Gadījumā, ja valsts būtu lēmusi par labu Latvijas Krājbankas glābšanai, tad tas izmaksātu ap 150 līdz 200 miljoniem latu. No ekonomikas pieauguma viedokļa 2011. gadam Krājbankas maksātnespējas pasludināšana varētu būt labāks risinājums nekā tās glābšana, tomēr bankas slēgšana iznīcina vērtības ilgākā laika posmā, Db.lv norādīja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
«Ir skaidrs, ka Krājbankas problēma - ap 100 miljonu latu iztrūkums, skaidrs arī tas, ka daļa no kredītportfeļa (aptuveni 20%), ir jārēķina kā zaudējumi. Ja valsts gribētu glābt Krājbanku, tad Latvijas valstij bankā būtu jāinvestē 150 – 200 miljoni latu. Tomēr šādā gadījumā pastāv jautājums – ko pēc tam ar banku darīt,» norāda Ģ. Rungainis.
Viņš skaidro, ka pēc tam, kad banka tiktu glābta – tā visticamāk būtu jāpārdod. Savukārt šie 150 līdz 200 miljoni latu, ko valsts ieguldītu bankā, būtu jāņem no valsts budžeta. «Tā kā konsolidēt no nodokļiem vairs nedrīkst, tad bankai paredzamie izdevumi būtu jāņem kā papildus Iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums,» norāda investīciju baņķieris. Pēc Krājbankas rekpitalizācijas banka nesāktu izdalīt kredītus, tā, visticamāk, būtu jāsadala labajā un sliktajā bankā kā Parex, bet šinī procesā radušies zaudējumi būtu jākonsolidē.
«No ekonomikas pieauguma viedokļa, var gadīties – ja Latvijas Krājbanka tiktu glābta, nevis slēgta, tad rezultāts 2011. gadā būtu zaudējumi. Tomēr bankas maksātnespējas pasludināšana iznīcina vērtības ilgstošākā laika posmā,» stāstīja Ģ. Rungainis.
«Tomēr Krājbankas glābšana ir nevis Latvijas valsts problēma, bet gan tās iepriekšējo lielāko akcionāru rūpes,» norāda investīciju baņķieris.
Jau iepriekš Db.lv ekonomists Uldis Osis norādīja: «Līdzīgi kā Parex bankas gadījumā Krājbanku varētu sadalīt divās daļās – labajā un sliktajā. Kā redzams Parex bankas gadījumā, daļu bankas iespējams atkopt, tiesa, zem cita vārda. Krājbanka ir Latvijā viena no pirmajām bankām un būs ļoti žēl zaudētā zīmola. Turklāt banku biznesā svarīgi, cik veca ir banka, tam pievērš lielu uzmanību.»
Savukārt Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks iepriekš LTV raidījumam Labrīt, Latvija!, atsaucoties uz iepriekš izskanējušām neoficiālām aplēsēm, norādīja - gadījumā, ja Latvijas valsts būtu lēmusi par labu Krājbankas glābšanai, tad izmaksas būtu lielākas nekā gadījumā, ja tiktu pasludināta tās maksātnespēja.
Jau vētīts, ka patlaban Noguldījumu garantiju fondā (NGF) nepietiek naudas garantēto noguldījumu izmaksai, tādēļ NGF apmērs tiks pārskatīts. Patlaban NGF ir «izsmelts» un vēl ir parādā 200 miljonus latu, kas ir valsts likvīdie līdzekļi. Šobrīd līdzekļi aizdoti uz 15 gadiem.
Pēc garantēto atlīdzību izmaksas fiziskām un juridiskām personām turpmāk NGF būs pirmais prasītājs, kas saņems līdzekļus no Krājbankas aktīvu pārdošanas līdz visa no NGF izmaksātā summa būs atgūta. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 000 eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.
Latvijas Krājbankā kopējais noguldījumu apjoms bijis aptuveni 580 miljonu latu apjomā, no kuriem noguldītāji garantēto izmaksu gadījumā varētu saņemt aptuveni 350 miljonus latu.