SIA Tigo.lv ļauj atbrīvoties no mantām, kas mājās «krāj» putekļus; pretī par to saņemt naudu.
Tehnoloģijām strauji mainoties, cilvēkiem mājās uzkrājas dažādas preces, kas ir labā darba kārtībā, bet vairs nav nepieciešamas. «Man pašai mājās stāvēja četri dažādi mobilie telefoni. Cilvēki ir slinki, aizņemti, lai šīs lietas pārdotu, – sludinājuma ievietošana un tikšanās ar pircējiem prasa laiku. Daudziem negribas publiskot savu tālruņa numuru vai e-pasta adresi. Ne visi ir gatavi iet uz lombardu. Tāpēc izveidojām portālu, kur var ērti pieteikt preces, ko grib pārdot, vienoties par laiku, kad kurjers bez maksas aizbrauc pakaļ precei. Un divu dienu laikā pārskaitām naudiņu,» stāsta Solvita Abarone, lietotu preču uzpirkšanas portāla tigo.lv vadītāja. Uzņēmumā strādā sertificēts vērtētājs, kurš nosaka preces cenu. Kad tigo.lv ir iegādājies konkrētās preces, tās tālāk tiek pārdotas uzņēmumam, kura specializācija ir lietotu preču uzpirkšana, un tas šīs mantas realizē Latvijā un ārzemēs.
Telefoni un ēveles
Portāla veidotāji bija domājuši, ka tā lietotāji vēlēsies pārdot savus mobilos telefonus, taču preču kategorijas, ko cilvēki piedāvā, ir ļoti dažādas – cilvēki vēlas pārdot kāpostu ēveles, gleznas, statujas, klavieres, dīvānus. Tigo.lv vairāk orientējas uz tehniskām lietām – mobilajiem telefoniem, datortehniku, kā arī sadzīves tehniku, piemēram, mikroviļņu krāsnīm, sulu spiedēm, maizes cepamām mašīnām.
«Nebijām gaidījuši, ka būs tik plašs klāsts – arī kosmētika, apavi, apģērbs,» saka Solvita. Nereti cilvēkus interesējot, vai ar tigo.lv starpniecību ir iespējams atbrīvoties no lietām, kas nav labā tehniskā stāvoklī. Uzņēmums sadarbojas ar kompāniju, kuras specializācija ir dažādu elektropreču utilizācija, tādējādi ar tigo.lv starpniecību var atbrīvoties arī no šādām lietām.
Vācēja «gēns»
Uzņēmuma klientus vieno vēlme pārdot lietas, ko viņi kaut kādu iemeslu dēļ neizmanto. «Tas ir veids, kā nopelnīt papildu naudu, galvenais ir pārkāpt pāri tam, ka jāatbrīvojas no kādām nevajadzīgām lietām. Lielai daļai cilvēku ir vācēja gēns – krāt, krāt,» uzskata Solvita. Ir gadījumi, kad uzņēmuma darbinieki redz, ka cilvēks, kurš pirms kāda laika kaut ko viņiem pārdevis, piesaka vēl kaut ko. Viņa domā – cilvēki novērtē to, ka par sev nevajadzīgām lietām ir saņemta nauda.
Nākotnes mērķis ir kļūt par pelnošu uzņēmumu. Solvita pieļauj, ka ar laiku tigo.lv varētu uzrasties kāds līdzinieks, bet šobrīd tāda neesot.
Uzņēmumam ir doma šo biznesa ideju iedzīvināt arī ārzemēs. Solvita teic, ka ir jāpaiet kādam laikam, piemēram, gadam, lai novērtētu, kas šajā biznesā notiek Latvijā. Pēc tam varētu izmēģināt spēkus Igaunijā un Lietuvā, kur šāda pakalpojuma nav. «Ārpus Baltijas valstīm šāda veida portāli ir augstā līmenī, tāpēc pagaidām par tālākām Eiropas valstīm nedomājam. Jāizvērtē riski un iespējas,» viņa spriež.
No mutes mutē
Šobrīd tigo.lv vidējais klients ir 37–38 gadus vecas sievietes; mērķauditorija – 23 līdz 50 gadu veci cilvēki, kuri orientējas interneta vidē, vēlas atbrīvoties no viņiem nevajadzīgiem priekšmetiem. Pašlaik lielākā daļa pakalpojuma izmantotāju ir cilvēki, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Solvita pieļauj, ka ar sludinājuma palīdzību pārdot savu mobilo telefonu Rīgā varētu būt vieglāk, bet citās pilsētās, piemēram, Tukumā pircēju loks krietni sašaurinās. Tigo.lv gadījumā kurjers brauc pa visu Latviju.
Vaicāta, kā iekarot potenciālo klientu uzticību, viņa atzīst, ka nevar nevienu piespiest uzticēties. Uzņēmums garantē, ka atvedīs preci atpakaļ portāla lietotājam, ja viņu neapmierināšot piedāvātā cena. Viņa uzskata, ka svarīgs uzticības veidotājs ir tas, ka precēm pakaļ brauc DPD kurjers, nevis paši tigo.lv darbinieki.
Solvita novērojusi, ka informācija par tigo.lv pie cilvēkiem nonāk ne vien no reklāmām, bet arī no pirmajiem klientiem. «Pēc adresēm redzam, ka savas mantas piesaka kaimiņi, kas nozīmē, ka cits citam par mums pastāsta,» viņa saka. Uzņēmums aktīvi lieto sociālos tīklus, skaidrojot pakalpojuma būtību, dodot padomus utt.
Lieli ieguldījumi
Iepriekš Solvita ir strādājusi ceļojumu aģentūrā Altebo. «Mums gāja labi, bet bija nepieciešami lieli ieguldījumi, jo piedāvājām ceļojumus uz nomaksu,» viņa saka. Pagājušā gada decembra beigās uzņēmums beidza piedāvāt savus pakalpojumus, bet joprojām Solvita apkalpo esošos klientus, kuri iegādājušies ceļojumus, taču jaunus braucienus vairs nepiedāvā, jo saprata, ka šim biznesa modelim Latvijas tirgus ir pārāk mazs. «Ar tādiem apjomiem nevēlamies knapināties un jādomā kaut kas cits,» viņa saka. Tūrisma tirgus ir specifisks ar to, ka ir izteikta sezonalitāte. Tāpēc bija jānostrādā vismaz viens pilns gads, lai saprastu, ko cilvēki iegādājas, kā šis bizness Latvijā rit, turklāt bez liela mārketinga budžeta bizness nav viegls.
Vai preču uzpirkšanā ir lielāks potenciāls? «Domāju, ka jā. Tūrisms ir specifiska nozare. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā tā nav tik labi attīstīta. Mums ir daži tūroperatori un visas aģentūras tirgo to piedāvājumus. Varbūt ar laiku tūrisma tirgus attīstīsies un tad, iespējams, kaut kas tāds kā ceļojumi uz nomaksu varētu «aiziet». Nevar teikt, ka mums slikti gāja, bet apjomi nebija tik lieli, lai atpelnītu ieguldījumus,» saka Solvita.
#1/7
Solvita Abarone
#2/7
#3/7
#4/7
Solvita Abarone
#5/7
#6/7
