Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) iesaka izstrādāt kvalitatīvu nodokļu reformas piedāvājumu un to piemērot sākt ar 2019.gada 1.janvāri, nevis ar 2018.gada 1.janvāri, otrdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) žurnālistiem sacīja ĀIPL vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa atgādināja, ka ārvalstu investori jau vairākus gadus norāda uz novecojušo Latvijas nodokļu sistēmu un nepieciešamību to mainīt. Tomēr, domājot par gaidāmo nodokļu reformu, ĀIPL dara bažīgu tas, kādā tempā un cik kvalitatīvi tiks sagatavotas likumu normas, lai reformu ieviestu.

«Patlaban koalīcijā spriež - pieņemt vai nepieņemt nodokļu politikas pamatnostādnes, bet darbs pie attiecīgu likumu grozījumiem vēl tikai gaidāms. Ārvalstu uzņēmējus biedē tas, ka ir pārāk maz laika, lai kvalitatīvi izstrādātu likumus,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Valdība nodokļu reformai ir izvirzījusi četrus galvenos mērķus - konkurētspēja, vienlīdzība, cīņa ar ēnu ekonomiku un taisnīgums. Skatoties no šo četru mērķu perspektīvas, Elksniņas-Zaščirinskas ieskatā nevienlīdzība un taisnīgums tiks nodrošināti, tomēr nav skaidras atbildes par to, kādā veidā nodokļu politika uzlabos konkurētspēju. Viņa atzina, ka patlaban pasaulē ir novērojama pozitīva ekonomikas izaugsmes tendence, kas nozīmē, ka tāda tā sagaidāma arī Latvijā, kas ir labs fons, lai Latvijā ieviestu nodokļu reformu. Tomēr pēc ekspertes domām, nodokļu politiku nevajadzētu skatīt atrauti no nodokļu administrēšanas uzlabošanas jautājuma.

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

#«Es domāju, ka šī nodokļu reforma ir laba. Lielākā tiesa cilvēku piekrīt, ka šī nodokļu reforma varētu uzlabot Latvijas ekonomiku, peļņas reinvestēšanas apjomus, ekonomikas izaugsmi.»

«Es domāju, ka Latvijā nodokļi tiek ļoti labi iztērēti. Un, darbojoties daudzās pasaules valstīs, saskaroties ar valsts pārvaldi, es pilnīgi noteikti varu teikt, ka Latvijā e-pārvalde ir izcilā līmenī. Mēs esam tālu priekšā daudzām pasaules valstīm,» ekonomists Jānis Ošlejs apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot Latvijas ekonomisko situāciju un jaunieviesto nodokļu reformu.

Ošlejs raidījumā norādīja, ka uzskats par to, ka nav skaidrs, kā tiek iztērēta nodokļu nauda, ir maldīgs. «Es nedomāju, ka ir pareizi teikt, ka mēs nezinām, kur nodokļi tiek iztērēti – tie tiek iztērēti pensijām, ceļu būvēm, skolām, visam pārējam. Es tiešām nevaru piekrist mītam, kas tiek izplatīts – ka mēs nezinām, kur tā nauda tiek tērēta, ka viss ir slikti un nepareizi,» sacīja Ošlejs.

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma ir vilšanās, kas nerisinās Latvijas nodokļu sistēmas galvenās problēmas, piemēram, tā neuzlabos konkurētspēju.

«Nodokļu reforma neuzlabos konkurētspēju, jo darbaspēka nodokļu samazinājums būs mazāks nekā sākotnēji iecerēts, kas nozīmē, ka turpmāk nodarbināt strādnieku būs dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā,» skaidroja Rutkaste.

Viņš piebilda, ka darbaspēka nodokļu samazinājuma pozitīvo efektu neitralizēs akcīzes nodokļa pieaugums dažādiem produktiem, sociālā nodokļa palielinājums un minimālās algas pieaugums. «Kopumā nodokļu reforma nav vērsta uz konkurētspējas stiprināšanu,» apliecināja eksperts.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz gaidāmo algu pieaugumu, mazturīgākie tieši izjutīs arī inflācijas pieaugumu. Savukārt akcīzes nodokļa pieaugumu izjutīs tie, kas šo energoresursu patērē lielos apmēros.

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Nodokļu reforma diskusiju gaitā ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru pilnsapulcē prezentētais 20/20 nodokļu reformas modelis, kas paredzēja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli visiem strādājošajiem no esošajiem 23% uz 20%, ir jau pagātne. Prioritāšu deķa vilkšana katram uz savu pusi liedza politiķiem paskatīties uz reformu plašāk – kas notiek citās valstīs? Ko dara citas valstis, lai piesaistītu jaunus nodokļu maksātājus?

Valdībā apstiprinātie nodokļu reformas priekšlikumi nedos ekonomikas izrāvienu. Būtu naivi cerēt, ka arī sākotnēji piedāvātās nodokļu reformas 20/20 ieviešana būtu palīdzējusi izcelt no «ēnas» visus uzņēmumus un Latvija jau no nākamā gada piedzīvotu strauju ekonomikas augšupeju. Tomēr jau no reformas pirmsākumiem sarunās pietrūkst būtiska elementa – nav ticības, ka ar šo reformu mēs piesaistīsim jaunas investīcijas un spēsim radīt jaunas, labi apmaksātas darbavietas. Šķiet, šīs ticības trūkst ne tikai man, bet arī politiķiem, jo nodokļu reformas ietekme uz jaunu investīciju piesaisti faktiski netiek apspriesta. Visa nodokļu reforma tiek būvēta ap to, kā iekasēt pēc iespējas vairāk nodokļu no jau strādājošiem uzņēmumiem, nevis radīt labvēlīgu nodokļu režīmu jaunu komersantu ienākšanai un darbībai valstī.

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Turpinot darbu pie jau 2016. gada nogalē pieteiktās nodokļu reformas, Finanšu ministrija (FM) nosūtīja saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektu, informē FM.

Atzinumi tiek gaidīti līdz 24. aprīlim, lai jau 28. aprīlī to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

FM jau vairāk kā gadu ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem strādā pie priekšlikumiem, lai reformētu Latvijas nodokļu sistēmu. Darba gaitā tika saņemti un analizēti priekšlikumi no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Bankas, Domnīcas Certus, kā arī Pasaules Bankas un OECD.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektā ietvertie priekšlikumi iepriekš tika atbalstīti Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē vai Nodokļu reformu vadības grupā, kuru vada Ministru prezidents. Tāpat jānorāda, ka nodokļu politikas pamatnostādnes tika veidotas kopā ar visiem iesaistītajiem partneriem jau kopš pagājušā gada.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu".

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "2021. gads sākās ar kārtējo jauno nodokļu reformu, kad tika veikti grozījumi trīs galvenajos nodokļu likumos: "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"(IIN), "Par valsts sociālo apdrošināšanu"(VSA) un Mikrouzņēmumu nodokļu likumā. Šī nodokļu reforma palielina nodokļu slogu Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, kas jāmaksā no saviem līdzekļiem. Tā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina – mikrouzņēmumu (MU) un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, pašnodarbinātajiem. Tas novedīs pie krīzes gan kultūras, gan vairākās citās nozarēs, kuras līdz šim izmantoja darba specifikai atbilstīgus nodokļu regulējumus. Īstenota šajā nepiemērotajā laikā, nodokļu reforma nesniedz cilvēkiem nepieciešamo sociālo drošību. Tā skar fiziskās personas, kuras nodarbojas ar profesionālo darbību un mazā biznesa pārstāvjus; tā radīs papildus administratīvo slogu arī darba devējiem. No 2021. gada 1.janvāra nodokļu reformas rezultātā tiek atcelts patentmaksas nodokļu režīms. No 1.jūlija nodokļu reforma paredz – ieviest izmaiņas nodokļu maksātāja statusā un nodokļu režīmā privātpersonām, kas palielinās nodokļu likmi no 15% uz 54.09% apmērā MU un SIA darbiniekiem, kuriem tiek atcelts MUN maksātāja statuss; palielināt nodokļu likmi no 20% uz 25% un 40% apmērā autoratlīdzības saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem; ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem MU un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu 500 eiro apmērā."

#Dažs labs, kas vēlas uzsist sev uz pleca, jau aizsteidzies pa priekšu notikumiem,paziņojot, cik veiksmīga ir pagājušajā gadā radītā nodokļu reforma.

Dažs labs, kas vēlas uzsist sev uz pleca, jau aizsteidzies pa priekšu notikumiem,paziņojot, cik veiksmīga ir pagājušajā gadā radītā nodokļu reforma, ko tik tikko esam tikai sākuši ieviest un novērot praksē.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau gada otrā mēneša sākumā steidz popularizēt nodokļu reformas valsts makam atnestos papildus padsmit miljonus eiro gada pirmajā mēnesī, ko izdevies iekasēt nodokļos, salīdzinot ar pērnā gada janvāra «iekūlumu». Tiesa, iespējams, tos drīzāk atnesusi ekonomiskā izaugsme, ēnu ekonomikas plīvura sairšanas turpināšanās, līdz ar ko aplokšņu algu iecirstie nadziņi valsts budžetā neiekasētu nodokļu un sociālo iemaksu veidā kļūst vaļīgāki.

Teju 10 gadus ilgusī kases aparātu reforma, kuru Finanšu ministrijas pārraudzībā realizē Valsts ieņēmumu dienests, šobrīd nav skaidra, novērtējama un prognozējama nākotnē.

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā aizvadītajā nedēļā dalījās Valsts kontrole (VK) pēc reformas likumības un lietderības revīzijas. Tiesa, VID amatpersonas turpat uz vietas solīja laboties, reformu pabeigt, kļūdas un neskaidrības novērst, paužot neizpratni par jautājumu, ka uzņēmējiem ar reformu būtu nodarīts kāds kaitējums.

Ilgā reforma

«Reformu veido divi Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pirmie nosaka jaunas, stingrākas prasības kases aparātiem, bet otri nosaka izmaiņas to lietošanas kārtībā. MK noteikumus pieņēma 2014. gadā, bet kases aparātu reformas pirmsākums bija jau 2011. gadā, kad parādījās prasība pēc reformas. VK neapšauba, ka reforma bija vajadzīga. Tās pamatmērķis bija ierobežot iespējas iejaukties kases aparātu programmās. Iepriekšējais regulējums bija no 2003. gada, un prasības bija maigas. Tādēļ arī pastāvēja iespēja krāpties. Otrs mērķis bija pastiprināt VID iespējas pārbaudīt kases aparātus un fiksēt iejaukšanās gadījumus. Reformā iesaistītās puses bija FM un VID,» šādi ziņojumu deputātiem iesāka VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka.

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.

Valdība šodien atbalstīja valsts Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam ar trim nosacījumiem. Pirmkārt, tiks paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim. Otrkārt, tiks ievēroti strukturālā deficīta mērķis. Treškārt, budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējums tiks novirzīts prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai, piemēram, izglītībā un nacionālajā aizsardzībā.

Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.

Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra BICEPS veiktās izpētes rezultāti liecina, ka trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN). Tajā pašā laikā reforma neparedz nodokļu sloga palielināšanu lielo algu saņēmējiem, jo jaunieviestā paaugstinātā IIN likme (31,4%) tiks finansēta no solidaritātes nodokļa ieņēmumiem.

BICEPS pētnieces Anna Pļuta un Anna Zasova skaidro: «Nodokļu reforma paredz ievest trīs IIN likmes - 20% ienākumiem līdz 20 000 EUR gadā, 23% ienākumiem no 20 001 līdz 55 000 EUR gadā un 31,4% ienākumiem virs 55 000 EUR gadā. Vienlaikus reforma paredz, ka 31,4% IIN likme tiks iekasēta, novirzot daļu no solidaritātes nodokļa, kurš tiek piemērots ienākumiem virs 55 000 EUR gadā, IIN finansēšanai, tādējādi nepalielinot kopējo nodokļu slogu augstāko algu saņēmējiem.»

Pētnieces uzsver, ka nodokļu reforma paredz nodokļu sloga samazināšanu ienākumu daļai zem 20 000 EUR gadā, bet ienākumiem virs šī sliekšņa nodokļu slogs nemainīsies. Vienlaikus arī absolūtajā izteiksmē ienākumu pieaugums būs augstāks tiem nodarbinātajiem, kuru ieņēmumu līmenis ir augstāks. Piemēram, trūcīgākie iedzīvotāji reformas rezultātā iegūs vidēji 1.70 euro mēnesī, savukārt turīgākie vidēji 14.84 euro*.

Grāmatvežiem svarīgākais īstermiņa uzdevums ir apgūt nodokļu reformas labirintus, bet ilgtermiņā - sekot līdzi un spēt izmantot arvien pieaugošo IT risinājumu klāstu

Tādi ir Latvijas Grāmatvežu asociācijas organizētā Grāmatvedības foruma 2017 secinājumi. Grāmatvedība bija, ir un būs vajadzīga, un pilnībā šī joma bez cilvēka – profesionāļa – neiztiks, taču arvien tālākā pagātnē paliks laiks, kad grāmatvedim jāstrādā kā savdabīgam datu ievadītājam.

Viens no karstākajiem jautājumiem gan uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem, gan arī grāmatvežiem ir 2018. gadā iecerētā nodokļu reforma, kur ir pilnīgi jauns uzņēmuma ienākumu nodokļa likums, kura normu piemērošanas noteikumi vēl tikai top un nav akceptēti valdībā. Reforma paredz arī radikālas izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā, jo vienas likmes (23%) vietā būs trīs (20%, 23% un 31,4%). Grāmatvežiem pieaugs administratīvais slogs, vienlaikus viņiem jāprot pareizi interpretēt likumdevēju radītie akti to piemērošanā.

Politisko partiju priekšvēlēšanu programmās nodokļu problemātika ir bijusi vienmēr, kaut arī atšķirīgi politiskie spēki pielietojuši atšķirīgu metodiku, proti, vieni bijuši ļoti konkrēti, nosaucot likmes, citi atspoguļojuši mērķi

Šogad aizsāktā Latvijas nodokļu sistēmas reforma ir pielīdzināma 1993.–1995. gados īstenotajām radikālajām pārmaiņām. Pagaidām par jaunieviestajām pārmaiņām ir pāragri izdarīt secinājumus. Interesanti, ka vairāki uzrunātie atteicās vērtēt Saeimā ievēlēto politisko partiju 4000 zīmju vēlēšanu programmu, jo «tās esot stipri tālu no skaudrās realitātes», «tam nav jēgas», turklāt dzīve nestāvot uz vietas, līdz ar to arī nodokļu jomai esot jāpielāgojas. Turklāt šogad uzsāktās nodokļu sistēmas pārmaiņas ir notikušas, kaut arī tās nebūt neesot minētas partiju programmās.

Slidena lieta

«Par nodokļu likmēm, to taisnīgumu politiķi vienmēr atceras pirms vēlēšanām, bet ar solīto pildīšanu visādi ir bijis,» uz lūgumu novērtēt politisko partiju piedāvājumu iepriekšējās parlamenta vēlēšanās atbild nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš uzskata, ka nodokļi ir svarīga un sāpīga tēma gan vēlētājiem – iedzīvotājiem –, gan arī uzņēmējiem. «Ir partijas, kuras savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti. Ir citas, kuras nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, tādējādi izvairoties no «lamatām», kurās varētu iekrist pirms nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi. Tas īpaši attiecas uz tām partijām, kuras bijušas vai joprojām ir pie varas,» skaidro A. Dābols.

Ņemot vērā ilgstošo vilcināšanos ar Pasaules Bankas (PB) izstrādāto priekšlikumu Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai prezentāciju, tie ir zaudējuši aktualitāti, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

«Diemžēl, ilgstošā vilcināšanās ar PB izstrādāto priekšlikumu prezentāciju ir atspoguļojusies arī to aktualitātes zudumā,» viņš teica.

Tāpat Rutkaste atzīmēja, lai gan pieejamajos pētījuma melnrakstos ir atrodami atsevišķi vērtīgi secinājumi un priekšlikumi, konceptuāli PB koncentrējas uz nodokļu ieņēmumu palielināšanu, neņemot vērā to ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī nerūpējoties par Latvijas uzņēmumu un ekonomikas konkurētspēju, piemēram, nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts godīgajiem nodokļu maksātājiem, un nav pieļaujama tā palielināšana.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas Banka aicina īstenot tos pasākumus, kuri apkopoti tās februāra beigās prezentētajā Nodokļu stratēģijā 20/20. «Mūsuprāt, tieši tas būtu pareizais ceļš, kā padarīt mūsu nodokļu sistēmu konkurētspējīgu - samazināt darbaspēka nodokļus un pārnest to slogu uz kapitālu,» piebilda Rutkaste.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.