THE CATCH FAMILY restorāns Berlīnē – November Brasserie – pērn kļuvis par pirmo latviešiem piederošo ēdināšanas uzņēmumu, kas iekļauts Michelin ceļveža ieteikto restorānu sarakstā, stāsta Aleksandrs Slobins, THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs un dibinātājs.
Lai gan restorānu November Brasserie atvērām vien pērnā gada jūnijā, īsā laikā tam izdevās sasniegt ne tikai lieliskus biznesa rādītājus, bet arī gūt Michelin atzinību, par ko es ļoti priecājos, atzīmē A.Slobins. Augstu vērtēju arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu aicināt Michelin veikt gastronomijas izpēti Latvijā, jo tas noteikti varētu palīdzēt mūsu valstij piesaistīt jaunus tūristus, spriež A.Slobins. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz labu ēdiena pasniegšanas vietu, tāpēc pieļauju, ka kāds no augstākā līmeņa vietējiem restorāniem varētu ne tikai saņemt atzinību un tikt iekļauts Michelin ceļvedī, bet pat pretendēt uz zvaigzni, prognozē THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs, norādot, ka šāds novērtējums nāks par labu ne tikai konkrētajam restorānam, bet arī visai nozarei kopumā.
Restorānu nozare pēdējos gados piedzīvojusi vairākus satricinājumus. Kā jūsu biznesu ietekmējuši pandēmijas radītie izaicinājumi?
Pandēmija, protams, ietekmēja mūsu darbu, jo restorāni un kafejnīcas ilgstoši bija pakļauti stingriem ierobežojumiem, tādēļ pilnvērtīgi darbu varējām atsākt vien pērnā gada vasarā. Pirmais vilnis tiešām bija ļoti satraucošs, jo neviens īsti nesaprata, kas notiek un kāda izskatīsies mūsu nākotne. Tāpat mēs ilgi nebijām pārliecināti, vai saņemsim kādu atbalstu no valsts un ja jā - cik liels tas būs. Mums nebija skaidrs, kā atbalstīt mūsu darbiniekus un kā noturēties pašiem, taču, neraugoties uz visiem sarežģījumiem, pandēmija mūs norūdīja. Mēs, uzņēmēji, kļuvām daudz spēcīgāki, fleksiblāki, kā arī iemācījāmies pielāgoties ārējiem apstākļiem, ātrāk reaģēt uz tirgus situāciju un pat pārstrukturizēt savu biznesu. Ja runājam tieši par THE CATCH FAMILY restorāniem, jāsaka, ka pandēmijas laikā mēs nesēdējām, rokas klēpī salikuši, un negaidījām, kad ierobežojumi beigsies. Iespēju robežās mēs turpinājām darboties, strādāt un attīstīties, un tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi - arī sarežģītos laikos neapstāties, bet doties uz priekšu un meklēt iespējas. Mēs, tāpat kā daudzi citi restorāni un kafejnīcas, viesu uzņemšanu klātienē primāri centāmies aizvietot ar ēdienu piegādēm. Mūsu gadījumā tas gan bija pietiekami izaicinoši, jo mūsu restorānu koncepts tomēr balstās uz maltītes baudīšanu, kas ietver arī vidi, atmosfēru un apkalpošanu, nevis tikai ēdienu, taču tas mūs neapturēja. Mēs kļuvām aktīvi sociālajos tīklos, filmējām video, izveidojām dažādus īpašos piedāvājumus, kā arī darījām citas lietas, lai maksimāli noturētu klientus un uzņēmuma apgrozījumu. Kopumā jāsaka, ka, pateicoties valsts atbalstam un mūsu ātrajai spējai reaģēt uz ārējiem apstākļiem, mēs šajā laikā savu biznesu esam spējuši ne tikai noturēt, bet arī paplašināt.
Vai redzat, ka šobrīd restorānu nozare ir atkopusies no krīzes un atgriežas pirmspandēmijas līmenī?
Mūsu restorānu apgrozījums ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, taču es nevaru apgalvot, ka līdzīgā situācijā ir visi nozares uzņēmumi. Kad restorāni un kafejnīcas atkal sāka darboties pilnā apmērā, no klientu puses mēs novērojām ļoti lielu interesi, tāpēc savā ziņā varētu teikt, ka jau pirmajos mēnešos pēc pandēmijas beigām mēs daļēji atguvām zaudēto pieprasījuma apjomu. Apgrozījums pērnā gada vasarā būtiski pieauga un saglabājās augstā līmenī līdz pat rudenim, kad cilvēki atkal sāka vairāk slimot, kļuva piesardzīgāki un izvēlējās palikt mājās. Sevišķi spilgti to novērojām Vācijā, kur klienti, neraugoties uz to, ka masku nēsāšana vairs nebija obligāta, to turpināja darīt un lūdza starp galdiņiem ievērot lielāku distanci. Latvijā cilvēki šajā ziņā bija drosmīgāki - tiklīdz ierobežojumi tika atcelti, sākām strādāt tāpat kā pirms pandēmijas, un klienti nepieprasīja ievērot papildu drošības pasākumus.
Jums ir restorāni gan Latvijā, gan arī Vācijā. Kā atšķiras šo abu valstu pieeja krīzes situācijas risināšanā?
Kopumā pieeja bija diezgan līdzīga - abās valstīs uzņēmēji varēja pretendēt uz valsts atbalstu. Mūsu lielākā priekšrocība ir tā, ka gan Latvijā, gan Vācijā mūsu restorānu galvenā mērķauditorija ir vietējie iedzīvotāji, nevis tūristi. Tas mums ļoti palīdzēja, jo redzējām, ka tām kafejnīcām un restorāniem, kas atradās blakus tūrisma objektiem un bija orientētas uz ārzemju viesiem, klājās daudz grūtāk. Pateicoties vietējiem cilvēkiem, kas palika mājās, nekur nebrauca un joprojām izvēlējās izmantot mūsu pakalpojumus, mēs varējām turpināt strādāt. Tāpat liela loma bija arī valsts atbalstam, domāju, ka bez tā, sevišķi Vācijā, mēs šo laiku nebūtu pārdzīvojuši. Jebkurā gadījumā situācija abās valstīs tiešām bija ļoti līdzīga, un mūsu restorāni pirmspandēmijas līmenī gan Vācijā, gan Latvijā atgriezās aptuveni vienlaicīgi.
Visu rakstu lasiet 7.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
