Vasaras sākumā Rīgas pieczvaigžņu viesnīcā Hotel Bergs tiks atvērts jauns restorānu grupas Resto-Rātors restorāns Trends.

Restorāna ēdienkarti veidojis Resto-Rātors dibinātājs un vadītājs Viktors Ravdive kopā ar grupas šefpavāriem. Ēdienkarte apvieno pasaules tendences un nacionālo virtuvi – mūsdienu fusion-cuisine receptes, Āzijas virtuvi ar šefpavāru receptēm, latviešu virtuvi, kas pasniegta fusion stilā, un International Rīga restorāna labākās receptes. Ar laiku restorānā parādīsies arī hot pot galds, kur būs iespējas baudīt speciāli radītu ēdienkarti.

Līdz ar jauna restorāna atvēršanu Resto-Rātors pieņēmis lēmumu slēgt restorānu International Rīga. Trends ēdienkartē tiks iekļauti International Rīga visu laiku labākie ēdieni, kuru receptūra nav mainījusies no 2012. gada. Trends strādās International Rīga pavāru komanda, kas darbojas restorānā no atvēršanas brīža.

Gastrobārs T73 bijis spiests pārtraukt savu darbību, liecina restorānu grupas Resto Rātors dibinātāja Viktora Ravdives paziņojums sociālajā tīklā Facebook.

Restorānu grupai Resto Rātors vairs neesot nekādas saistības ar telpām Tērbatas ielā 73, Rīgā.

Kā informē V. Ravdive, Gastrobārs T73 slēgšanas iemesls ir konflikts ar telpu iznomātājiem, kura detaļas netiek atklātas. Resto Rātors un Studio 69 esot atšķirīgs redzējums par biznesa attīstību.

Gastrobārs T73 šajās telpās nostrādāja gandrīz trīs gadus. Tas bija pazīstams kā nakts izklaides vieta un diennakti strādājošs restorāns.

«Saistībā ar veiksmīgiem darba rezultātiem un mūsu grupas interesi, mēs esam uzsākuši aktīvu telpu meklēšanu, lai atvērtu citu, diennakti funkcionējošu restorānu/bāru,» norāda V. Ravdive.

LASI ARĪ:

Pēc ieilgušiem remontdarbiem, šā gada rudenī apmeklētājiem Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā tiks atvērts «Centrālais Gastro Tirgus», kurā šobrīd jau ir ieguldīts vairāk nekā 1 miljons eiro, informē Artis Druvinieks, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Pēc paviljona atvēršanas tirgus apmeklētājus sagaidīs pavisam jauns un moderns paviljona koncepts. Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā tiks izveidots «Centrālais Gastro Tirgus» ar vairāk nekā 30 ēdināšanas vietām, savukārt otrā paviljona pusē tiks tirgoti dažādi konditorejas un bakalejas izstrādājumi.

Gastronomijas paviljona ēdināšanas zonas jeb «Centrālā Gastro Tirgus» izveide ir uzticēta restorānu grupai «Resto-Rātors».

«Resto-Rātors» restorānu grupas vadītājs Viktors Ravdive stāsta, ka ideja par «Centrālo Gastro Tirgu» ir radusies, iedvesmojoties no pasaules slaveniem gastronomijas tirgiem, tādiem kā «Foodhallen» Amsterdamā, «San Miguel» Madridē, «Time out» Lisabonā un «Borough Market» Londonā.

Biznesa aviācijas centrs FBO RIGA šogad uzsācis jaunu darbības virzienu - pasažieru helikopteru pārvadājumus, biznesa portālam db.lv pastāstīja Romāns Starkovs, FBO RIGA līdzīpašnieks.

Lai apmierinātu biznesa aviācijas klientu aktuālās vajadzības, uzņēmums šogad paplašinājis sniegto pakalpojumu klāstu - jaunie uzņēmuma darbības virzieni ir pasažieru helikopteru pārvadājumi sadarbībā ar «GM Helicopters», biznesa aviācijas klientu un lidmašīnu apkalpes ēdināšana sadarbībā ar «Resto-Rātors», concierge serviss – privātā sekretāra pakalpojumi un luksusa klases transfēri. Pasažieru helikopteru pārvadājumiem pieejami divi lidaparāti, kuru izmantošanai iepriekš jāveic rezervācija.

Restorāns «Resto-Rātors» aviācijas centrā «FBO RIGA» biznesa klientiem piedāvā ēdināšanas pakalpojumus. Pasūtījumi bieži vien ir nestandarta, ar augstām prasībām. «Šogad esam apkalpojuši gandrīz 200 lidmašīnas, kas ir vidēji viens reiss dienā. Privāto lidmašīnu klientu ēdināšana prasa precizitāti un kvalitāti, un es lepojos ar savu komandu, ka viņiem šis izaicinājums ir pa spēkam,» pastāstīja Viktors Ravdive, «Resto-Rātors» dibinātājs. Tāpat aviācijas centrā regulāri tiek organizētas jauno lidmašīnu, helikopteru un automašīnu modeļu prezentācijas, kā arī lidojumu paraugdemonstrējumi.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Pēdējos gados pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare Latvijā ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, ko lielā mērā ietekmējusi COVID-19 pandēmija, tehnoloģiju attīstība un mainīgās patērētāju prasības.

Daudzi pakalpojumi nodrošinātāji ilgstoši bija apturējuši savu darbību un ne visi spēja atgriezties nozarē, kas pa šo laiku ir būtiski mainījusies. Šobrīd klienti lielākoties sagaida ilgtspējīgus risinājumus, elastību, personalizāciju un plašu piedāvājumu ikvienai gaumei – sākot no ekonomiskiem un vienkāršiem risinājumiem līdz pat augstās klases restorānu ēdināšanai.

Papildus tam izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi sniedzēji turpina saskarties arī ar personāla trūkumu, bet tas ir svarīgs aspekts, lai svētki izdotos un viesi būtu apmierināti. Ne visi izbraukuma ēdinātāji pārdzīvoja pandēmiju Pandēmijas sākumā, 2020. gadā, pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare piedzīvoja krasu kritumu, jo bija ierobežota iespēja rīkot lielus sabiedriskus pasākumus, svētkus un konferences.

No šodienas līdz nedēļas beigām, 14. oktobrim, Rīgā notiks Rudens Rīgas restorānu nedēļa, kurā īpašu trīs kārtu maltīti piedāvās 52 Rīgas restorāni un kafejnīcas, informē Live Riga.

Rīgas restorānu nedēļā restorānu apmeklētājiem iespējams ieturēt trīs kārtu maltīti ar uzkodu, pamatēdienu un desertu par divām fiksētām un ievērojami samazinātām cenām - 15 vai 20 eiro.

Rīgas Restorānu nedēļā piedalās 52 pilsētas restorāni ar īpaši izstrādātu ēdienkarti, kuras pamatā ir sezonālas, Latvijā audzētas izejvielas. Šoreiz šefpavāri īpašu uzmanību veltījuši desertiem, kas tapuši par godu valsts svētkiem.

Kategorijā trīs ēdieni par 15 eiro piedalās sekojoši restorāni un kafejnīcas: Amber, Annas

dārzs, Astor, Avalon, B-Bārs restorāns, Bocca Buona, C.U.T., Čarlstons, Čemodāns, Duvel’s

Pub, Easy Wine, Elements, Fifty Six°N Twenty Four°E Restorāns, Garage, Gutenbergs terase, Hercogs Ķīpsala, Hercogs Mežaparks, Jahta, Le Sommet, Mielotava, Moltto Grill&Wine, Niklāvs, Osta, OZO golfa kluba restorāns, Pagalms, Panorāma, Piramīda, Rīgas

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

9. februārī tiks oficiāli atklāts Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljona pārtikas tirgus, savukārt ēdināšanas pilsētiņa , kurā strādās dažādi bistro, tiks atvērta jau janvāra beigās. DB ielūkojās šajā zonā, lai uzzinātu, kādi uzņēmumi tajā būs pārstāvēti.

Gastro Tirgus idejas autors un Resto-Rātors īpašnieks Viktors Ravdive DB pastāstīja, ka šīs daļas koncepcija veidota līdzīga citiem Eiropas valstu tirgiem, piemēram, Barselonai, Madridei un citiem. Tajā varēs nobaudīt gan Āzijas, Kaukāza, Eiropas un citu reģionu virtuvi. Ravdive sola, ka tirgū varēs nogaršot arī austeres un pēdējā laikā gardēžu iecienītos RAV burgerus ar īpašās ASV marmora liellopa gaļas kotletēm. Tirgū būs pieejami arī hotdogi, sola Ravdive.

Vidējā Gastro Tirgus apmeklētāja čeka summa sasniedz 7 eiro, viņš stāsta.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

Sestdien Centrāltirgū oficiāli atklāts gastronomijas tirgus «Centrālais Gastro Tirgus».

Šis ir pirmais šādas koncepcijas gastrotirgus Latvijā. Atklāšanā Centrāltirgus direktors Artis Druvinieks sacīja, ka beidzot Centrālais tirgus kļuvis par vietu, kur var ne tikai iegādāties pārtikas produktus, bet arī garšīgi pavadīt brīvo laiku.

Savukārt gastrotirgus idejas autors Viktors Ravdive atzina, ka pirmā nedēļa, kuras laikā tika testēta koncepcija, nav bijusi viegla, taču viņš noskaņots optimistiski, un uzskata, ka pilsētai tas ir nepieciešams. «Man ir lieliska Resto-rātors komanda, ar kuru mēs īstenojām šo ideju, tādēļ esmu pārliecināts, ka viss izdosies,» viņš sacīja. Portālam DB Ravdive atklāja, ka aptuveni nedēļas laikā tiks atrisināts arī jautājums par ēdiena piegādi.

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

80 gadu vecumā otrdien Maskavā miris krievu rakstnieks Eduards Uspenskis - bērnu grāmatu un multfilmu scenāriju autors, kura radīto tēlu vidū pazīstamākie ir krokodils Gena un Pekausis (Čeburaška), plašsaziņas līdzekļiem pavēstījusi rakstnieka meita Irina.

Uspenskis, kurš pēc izglītības bija inženieris, 60.gados sāka rakstīt bērnu grāmatas, un milzu popularitāti ieguva viņa radītie tēli krokodils Gena, Pekausis, runcis Matroskins, Tēvocis Fjodors, pastnieks Pečkins, kas kļuva arī par multfilmu varoņiem.

Latviski izdotas tādas Uspenska grāmatas kā «Krokodils Gena un viņa draugi» un «Tēvocis Fjodors, suns un kaķis».

2002.gadā, apmeklējot Latviju, Uspenskis tikās ar toreizējo Valsts prezidenti Vairu Vīķi - Freibergu.

Pretrasisma kustības ietekmē ASV pārtikas kompānija "Mars Inc." mainīs produktu "Uncle Ben's" ("Tēvocis Bens") nosaukumu pret "Ben's Original" ("Bena oriģinālais") un atteiksies no logo, kurā redzama melnādaina personāža seja.

Ātrvārāmie rīsi, mērces un citi produkti ar jauno nosaukumu "Ben's Original" veikalu plauktos nonāks nākamgad.

"Dažiem tas [līdzšinējais zīmols] nepārprotami norāda uz verdzību, un tādu zīmolu mēs nevēlamies pārstāvēt," uzsver "Mars".

Uzņēmums piebilst, ka lēmis par šādām izmaiņām pēc patērētāju un darbinieku izteiktām vēlmēm.

Zīmols "Uncle Ben's" tika radīts pagājušā gada četrdesmitajos gados. Atbilstoši "Mars" popularizētajam stāstam tēvocis Bens bijis Teksasas fermeris, kas bijis slavens ar to, ka audzējis ļoti kvalitatīvus rīsus. Tomēr kompānija atzinusi, ka nav zināms, vai šāds cilvēks patiešām eksistējis. Savukārt prototips uz iepakojuma redzamajai melnādainā vīrieša sejai bijis kāda Čikāgas restorāna viesmīlis Frenks Brauns.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.

Uz jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir «Tokyo City», VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

THE CATCH FAMILY restorāns Berlīnē – November Brasserie – pērn kļuvis par pirmo latviešiem piederošo ēdināšanas uzņēmumu, kas iekļauts Michelin ceļveža ieteikto restorānu sarakstā, stāsta Aleksandrs Slobins, THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs un dibinātājs.

Lai gan restorānu November Brasserie atvērām vien pērnā gada jūnijā, īsā laikā tam izdevās sasniegt ne tikai lieliskus biznesa rādītājus, bet arī gūt Michelin atzinību, par ko es ļoti priecājos, atzīmē A.Slobins. Augstu vērtēju arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu aicināt Michelin veikt gastronomijas izpēti Latvijā, jo tas noteikti varētu palīdzēt mūsu valstij piesaistīt jaunus tūristus, spriež A.Slobins. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz labu ēdiena pasniegšanas vietu, tāpēc pieļauju, ka kāds no augstākā līmeņa vietējiem restorāniem varētu ne tikai saņemt atzinību un tikt iekļauts Michelin ceļvedī, bet pat pretendēt uz zvaigzni, prognozē THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs, norādot, ka šāds novērtējums nāks par labu ne tikai konkrētajam restorānam, bet arī visai nozarei kopumā.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Baltijas valstu restorānu, kafejnīcu un viesnīcu nozare ceturtdien, 31.oktobrī, plāno protesta akciju pret nodokļu slogu, aģentūru BNS informēja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente Ēvalda Šiškauskiene.

Latvijā nozares pārstāvji plāno protesta akciju pie Saeimas, Lietuvā protestētāji pulcēsies pie valdības nama, bet Igaunijā protesta akcija notiks visos restorānos.

"Mums visiem protesta akcija notiks vienlaikus," norādīja Šiškauskiene, kas organizē protesta akciju Lietuvā.

Šiškauskiene teica, ka nozares pārstāvjiem Viļņā paredzēta tikšanās ar valdības pārstāvjiem. Visos Lietuvas restorānos un kafejnīcās vienlaikus tiks atskaņots audiovizuāls vēstījums par esošo situāciju.

Jau ziņots, ka Latvijas viesmīlības nozares pārstāvji protestā pie Saeimas plāno lūgt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā. Plānots, ka protestā piedalīsies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Bāru asociācijas, Latvijas Bārmeņu federācijas un Latvijas Vīnziņu asociācijas pārstāvji un biedri, kā arī citi nozares atbalstītāji.

Līdz ar trīs restorānu atvēršanu Latvijā, globālā zīmola Burger King franšīzes īpašnieki Tallink Grupp plāno radīt aptuveni 100 jaunu darba vietu.

Tallink Grupp paziņojusi, ka otrais Burger King restorāns Latvijā tiks atvērts Rīgā, Vienības gatvē bet trešais restorāns - Vecrīgā, Audēju ielā, informē uzņēmumā.

Restorānu Vienības gatvē paredzēts atvērt līdz 2020. gada beigām un restorānu Audēju ielā - 2021. gada pirmajā pusē.

Jau vēstīts, ka pirmo ātrās ēdināšanas ķēdes restorānu plānots atvēts iepirkšanās un izklaides centrā Akropole 2020. gada beigās.

“Drīzumā varēsim paziņot arī pirmo divu restorānu atvēršanas datumus, kas ieplānoti jau 2020. gadā. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie restorānu iekārtošanas un aprīkošanas, kā arī procedūru izstrādes un personāla atlases veiksmīgai restorānu darbības uzsākšanai Akropolē un Vienības gatvē, vienlaikus ievērojot visus pašreizējos drošības noteikumus un pasākumus," komentē Tallink Grupp krasta mazumtirdzniecības biznesa attīstības vadītāja Katre Kevaska.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic struktūrvienība airBaltic Training paziņo par priekšlīguma parakstīšanu ar Diamond Aircraft par trīs pilnībā elektrisko eDA40 un divu DA42-VI lidmašīnu iegādi.

Tādējādi airBaltic Pilotu akadēmijas flote kopumā pieaugs līdz pat 15 lidmašīnām. Parakstīšana notika Baltijas Starptautiskā aviācijas šova 2024 (Baltic International Airshow) laikā Liepājā, kas norisinājās no 15. līdz 16. jūnijam. Šis stratēģiskais solis apliecina airBaltic apņemšanos veicināt ilgtspējīgu aviāciju un Pilotu akadēmijas paplašināšanos.

eDA40, kas būs pirmā EASA/FAA sertificētā elektriskā lidmašīna savā kategorijā, iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz bezemisiju lidojumu apmācību. Tajā izmantoti mūsdienīgi elektromotori ar vairāk nekā 94% efektivitāti un dubulto tinumu/kontrolieri, kas nodrošina lielāku uzticamību un drošību. Lidmašīnas pilnībā elektriskā konstrukcija nodrošina nulles emisijas un zemāku trokšņa līmeni, tādējādi tā ir ideāli piemērota videi draudzīgai jauno pilotu apmācībai. Turklāt eDA40 ir aprīkota ar dubultas virknes akumulatoru sistēmu un ātrās uzlādes sistēmu, kas spēj uzlādēt lidmašīnu 20-30 minūtēs, tādējādi samazinot dīkstāves laiku un palielinot mācību efektivitāti.

Ēdienu piegādes uzņēmums "Wolt" ir izstrādājis īpašu restorānu atbalsta programmu, lai palīdzētu vietējiem restorāniem izdzīvot Covid-19 pandēmijas laikā un samazinājis cenu ēdienu piegādēm.

Atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt restorāniem un pavāriem turpināt strādāt bezkontakta režīmā, saņemot pasūtījumus un nodrošinot iedzīvotājiem bezkontakta ēdienu piegādes.

Lai palielinātu pasūtīju daudzumu restorāniem, "Wolt" ir samazinājis standarta piegādes maksu uz 0.99 EUR, kā arī palielinājis pasūtījumu piegādes attālumu līdz 5 km. Savukārt nākamajās 30 dienās "Wolt" investēs papildus 40 000 eiro vietējo restorānu piedāvājuma atbalstīšanai.

"Ir ļoti svarīgi ieguldīt restorānu apgrozījuma veicināšanā, jo daudzi restorāni ir zaudējuši pat 50% līdz 80% pārdošanas apjoma un tiem ir nepieciešams palīdzēt atgūt kaut daļu pasūtījumu," norāda "Wolt".

Tuvāko trīs gadu laikā Kentucky Fried Chicken (KFC) restorānu skaitu Baltijā plānots paplašināt līdz vismaz 20. Latvijā primāri jaunie restorāni atradīsies Rīgā (gan centrā, gan arī mikrorajonos), taču franšīzes turētājs, uzņēmums Apollo Group, neizslēdz iespēju ar laiku ieiet arī citās Latvijas lielākajās pilsētās atkarībā no tā, cik liels būs iedzīvotāju pieprasījums, informē uzņēmumā.

Pagaidām konkrētākas restorānu atvēršanas vietas un laiki vēl nav zināmi un notiek pārrunas ar potenciālo KFC lokācijas vietu īpašniekiem. «Šobrīd visi resursi tiek koncentrēti uz abu esošo restorānu pilnveidošanu un darbinieku apmācībām, lai nodrošinātu labāko klientu servisa kvalitāti un pēcāk arī uzsāktu aizvien straujāku paplašināšanos,» komentēja uzņēmuma pārstāve Daiga Zīmele.

Līdz ar to konkrētas nākotnē plānoto investīciju summas šobrīd netiek atklātas, bet plānots, ka tie būs vairāki miljoni eiro. «Uz šo brīdi abu esošo restorānu izveidē un pilnveidošanā jau ir investēts teju miljons,» sacīja D.Zīmele.

Pavisam nesen iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» atvērts jauna koncepta KFC restorāns, kurā tiek nodarbināti 25 darbinieki. Savukārt, KFC restorānā Audēju ielā strādā 23 darbinieki.