Citas ziņas

Rīgu apmeklēs Warner Bros, Boeing u.c. ASV «milžu» pārstāvji

Gunta Kursiša,28.06.2012

Jaunākais izdevums

Rīgā ieradīsies Warner Bros, Procter&Gamble, Boeing un citu ietekmīgu ASV IT, autobūves, aizsardzības, aviācijas, celtniecības, filmu industrijas un citu nozaru kompāniju pārstāvji.

ASV uzņēmēju vizītes mērķis ir klātienē pārrunāt biznesa sadarbības iespējas Latvijā un iepazīt valsti kā uzņēmējdarbības galamērķi. Uzņēmējiem tiek plānotas arī individuālas tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem un nozaru asociācijām, tikšanās ar Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, ārlietu ministru, ASV vēstnieci Latvijā un Amerikas Tirdzniecības kameras Latvijā biedriem. Kopumā 20 ASV uzņēmumu pārstāvji Rīgā ieradīsies svētdien, 1. jūlijā, un viesosies te līdz 3. jūlijam.

ASV uzņēmēju viesošanās ir atbilde pagājušā gadā notikušajām amatpersonu vizītēm ASV, un tās ietvaros Rīgā tiks organizēts seminārs «ASV un Latvijas biznesa sadarbības iespējas», kura laikā notiks arī paneļdiskusija «Doing Business in Latvia – the Perspective of Americans». Diskusijā tiks runāts par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, loģistikas iespējām uz Krieviju, Ziemeļeiropu un Āzijas valstīm, kā arī par sadarbības pieredzi ar Latvijas IT sektoru.

Ietekmīgo ASV kompāniju pārstāvju vizīte liecina, ka ASV kompānijām ir nopietna interese par sadarbību ar Latviju, kas būtu jāizmanto, uzskata ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka šī intereses nopelns ir arī Latvijas pārstāvju viesošanās ASV pagājušajā gadā, kad kopumā plaša Latvijas uzņēmēju delegācija apmeklēja piecas ASV pilsētas. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts piekrīt, ka līdz šim Latvijas un ASV sadarbība ir vērtējama kā aktīva un arī veiksmīga, tomēr to nekaitē nostiprināt un censties piesaistīt Latvijai jaunas investīcijas.

Pērn ASV bija Latvijas 17. lielākais preču eksporta un 24. lielākais preču importa partneris. 2011. gadā Latvija uz ASV eksportēja preces 72 milj. Ls (142,5 milj. ASV dolāru) apjomā, kas ir 9% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu, bet importēja preces par 54,4 milj. Ls (107,6 milj. ASV dolāru), kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 62% vairāk. 2011. gadā preču eksports uz ASV veidoja 1,2% no kopējā Latvijas preču eksporta, savukārt imports – 0,7% no kopējā preču importa. 2012. gada pirmajā ceturksnī ASV bija Latvijas 19. lielākais preču eksporta un 21. lielākais preču importa partneris.

Galvenās eksporta preces uz ASV ir mašīnas un mehānismi un elektriskās iekārtas un pārtikas preces, savukārt no ASV pārsvarā ieved mašīnas un mehānismus un elektriskās iekārtas.

2012. gada pirmā ceturkšņa beigās ASV uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 183,9 milj. Ls (348,6 milj. ASV dolāru), kas ASV ierindoja desmitajā vietā Latvijas ārvalstu investoru sarakstā. Galvenās nozares, kurās uzkrātas investīcijas no ASV, ir operācijas ar nekustamo īpašumu, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība, liecina Latvijas Bankas statistikas dati.

ASV uzņēmēju vizīti organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Valsts kanceleju, Ekonomikas ministriju, Ārlietu ministriju, Latvijas vēstniecību ASV, ASV vēstniecību Latvijā, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā un Latvijas goda konsuliem ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji uzskata, ka Krievijas tirgus būs stratēģiski nozīmīgākais arī 2015. gadā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv,19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ASV pastiprinās stratēģisko sadarbību ar Kazahstānu un Centrālāzijas reģionu

Db.lv,06.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pastiprinās stratēģisko partnerību ar Kazahstānu, veidojot ciešāku ekonomisko sadarbību ar Kazahstānu un pārējām Centrālāzijas reģiona valstīm, savas pirmās oficiālās vizītes laikā Kazahstānā paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

“Vēlos uzsvērt, ka stratēģiskā partnerība starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kazahstānu piedzīvo ļoti strauju attīstību. Kopš 1991. gada decembra, kad ASV kā pirmā valsts atzina Kazahstānas neatkarību, ASV ir stingri apņēmušās atbalstīt Kazahstānas un visa reģiona valstu suverenitāti, teritoriālo integritāti un neatkarību” pauda E. Blinkens.

Viņš arī uzsvēra, ka ASV uzņēmēji jau sākotnēji bija vieni no pirmajiem, kas investēja Kazahstānā, ieguldījumiem kopš 1991. gada pārsniedzot 50 miljardus ASV dolāru. Tāpat vizītes laikā E. Blinkens paziņoja par papildus 25 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Vidusāzijas valstu Ekonomiskās noturības iniciatīvai, kas kopumā tagad veidos 50 miljonus ASV dolāru. Šīs palīdzības uzdevums ir plašāka reģionālās ekonomikas attīstīšana, jaunu eksporta tirgu izveide un privātā sektora investīciju piesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumus mēreni satrauc Brexit un tirdzniecības kari

Lelde Petrāne,25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noritējusi kārtējā tirdzniecības misija uz Silicija ieleju; ko saka dalībnieki?

Dienas Bizness,20.10.2014

RocketSpace inkubatorā ar uzņēmēju un riska kapitāla fonda un Losandželosas, ASV tīro tehnolģiju inkubatora vadītāju Matt Vitamante.

Avots: StartupLatvia

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ASV atgriezušies Latvijas uzņēmēji, kas piedalījās ceturtajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un biedrības StartupLatvia organizētajā Tirdzniecības misijā uz Silīcija ieleju ASV. Tirdzniecības misijas mērķis bija iepazīstināt Latvijas uzņēmumus ar Silīcija ielejas iesācējuzņēmumu (startup) ekosistēmu, nodrošināt apmācības ar ASV mentoriem – nozares ekspertiem, un sniegt iespēju tīklot un veidot kontaktus ar ASV investoriem un potenciālajiem korporatīvajiem partneriem.

Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija Silīcija ielejā norisinājās no šā gada 15.septembra līdz 24.septembrim un tajā piedalījās vairāki pieredzējuši uzņēmēji.

Silīcija ieleja, kas atrodas ASV Kalifornijas štatā ir mājvieta daudzām pasaules lielākajām tehnoloģiju korporācijām, kā arī tūkstošiem startup uzņēmumu. Tā ir vadošais mezgls augsto tehnoloģiju inovācijām un attīstībai, nodrošinot vairāk nekā vienu trešdaļu no visām riska kapitāla investīcijām ASV.

Startup Latvia pārstāvis Artūrs Zandersons komentē, ka «Tirdzniecības misija sastāv no vairākiem elementiem, kas ļauj maksimizēt ieguvumu uzņēmējiem. Sākotnēji tiek veikti sagatavošanās mājasdarbi, iepazīšanās ar Silicija ieleju un darbs ar ASV mentoru, vēl atrodoties Latvijā. Pēc došanās uz ASV tiek organizētas klātienes tikšanās ar biznesa attīstības, vērtēšanas, juridiskajiem un investīciju piesaistes ekspertiem un mentoriem ASV, tikšanās un prezentācijas vadošajiem riska investīciju un enģeļu fondiem, tīklošana ar ekspertiem un citiem uzņēmējiem un iepazīšanās ar atbalsta organizācijām un inkubatoriem ASV. Misijas mērķis ir 10 dienās sniegt vispusīgu ieskatu biznesa vidē un apskatīt veidus, kā veidot un attīstīt biznesu ASV, kā arī nodrošināt praktiskas zināšanas, iemaņas un kontaktus. Pēc atgriešanās Latvijā uzņēmējiem parasti jau ir sagatavots saraksts ar veicamajiem mājasdarbiem, lai tie jau drīzumā būtu gatavi atgriezties ASV un realizēt savu mērķi investīciju un partneru piesaistei, vai arī veiksmīgi izmantot iegūto pieredzi savas darbības stiprināšanai un finanšu piesaistei tepat Eiropā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādiem pasaules notikumiem investējot būtu jāpievērš uzmanība?

Rolands Zauls, Swedbank investīciju produktu līnijas vadītājs,09.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citviet pasaulē wok ēdieni popularitātes ziņā ierindojas līdzās picai, burgeriem un suši, bet Latvijā par tiem vietējā publika vēl jāpārliecina .

«Pirms sākām realizēt ideju, vairākus mēnešus pētījām tirgu, lai saprastu, kas būs mūsu tiešie konkurenti, meklējām finansējumu un piemērotas telpas,» stāsta viens no ātrās ēdināšanas restorānu City Woks līdzīpašniekiem Jānis Straubergs. Kopā ar Kasparu un Gati Mitriķiem ideju par šādu ēdināšanas vietu sākuši lolot aptuveni pirms gada.

Visiem trim uzņēmuma īpašniekiem iepriekšējā darba pieredze nav bijusi saistīta ar ēdināšanas biznesu. J. Straubergs pirms kafejnīcas atvēršanas bijis praktizējošs jurists, K. Mitriķis ilgus gadus strādājis starptautiskā auditoru kompānijā, bet G. Mitriķis specializējies namu apsaimniekošanas jomā un ir vienīgais, kurš vēl nav pametis iepriekšējo darba vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Silīcija ielejas investors: latvieši fascinē ar tehnoloģiskajām zināšanām un potenciālu, tomēr ar misijām uz Silīcija ieleju ir par maz

Gunta Kursiša,04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvieši nebeidz fascinēt ar savām nenovērtējami augstajām tehnoloģiskajām zināšanām un inteliģenci. [..] Tomēr bez pastāvīgas klātesamības nodrošināšanas ir grūti radīt atpazītu un uzticamu valsts pārstāvniecību Silīcija ielejā,» tā pēc latviešu start-up misijas Kalifornijas tehnoloģiju mekā – Silīcija ielejā – rezumējis investors Deivids Emersons (Davis Emerson), kurš pārstāv Harward Business School Angels.

«Diemžēl pavadītais laiks Silīcija ielejā ir pārāk īss, lai uzņēmēji pilnībā adaptētos šajā specifiskajā biznesa kultūrā un spētu sevi pārliecinoši prezentēt investoriem,» norādīja D. Emersons.

Viņš gan atzina, ka Latvijai ir ļoti labs potenciāls kļūt par vienu no pasaules tehnoloģiskās ekspertīzes centriem.

Db.lv jau ziņoja, no šī gada 28. janvāra līdz 7. februārim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar jaunuzņēmumu atbalsta organizāciju StartupLatvia organizēja Latvijas start-up kompāniju trešo misiju Silīcija ielejā.

Trešajā tirdzniecības misijā Silīcija ielejā devās seši vietējie Latvijas tehnoloģiju nozares jaunuzņēmumi - Branchtrack, Walmoo, Prime AVG, Bright Field Technologies, Amber Games un Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu vadītāji optimistiski par izredzēm palielināt ienākumus

Žanete Hāka,21.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bērziņš vērš potenciālo ASV investoru uzmanību uz iespēju iegādāties Latvijas gāzes akcijas

Dienas Bizness,23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzsākot darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), pirmdien Hjūstonā tiekoties ar ASV gāzes ieguves un transportēšanas sektora ievērojamāko uzņēmumu vadību, vērsa potenciālo investoru uzmanību uz šī brīža situāciju, kad uzņēmums Latvijas Gāze ir īpašnieku pārmaiņu procesā, kā arī joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks būvēts Eiropas Komisijas atbalstīts reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG), informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Valsts prezidents atzina, ka nesenie notikumi pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir pierādījuši, ka cieša saite ar trešajām valstīm energoapgādes jomā Eiropu pakļauj lieliem riskiem. «Tieši tādēļ tagad ir īstais laiks aktivizēt visus pieejamos resursus, lai novērstu nestabilitāti. Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā,» uzsvēra Valsts prezidents A.Bērziņš un piebilda, ka viens no līdzšinējiem Latvijas Gāzes akcionāriem (E.ON Ruhrgas International) ir pieņēmis lēmumu savas akcijas pārdot, mainot savu stratēģiju. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka uzņēmums Latvijas Gāze ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklī, kas ir būtisks arguments, lai piesaistītu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecībā uz darbību Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pirmais likmju samazinājums tomēr būs jāgaida ilgāk?

Simona Striževska, CBL Asset Management ekonomiste,14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgu apmeklēs ASV biznesmeņi

Lelde Petrāne,20.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāvot IT, autobūves, aizsardzības, aviācijas, celtniecības, filmu industrijas un citas nozares, no 1.līdz 3.jūlijam Latviju apmeklēs plaša Amerikas Savienoto Valstu (ASV) uzņēmēju delegācija.

Vizītes mērķis ir iepazīstināt biznesa pārstāvjus ar Latviju kā pievilcīgu uzņēmējdarbības galamērķi, kā arī klātienē pārrunāt ASV un Latvijas biznesa sadarbības iespējas.

ASV uzņēmēju vizītes ietvaros Rīgā tiks organizēts seminārs ASV un Latvijas biznesa sadarbības iespējas, kura laikā notiks arī paneļdiskusija Doing Business in Latvia – the Perspective of Americans.

ASV biznesmeņiem plānotas arī individuālas tikšanās ar Latvijas uzņēmumiem un nozaru asociācijām, tikšanās ar Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, ārlietu ministru, ASV vēstnieci Latvijā un Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā biedriem.

ASV uzņēmēju vizīti Latvijā organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Valsts kanceleju, Ekonomikas ministriju, Ārlietu ministriju, Latvijas vēstniecību ASV, ASV vēstniecību Latvijā, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā un Latvijas goda konsuliem ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var sabrukt optimisms par tirdzniecības karu risināšanos.

Ja vēl nesen valdīja cerības, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karam būs kāds daudzmaz pozitīvs un skaidrs iznākums, tad pēdējo dienu laikā šādi pieņēmumi sākuši brukt gluži kā tāds kāršu namiņš. ASV prezidents Donalds Tramps tvītojis, ka Ķīna veikusi nevēlamas korekcijas gandrīz jau gatavajā jaunajā tirdzniecības līgumā, un tādējādi jau tuvāko dienu laikā dzirdēsim par jauniem papildu tarifiem šīs valsts importam. Neilgi pēc tam ASV formāli ziņoja, ka jau no šīs piektdienas uz strīpas atradīsies Ķīnas preces 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurām tarifi tikšot paaugstināti no 10% līdz 25%. Attiecīgi mierā nav stāvējusi Ķīna, kas uz to solījusi atbildēt ar pretdarbībām. Daži izsaka pieņēmumu, ka Ķīna bija samanījusi pazīmes, ka ASV varētu iet uz kādu kompromisu. Proti, šai valstij savu nostāju mainīt palīdzējusi vietējās ekonomikas stabilizēšanās un aplēses, ka ASV tautsaimniecība patiesībā varētu nemaz nebūt tik spēcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukumnieki Dita un Jānis Katlapi radījuši produktu Niedriņi, kas ir alternatīva plastmasas salmiņiem.

Biznesa ideju radusies šā gada pavasarī, kad kādā siltā dienā jaunie uzņēmēji malkoja kokteiļus vecāku lauku mājās. «Runājām par to, cik skaista apkārtne, pilna resursiem un potenciāla, ka varam noteikti atrast veidu, kā šo visu likt lietā kādā ģimenes biznesā. Vīra Jāņa mamma pa jokam izmeta, ka mēs pat plastmasas kokteiļu salmiņus varētu aizstāt ar teritorijā esošajām niedrēm. Pasmējāmies, bet tad nodomājām – kāpēc gan ne? Jau nākamajā dienā, izmēģinājuši pirmos salmiņus, sapratām, ka šī ir lieliska ideja,» atceras D. Katlapa.

Izpētot tirgu, jaunie uzņēmēji atrada, ka kaut ko līdzīgu izgatavo ASV – gan niedru, gan bambusa un citu augu salmiņus, taču tirgus ir mazs. Vasarā uzņēmēji cītīgi strādāja, lai rudenī Niedriņus sāktu piedāvāt plašākai publikai. Niedru salmiņu ražošana notiek J. Katlapa vecāku lauku mājās, izejviela nāk no Kurzemes laukiem. Niedres ir izturīgas, nepakļaujas mitrumam, neizmirkst, tās ir grūti salauzt. Lai arī šobrīd uzņēmums salmiņus pozicionē kā vienreizlietojamus, paši uzņēmēji ikdienā tos izmanto vairākkārt, izskalojot un rūpīgi izžāvējot. «Paši tos ievācam, apstrādājam. Katrs salmiņš ir roku darbs, paņem diezgan daudz laika un prasa pacietību. Testējām dažādas tehnoloģijas, instrumentus ražošanai, to, kā labāk Niedriņus pasterizēt. Sākumā atbalstīja draugi un tuvinieki, konsultējot un palīdzot izveidot dizainu. Pasūtījām kartona kastīšu iepakojumus, pielāgojām salmiņu daudzumam un izmēram,» stāsta D. Katlapa.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Populisti pret biznesu

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja,11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bizness iet ratā – tā, pieklājīgi izsakoties, var raksturot ASV prezidenta Donalda Trampa reakciju uz uzņēmēju bažām saistībā ar ASV vienpusēji ieviestajiem tirdzniecības tarifiem, kam neizbēgami seko tirdzniecības partneru pretreakcija.

D. Tramps ir izteicies, ka viņu neinteresē korporatīvā Amerika, jo viņa pamatelektorāts ir strādnieki, kas kopā ar viņu iešot cauri ūdenim un ugunij. Impulsīvais ASV prezidents pat ir piedraudējis Harley Davidson, ja tas tiešām pārcels savas ražotnes uz citām valstīm, tad tam tiks uzlikti tādi nodokļi, kas to nobeigs.

Tāpat lielo uzņēmumu bažas īpaši neuztrauc Lielbritānijas cietā Brexit piekritējus, jo arī viņu vēlētāju bāze ir drīzāk proletariāts un laucinieki, nevis uzņēmēji. Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kad viņam taujāts par biznesa bažām saistībā ar Brexit, esot, kā vēsta avoti, cieti noskaldījis: F*** Business. Kādēļ tas varētu būt aktuāli Latvijai un mūsu uzņēmējiem? Jo tas ir brīdinājums tam, kas notiek, kad pie varas nāk populisti. Lai tie varētu noturēties pie varas, savu atbalstu tie meklē plašās tautas masās, kas īpaši pašreizējā laikā teju visās valstīs ir visai nelabvēlīgi noskaņotas pret «lielkapitālistiem» un globālo tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas uzņēmēju interese par Irānas tirgu nokritusies praktiski līdz nullei

Didzis Meļķis,08.08.2018

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas start-up uzņēmumam Silīcija ielejā palīdz miljardu kompānijas izveidotājs

Gunta Kursiša,06.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezentāciju pasākumā Silīcija ielejā projekta getgamers.eu izveidotājam Kristapam Moram palīdzīgu roku sniedza Kriss Berijs (Chris Burry) no US Market Acess Center. Mailigen.com pārstāvis Arturs Bernovskis norāda, ka Silīcija ielejā nepastāv atšķirības attieksmes ziņā starp «zaļajiem» un «veterāniem», jo pastāv iespēja, ka pēc gada start-up pāraugs miljonu vērtā kompānijā.

Jau vēstīts, ka maija beigās divi Latvijas iesācējuzņēmumi devās uz Silīcija ieleju ASV. Tirdzniecības misiju organizēja Igaunijas Tehnopol Startup inkubators un Wiseguys akselerators, un kopumā uz to devās deviņu uzņēmumu pārstāvji, septiņi Igaunijas uzņēmumi un divi Latvijas IT uzņēmumu pārstāvji – I-Media (projekts mailigen.com) un Web Projects (projekts getgamers.eu).

Uz kontaktu pamata Silīcija ielejā veidojas lielākā daļa sadarbību. Latvijas start-up brauciens uz ASV tehnoloģiju «meku» izdevies veiksmīgs, uzskata mailgen.com un getgamers.eu pārstāvji, jo dibinātas jaunas pazīšanās ar vairākām investīciju kompānijām un biznesa eņģeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula,13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cieņu pelnījis gan liela, gan maza uzņēmuma dibinātājs, jo abi maksā nodokļus un algas darbiniekiem, uzņemas risku; to vērtību nenosaka tikai tas, kuram ir lielāks apgrozījums

Tā uzskata grāmatas The Startup Owner’s Manual: A Step–By–Step Guide to Building a Great Company (Jaunuzņēmuma īpašnieka rokasgrāmata: veiksmīgas kompānijas izveides gids) līdzautors Bobs Dorfs (Bob Dorf). Tā izdota 23 valodās un pārdota vairāk nekā pusmiljons eksemplāru (tiesa, latviski tā nav izdota).

Viņa skatījumā, mūsdienās sākt biznesu ir vienkāršāk nekā agrāk, jo talkā nāk dažādas tehnoloģijas. Jaunuzņēmēju vides attīstībā nozīmīga loma ir arī valsts institūciju atbalstam, kam nevajadzētu uztvert startup un tradicionālos uzņēmējus vienādi, bet gan sākuma posmā dot jaunuzņēmējiem dažādas atlaides, nevis apbērt ar visdažādākajām prasībām. Vairāk par to, kādiem uzņēmējiem ir lielāks potenciāls kļūt veiksmīgiem biznesā, B. Dorfs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Multimiljardu kompānijas Sonoco viceprezidents Uldis Sīpols - par Latvijas uzņēmumu iespējām ASV

Kristīne Stepiņa,31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multimiljardu kompānijas Sonoco viceprezidents un preču iepirkuma vadītājs Uldis Sīpols, kurš savos vairāk nekā 35 karjeras gados ir ieņēmis vadošus amatus daudzās globālās korporācijās, piemēram, Procter & Gamble un Ford Motor Company, modri seko notikumiem Latvijā.

Latviju viņš apmeklē reizi gadā, Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju foruma starplaikā paspējis satikties ar ģimenes draugiem un kārtīgi izstaigāt Vecrīgu sestdienas pēcpusdienā, izbaudot labas pusdienas svaigā gaisā.

Forumā Uldis Sīpols piedalījās paneļa diskusijā, kura tēma bija CETA (Brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un Kanādu) un TTIP (Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība). Latvijas uzņēmējiem līdz līgumu ratificēšanai ir jāizpilda virkne mājasdarbu un jābūt gataviem uzlūgt uz deju visnotaļ neveiklos nīlzirgus, kas var ne tikai uz kājas uzkāpt, bet arī samīt, viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika bremzējas, un arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) trūkst darba roku, tādi ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidenta Aigara Rostovska secinājumi pēc vizītes ASV

Kopā ar Eiropas uzņēmēju organizācijas Eurochambres vadību LTRK prezidents ticies ar pārstāvjiem no ASV organizācijas US Chamber of Commerce, kas ir ASV lielākā uzņēmēju organizācija. Eiropas uzņēmēji tikušies ar Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, Kolumbijas Universitātes, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pārstāvjiem un ASV politiķiem.

Masačūsetsas pārstāvju palātas deputāts Bils Kītings uzņēmējiem paudis pragmatisku viedokli par politikā ilgtermiņā pieļautajām kļūdām, norādot uz to, ka valdības bijušas arogantas, nespējot piepildīt trūcīgāko sabiedrības slāņu gaidas.

Ne tikai ASV tiek prasītas pārmaiņas. Secināms, ka politika nav pragmatiska, bet ievēro konjunktūru, un kurš skaļāk kliedz, uz to tiek reaģēts. B. Kītinga secinājumus transponējot uz uzņēmēju sabiedrību, A. Rostovskis prognozē arī turpmāku nenoteiktību un neskaidrību, kurai patlaban ir tendence pieaugt visā pasaulē. «Uzņēmējiem ar šo pieaugošo nenoteiktību un pārsteigumiem ir jārēķinās, jo tāda ir politiskā konjunktūra,» sacīja A. Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas start-up uzņēmēji gatavojas otrajai misijai Silīcija ielejā

Gunta Kursiša,03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT un tehnoloģiju nozares uzņēmumi no 4. līdz 14. jūnijam tirdzniecības misijas ietvaros apmeklēs Silīcija ieleju Kalifornijā. Iespēja doties uz augsto tehnoloģiju un investīciju meku radusies tiem Latvijas uzņēmumiem, kas sevi pieteikuši vietējā tirgū un vēlas paplašināt darbību ASV, piesaistot investoru kapitālu straujākai biznesa attīstībai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un start-up pasaules iekarošanai paredzētās organizācijas StartupLatvia tirdzniecības misijas mērķis ir iepazīstināt brauciena dalībniekus ar Silīcija ielejas specifisko biznesa kultūru, dot iespēju prezentēt savu biznesu Silīcija ielejas riska kapitālistiem un biznesa eņģeļiem un tikties ar lielo korporāciju pārstāvjiem un iegūt informāciju no pirmavota par šo tehnoloģiju uzņēmumu stratēģiskajiem attīstības virzieniem un turpmākās sadarbības iespējām, Db.lv informēja StartupLatvia pārstāve Sanita Laiviņa.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmais šīs organizācijas un LIAA organizētais brauciens uz Silīcija ieleju vainagojies ar panākumiem - brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem. Kopumā pirmajā misijā uz Silicija ieleju devās seši Latvijas IT uzņēmumi. Kā norāda StartupLatvia pārstāvji, organizēt otru tirdzniecības misiju uz Silīcija ieleju rosināja turienes invesotru un vadošo ekspertu aktivitāte, kā arī pieaugošā Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu interese par ASV tirgu. Tā, piemēram, trīs nedēļu ilgās misijas ietvaros Latvijas uzņēmums Booking Group, kas specializējas autonomas pakalpojumu rezervēšanas sniegšanā internetā, prezentējis savu kompāniju vairākiem lieliem riska kapitālistiem un saņēmis viņu atzinumu, ka reāli kompānija var pretendēt uz investīcijām septiņu līdz divpadsmit miljonu ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latviešu pirmais patstāvīgais centiens pieteikt sevi Silīcija ielejā vainagojas ar panākumiem

Gunta Kursiša,21.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā latviešu pašu organizētā tirdzniecības misija Silīcija ielejā izdevusies veiksmīga – brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem.

Latviešu uzņēmēju tirdzniecības misija norisinājās no šā gada 31. janvāra līdz 12. februārim, un tajā piedalījās seši Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumi - Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Booking Group, tostarp arī četri Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora uzņēmumi - Intelligence Media Group, Molips, Informatics un TestDevLab.

Šī bija pirmā misija Silīcija ielejā, ko organizēja latvieši paši – start-up pasaules iekarošanai paredzētā jaunizveidotā organizācija StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Līdz šim Latvijas iesācējuzņēmumi izcīnīt sev vietu Silīcija ielejā devās pašu spēkiem vai, pievienojoties Igaunijas start-up uzņēmumu delegācijai. Tāpat līdz šim Latvijai nebija savas pārstāvniecības tehnoloģiju mekā, un mērķtiecīgai start-up uzņēmumu virzīšanai finansējums netika nebija atvēlēts.

Komentāri

Pievienot komentāru