SVF iesaka nodokļu sistēmas reformas, palielinot budžeta ieņēmumus uz oglekļa intensīvu energoresursu rēķina
Zemās fosilo energoresursu cenas daudzām ietekmīgām pasaules institūcijām liek runāt par iespēju palielināt nodokļu ieņēmumus uz šo energoresursu rēķina.
Īpaši aktuāli tas kļuvis, tuvojoties Parīzes klimata samitam, kurā jau pēc dažām nedēļām pasaules varenie spriedīs par globālo klimata aizsardzības līgumu. CO2 nodokļu ideja gan nav nekas jauns. 150 pasaules valstis jau esot prezentējušas savus plānus, kā virzīt savas tautsaimniecības pa stabilu un zemu CO2 emisiju kursu. Lielu lomu te spēlē nodokļu paaugstināšana uz fosilajiem energoresursiem. Septembra beigās notikušajā DB Siltumenerģētikas konferencē uzdevu jautājumu Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, vai arī Latvijā tiek plānotas iniciatīvas attiecībā uz nodokļiem fosilajiem energoresursiem, un ministrs atbildēja, ka pagaidām nē. Doma tāda, ka neesot jau vajadzības skriet pakaļ katrai idejai, ko kāds Rietumos pasviež.
Akli skriet pakaļ visādām mirkļa idejām tiešām nevajag, tomēr šī tendence izskatās kas vairāk par «mirkļa iedomu», ņemot vērā, ka to popularizē gan OECD, gan Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules banka un arī Eiropas Komisija, kā to 02.11.2015. intervijā DB apliecināja arī EK viceprezidents Valdis Dombrovskis. Jau šobrīd ap 70% no visām likumdošanas iniciatīvām, kas Latvijai ir jāpārņem, tiek izstrādātas Briselē un tā kā iestāšanās OECD ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem mērķiem, vīzdegunīga ignorance attiecībā uz to, kas tur tiek rosināts, diez vai būtu piemērotākā pozīcija. Šīs institūcijas visnotaļ loģiski secina to, ar ko Latvijas valdība savos nodokļu politikas lēmumos nekādi netiek galā, proti, ka darbaspēka un kapitāla nodokļi un to celšana ļoti negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi, tāpēc tie ir jāmazina. Toties CO2 intensīvu energoresursu aplikšana ar nodokļiem, jo īpaši laikā, kad to cenas ir zemas, ne tikai uzlabo klimata situāciju un dod iespēju jaunu tehnoloģiju attīstībai (tātad stimulē ekonomiku), bet arī nodrošina pāreju uz inteliģentāku, elastīgāku un efektīvāku nodokļu sistēmu.
Protams, ka no nodokļu maksātāju viedokļa jebkuru nodokļu celšana vai vispār to eksistence būs slikta ziņa, bet runa, kā parasti, ir par pareizo balansu.
Runa ir arī par valsts politisko virzienu un nodokļu mērķ- tiecīgu izmantošanu savas tautsaimniecības interesēs, piemēram, lai veicinātu vietējo energoresursu izmantošanu vai konkrētu rūpniecības segmentu attīstību. DB 30.10.2015. publicēja vizuālo stāstu par degvielas cenām pasaulē. Secinājums no šī pētījuma ir tāds, ka vislielākie nodokļi degvielai ir arī viskonkurētspējīgākajās ekonomikās – Norvēģijā, Honkongā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Dānijā. Taču Latvijā diskusijas ap atjaunojamiem energoresursiem diemžēl ir iestrēgušas pie elektrības OIK un tam piesaistītā SEN nodokļa, citus nodokļu un finansēšanas instrumentus pat neizskatot.