizpildīto kvotas daļu atņems un ieskaitīs valsts rezervē. Tiem ražotājiem, kuri piena kvotu kārtējā piena kvotas gadā nepildīja un tā tika ieskaitīta valsts rezervē, kvotas atjaunošana vairs nebūs iespējama, kā arī ražotājs nevarēs pārdot esošajā kvotas gadā no valsts rezerves saņemtās piena kvotas.

Tie ražotāji, kas teju izpildījuši vai pat pārpildījuši savu kvotu, jau pauduši atbalstu šādam scenārijam, sakot, ka tas ļaus racionālāk izmantot neizpildīto kvotu apjomu. Kritisks pret šādu ieceri gan ir Muižgaļu saimnieks Andis Vītolbergs. «Šis variants nav godīgs. Liekas, ka kvotas ņems nost, jo kādam tās ir vajadzīgas. Šobrīd fermu būvniecība notiek nekontrolēti un ja kāds taisa fermu ar trīs tūkstošiem govju, bet kvotu nav, tad ko citu var gaidīt. Mazajiem saimniekiem ne vienmēr ir tā rocība, lai kvotu varētu izpildīt, taču nedrīkst to atņemt vispār,» tā piena lopkopis un siera ražotājs. Viņš atgādina, ka savulaik par cukurbiešu kvotām pat samaksāja, taču tagad piena nozarē notiek pretējais, kas nav atbalstāms. Kāpēc vajag pretnostatīt nozares, retoriski jautā A. Vītolbergs. Iepriekš SIA Lestene valdes priekšsēdētājs Egīls Seņkāns atzina, ka būtu tikai racionāli pārņemt valsts rezervē kvotas no tiem, kas kvotu nav izpildījuši, un atdot tiem, kas to pārpildījuši.

Dažādu Peru izcelsmes preču importam no šā gada 1.marta ir pieejamas vairākas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pieejamas šādas 18 tarifu kvotas Peru izcelsmes precēm: piena produktiem, gaļai, ķiplokiem, kukurūzai, sēnēm, rīsiem, alkoholiskiem dzērieniem, cukuram un cukuru sīrupiem, konditorejas un citiem minētajā regulā noteiktiem pārtikas izstrādājumiem ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%. Pieprasot minētās kvotas, ir nepieciešams iesniegt preču Peru izcelsmi apliecinošu dokumentu.

Tāpat, sākot ar martu, pieejamas 24 tarifu kvotas arī tādām Peru izcelsmes precēm kā plastmasas izstrādājumiem, auklām un tīkliem, trikotāžas, atsevišķiem dzelzs un tērauda izstrādājumiem, zivīm (makrelēm, anšoviem, stavridām, kalmāriem), saldētām vai sagatavotām, ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%.

Eiropas Komisija (EK) piektdien izsludinājusi miljardu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem, kas piedāvā risinājumus saistībā ar klimata krīzi un palīdz aizsargāt Eiropas unikālās ekosistēmas un bioloģiski daudzveidību.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansētais Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas no sestdienas, 19.septembra, būs atvērts reģistrācijai, veicinās Eiropas atlabšanu no koronavīrusa krīzes, pārvēršot zaļās problēmas par inovācijas iespējām.

EK norādīja, ka šis zaļā kursa uzaicinājums atšķiras no iepriekšējiem pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" uzaicinājumiem. Ņemot vērā risināmo problēmu steidzamību, tā mērķis ir panākt skaidrus un jūtamus rezultātus īstermiņā un vidējā termiņā, bet ar ilgtermiņa pārmaiņu perspektīvu.

Paredzams, ka saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētie projekti sniegs taustāmus ieguvumus desmit jomās, kurās atspoguļoti Eiropas zaļā kursa galvenie darbības virzieni. Tās ir vērienīgākas klimatiskās ieceres, tīra un droša enerģija par pieņemamu cenu, rūpniecības mobilizēšana pārejai uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, energoefektīvas un resursefektīvas ēkas, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, stratēģija no "lauka līdz galdam", bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, nulles piesārņojuma, no toksiskām vielām brīva vide. Tāpat ir iekļautas divas horizontālas jomas - zināšanu stiprināšana un iedzīvotāju iespēju palielināšana - piedāvā ilgtermiņa perspektīvu, lai panāktu Eiropas zaļajā kursā paredzētās pārmaiņas.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Lai neveicinātu spekulatīvo tirgu, Lauksaimniecības datu centrs aicina zemniekus nepirkt piena kvotas.Par to liecina DB rīcībā nonākusī informācija.

Lauksaimniecības datu centrs (LDC) savu aicinājumu pamato ar to, ka tādējādi tiek veicināts spekulatīvais tirgus un mākslīgi uzskrūvēta cena. Tieši kvotu pirkšana bremzē iespēju palielināt valsts rezervi un līdz ar to samazina iespēju tikt pie kvotas bez maksas.

Tiem, kas piena kvotu pārpilda, jau tagad esot jāraksta iesniegums par papildu kvotas piešķiršanu no valsts rezerves, neskatoties uz to, ka rezerves kvotas piešķirs pēc nākamā gada 1. jūnija. Jau šobrīd esot skaidrs, ka tiem ražotājiem, kas kvotu neizpilda par 85%, valsts pēc 1. aprīļa daļu kvotas atņems un ieskaitīs valsts rezervē, no kuras to piešķirs bez maksas tiem, kam tā būs nepieciešama.

Ja pēc plānotās piena kvotu atcelšanas 2015.gadā nozarē iestāsies cenu krīze, lauksaimniekiem būs pieejams ārkārtas atbalsts, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Jautāta, kādi tirgus instrumenti paredzēti krīzes pārvarēšanai, ja kvotu atcelšana krasi pazeminās piena iepirkuma cenu, Straujuma sacīja, ka šādi instrumenti būšot vairāki.

«Piena produktu tirgus regulēšanā būs pieejai tādi «drošības tīkla» instrumenti kā intervences iepirkums sviestam un vājpiena pulverim, kā arī privātās uzglabāšanas atbalsts sviestam. Arī nupat ieviestais jauninājums - piena ražotāju grupas, kuru darbības princips līdzīgs kooperatīviem, - darbosies vismaz līdz 2020.gadam ar mērķi veicināt ražotāju sadarbību. Šie instrumenti būs galvenie, ar kuru palīdzību tiks uzturēts piena iepirkumu cenas līmenis un pēc iespējas novērsta krīzes negatīvā ietekme uz zemnieku ienākumiem,» norādīja ministre.

Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

No nākamā gada Eiropas Savienībā (ES) ieviesīs CO2 kvotas daļai šķeldas, kas var novest pie siltuma tarifu pieauguma, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

No nākamā gada ES par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas var nozīmēt tarifu pieaugumu. Kā atzīmē raidījums, lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības esot maz.

Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc ES tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana CO2 emisijas nerada. Taču no 1.janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība.

Infrastruktūras projektiem pieejami lieli līdzekļi, taču trūkst projektu, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra BaltCap Infrastructure Fund (BInF) Investment direktors Latvijā Matīss Paegle.

Viņš atklāj, ka BInF finansē dažādus infrastruktūras projektus, tajā skaitā atjaunojamo energoresursu (AER) un energoefektivitātes projektus. Infrastruktūras projektu, kuri varētu pretendēt uz finansiālo atbalstu, trūkumam ir vairāki iemesli, domā M.Paegle. «Pirmkārt, nenotiek aktīva publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu virzība un netiek domāts par to, no kādiem līdzekļiem tiks veiktas investīcijas infrastruktūrā pēc 2020.gada, kad samazināsies Eiropas Savienības fondu apjomi,» pauž M.Paegle, atgādinot, ka, kamēr Latvija joprojām ir pie sava pirmā PPP projekta, Polijā jau īstenoti 128 PPP projekti.

«Tāpat Latvijai joprojām nav nekādas vīzijas par nākotnes atbalsta mehānismiem AER. Gadiem atbalstot dabasgāzes koģenerāciju, tajā skaitā lauvas tiesu maksājot Latvenergo termoelektrostacijām, valsts ir pilnībā iznīcinājusi izpratni par to, kas patiešām ir zaļā enerģija,» atzīmē BInF Investment direktors Latvijā, uzsverot, ka bažīties liek arī priekšvēlēšanu populisms.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.