«Viens no pēdējiem hītiem bija t.s. spineri – vienā brīdī pieprasījums uzauga kosmosā, pirmās kastes tika iztirgotas strauji, bet vienā mirklī šis process pēkšņi apstājās. Mums vēl noliktavā stāv kastes, nevienam tos vairs nevajag, var mest ārā,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Mārtiņš Švāns, Xnet.lv un SexyStyle.lv līdzīpašnieks.

«Preces, kam strauji mainās cenas, ir katra tirgotāja risks. Mēs regulāri veicam noliktavas tīrīšanu, regulāri ir kaudzīte ar precēm, kas tiek pārdotas zem iepirkuma cenām, jo no tām vienkārši jātiek vaļā un jādara tas tagad, jo pēc diviem mēnešiem cena būs jālaiž vēl zemāk un zaudējumi būs vēl lielāki,» atzīst tirgotājs.

Jautāts, kas ir Ziemassvētku laika top preces, viņš teic:

«Laikam diezgan pārliecinoši tie aizvien ir telefoni. Tāpat dāvina datortehniku, tomēr mazāk. Protams, numur viens ir smaržas. Dāvina arī dažāda veida mazo sadzīves tehniku – skuvekļus, pavisam mazās lietas. Reizēm cilvēki iepērk sev kaut ko iztrūkstošu, piemēram, izdomā uzdāvināt sev ledusskapi. Tomēr lielā sadzīves tehnika svētku laikā tiek pirkta salīdzinoši reti, biežāk tās ir nelielas lietas par kādiem 15 līdz 20 eiro, lai var palikt zem eglītes. Patiesībā nevar pateikt tādu vienu konkrētu kategoriju, ko vairāk pērk. Ziemassvētkos pērk visu, kas ir aktuāli konkrētajā sezonā. Ir bijuši pārsteigumi, piemēram, Ziemassvētkos pārdodam zāles pļāvēju. Cilvēks saprot, ka tobrīd ir laba cena un pērk.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Ja jau tiek izmantotas Google reklāmas, iespējams, ir nācies aizdomāties, vai ir vērts ieguldīt arī SEO. Galu galā, mājaslapa jau parādās meklēšanas rezultātu augšgalā, pateicoties apmaksātām reklāmām, tad kāpēc gan investēt arī ar SEO? Patiesībā SEO un Google reklāmas ir divas dažādas stratēģijas, kas var lieliski papildināt viena otru. Pat ja Google reklāmas sniedz rezultātus, SEO var piedāvāt ilgtermiņa ieguvumus, ko vien ar reklāmām nav iespējams nodrošināt.

Šajā rakstā tiks izskaidrots, kā SEO atšķiras no Google reklāmām un kā abu kombinācija var palīdzēt uzņēmumam gūt lielākus panākumus internetā.

SEO un Google reklāmas: kāda ir atšķirība?

Vispirms jānoskaidro galvenās atšķirības starp SEO un Google reklāmām. Google reklāmas ļauj uzņēmumiem izmantot PPC (maksā par klikšķi) modeli, kas nozīmē, ka tiek veidotas pielāgotas reklāmas, kuras parādās Google meklēšanas rezultātu augšgalā. Pielāgojot reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, iespējams piesaistīt auditoriju tieši tad, kad viņi meklē konkrētus risinājumus.

SEO, savukārt, ir process, kura laikā mājaslapa tiek uzlabota, lai tā labāk parādītos organiskajos (neapmaksātajos) meklēšanas rezultātos. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet SEO ir ilgtermiņa ieguldījums, kas laika gaitā nodrošina stabilu un regulāru apmeklētāju plūsmu.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Ceturto gadu pēc kārtas laikraksts "Financial Times" publicējis Eiropas 1000 straujāk augošo kompāniju topu, kurā šogad ierindojušies arī divdesmit septiņi uzņēmumi no Baltijas, tostarp - septiņi Latvijas, astoņi - Igaunijas un divpadsmit - no Lietuvas.

"Financial Times", kas sarakstu veidoja sadarbībā ar izpētes uzņēmumu "Statista", norāda, ka šogad ierindoties sarakstā bijis vēl grūtāk nekā pērn, zemākajam uzņēmuma izaugsmes solim šogad esot 38,4% gadā, salīdzinot ar pērnā gada 37,7%.

Kopumā uzskatāmi redzams, ka tehnoloģiju nozīme aug, šo nozari kopumā pārstāvot 189 uzņēmumam. Ieskaitot e-komerciju un finanšu tehnoloģiju sektoru, šis skaitlis sasniedz 259.

Par topā visvairāk pārstāvēto valsti šogad kļuvusi Vācija, kurai cieši seko Itālija, Lielbritānija un Francija, kopā iekļaujot teju 70% no visiem minētajiem uzņēmumiem.

Topa pirmajā pieciniekā ierindojās tādi uzņēmumi kā Lielbritānijā bāzētā "OakNorth Bank", Somijas "Wolt Enterprises", igauņu "Bolt Technology", Spānijas "Element Global Services" un celtniecības uzņēmums no Francijas - "Les Eco-Isolateurs".

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Latvijā radīts pirmais reklāmas video, kas tapis pilnībā attālināti, aktieru ādā iejūtoties amatieriem un par filmēšanas laukumu kļūstot viņu mājām.

Telekomunikāciju pakalpojumu nodrošinātājs "Tele2", pieaugot vajadzībai pēc mājas interneta tad, kad cilvēki ir spiesti vairāk laika pavadīt, nepametot tās, vērsās pie saviem ilggadējiem sadarbības partneriem, reklāmas aģentūras "Not Perfect" ar lūgumu īstenot reklāmas kampaņu, kas ne tikai veicinātu tirdzniecību, bet arī atklāti runātu par jaunajiem dzīves apstākļiem.

Neļauj nozarei aizmigt

Tieši aģentūras rokās palika izvēle kā stāstu par uzturēšanos mājās un efektīvu darba pienākumu apvienošanu atspoguļot skatītājiem. Aģentūras radošais direktors Aleksandrs Bērtiņš pauž, ka galvenā motivācija, protams, bija nepieciešamība atsaukties partneriem, ar kuriem uzņēmums sadarbojies ilgstoši daudzu gadu garumā un kopīgi ir īstenojuši ne mazums projektu.

Aptiekas zīmola ierindošanās Mīlētāko zīmolu topa galvgalī ir īstens novērtējums farmaceita darbam. Ar strauju lēcienu no 92. uz 39. vietu Mīlētāko zīmolu topā Mēness aptieka 2018. gadā ir atzīta par Latvijas farmācijas nozares Mīlētāko zīmolu. Līdztekus priekam par panākto tas apliecina, cik sabiedrībā vajadzīgi un augstu tiek novērtēti aptiekā sniegtie pakalpojumi.

Latvijas mīlētāko zīmolu topa pamatā ir pētījums, kas tiek veikts pēc starptautiski radītas un vietēji adaptētas DDB Brand Capital zīmolu izpētes metodoloģijas, ko pielieto 30 pasaules valstīs. Nokļūšana šajā topā ikvienam uzņēmumam ir nozīmīgs patērētāju viedokļa barometrs, kas ļauj objektīvi novērtēt līdzšinējo darbu un izdarīt secinājumus, attīstot nākotnes stratēģiju.

Lielisks darba novērtējums

„Uzņēmumam, kas aizvien strādājis ar galveno mērķi dažādot savus pakalpojumus, pilnveidot apkalpošanas kvalitāti un kļūt par īstenu palīgu savam klientiem, nokļūšana Mīlētāko zīmolu topa augstajā vietā ir labākais darba novērtējums. Tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizos akcentus, un ir stimuls iesākto turpināt,” atzīst AS „Sentor Farm aptiekas” valdes loceklis un mazumtirdzniecības direktors Ivo Velde. Fakts, ka esam mīlētākais zīmols Latvijas farmācijas nozarē, apliecina mūsu darba virziena pareizību,” viņš atzīst, akcentējot, ka pirmkārt augstā pozīcija Mīlētāko zīmolu topā ir paldies katram farmaceitam, katras aptiekas vadītājam un uzņēmuma vadības komandai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Vidēji Latvijā uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm tiek veikti 5,3 klikšķi, kas ir par 0,4 klikšķiem mazāk kā pirms gada. Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā joprojām izmanto biežāk, interaktīvo kampaņu CTR ir krietni ievērojamāks, liecina interneta pētījumu uzņēmuma Gemius jaunākais gemiusAdMonitor pētījums.

Kā vēsta Gemius AdMonitor pārskats par 2018. gada pirmo pusi, Latvijas CTR (click-through rate) rādītājs jeb reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,53% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 5,3 klikšķi. Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,15% jeb aptuveni 1,2 klikšķi uz 1000 baneriem), Polijā (0,92% jeb aptuveni 9,2 klikšķi) un Turcijā (0,88% jeb aptuveni 8,8 klikšķi).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās, jo 2016. gada pirmajā pusē Latvijas CTR rādītājs bija 0,78%, taču jau gadu vēlāk jeb 2017. gada pirmajā pusē CTR skaits bija krities uz 0,69%.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, otrdien nolēma komisijas deputāti.

Uz komisijas sēdi otrdien likuma grozījumu trešajam lasījumam deputāti Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Ivars Zariņš (S) un Edvards Smiltēns (LRA) katrs bija iesnieguši pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ierobežot patērētāju kreditēšanas reklāmu, tādēļ komisijas deputāti vienojās, ka uz nākamo komisijas sēdi 25.septembrī tiek sagatavota viena priekšlikuma redakcija, balstoties uz deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu.

Zariņa priekšlikums šā brīža redakcijā paredz aizliegt patērētāju kreditēšanas reklāmu televīzijā, radio, izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm, uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka), uz sabiedriskā transporta līdzekļiem un tajos, kā arī vides reklāmās. Tāpat priekšlikums paredz aizliegt reklamēt kreditēšanas pakalpojumus bērnu izklaides un sporta pasākumos, izņemot pasākuma sponsora nosaukumu.

Pēdējā laikā saasinājusies cīņa par pasaulē vērtīgākā uzņēmuma statusu.

Vēl nosacīti nesen šķita, ka šis gods stabili piederēs Apple, kura kapitalizācija pārlēca pāri pat viena miljarda ASV dolāru atzīmei. Tiesa gan, drīz pēc tam nāca vispārējs akciju cenu samazināšanās vilnis, un bažas par spēju augt līdz tam ierastajos tempos smagāk iekrāvušas tieši Apple akcijai. Rezultātā Apple uz brīdī kapitalizācijas ziņā izdevās pārspēt Microsoft. Uz papēžiem šajā ziņā mina vēl arī Alphabet un Amazon. com, un tieši pēdējai šā gada sākumā izdevies nonākt vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā.

Kā nekā – Amazon akcijas cena divu gadu laikā palēkusies teju par 120%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Salīdzinot ar laiku vēl pirms septiņiem gadiem, situācija ar automašīnu zādzībām Latvijā ir būtiski uzlabojusies, un nozagto apdrošināto auto skaits ir samazinājies septiņas reizes: 2017.gadā Latvijā tika nozagtas 372 mašīnas, vidēji viena mašīna dienā, bet 2023.gadā - vien 51 auto, vidēji viena mašīna nedēļā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopš 2018.gada vērojama zādzību gadījumu pakāpeniska samazināšanās.

2023.gada laikā Latvijā ir nozagta 51 automašīna, kam ir bijusi KASKO apdrošināšanas polise un kuru īpašnieki vērsušies pie apdrošinātājiem. Tas ir krietni mazāk nekā 2022.gadā, kad no zagļiem cieta 71 apdrošināta auto īpašnieks.

Zagtāko auto topa augšgalā arī 2023.gadā joprojām ir atradušās BMW markas automašīnas - pērn tās nozagtas 13 gadījumos. Salīdzinājumam: 2017.gadā tika nozagti 115 BMW markas auto.

"Automašīnu zādzību skaita samazināšanās ir ļoti laba ziņa, un zīmīga ir arī "vienkāršāko" marku auto ienākšana zagtāko mašīnu topā. Zādzību skaits strauji samazinājās pandēmijas laikā līdz ar dzīvesveida izmaiņām, kā arī, protams, liela nozīme ir policijas darbam. Līdz ar Ukrainas kara sākumu ir slēgti vai būtiski apgrūtināti arī dārgo un ekskluzīvo zagto mašīnu izvešanas kanāli uz Krieviju," komentē Jānis Abāšins, LAA prezidents.

Šobrīd visā pasaulē vērojams neprātīgs pieprasījums pēc rotaļlietām, kuras Latvijā sarunvalodā un tirdzniecībā dēvē par fidžet spineriem (angliski - fidget spinners). Taču Valsts valodas centrā biznesa portālam db.lv paskaidroja, ka šī rotaļlieta latviski būtu saucama divos vārdos: virpināmais vai grozāmgrābslis.

Ik pa laikam pasaulē uzrodas topa rotaļlietas, bez kurām bērni vienaudžu sabiedrībā jūtas atstumti un apdalīti, taču pieprasījums pēc spineriem aug gaismas ātrumā, kļuvis par sava veida fenomenu un ļauj nopelnīt tirgotājiem.

Lielākā daļa no spineriem veikalu plauktos maksā dažus eiro, bet ir arī dārgāki modeļi, kuru cena mērāma vairākos desmitos eiro.

Virpināmo jeb grozāmgrābšļu fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Jaunajā birojā fokusā ir darbinieku labsajūta – tajā ir gan biodinamiskais apgaismojums, gan trenažieru zāle, gan fizioterapijas kabinets.

Veidojot jaunu galveno mītni, tiešsaistes platformas "Printify" prioritāte bija radīt vidi, kas veicina inovācijas un ļauj tās iemītniekiem strādāt pēc iespējas ērti, patīkami un efektīvi.

Pirmajā stāvā ir nodrošinātas visas ērtības atpūtas mirkļiem, lai dotu iespēju ērti aprunāties, satikties, ēst pusdienas, kā arī noorganizēt kādu ātru tikšanos ar viesi.

Otrajā un ceturtajā stāvā ir darba zonas, kuru mērķis ir veicināt pēc iespējas vieglāku koncentrēšanos. Trīs ēkas stāvi ir aprīkoti ar automatizētu biodinamisko apgaismojumu. Tā izvietojums ir pielāgots telpai, lietotāja vajadzībām un funkcijai, kas katrā stāvā atšķiras.

"Biodinamiskais apgaismojums ataino saules hronoloģiskos ciklus, kas pastarpināti ir sasaistē ar cilvēka iekšējo bioloģisko ritmu. Tādejādi apgaismojums pozitīvā veidā veicina darba spējas, ar apgaismojumu darbinieks ļaujas darbam, neiemieg un tajā pašā laikā vakarā tiek sagatavots nākamajai dienai. Gaismekļiem ir ieprogrammēts gaismas krāsas temperatūras un pielāgota spilgtuma maiņa visā dienas garumā," stāsta Jānis Berdigans, "Printify" līdzdibinātājs.

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

Reklāmas aģentūra «McCann» no Ērika Stendzenieka iegādājusies reklāmas uzņēmumu «Mooz!», informēja «McCann» pārstāvji.

Iegādes darījuma summa netiek atklāta.

«McCann» pārstāvji uzsvēra, ka, nostiprinot līderpozīcijas Latvijas reklāmas tirgū, uzņēmums iegādājies Stendzenieka reklāmas aģentūru «Mooz!», kuras pievienošanās «McCann» grupai ļaušot ne vien stiprināt radošo pusi, bet arī daudz mērķtiecīgāk strādāt ārvalstu tirgu apgūšanā.

Ar šo darījumu «McCann» grupa turpinot iesākto biznesa stratēģiju - zem viena jumta apvienot nozares spožākos talantus, lai klientiem piedāvātu efektīvākos risinājumus.

«Ērika vadītās komandas izcilība vienmēr ir bijis radošums, ko esam gadiem redzējuši neskaitāmās kampaņās. Jaunie papildu spēki palīdzēs mums iekarot Eiropas tirgu un to izdarīt arī mūsu klientiem,» uzsver «McCann» grupas vadošais partneris, zīmolu stratēģis Kristaps Siliņš.

Lattelecom TV reklāmas un auditorijas analītikas platforma ļauj monitorēt savas un konkurentu TV reklāmas aktivitātes populārākajos kanālos, sekot nozares un to reklāmdevēju kopējām aktivitātēm TV kanālos

Ko cilvēki patiesībā skatās TV? Šie jautājumi nodarbinājuši satura veidotājus un reklāmdevējus kopš televīzijas pirmsākumiem, mudinot meklēt aizvien precīzākus auditorijas un reklāmu skatīšanās mērījumus. Tagad komplicētā mērķa sasniegšanai talkā tiek ņemts arī mākslīgais intelekts, un jauno risinājumu tirgū ieviesis Lattelecom. Tas ir Baltijā pirmais tiešsaistes TV reklāmas un auditorijas analītikas rīks Claara, ko Lattelecom izstrādājis sadarbībā ar inteliģento tehnoloģiju uzņēmumu SIA Apply. No angļu vārda «clarity» (skaidrība) atvasinātā nosaukuma monitoringa instruments reālā laikā apkopo vairāk nekā 200 tūkstošu Latvijas mājsaimniecību statistiku. Tādējādi tas spēj sarūpēt līdz šim precīzākos reklāmu datus par iecienītāko TV kanālu skatījumiem uzreiz pēc to parādīšanās ēterā.

Jaunas mediju grupas All Media Baltics izveidošana šogad satricināja reklāmas vidi, bet nozarei vēl nav līdz galam skaidri tās ieguvumi no darījuma

Aptaujātie reklāmas eksperti uzsver, ka ir gaidāmas jauno īpašnieku investīcijas platformu attīstībā un tehnoloģijās, vēl vairāk nostiprinot mediju koncerna nozīmi reklāmas tirgū.

«Nenoliedzami, šī gada skaļākais notikums ir UAB Bite Lietuva un MTG Broadcasting AB apvienošanās, kuras rezultātā ir radusies jauna mediju grupa All Media Baltics (AMB). Darījuma sekas šobrīd jau vērtējamas kā negatīvas, jo dažādu apstākļu dēļ ir aizkavēta šī uzņēmuma paredzēto reklāmas pakalpojumu sniegšanas un atlaižu piešķiršanas kārtība – cenrāža izstrāde, kas liedz reklāmdevējiem pabeigt nākamā gada stratēģiskos plānus un izdarīt izvēles,» skaidro Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa. Šogad tāpat kā iepriekšējos gadus nozarē turpinājās ievērojamu reklāmas līdzekļu aizplūšana caur globālajiem interneta mediju milžiem Facebook un Google, kas rada negatīvu ietekmi uz lokālo mediju uzņēmējdarbību, viņa piebilst.