Ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ AS "Rīgas Centrāltirgus" nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

"Jaunu projektu īstenošana vienmēr ir saistīta ar riskiem, diemžēl šajā gadījumā Centrālais Gastro Tirgus īpašnieks nav izvērtējis finanšu riskus, kas novedis pie tā, ka esam spiesti lauzt esošo nomas līgumu" skaidro AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

"Pirmais brīdinājums par nomas un komunālo maksājumu kavējumu nomniekam tika nosūtīts jau 2019.gada augustā, kas nozīmē, ka faktiski grūtības segt uzņemtās finanšu saistības SIA "International SV" parādījās jau pāris mēnešus pēc Centrālais Gastro Tirgus atklāšanas", turpina A.Druvinieks.

Ievērojot visus savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumus, AS "Rīgas Centrāltirgus" jau 2020.gada 8.janvārī nosūtīja SIA "International SV" paziņojumu par līguma izbeigšanu. Pārrunu rezultātā starp AS "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "International SV" tika noslēgta vienošanās par parāda samaksu, kas paredzēja saistību izpildes nodrošinājuma iesniegšanu. Ņemot vērā, ka uz 2020.gada 31.martu SIA "International SV" nebija iesniegusi atbilstošu saistību izpildes nodrošinājumu, kā arī nebija vienojusies ar AS "Rīgas Centrāltirgus" par vienošanās grozījumiem, nomas līgums ir uzskatāms par izbeigtu.

Diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai.

Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādātājs SIA "Wealth.Investments".

Sākotnēji diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar esošo situāciju tirgus teritorijā, teritorijas sadalījumu un iespējamiem attīstības variantiem.

Diskusijā tika piedāvāti trīs dažādi scenāriji, kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību mazākā Centrāltirgus paviljonu skaitā, atsevišķus paviljonus atvēlot citām funkcijām. Tika uzsvērts, ka pašlaik nav izraudzīts viens noteikts attīstības scenārijs, bet joprojām iespējama diskusija.

Ņemot vērā tirgus darbības analīzi un pircēju aptaujas datus, divos variantos tiek piedāvāts pašreizējo Gaļas paviljonu atvēlēt citām funkcijām, nevis pārtikas tirdzniecībai, bet pārtikas tirdzniecību koncentrēt atlikušajos paviljonos.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Rīgas Centrāltirgus turpmākai attīstībai, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirdzniecību, nepieciešamas jaunas papildu funkcijas un pakalpojumi, tostarp vairāk vietas un telpas atvēlot mākslas un kultūras notikumiem.

To paredz Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija, kuru pēc tirgus pārvaldnieka SIA “Rīgas nami” pasūtījuma izstrādāja SIA “Wealth.Investments” sadarbībā ar arhitektu biroju SIA “Teeja arhitekti”.

Koncepcijā iekļauti konkrēti soļi un termiņi Rīgas Centrāltirgus attīstībai, energoefektivitātes uzlabošanai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, jaunu funkciju ieviešanai un tirdzniecības vietu koncentrēšanai noteiktās tirgus teritorijās. Ievērojot pasaulē atpazīstamāko tirgu praksi, tirgum ir jāpiedāvā mākslas baudīšanas un izklaides iespējas, kam piemērots būtu Gaļas paviljons un tam blakus esošais Benjamiņas laukums. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, biroju telpu noma un citi jaunievedumi.

Līguma laušanai nav racionāla skaidrojuma vai pamatojuma, šodien izplatītā paziņojumā norāda "Centrālais Gastro Tirgus" idejas autors, SIA "International SV" īpašnieks Viktors Ravdive.

Db.lv jau ziņoja, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" nolēmusi lauzt nomas līgumu ar "Centrālais Gastro Tirgus" īpašnieku SIA "International SV". "Jaunu projektu īstenošana vienmēr ir saistīta ar riskiem, diemžēl šajā gadījumā "Centrālais Gastro Tirgus" īpašnieks nav izvērtējis finanšu riskus, kas novedis pie tā, ka esam spiesti lauzt esošo nomas līgumu," iepriekš skaidroja AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Savukārt V. Ravdive norāda, ka, "neraugoties uz veiktajiem ieguldījumiem drošības apstākļu uzlabošanā un vides labiekārtošanā, kā arī tirgus atpazīstamības sekmēšanā vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā, notariāli apstiprinātu vienošanos un tirgus vadības vairākkārt pausto ieinteresētību sadarbībā, pretimnākšanas vietā saņemam negaidītu līguma laušanu, turklāt uzzinot to no preses, nevis no AS "Rīgas Centrāltirgus" vadības".

Nule kā ekspluatācijā nodots Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumts, kura rekonstrukcija ilga kopš pagājušā gada rudens.

Remontdarbu laikā saskaņā ar jumiķa amata meistaru sastādīto darbu plānu un metodiskajiem norādījumiem un ievērojot Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes prasības, tika mainīts viss jumta segums, īpašu uzmanību pievēršot vēsturiski atbilstošam skārda lokšņu izmēram un lokšņu dalījumam. Līdz ar to ne tikai Rīgas Centrāltirgus, bet viss Rīgas vēsturiskais centrs, kas ir UNSECO pasaules mantojuma vieta, ir ieguvis tik pat krāšņi atjaunotu vēsturisko jumtu kā Rundāles pilī. Skārda seguma nomaiņas darbus veica a/s “Būvuzņēmums restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 709 987,67 eiro bez PVN.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošana izmaksās par 18 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji plānots.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien lēma par līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošanas projektiem. Līdzekļi jāpiešķir diviem atsevišķiem projektiem - Centrāltirgus pazemes pagrabu pārbūvei, kā arī Centrāltirgus kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanai. Kopējā abu projektu vērtība ir 30 miljoni eiro, taču daļu finansējuma piešķirs arī valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Līdz ar komitejas šodienas lēmumu, pašvaldības līdzfinansējums būs 21,61 miljona eiro apmērā.

Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka vēl aizvadītajā gadā abu projektu izmaksas bija plānotas 12,04 miljonu eiro apmērā. Pēc Pilsētas attīstības departamenta pārstāves Oksanas Dumpes teiktā, šie aprēķini bija balstīti uz atjaunošanas būvprojekta minimālo sastāvu un ievērojamais sadārdzinājums radies, izstrādājot būvprojektu pilnā sastāvā, kā arī noslēdzot būvniecības iepirkumus.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Rīgas Centrāltirgus (RCT) teritorijā esošās piegādes zonas kanālmalas avārijas stāvokļa dēļ varētu tikt apturēts teju 30 miljonus eiro vērtais Rīgas kanālmalas revitalizācijas projekts, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas darba kārtībai pievienotie dokumenti.

Pilsētas attīstības departamenta īstenotais kanālmalas atjaunošanas projekts sastāv no diviem posmiem - RCT kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas un RCT pazemes pagrabu pārbūve uzņēmējdarbības veicināšanai.

Pirmā projekta vērtība ir 13,35 miljoni eiro, no kuriem 2,75 miljonus eiro bija plānots piesaistīt no ES fondiem, 1,3 miljonus - no valsts budžeta, bet 9,29 miljonus eiro - no pašvaldības budžeta. Savukārt kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 16,65 miljoni eiro apmērā. 2,42 miljonus eiro plānots piesaistīt no ERAF, 1,9 miljonus eiro piešķirtu valsts, bet 12,32 miljonus - pašvaldība.

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret nu jau bijušo AS «Rīgas centrāltirgus» Iepirkumu komisijas vadītāju par kukuļņemšanu un kukuļņemšanas mēģinājumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Neminot amatpersonas vārdu, KNAB informēja, ka amatpersonu rosināts apsūdzēt par sešiem noziegumiem, kas paredz atbildību par kukuļņemšanu un trīs kukuļņemšanas mēģinājumiem. Tāpat rosināts apsūdzēt divas fiziskas personas par kukuļņemšanu, kukuļņemšanas mēģinājumu un kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Spriežot pēc KNAB izplatītās infografikas, amatpersona, iespējams, apmaiņā pret kukuļiem nodrošināja tirdzniecības vietu pārdevējiem, apejot noteikto rindas kārtību.

Jau ziņots, ka citā krimināllietā piecas bijušās «Rīgas centrāltirgus» amatpersonas un darbinieki apsūdzēti par piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Viens no apsūdzētajiem ir Vitālijs Litvins un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šo lietu turpinās skatīt 27.maijā plkst.11. «Firmas.lv» pieejamie dati liecina, ka 2017.gadā «Rīgas centrāltirgus» apgrozījums bija 7,02 miljoni eiro, bet zaudējumi - 796 163 eiro. 2016.gadā «Rīgas centrāltirgus» strādājis ar 45 735 eiro peļņu.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka SIA "Stockmann centrs" atsavinās liftus 13.janvāra ielā 8, ēkas Centrāltirgus pusē, trešdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā likumprojektā noteikts, ka atsavināšana ir vienīgais veids dzelzceļa infrastruktūras projekta attīstībai.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji uzrunājuši "Stockmann centrs" un telpu īpašnieks saistībā ar liftu izbūves paredzamo nojaukšanu pieteicis zaudējumus, kurus veido liftu vērtība, ņemot vērā tā iegādes vērtību un atlikušo ekspluatācijas laiku, kā arī faktu, ka liftus nebūs iespējams izmantot pēc to nojaukšanas, liftu uzstādīšanas un to šahtas būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību, kā arī piekļuves koridora būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību.

Pērnā gada nogalē apjomīgā operācijā tika atklāta sistēma, kā tiek pārdotas kontrabandas cigaretes Rīgas Centrāltirgus apakšnomnieku teritorijā. Tas izraisīja plašu rezonansi, tika aizturētas personas un izņemtas cigaretes. Pēc dažām nedēļām mediji ziņoja, ka viss atkal ir pa vecam un tirgus apmeklētājiem tiek piedāvāts iegādāties nelegālās cigaretes. Šonedēļ tirgus vadība sākusi demontēt apģērbu un citu preču tirdzniecības kioskus,tādējādi mainot tirgus izskatu. Tirgus ir būtisks galvaspilsētas simbols, kā arī vieta, ko apmeklē daudzi ārvalstu viesi, tāpēc tā sakārtošanai jāpievērš uzmanība valstiskā, ne tikai pašvaldības līmenī.

Ja kopš 90. gadiem nespējam atrisināt kontrabandas preču tirdzniecību nozīmīgā kultūrvēsturiskā objektā, rodas jautājums, vai situācija netiek atbalstīta amatpersonu līmenī?

Apģērbu kiosku vairāk nebūs

Pēc tirgus vadības teiktā, tirdzniecības vietu demontāža notiks divās kārtās, un pavasarī atbrīvotajā vietā varētu tikt izbūvēts skvērs. Paredzot, ka no ierastās vides padzītie cigarešu tirgotāji mēģinās ievākties dziļāk tirgus teritorijā, Centrāltirgus vadība noalgojusi papildu apsardzi. Tomēr rodas jautājums – vai ar šīm izmaiņām pietiks, lai izskaustu gadu desmitiem ilgušo tradīciju?

Spirtik, vodka, sigareti?

Tirgus parāda kopējo kultūras līmeni, un, ja, apmeklējot tirgu vietējie iedzīvotāji un arī ārvalstu viesi nevar justies droši, tas ir nopietns signāls tiesībsargājošajām iestādēm. Ja pieņemam, ka pārmaiņu laikā jeb 90. gados situācija, kad tirgū vīrietis treniņbiksēs uzrunā cilvēkus ar piedāvājumu "spirtik, vodka, sigareti?", vēl bija kaut kā izskaidrojama, tad kāds iemesls ir šobrīd – 2020. gadā?

No 20. decembra darbu sāks SIA “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) jaunā valde. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēta bijusī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Agra Languša.

Savukārt valdes locekļa amatu ieņems Māris Skudra, kurš līdz šim pildīja RCT pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Kopš 4. jūnija, kad no amata atkāpās RCT valdes locekļi Artis Druvinieks un Kaspars Zauls, tirgu vadīja pagaidu valde. Rīgas dome organizēja publisku konkursu uz RCT valdes locekļu amatiem. Pieteikumi tika saņemti no 35 kandidātiem. Konkursa komisija, kurā vairākums ir neatkarīgie eksperti, kandidātu vērtēšanu veica trīs kārtās, tai skaitā piesaistot personāla atlases konsultantu. Atlases rezultātā locekļu amatos ievēlēti divi par labākajiem atzītie kandidāti.

Agra Languša ievēlēta valdes priekšsēdētājas amatā ar kompetenci nekustamā īpašuma attīstības, pārvaldīšanas, nomas un tirdzniecības organizēšanas jomā. Jaunā RCT valdes priekšsēdētāja Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi augstāko izglītību nekustamo īpašumu pārvaldībā un profesionālo pieredzi guvusi gandrīz desmit gadus strādājot VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un nodrošinot valstij un sabiedrībai svarīgu nekustamo īpašumu attīstību, pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, iznomāšanu un izīrēšanu.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē deputāti vienojušies piešķirt finansējumu 650 000 eiro apmērā Pilsētas kanāla krasta nostiprinājuma avārijas stāvokļa novēršanai pie Centrāltirgus.

«Šobrīd jau praktiski ir izstrādāta būvniecības uzsākšanai nepieciešamā dokumentācija, darbi tiks sākti tuvākā mēneša laikā un tos plānots pabeigt šajā gadā. Kanālmalas stiprināšanas būvdarbi notiks aptuveni 85 metrus garā posmā. Šobrīd teritorija, kas skar Centrāltirgus piegādes zonu un pagrabus no autoostas puses, ir norobežota,» deputātus informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins.

Šā gada maijā Rīgas domes Attīstības departaments atsauca Rīgas kanālmalas revitalizācijas projekta realizēšanu, jo aprīlī saņemtie ekspertu atzinumi liecināja par Centrāltirgus piegādes zonas kanālmalas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos - bija noticis iegruvums desmit metru garumā, visa kanālmalas atbalstsiena ir avārijas stāvoklī un ir nepieciešama krastmalas pārbūve, lai atjaunotu pienācīgu un neierobežotu preču piegādi tirgus paviljoniem.

Lai novērstu avārijas stāvokli un atjaunotu preču piegādi tirgus paviljoniem, uzsākti Rīgas Centrāltirgus teritorijas pilsētas kanālmalas krasta nostiprināšanas darbi, kas turpināsies līdz 8.aprīlim.

Šobrīd pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma tiek veikti Rīgas Centrāltirgus teritorijas pilsētas kanāla krasta nostiprinājuma un esošā kanāla krastmalu pārbūves darbi aptuveni 85 metrus garā posmā, informē Rīgas domē (RD).

Atbilstoši izstrādātajam projektam ir paredzēts iedzīt jaunu rievsienu - aptuveni 85 metru garumā. Un tikai darbu zonā - brauktuves daļā - veikt dūņu slāņa nomaiņa uz drupināto betonu, lai nodrošinātu ceļam cietu un nestspējīgu pamatni.

Sociālajos tīklos aizvadītās nedēļas nogalē lielu satraukumu iedzīvotājos bija radījis video, kurā redzams, ka traktortehnika ber būvgružus kanālā. Domē skaidro, ka drupināto betonu neber līdzās esošajā kanālā, bet tikai zonā no rievsienas līdz enkursienai. Drupināto betonu ražo SIA "Tilts" ražotnē Spilves ielā, Rīgā.

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti akceptējuši pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Centrāltirgus kanālmalas un pagrabu pārbūvei.

Centrāltirgus atjaunošanai iecerēts realizēt divus projektus: «Rīgas Centrāltirgus revitalizācija – kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošana», un «Rīgas Centrāltirgus revitalizācija – pazemes pagrabu pārbūve uzņēmējdarbības veicināšanai». Abus projektus īsteno Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, un tos plānots realizēt līdz 2022. gadam.

Būvdarbu gaitā tiks rekonstruēta kanālmalas teritorija no Maskavas ielas līdz Prāgas ielai jeb no Gaļas līdz Zivju paviljonam. Izremontēs tramvaja ceļus un autostāvvietas, piegādes zonu pie kanāla nosegs ar terasi, ierīkos promenādi, veloceliņus, piestātni tūristu kuģīšiem. Tiks izveidots arī sava veida muzejs – interaktīva ekspozīcija par tirgus vēsturi, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kā arī ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā.

Pēc veiksmīgas SIA "Rīgas nami" reorganizācijas, apvienojot četras Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže ir pieņēmusi lēmumu amatu atstāt personīgu iemeslu dēļ, informē "Rīgas nami".

Sležes pēdējā darba diena būs 9.augusts. Jauns valdes priekšsēdētājs tiks meklēts atklātā konkursā, kas tiks izsludināts jau tuvākajā laikā, informē Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis.

Četru Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrību apvienošana ir pabeigta ne tikai juridiski, bet arī praktiski. Reorganizētajā uzņēmumā pērn tika sakārtoti un pilnveidoti pārvaldības un biznesa procesi, izvirzītas stratēģiskās prioritātes un apstiprināta vidēja termiņa attīstības stratēģija. "Es vēlos teikt lielu paldies Baibai par drosmi, neatlaidību un personīgo ieguldījumu SIA "Rīgas nami" pārmaiņu vadībā, Baibai ir izdevies ielikt stabilus pamatus SIA "Rīgas nami" turpmākajā attīstībā, pāršķirot jaunu lappusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumu efektīvā un centralizētā pārvaldības modelī," saka SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis. Pateicību par paveikto izsaka arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange: "Rīgas namu reorganizācija ir bijis liels izaicinājums, pie kā intensīvi tika strādāts pēdējo pusotru gadu. Es novēlu veiksmi turpmākajā karjerā!"

Pēc ieilgušiem remontdarbiem, šā gada rudenī apmeklētājiem Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā tiks atvērts «Centrālais Gastro Tirgus», kurā šobrīd jau ir ieguldīts vairāk nekā 1 miljons eiro, informē Artis Druvinieks, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Pēc paviljona atvēršanas tirgus apmeklētājus sagaidīs pavisam jauns un moderns paviljona koncepts. Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā tiks izveidots «Centrālais Gastro Tirgus» ar vairāk nekā 30 ēdināšanas vietām, savukārt otrā paviljona pusē tiks tirgoti dažādi konditorejas un bakalejas izstrādājumi.

Gastronomijas paviljona ēdināšanas zonas jeb «Centrālā Gastro Tirgus» izveide ir uzticēta restorānu grupai «Resto-Rātors».

«Resto-Rātors» restorānu grupas vadītājs Viktors Ravdive stāsta, ka ideja par «Centrālo Gastro Tirgu» ir radusies, iedvesmojoties no pasaules slaveniem gastronomijas tirgiem, tādiem kā «Foodhallen» Amsterdamā, «San Miguel» Madridē, «Time out» Lisabonā un «Borough Market» Londonā.

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadības ieskatā Vidzemes tirgus atjaunošanu visizdevīgāk būtu veikt, piesaistot investorus, pastāstīja Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs Šuņins.

Šī ir RCT valdes oficiālā nostāja un nedēļas laikā tā tiks iesniegta izvērtēšanai kapitāldaļu turētājam Vadimam Baraņņikam (S). Pēc Šuņina teiktā, šis ir RCT viedoklis, taču Rīgas dome var izvēlēties jebkuru no iespējamajiem tirgus attīstības scenārijiem. «Mums patlaban ir ļoti daudz projektu, kas saistīti ar Centrāltirgus teritorijas atjaunošanu. Esam gatavi jebkādā veidā iesaistīties Vidzemes tirgus atjaunošanā, neuzņemoties papildus finansiālos slogus,» sacīja Šuņins.

Kopumā uzņēmums SIA «Colliers International Advisors» izstrādājis trīs iespējamos Vidzemes tirgus atjaunošanas scenārijus, no kuriem RCT bija jāizvēlas viens, viņuprāt, vispiemērotākais variants, kuru prezentēs arī domes vadībai.

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Pēc rekonstrukcijas atvērts Gastronomijas paviljons Rīgas Centrāltirgū, informē AS Rīgas Centrāltirgus mārketinga projektu vadītāja Zane Lapko.

Atjaunotajā Gastronomijas paviljonā atrodamas tādas tirdzniecības vietas kā: Skrīveru saldumi, Dimdiņi, Austrumu garšas, Lāči, Ēlande, Latgolys Golds, Straupes piens, Latgales piens un citi. Tāpat paviljonā pieejama mājražotāju produkcija un bakalejas produkti. Savukārt foodcourt jeb ēdināšanas zonas atklāšana būs jāpagaida vēl kādu brīdi, jo labiekārtošanas darbi šajā zonā turpinās.

Lai tirgotājiem un tirgus apmeklētājiem nodrošinātu ērtu un mūsdienu prasībām atbilstošu vidi, AS Rīgas Centrāltirgus turpinās iesāktos Centrāltirgus paviljonu atjaunošanas darbus, tāpēc uz rekonstrukcijas laiku slēgts Piena paviljons.