Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Pirmoreiz Latvijas piena piegādes kvota tiks pārpildīta, kas ražotājiem draud ar bargiem ES sodiem.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Patlaban 23% no Latvijā saražotā piena tiek izvests, tomēr pieaugošo tendenci ietekmēt praktiski nav iespējams, jo zemnieki ir tiesīgi pārdot pienu par izdevīgāko cenu, atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Pagājušajā gadā uz Lietuvu izvests par 9% vairāk piena nekā gadu iepriekš, un šī tendence pieaug. Patlaban manā rīcībā esošā informācija liecina, ka katru dienu no Latvijas izved 632 tonnas piena. Procesu nevaram ietekmēt, jo tas ir pašu lauksaimnieku bizness - protams, ka zemnieks pārdos pienu tam, kurš vairāk maksā,» sacīja Straujuma.

Viņa atzina, ka Lietuva ir to valstu skaitā, kuras, pretēji Latvijas interesēm, vēlas saglabāt piena kvotu arī pēc to plānotās atcelšanas 2015.gadā visā Eiropas Savienībā.

«Lietuva savu kvotu izpilda tikai par 80% un ir ieinteresēta, lai tā tiktu saglabāta. Mums ir zināmas bažas, ka šī interese tiks īpaši lobēta, kad gada otrajā pusē Lietuva pārņems ES prezidentūru no Īrijas,» atzina ministre.

Piena piegādes kvota 2012/2013. kvotas gadā izpildīta par 96.04 % un tas nozīmē, ka soda nauda par kvotas pārpildi Latvijai nebūs jāmaksā.

Tiesa, vēl jāsagaida dati par piena tiešās tirdzniecības kvotas izpildi, kas būs zināmi 15. maijā, taču līdz šim šis kvotas apjoms nav ticis pārsniegts, skaidro Lauksaimniecības datu centra Piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere.

Šī ziņa priecē piena lopkopējus, taču vienlaikus viņi atzīst - jautājums par piena kvotas pārpildi būs aktuāls divos nākamajos gados, kas ir pēdējie pirms plānotās kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gadā. «Šogad kvota noteikti tiks pārpildīta, jo sāks darboties tās fermas, kas pēdējos gados uzceltas un modernizētas. Līdz ar to aktuāla kļūs soda nauda, kas Latvijai jāmaksā kvotas pārpildes gadījumā,» klāsta kooperatīvās sabiedrības Māršava vadītāja Dace Pastare. Viņa uzskata, ka to nedrīkst uzkraut tikai uz to zemnieku pleciem, kuri līdz šim ieguldījuši un attīstījuši ražošanu, tāpēc valstij jāiesaistās un jāpalīdz segt vismaz daļu no tās. Kā DB jau vēstīja, soda naudas apjoms nav mazs – 195.6 Ls par katru pārsniegto kvotas tonnu jeb 19.56 santīmi par piena kg.

Pēc dalības lielākajā pārtikas un dzērienu izstādē Āzijā - SIAL China 2015, kas no 6.maija līdz 8.maijam norisinās Šanhajā, Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens uzsāks darbību arī Āzijas tirgū. Jau pirms izstādes uzņēmums reģistrējis un patentējis zīmolu TRIKATA Ķīnas tirgum, sagatavojis šim tirgum pielāgotu produktu portfeli, sertificēts un iekļauts Ķīnas importētāju sarakstā, informē uzņēmumā.

«Katrā no izstādes dienām notika tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kuru laikā prezentējām sierus, kas jau guvuši atzinību arī Eiropas valstīs. Notika tikšanās ar lielveikalu tīklu pārstāvjiem, kuri atzinīgi novērtēja zīmola komunikāciju ķīniešu valodā. Tuvāko mēnešu laikā notiks sadarbības darījumu precizēšana, lai uzsāktu siera eksportu uz Ķīnu. Lai arī ķīniešiem nav siera ēšanas tradīciju, Latvijas Piens produkts Sniega bumbas ar tomātiem un baziliku novērtēts kā garšīgākais Premium klasē. Savukārt potenciālie klienti atzinīgi novērtēja zīmola TRIKATA Emmental, Gouda un Reserve sierus,» stāsta Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens tirgū piedāvās divus jaunus produktus. Zīmola TRIKATA ietvaros tiks tirgots piens ar D vitamīnu un kefīrs ar bifidobaktērijām.

Tie tiks ražoti Igaunijā no Latvijas zemnieku saimniecībās saražotā piena.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja, norāda: «Uzskatu, ka līdz šim nav novērtētas tās racionālās iespējas, ko dod sadarbība un vienotais Baltijas tirgus. Ja kvalitātes sistēmas un standarti, kas ieviesti uzņēmumos, ir līdzvērtīgi, racionāla sadarbība ļauj piedāvāt patērētājiem vajadzīgo kvalitāti un cenu. Mūsu jauno produktu ražošanai izveidojām sadarbību ar vienu no Igaunijas piena pārstrādātājiem. Sadarbības rezultātā Latvijā ražotais piens pārtaps augstvērtīgos piena produktos un būs pieejams patērētājiem Latvijā un nākotnē – arī Igaunijā. Piena pārstrādātāju sadarbība ir viena no iespējām, kā mazināt kritisko situāciju, kādā jau divus gadus strādā visa piena nozare Baltijā un pasaulē. Šoruden plānots slēgt vēl vienu starptautisku sadarbības līgumu zīmola TRIKATA darbības paplašināšanai,» viņa skaidro.

Ja pēc plānotās piena kvotu atcelšanas 2015.gadā nozarē iestāsies cenu krīze, lauksaimniekiem būs pieejams ārkārtas atbalsts, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Jautāta, kādi tirgus instrumenti paredzēti krīzes pārvarēšanai, ja kvotu atcelšana krasi pazeminās piena iepirkuma cenu, Straujuma sacīja, ka šādi instrumenti būšot vairāki.

«Piena produktu tirgus regulēšanā būs pieejai tādi «drošības tīkla» instrumenti kā intervences iepirkums sviestam un vājpiena pulverim, kā arī privātās uzglabāšanas atbalsts sviestam. Arī nupat ieviestais jauninājums - piena ražotāju grupas, kuru darbības princips līdzīgs kooperatīviem, - darbosies vismaz līdz 2020.gadam ar mērķi veicināt ražotāju sadarbību. Šie instrumenti būs galvenie, ar kuru palīdzību tiks uzturēts piena iepirkumu cenas līmenis un pēc iespējas novērsta krīzes negatīvā ietekme uz zemnieku ienākumiem,» norādīja ministre.

Pēc Latvijas lielāko piensaimniecības uzņēmumu lūguma Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien tikās ar piensaimniekiem, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no Eiropas Savienības (ES) ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē. Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Uzsākot sarunu, piensaimnieki atgādināja, ka pieprasa nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī. Prasība esot iesniegta izskatīšanai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.

Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem.

Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.

Latvijas piensaimnieki pašlaik pārdzīvo diezgan grūtus laikus – piena iepirkuma cena ir vien 23 centi par kilogramu, savukārt optimālā cena ir 32 centi. Daudzi zemnieki ar bažām gaida pavasari, nezinot, kā izdosies paveikt visus iecerētos lauku darbus, jo trūkst naudas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Zemkopības ministrijā (ZM) gan norāda, ka piena iepirkuma cenas zemākais punkts varētu būt sasniegts februārī un martā, bet gada otrajā pusē varētu būt sagaidāms cenas kāpums. Turklāt zemniekiem liels atspaids bijis valsts atbalsts pērnā gada nogalē par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanu un izvērtēšanu – 13,9 miljonu eiro apmērā. Tāpat Eiropas Savienība (ES) februāra beigās mūsu piena ražotājiem kā papildu atbalstu piešķīra 7,72 miljonus eiro. Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzsver, ka, neraugoties uz zemo piena iepirkuma cenu, nozare tomēr attīstās un situāciju pagaidām nevar dēvēt par katastrofālu.

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Piena pārstrādes uzņēmumu AS Limbažu piens pēc tā desmit mēnešu dīkstāves iegādājušies ārvalstu investori, atjaunojot uzņēmuma darbību, kas turpmāk tiks orientēta tikai uz eksportu, apliecina uzņēmuma direktors Ēvalds Putniņš.

Darījuma summu viņš neatklāja. Kā ziņots, Limbažu piens darbu pārtrauca šā gada 1.februārī, jo noliktavās bija izveidojusies siera pārprodukcija. Līdz šim kompānija bija AS Rīgas piena kombināts apakšuzņēmums.

«Uzņēmums atsācis darbību, tajā strādā pārdesmit cilvēku, un ražosim "Mozarella" tipa sieru, kas tiks pārdots ārzemju tirgos, jo uzņēmuma jauno investoru interese ir tikai un vienīgi eksports. Plānots, ka nākamgad pievērsīsimies arī citu šķirņu ražošanai, bet arī tās 100% tiks virzītas eksportam. Monterigo sieru, kas iepriekš bija viens no uzņēmuma zīmoliem, vairs neražosim,» sacīja Putniņš.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Piecu miljonu latu valsts galvojuma piešķiršana trim zemnieku kooperatīviem piederošajam SIA Latvijas piens bija noteikts augsts risks.

Kā teikts Valsts Kontroles (VK) revīzijas ziņojumā, SIA Latvijas piens projektam «Uz eksportu orientēta piena pārstrādes produktu ražotnes izveide» 5 miljonu latu apmērā Valsts kase sagatavoja iesniegšanai finanšu ministram dokumentus, kuros norādīti projekta riski, kas varētu ietekmēt projekta realizāciju atbilstoši biznesa plānam. Taču sagatavotajos dokumentos finanšu ministram nav norādīts Valsts kases Finanšu risku vadības departamenta sagatavotajā atzinumā Finansēšanas departamentam norādītais secinājums, ka projektu var klasificēt kā projektu ar augstu risku.

Finanšu ministrs, izvērtējot Valsts kases Finansēšanas departamenta sagatavotos dokumentus, lēma atbalstīt galvojuma sniegšanu par kopējo summu 5 miljoni latu. «Ņemot vērā iekšējā tiesību akta prasību sagatavot finanšu ministra motivētu atteikuma vēstules projektu gadījumā, ja kredītņēmēja pieprasījums neatbilst Likumā par budžetu un finanšu vadību minētajiem galvojuma izsniegšanas nosacījumiem un Valsts kases faktisko rīcību šādu vēstuļu projektus nesagatavojot nevienam no 2009. un 2011.gada laikā izsniegtajiem kredītņēmēju pieprasījumiem, ir secināms, ka Valsts kase par visiem 2009. un 2011.gadā izsniegtajiem kredītņēmēju pieprasījumiem, tajā skaitā AS Liepājas Metalurgs un SIA Latvijas Piens, ir sniegusi pozitīvus atzinumus, teikts VK revīzijas ziņojumā.

Ar mērķi pilnveidot korporatīvo pārvaldību, izveidota Latvijas lauksaimniekiem piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens padome, informē uzņēmuma pārstāvji.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts finanšu konsultāciju un investīciju uzņēmuma Callidus Capital vadošais partneris un dibinātājs Valdis Siksnis. Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Uldis Krievārs, uzņēmuma Latvijas Piens veidošanas iniciators, piensaimniecības kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs.

Par padomes locekļiem ievēlēti Latvijas Piens dalībnieki - Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, un piensaimnieku kooperatīva Dzēse valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.

Lai sasniegtu iecerēto, Latvijas Piens 2015. gadā investēs siera ražošanā, lai būtiski palielinātu jaudu un kvalitāti fasēšanas procesos. Latvijas Piens kopumā plāno investēt 227 tūkstošus eiro. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka investīcijas ļaus palielināt arī eksportu.

Piena pārstādes uzņēmums AS "Smiltenes piens" pagājušajā gadā strādāja ar 21,156 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 1,9% un bija 1,296 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2020.gadā patērētājiem tiks piedāvāti jauni produkti, tika paplašināts ražoto sieru klāsts un sākta bioloģiskā piena pārstrāde, sākotnēji produktus ražojot eksporta tirgiem. Vienlaikus izstrādāti produkti jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu vēlmes.

Gada pārskatā norādīts, ka "Smiltenes piens" pērn Latvijas tirgū realizēja produkciju 19,584 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, trešajās valstīs realizēta produkcija 1,165 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 39,4%, savukārt pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 12,6% mazāk - 406 525 eiro apmērā.

Piena pārstrādes grupa Food Union, kura apvieno trīs pārstrādes uzņēmumus – AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks, pērn strādājusi ar summāro apgrozījumu 116 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2016.gada finanšu pārskats uzrāda kopējo abu uzņēmumu apgrozījumu 83,8 miljonu eiro apmērā, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – 32,6 miljonu eiro apmērā. Pērn visiem Food Union grupas uzņēmumiem izdevies palielināt apgrozījumu tieši vietējā tirgū, Latvijā. AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens izdevies kāpināt pārdošanu Latvijā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – par 7,5%.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas uzņēmums) valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs,stāsta, ka pērn Food Union turpināja koncentrēties uz jaunu, Latvijā unikālu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, kā arī veikt virkni būtisku pasākumu, kas skar gan esošo uzņēmuma ražošanas procesu, gan esošo produktu sastāva uzlabojumus.

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

Saistībā ar piena krīzi, svaigpiena pārprodukcijai Latvijā sasniedzot rekordapjomus, un tālāku iepirkuma cenu samazināšanos, piena pārstrādes uzņēmums Food Union atkārtoti piemēro atlaides visai Limbažu piens produkcijai ar mērķi turpināt iepirkt vietējo zemnieku ražoto svaigpienu līdzšinējā apjomā. No šā gada 1.maija līdz 30.jūnijam Limbažu piens piens (1l) un kefīrs (1l) būs nopērkams par vienu ieteicamo cenu – 0,65 EUR, savukārt Limbažu piens biezpiens un skābais krējums – par 0,69 EUR, informē uzņēmums.

«Krīze nebeidzas un par to ikviens var pārliecināties pie veikalu plauktiem. Ja pirms diviem gadiem litrs piena maksāja tuvu 1 EUR, pērn tas maksāja ap 0,80 EUR, tad šodien piens maksā jau 0,65 EUR. Tas nav labi piena nozarei, bet ir labi pircējiem. Tādēļ mēs atkal meklējam veidus, kā varam apmierināt pircēju vēlmes pēc pievilcīgām cenām, vienlaikus palielinot piena produktu patēriņu un pārvēršot to tiešā atbalstā zemniekiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Atbalsta mehānika ir vienkārša – jo vairāk Limbažu piens produkciju pirks, jo ilgāk mēs spēsim iepirkt vietējo zemnieku svaigpienu līdzšinējā apjomā un turpināt maksāt zemniekiem virs vidējas iepirkuma cenas valstī,» papildina N. Staņēvičs.

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta tirgos ražotājs gatavs startēt ar nestandarta risinājumiem.

2018. gadā Jelgavas uzņēmums Latvijas piens bijis otrais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā, piekāpjoties vien Latgales ražotājam AS Preiļu siers, akcentē SIA Latvijas piens valdes loceklis Jānis Cipulis. 2018. gadā SIA Latvijas piens pārstrādājusi 80 tūkstošus tonnu piena, bet šogad plāno šo apjomu palielināt. Uzņēmuma galvenais fokuss ir industriālo piena produktu eksports, vietējā tirgū nonāk 20% tur saražotās produkcijas, vislabāk zināmais produkts ir Trikātas Sniega bumbas.

Stiprina uzticību

Šī gada februārī aprit divi gadi, kopš Vācijas kompānijas Fude+Serrahn Milch- produkte meitas uzņēmums Eximo Agro-Marketing iegādājās SIA Latvijas piens kontrolpaketi no kooperatīva Latraps. Vācijas uzņēmumam pieder 75,1% SIA Latvijas piens kapitāla daļu. Šie uzņēmumi ietilpst Vācijas koncernā DMK Deutsches Milchkontor GmbH. «SIA Latvijas piens attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, bet tā kā esam izvirzījuši nopietnus mērķus, šobrīd vēl neesam tur, kur vēlamies būt,» atzīst J. Cipulis, kurš ir arī Eximo Agro-Marketing valdes priekšsēdētājs.