Citas ziņas

Prieks, ka atceras arī jauniešus

Raivis Spalvēns, Db,20.06.2007

Jaunākais izdevums

Izdevniecības Dienas bizness, SIA sadarbība ar labdarības portālu ziedot.lv projektā «Lielās dzīves skola» norit aktīva darbība.

Labdarības projekta ietvaros savākta summa, kas ļauj tajā iesaistīt 130 bērnu namu jauniešus. Projekta realizētāji ziedot.lv paviesojušies 30 Latvijas bērnu namos, no kuriem piedalīties piekrituši 19. «Četru cilvēku delegācija ir viesojusies dažādos Latvijas rajonos un tikusies ar apmēram 30 bērnu namu pārstāvjiem, no kuriem «Lielās dzīves skolā» pašreiz labprāt piedalīties piekrita 19. Mēs tikāmies ar bērnu namu vadītājiem, stāstījām par plāniem un vērsām uzmanību tieši uz jauniešu sagatavošanos pieaugušo dzīvei,» stāsta ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. «Bija patīkami dzirdēt pateicības vārdus, ka esam iedomājušies tieši par jauniešiem, jo līdz šim pārsvarā sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību bērniem. Atgādināšu, ka jaunieši bērnu namos ir nodrošināti ar visu nepieciešamo materiālajā aspektā, bet viņiem nav neviena līdzcilvēka, kas palīdzētu izvēlēties karjeras ceļu, profesijas iespējas utt.» Sākotnēji bija paredzēts, ka darbs ar jauniešiem varētu sākties jau vasarā, tomēr, uzzinot, ka daļa jauniešu grasās strādāt, daļa dzīvos pie audžu ģimenēm, daļa dosies uz ārzemēm apmaiņas braucienā, līdz ar to starta datums tiek atlikts uz rudeni.

Grūti iegūt uzticību

Projekts «Lielās dzīves skola» sāksies ar jauniešu kopā pulcēšanu, kas būs sava veida iepazīšanās diena. «Ģimenē jaunieši sociālos kontaktus iegūst, kontaktējoties ar ģimeni, radiem, skolas un sētas biedriem utt.,» stāsta R. Dimanta. «Iepazīšanos paredzēts rīkot kādā jauniešiem labi pazīstamā vietā un galvenais, lai šajā laikā viņiem rastos motivācija iesaistīties projektā. Pieredze rāda, ka nav iespējams kādam palīdzēt, ja viņš to nevēlas. Un tas ir visgrūtākais.» Nākošais posms būs motivācijas dienas, kad psihologs un sociālais pedagogs strādās ar katru jaunieti individuāli, noskaidrojot viņa profesionālās spējas un prasmes, kā arī intereses. Rezultātā tiks radīts sava veida dzīves plāns - ko jaunietis grasās darīt un kas darāmas, lai mērķi sasniegtu. Tiek lēsts, ka šis posms aizņems divus līdz trīs mēnešus.

Profesionāļu pieredze

«Lai arī pagaidām saziedotā nauda ļauj projektā iesaistīt 130 jauniešus, tomēr pirmajā posmā strādāsim ar pusi, lai individuālais darbs ritētu efektīvāk,» stāsta R. Dimanta. «Kad jauniešiem būs radies aptuvens priekšstats par nākotni, sekos ekskursiju dienas uz dažādiem uzņēmumiem. Paredzēts doties uz Valsts nodarbinātības aģentūru, kur būs iespējams uzzināt, kā notiek darba meklēšana, kādas ir viņu tiesības un pienākumi darbā. Tiks apmeklēti reģionālie un galvaspilsētas uzņēmumi, lai jaunieši redz, kā teorētiski gūtās zināšanas materializējas praksē. Tas ir svarīgi, ka jaunieši tiekas ar uzņēmumu vadību un darbiniekiem, klausās viņu veiksmes stāstos un darba pieredzē. Projekts pauž uzskatu, ka uzņēmējdarbībā var strādāt jebkurš, vienīgi ir jābūt uzņēmībai un vēlmei kaut ko sasniegt.» Projekta noslēgums plānots novembrī vai decembrī Rīgā, kad visi projektā iesaistītie jaunieši sanāks vienkopus, lai tiktos ar profesionāļiem, klausītos lekcijas un diskutētu. Par godu šim pasākumam biznesa augstskola Turība ir atvēlējusi telpas, kā arī jau pieteikušies uzņēmēji, kuri vēlas runāt ar jauniešiem un dalīties pieredzē.

Jābūt ieinteresētībai

R. Dimanta stāsta, ka, meklējot un apzinot bērnu namus, nācies saskarties ar rezervētu attieksmi no vadītāju un jauniešu puses. Ziedot.lv sākumā izsūtīja individuālas vēstules bērnu namu vadītājiem, kurās lūdz tikties, lai izklāstītu projektu. 19 bērnu nami izrādīja interesi, un dažas iestādes jau atsūtījušas konkrētus jauniešu vārdus un uzvārdus. «Sākumā jāpanāk, lai jauniešiem programma šķistu interesanta, nevis uztvertu to kā kārtējo vadītāju uzlikto pienākumu. Galvenais, lai jaunieši notic šim projektam, nevis domā, ka tas ir vajadzīgs ziedotājiem, kuri vēlas tikai uztaisīt skaistu bildi. Ceram, ka ar laiku šī programma kļūs par ierastu izglītojošu pasākumu katrā bērnu namā,» atzīst R. Dimanta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātijas ienākošā tūrisma operators Aba Tours vērsies ar pretenziju pret Latvijas tūrisma operatoru SIA Auto Prieks, kas pašlaik organizē braucienu uz Horvātiju un plāno tūristus izmitināt, pēc horvātu domām, necilvēcīgos apstākļos, raksta laikraksts Neatkarīgā.

«Izmantojot Horvātijas kūrortu popularitāti, Auto Prieks apzināti maldina cilvēkus, piedāvājot viņiem atpūtu tūristu bāzē Jambo pilsētiņā Klekā par dempinga cenu. Reklamējot Adrijas jūras piekrasti un pilsētiņu Kleku, Auto Prieks apzināti noklusē faktu, ka apartamentos Jambo nav ne apsildes, ne kondicioniera, kurš veiktu apsildes funkciju. Visu betona mājiņu sienas ir pārklātas ar pelējumu, savukārt mājiņas ir pilnas ar skudrām un zirnekļiem. Dažās mājiņās ir ļoti veca santehnika, kuru nav iespējams izmantot. Horvātijas žurnālisti raksta, ka apartamentu Jambo saimnieks ir saistīts ar Horvātijas kriminālstruktūrām un ir arestēts par finanšu krāpšanu un lielu parādu. Mēs bijām nepatīkami pārsteigti uzzinot , ka Auto Prieks vedīs pirmos tūristus to Latvijas (3 autobusi, 140 cilvēki) uz Kleku jau no 23. līdz 30. martam. Nav noslēpums, ka šajā sezonā laiks Adrijas jūras piekrastē nav stabils – ir ar stipru lietu un aukstām naktīm. Bez kondicionieriem, kas aukstajā sezonā strādā kā sildītāji, apartamentos nav iespējams dzīvot,» vēstulē esot rakstījis Aba Tours pārstāvis Nedjeļko Sučičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Raizes, ka Latvijas tūristus Horvātijā izmitinās necilvēcīgos apstākļos, nav piepildījušās

Lelde Petrāne,02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātijas ienākošā tūrisma operators Aba Tours iepriekš vērsās ar pretenziju pret Latvijas tūrisma operatoru SIA Auto Prieks, kas organizēja braucienu uz Horvātiju. Tika paustas bažas, ka tūristus izmitinās necilvēcīgos apstākļos. Taču, kā liecina atsauksmes internetā, atgriežoties pēc šī ceļojuma, klienti ir apmierināti.

«Izmantojot Horvātijas kūrortu popularitāti, Auto Prieks apzināti maldina cilvēkus, piedāvājot viņiem atpūtu tūristu bāzē Jambo pilsētiņā Klekā par dempinga cenu. Reklamējot Adrijas jūras piekrasti un pilsētiņu Kleku, Auto Prieks apzināti noklusē faktu, ka apartamentos Jambo nav ne apsildes, ne kondicioniera, kurš veiktu apsildes funkciju. Visu betona mājiņu sienas ir pārklātas ar pelējumu, savukārt mājiņas ir pilnas ar skudrām un zirnekļiem. Dažās mājiņās ir ļoti veca santehnika, kuru nav iespējams izmantot. Horvātijas žurnālisti raksta, ka apartamentu Jambo saimnieks ir saistīts ar Horvātijas kriminālstruktūrām un ir arestēts par finanšu krāpšanu un lielu parādu. Mēs bijām nepatīkami pārsteigti uzzinot , ka Auto Prieks vedīs pirmos tūristus to Latvijas (3 autobusi, 140 cilvēki) uz Kleku jau no 23. līdz 30. martam. Nav noslēpums, ka šajā sezonā laiks Adrijas jūras piekrastē nav stabils – ir ar stipru lietu un aukstām naktīm. Bez kondicionieriem, kas aukstajā sezonā strādā kā sildītāji, apartamentos nav iespējams dzīvot,» Aba Tours citēja laikraksts Neatkarīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirmajā mācību dienā projekta Lielās dzīves skola īstenotāji saskārās ar jauniešu nerimstošu interesi par jauniegūtajām zinībām.

picturegallery.dfb3409c-5d3b-4a09-aa2f-19d9850b1999

Pagājušā gada pavasarī uzsāktais Izdevniecības Dienas bizness SIA un portāla ziedot.lv labdarības projekts Lielās dzīves skola joprojām veiksmīgi rit un, kā cerēts, piesaistījis ne tikai plašu atbalstītāju loku, bet arī jauniešus no Latvijas bērnunamiem un internātskolām. Tāpat kā pērn projekts tiek īstenots kopā ar centru «Dardedze», tomēr šogad mērķauditorija ir nevis vidusskolu beidzēji, bet gan 8. un 9. klašu audzēkņi un skolotāji Latvijas internātskolās. Projekts paredz ne tikai motivēt jauniešus turpināt mācības vai arī meklēt piemērotākās darba iespējas, bet arī sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas, kā pasniegt sevi darba intervijās, uzrakstīt savu CV un motivācijas vēstuli. Tāpat jauniešos tiek veicināta izpratne par tādām pamatvērtībām kā cieņa, draudzība, atbalsts, sapratne un sadarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas Komisija vēlas labāk iesaistīt sabiedrībā jaunatni

,05.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Eiropas sabiedrība noveco aizvien straujāk un gados jaunu darbinieku skaits samazinās, ES būs arvien vairāk jāpaļaujas uz jauno paaudzi. Saskaņā ar Komisijas veikto analīzi, ar kuru tā šodien nāca klajā, jaunieši bieži nav gatavi uzņemties šādu atbildību. Sestā daļa jauno eiropiešu joprojām nepabeidz skolu, un 4,6 miljoni iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība ES un valstu līmenī vairāk un savlaicīgāk ieguldīt jauniešu izglītībā un veselībā, kā arī uzlabot pāreju no izglītības vides darba vidē. Tajā arī norādīts, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā kopumā.

"Miljoniem jauno eiropiešu pašlaik atgriežas skolās jaunā mācību gada sakumā, un mums ir jāpastiprina centieni radīt labākus apstākļus, lai jaunieši varētu pilnveidot savas iemaņas un aktīvāk iesaistīties sabiedrības dzīvē. Jauniešiem ir jājūt, ka viņi ir nozīmīga sabiedrības daļa," teica Jans Figels, ES izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju komisārs Vladimirs Špidla atzina: "Mums jārisina paradoksālā situācija, kad ES ir vērojams darbaroku trūkums, bet tajā pašā laikā pārāk daudz jauniešu ir bez darba - to skaits divkārt pārsniedz ES kopējo bezdarba līmeni." "Mums vairāk uzmanības jāpievērš tam, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, kurā neviens bērns un jaunietis nejūtas izstumts", viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma firma SIA «Prieks tūre» paziņojusi par darbības pārtraukšanu, neraugoties uz to, ka daļa uzņēmuma klientu joprojām atrodas ārvalstīs, trešdien vēstīja raidījums «TV3 ziņas».

Vēl dienu pirms šā lēmuma pieņemšanas uzņēmums klientiem sniedzis pakalpojumus, turklāt vairāki tūristi vēl ir ārzemēs. Piemēram, pirms nedēļas uz Horvātiju aizbraukušie ceļotāji, jau esot tur uz vietas, uzzinājuši, ka kompānija pēkšņi beigusi savu darbību. Uzņēmuma mājaslapa ir slēgta, bet gides sniegtā informācija katru uzrunāšanas reizi bijusi atšķirīga.

Šie tūristi nolēma doties atpakaļ uz Latviju bez tūrisma firmas palīdzības. Viņiem nāksies nakšņot Polijā, taču, līdz ar «Prieks tūre» darbības pārtraukšanu, par šiem numuriņiem viesnīca samaksu nav saņēmusi.

«Par ceļojumu nākamnedēļ uz Bulgāriju jau biju samaksājis, bet šonedēļ vairs nekādi nevarēju sazināties ar firmu, tāpēc atnācu uzrakstīt iesniegumu, lai atdod naudu un miers,» raidījumam stāstīja cits «Prieks tūre» klients.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien nolēma atlikt jautājumu par kompensāciju izmaksām likvidētās tūrisma firmas «Prieks tūre» klientiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» par nesaņemtajiem tūrisma pakalpojumiem.

Valdība vēl neskatīja šo jautājumu, jo atsevišķi ministri vēlējās iegūt plašāku informāciju, tostarp, kāda bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) atbildība, uzraugot tūrisma nozari.

Tāpat ministri vēlējās iepazīties ar nepieciešamajām izmaiņām regulējumā, lai neatkārtotos situācija, kad valstij ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam zaudējumi, jo bankrotējis pakalpojuma sniedzējs.

No valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» kompensācijās «Prieks tūre» klientiem plānots izmaksāt 161 314 eiro.

Kā ziņots, 2018.gada oktobrī «Prieks tūre» tika konstatētas likviditātes problēmas un kompānija nespēja pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt kompleksos tūrisma pakalpojumus, tāpēc PTAC aicināja iedzīvotājus iesniegt iesniegumu par visu to maksājumu atmaksāšanu, ko ceļotājs veicis, vai, kas veikti ceļotāja vārdā. Laika posmā no 2018.gada 3.oktobra līdz šā gada 4.janvārim PTAC saņēma 290 iesniegumus maksājumu atmaksāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex banka attīsta jauniešu produktu konceptus un sāk lielo spēli - Parex Play

,07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties jaunajam mācību gadam, Parex banka ievieš īpaši jauniešu auditorijai izveidotu produktu līniju ar zīmolu Parex Play, tādējādi radot interaktīvu vidi www.parexplay.lv ar šai auditorijai pievilcīgu finanšu pakalpojumu piedāvājumu. Ieviešot Parex Play banka pamatojas uz popularitāti, ko bankas produkti ir ieguvuši jauniešu vidū pēdējā gada laikā.

Parex Play apvieno tādus produktus kā ISIC maksājumu karti, studentu un studējošā kredītu, MasterCard un American Express BLUE kredītkarti, pensiju sistēmas 2.līmeņa ieguldījumu plānus un naudas uzkrāšanu Maxi kontā. "Atšķirībā no citām bankām mūsu jauniešu produktu līnija orientēta uz cilvēkiem vecumā līdz 35 gadiem, tādēļ esam pievienojuši produktu klāstam arī naudas uzkrāšanas produktus. Mēs vēlamies aicināt jauniešus plānot savas finanses un domāt par saviem uzkrājumiem jau šodien," par Parex Play produktiem stāsta Parex bankas viceprezidents Guntis Beļavskis.

Līdz ar jaunā zīmola Parex Play izveidi, Parex banka plāno aktīvāk pievērsties jauniešu auditorijas uzrunāšanai, tādējādi palielinot savu tirgus daļu jauniešu produktu segmentā. Tā, piemēram, studentu kredīta iegūšanu nereti sarežģī galvotāju nepieciešamība. Parex banka ir atvieglojusi šo procedūru strādājošajiem studentiem, kuru ienākumi pārsniedz 200 latus mēnesī - šiem studentiem galvotājs nav nepieciešams. Studiju kredīta summa, ko piedāvā Parex banka, sasniedz 10 000 latu visam studiju periodam. Paralēli tam studenti var saņemt arī studējošā kredītu 150 latu apmērā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pāvilostas Enkurā dzīvība izsīkusi

Dienas Bizness,30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laiku lepnākais Pāvilostas krogs Enkurs stāv tukšs. Telpas iznomā, bet neviens tās nevēlas. Vecie Pāvilostas zvejnieki to labi atceras – te iztukšots ne viens vien kauss pēc zvejas. Šķiet, vēl vakar te jundījusi dzīve, bet šodien – pamestība un posts, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Iet laiki, mainās tikumi un gaume. Tagad Pāvilostā ir Āķagals, jo ārzemju tūristiem patīk viss, kas tuvāk jūrai. Nezinu, vai vecajā Enkurā kāds ietu,» lēš uz ielas sastapts Pāvilostas iedzīvotājs.

Lai gan vēl 1995. gadā te – Pāvilostas ēdnīcā – varēja dabūt teicamas pusdienas tikai par pusotru latu un, iespējams, te bija vienīgā vieta, kur šokolādes krēmu gatavoja pēc senās padomju laika receptes. «Tagad tādu vairs nav. Visur konservanti un piena pulveri. Nav tās dzīvā piena klātbūtnes,» atceras Pāvilostas kulinārijas eksperti.

Pie paputējušā kroga par bijušo lepnību stāsta zvejas kuģa enkurs ar visu ķēdi. «Pāvilostā ierados ap 1968. gadu. Tad krogs jau bija. Enkurs ir noņemts no kāda veca kuģa, kuru te bija ne mazums. Vecos zvejnieku kuģus dedzināja, un kurš gan vairs atceras tā kuģa vārdu, no kura enkurs noņemts? Daudzus enkurus vīri tur mājās kā relikvijas. Bija tādi laiki, kad flote mainījās un vecie enkuri vairs nebija vajadzīgi. Viens no tiem nonāca tur, kur to tagad redzat,» pastāsta pāvilostnieks Valdis Stūre. Viņš atceras, ka zvejnieki Enkurā pēc maiņas vienmēr ienākuši paņemt pa kausam miestiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Visasiespejas.lv" šogad plāno portālu attīstīt Anglijā un Ziemeļmaķedonijā, kā arī uzsākt rekrutēšanas pakalpojumus.

"Katru mēnesi mūs apmeklē aptuveni desmit tūkstoši jauniešu, kā arī reģistrējušās 85% no Latvijas jauniešu organizācijām. Šobrīd portālā pieejamas ap 240 iespējas jauniešiem - 140 jauniešu iespējas un 100 darba iespējas," saka Gustavs Mārtiņš Upmanis, "Visas iespējas" dibinātājs.

Radīta jauna interneta platforma, kas sniegs iespējas 

Tiek dots starts interneta platformai «Visas iespējas», kas apkopo dažādas iespējas jauniešiem...

Līdz šim jauniešu interese ir bijusi līdzīga gan par darba, gan citām dalības iespējām, īpaši ārzemju apmaiņas programmām, "Erasmus" programmām un stipendijām. "Covid-19 laikā var just, ka jauniešu prātu ir pārņēmuši darba meklējumi un šobrīd tie veido stipri lielāko mūsu mājaslapas izmantojumu," saka G. M. Upmanis.

Iepriekš viņam bija sajūta, ka ir jāpalīdz parādīties darba iespējām, kā arī ir jāmēģina izcelt darba devējus vairāk, lai jaunieši piesakās to vakancēm, bet tagad ir notikusi liela izmaiņa - jaunieši ļoti meklē darbu un piedāvājums ir krities. "Šobrīd cenšamies no "pažobelēm" atrast interesantākos darbus jauniešiem un mēģinām piedāvāt viņiem ko jaunu. Veidojot lielāku fokusu uz tieši jauniešu nodarbinātību, arī esam izveidojuši Jauniešu darbu datubāzi, kurai piedāvājam aktuālās vakances," stāsta G. M. Upmanis.

"Visasiespejas.lv" ir sācis veidot jauniešu darba t.s. "speed-dating" pasākumus, kur kompānijas satiek 20 jauniešus, lai potenciāli piedāvātu darbu. Paralēli portāls cieši sadarbojas ar dažādām kompānijām, piemēram, "Circle-K" un SEB, lai piesaistītu jauniešus tieši šiem uzņēmumiem.

"Visas iespējas" ir reģistrēts Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. G. M. Upmanis stāsta, ka jau no paša sākuma organizācija veidota kā sociālais uzņēmums un kopš reģistrācijas īpašu izmaiņu nav bijis. "Primāri tas mums ir devis iespēju izmantot brīvprātīgos un pieteikties "Altum" grantam. Tomēr jāņem vērā, ka nedrīkstēšana dalīt dividendes mazliet apgrūtina darbību, īpaši investoru piesaistē," viņš norāda.

Uzņēmums divas reizes piesaistījis "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu. Pirmo grantu - 20 tūkstošus eiro - "Visas iespējas" saņēma, uzsākot darbību, bet otro grantu 47 tūkstošu eiro apmērā saņēma tik tikko, lai paplašinātu darbību tieši rekrutēšanas virzienā.

"Visasiespejas.lv" ir "māsa" – "kurp.es".

Atklāj platformu, kurā meklēt pasākumus vienuviet 

Tiek atklāta jauna platforma, kurā atrast visus pasākumus vienuviet - Kurp.es...

Abi portāli uzauguši vienā tehniskā risinājumā. G. M. Upmanis stāsta, ka "kurp.es" atspoguļo kultūras norises un citus aktuālus notikumus, bet "visasiespejas.lv" fokusējas uz dažādām dalības iespējām, no kurām lielākā daļa neietilpst pasākuma formātā. "No biznesa puses atšķirības ir milzīgas – "kurp.es" lietotāju mērķauditorija ir sievietes vecumā virs 25 gadiem, parasti ar bērniem, bet "visasiespejas.lv" tie ir jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Arī maksājošo klientu ziņā "kurp.es" vairāk sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībām un citām institūcijām, piedāvājot tieši IT risinājumu, savukārt "visasiespejas.lv" aktīvi uzrunā lielas kompānijas, piedāvājot integrētus pakalpojumus jauniešu uzrunāšanai. Attiecīgi kompāniju identitātes ir pilnīgi atšķirīgas - viena ir kulturālāka un pieaugušāka, kamēr otra ir jauneklīgāka un atvērtāka. Arī pārdošana un biznesa modeļu definēšana ir ļoti izaicinoša," viņš atklāj.

G. M. Upmanis ir iesaistījies arī biedrībā "Paliec mājās", ko pirms diviem mēnešiem izveidoja domubiedru grupa hakatonā "HackForce". "Pa šo laiku kustība ir ļoti izaugusi. Protams, ārkārtas situācijas laikā atsaucība ir ļoti liela – dienā bija aptuveni 40 palīdzības lūgumu, tātad kopā esam palīdzējuši ap 1000 cilvēkiem. Arī brīvprātīgo atsaucība ir fenomenāla un šobrīd varam lepoties jau ar aptuveni 800 brīvprātīgo tīklu visā Latvijā. Liels prieks arī par lielo atsaucību no kompānijām un sadarbības partneriem, jo sevišķi "Swedbank", "Rimi" un "Moller Baltic Import". Šobrīd gan pārņem interesants un mazliet paradoksāls prieks par to, ka situācija uzlabojas un lūgumi pēc palīdzības sāk samazināties. Tas mums dod mirkli laika, lai fokusētu spēkus un vasarā spētu nākt klajā ar jaunām aktivitātēm," saka G. M. Upmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Armanda Vilciņa,16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Ieskats atjaunotā kosmētikas zīmola Dzintars ražotnē

Monta Šķupele,09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauniešus jāmudina iesaistīties uzņēmējdarbībā

Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja,18.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

«Galvenais, lai darbs patiktu»

Daiga Ozola, [email protected], 67084520,17.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ jaunieši no Aglonas internātvidusskolas iepazinās ar SIA Lettglas stikla ražošanas darbu.

Projekta Lielā dzīves skola ietvaros jaunieši no bērnunamiem, nelabvēlīgām un trūcīgām ģimenēm iepazīstas ar dažādu uzņēmumu darbību, lai nākotnē būtu vieglāk izvēlēties profesiju. Sociālā darbiniece no centra Dardedze Ilvija Razgale, kas iesaistījusies projektā, stāsta, ka kopumā jaunieši ir ļoti atsaucīgi un aktīvi. «Īpašas atšķirības starp Latgales un citu reģionu jauniešiem nav. Viņi pārsteidz ar savu atvērtību,» viņa atklāj. Projektā tika strādāts ar jauniešiem, apzinot viņu prasmes un to, kurām specialitātēm tās labāk atbilstu. I. Razgale atklāj, ka Latgalē, lai gan jaunieši un viņu prasmes ir dažādas, dominē t.s. palīdzošās profesijas, piemēram, psihologs vai sociālais darbinieks. Izteiktas ir arī tehniskās - datorspeciālists. Vizītes uzņēmumos notikušas visos reģionos: Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Iepazīšanās ar uzņēmumu darbu ir pēdējais projekta posms. Drīzumā paredzēts nobeiguma pasākums Rīgā. Latgales jaunieši no Aglonas internātvidusskolas, kopā 25 vecumā no 15 līdz 19 gadiem, viesojās Līvānu uzņēmumā SIA Lettglas, kur iepazinās ar stikla priekšmetu tapšanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atskatoties uz šosezon paveikto labdarības projekta Lielās dzīves skola ietvaros, gandarījums ir liels.

Šī gada pavasarī uzsāktais Izdevniecības Dienas bizness SIA un portāla ziedot.lv labdarības projekts Lielās dzīves skola aizritējis veiksmīgi un, kā cerēts, piesaistījis ne tikai plašu atbalstītāju loku, bet arī interesentus, proti, jauniešus no Latvijas bērnunamiem. Visu gadu ar jauniešiem strādāja centra Dardedze sociālās darbinieces.

Cēloņi, nevis sekas

Db jau rakstīja, ka izdevniecība, šī gada aprīlī svinot 15 gadu pastāvēšanas jubileju, nolēma no partneriem un klientiem nevis saņemt dāvanas un ziedus, bet tam paredzēto naudu ziedot labdarības projektam Lielās dzīves skola, tādējādi palīdzot jauniešiem no bērnunamiem un nabadzīgām ģimenēm apjaust karjeras iespējas un apzināties savas profesionālās nākotnes perspektīvas. Projektā iesaistījās bērnunams Zīļuks no Alsungas, Ventspils bērnunams Selga, bērnunams Stikli, Strazdes bērnunams, Baldones bērnunams, Iecavas internātpamatskola, bērnunams Annele no Bauskas, Jelgavas bērnunams, bērnunams Lejasstrazdi, Aglonas internātvidusskola, bērnunams Sprīdītis no Jūrmalas, bērnunams Pārgauja no Valmieras, Garšu bērnu ciemats no Cesvaines un Drabešu internātpamatskola no Cēsīm. «Es ļoti augsti vērtēju to, ka biznesa laikraksts ir uzņēmies atbalstīt ilgtermiņa izglītības projektu, kas palīdz jauniešiem no bērnunamiem uzsākt lielās dzīves gaitas,» stāsta portāla ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. «Esmu novērojusi, ka Db ir ne tikai labs kaimiņš, kas rūpējas par savu saimi, bet arī nepaliek vienaldzīgs par apkārt notiekošo un uzņemas sociāli atbildīgus pienākumus. Šajā gadā patiešām ir risināti cēloņi, nevis notikusi cīņa ar sekām, kas, cerams, kalpos par piemēru citiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā 1.jūlijā stāsies spēkā likuma grozījumi, kas nosaka, ka veikalos vairs nedrīkstēs izlikt apskatei tabakas izstrādājumus.

Vienlaikus noteikts arī aizliegums tirgot tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes un tām paredzētos šķidrumus internetā un lietot elektronisko cigarešu šķidrumos dažādus saldinātājus un aromatizētājus.

Grozījumu mērķis ir atturēt jauniešus no smēķēšanas uzsākšanas un atbalstīt cilvēkus, kuri grib smēķēšanu atmest.

«Tabakas patēriņš Igaunijā sarūk, un līdz ar to samazinās arī kaitējums cilvēku veselībai no pasīvās smēķēšanas. Desmit gadu laikā divreiz samazinājies to cilvēku skaits, kuri smēķē gan mājās, gan darbā, gan sabiedriskajā telpā,» norādījis Igaunijas sociālo lietu ministrs Tanels Kīks. «Tomēr tabakas lietošanas sekas joprojām ir smagas un izmaksā dārgi. Jaunie ierobežojumi ir nākamais solis, lai atturētu jauniešus sākt smēķēt un arī nepieļautu, ka cigaretes tiek aizstātas ar citiem veselībai kaitīgiem izstrādājumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram jaunietim ir savas intereses, spējas un prasmes, kuras viņi lieliski prot savienot ar iespējām. Tā uzskata centra Dardedze psiholoģe Laura Ļebedeva, kura SIA Izdevniecība Dienas bizness un portāla ziedot.lv projekta Lielās dzīves skola ietvaros nedēļas nogalē tikās ar Vidzemes un Kurzemes bērnunamu jauniešiem, lai noskaidrotu viņu profesionālās iemaņas, kas būtu noteicošas darba izvēlē.

Prasmes ir jāanalizē

Jau informējām, ka projekts Lielās dzīves skola notiek trijos posmos, no kuriem pirmais bija Iepazīšanās dienas, kuru laikā jaunieši no dažādām pilsētām savstarpēji iepazinās. Savukārt nedēļas nogalē notika otrs posms Motivācijas dienas, kad jaunieši meklēja konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem. «Mums bija svarīgi panākt, lai jaunieši dienas beigās apjauš, ka viņi ir gatavi darba tirgum. Katrā ziņā viņiem jau ir kaut kādas iemaņas un, ja viņi vēlas strādāt, to iespējams darīt jau šobrīd, jo vecums to atļauj. Mūsu uzdevums bija mudināt jauniešus domāt, ka bez jau esošajām zināšanām un prasmēm viņiem ir iespējams atklāt jaunus talantus un intereses. Pat tad, ja jaunietim šķiet, ka viņš nevar darboties kādā profesijā, kas viņu saista, mums ir jāmēģina analizēt un saprast, vai tas tā patiešām ir,» atzīst L. Ļebedeva. Vairums jauniešu maldīgi uzskata, ka viņu vienīgā iespēja darba tirgū esot tās profesijas, kuras nav aktuālas un nozīmīgas, tāpēc sociālo darbinieku galvenais uzdevums esot bijis pierādīt jauniešiem, ka viņi ar savām līdzšinējām prasmēm var daudz ko panākt jau šobrīd. Laura stāsta, ka viens no puišiem vēloties strādāt par auto mehāniķi, un ar to pieredzi, kas viņam ir šobrīd, puisis droši varētu atrast sev vietu kādā auto servisā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī MTV satraucies par cilvēces nākotni

,14.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MTV Networks International uzsākusi pirmo jaunatnei domāto vispasaules informatīvo kampaņu MTV Switch, kuras mērķis ir informēt jauniešus par globālās sasilšanas radīto klimata izmaiņu katastrofālo ietekmi uz cilvēces nākotni. MTV Latvija šai kampaņai pievienosies jūnija beigās, tās nosaukums Latvijā būs Sāc ar sevi!.

Sāc ar sevi! būs pirmā MTV kampaņa, kas aicinās jauniešus aizdomāties par vides problēmām. Tās vienlaikus tiks aktualizētas ne tikai televīzijā, bet arī citās mūsdienu masu mediju komunikāciju platformās - publiskajās debatēs, internetā un pat mobilajos tālruņos. Kampaņas galvenais mērķis ir vērst jauniešu uzmanību uz globālās sasilšanas, klimata izmaiņu radītajām problēmām un vides piesārņojuma sekām uz mūsu planētas, kā arī parādīt jauniešiem, kā pavisam nelielas un it kā nebūtiskas izmaiņas viņu ieradumos, var kardināli mainīt situāciju, Db.lv informēja MTV Latvija pārstāvis Juris Millers.

"Sāc ar sevi! 15-25 gadus veciem jauniešiem saprotamā valodā norādīs uz elementārām un it kā nebūtiskām lietām, kas patiesībā katastrofāli ietekmē mūsu planētas klimatu. Kampaņa palīdzēs rast risinājumus enerģijas taupīšanai, kas ir viens no iemesliem globālajai sasilšanai. Virspusēji raugoties, MTV šķiet nihilistisks un sarkastisks medijs, kas veicina merkantilu vērtību nostiprināšanos jauniešos, taču tā ir tikai uzrunas forma, patiesībā MTV ir viens no socilāli atbildīgākajiem medijiem pasaulē, kas ar 55 lokalizētu TV kanālu starpniecību uzrunā jauniešus 162 pasaules valstīs. MTV vienmēr lielu uzmanību veltījis globāla mēroga problēmām un centies tām pievērst sabiedrības uzmanību - piemēram, ik gadu MTV aicina savus skatītājus palikt dzīviem kampaņas Staying Alive ietvaros, kampaņa stāsta par HIV un AIDS problemātiku," skaidroja J. Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trīs vidusskolēni iegūst United World Colleges stipendiju mācībām ārzemēs

,28.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu kopš 1992. gada izvēloties talantīgākos jauniešus un sniedzot tiem iespēju iegūt vidējo izglītību koledžās ārvalstīs, United World Colleges Latvijas jaunajos censoņos investējusi jau 1.55 miljonus eiro. Ik gadus 10. un 11. klašu skonieki tiek aicināti pieteikties konkursam par vidēji trīs stipendiju vietām kādā no 12 UWC koledžām visā pasaulē.

Daiga Kravale Itālijā, Anastasija Kārkliņa Honkongā un Jānis Millers Norvēģijā — iegūs starptautiski atzītu vidējo izglītību, dzīvojot kopā ar jauniešiem no aptuveni 100 dažādām valstīm. Absolvējot skolu, jaunie cilvēki iegūst starptautiski atzītu International baccalaureate izglītības diplomu, Db.lv informē Sabīne Sīle, UWC Latvijas organizācija.

Šī gada uzvarētāji jau no janvāra sākuma piedalījās trīs konkursa kārtās — augusta beigās dosies mācīties uz Itāliju, Norvēģiju un Honkongu. UWC jeb Apvienoto pasaules koledžu mērķis ir veicināt mieru un starptautisko sapratni, izglītojot jauniešus. Kopš 1992. gada 50 vidusskolēni ieguvuši stipendijas mācībām kādā no UWC. Stipendijas tiek piešķirtas neatkarīgi no tautības, reliģijas, politiskajiem uzskatiem vai maksātspējas, izvērtējot jauniešu nopelnus trīs konkursa kārtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv publicē Valsts prezidenta Valda Zatlera runu Latvijas Televīzijā Ziemassvētkos.

"Ir Ziemassvētki, un man ir patiess prieks Jūs visus šovakar uzrunāt. Jūs, kuri kuplā ģimenes lokā nesteidzīgi malkojat kūpošu liepziedu tēju, Jūs, kuri vientulībā, pirkstos virpinot piparkūku, izbaudāt reti rimto brīvdienu vakaru, un Jūs, kuri šovakar kā daudzus citus vakarus gaidiet izsaukuma zvanu. Gaidiet lūgumu pēc palīdzības.

Kristīgā pasaule šo vakaru izdzīvo gaišākā un sirdsšķīstākā Brīnuma gaidās. Ticības, cerības un mīlestības gaisotnē; domas noskaņojot uz sapratnes nots. Tieši tāpēc, Jūs šovakar uzrunājot, gribu atgādināt stāstu no Lūkasa evaņģēlija 10.nodaļas, kad ļaudis Jēzum jautāja: ''Kurš tad ir mans Tuvākais?'' Tiešas atbildes vietā Dieva dēls mācekļiem izstāstīja par samarieti, kura sirds iežēlojās, uz ceļa no Jeruzalemes uz Jēriku redzot mirstošu svešinieku. Samarietis apkopa svešā ceļinieka brūces un atrada ļaudis, kuri palīdzēja vīram atlabt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sešiem jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem pasniedz stipendijas 18 000 eiro apmērā

Db.lv,30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs,18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors: bērnībā ļoti nopietni uztvēru dāvināšanas jautājumu

Sagatavojusi Linda Zalāne,23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne,18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Igaunija – iespēju zeme!

Ārlietu dienests Latvijas eksportam , [email protected],13.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurš gan Latvijā nezina par Igauniju? Mēs noteikti, vismaz salīdzinājumā ar citām tautām, sevi varam uzskatīt par ekspertiem par igauņiem un Igauniju, viss taču šķiet ir tik tuvu, ierasts un labi zināms. Kurš gan nezina, ka mums ir praktiski kopēja vēsture, kopējs liktenis, vairums kopēju svētku, līdzīgas melodijas, līdzīgas dziesmas, ka tikai valodas tādas diezgan atšķirīgas – viņi somu-ugri, bet mēs balti! Taču to noteikti izlīdzina atklājumi, ka ģenētiski mēs esam ļoti tuvi, pat vistuvākie, neatkarīgi no tā ko viens vai otrs politiķis šad un tad apgalvo...

Tādēļ ir pat pārsteidzoši, ka tik maz Latvijas uzņēmēju meklē veiksmi Igaunijā! Daudz vairāk, - vairāku desmitu reižu, igauņu rosās Latvijā. Daudzi mūsu iecienīti uzņēmumi un bieži apmeklētie veikali ir no Igaunijas. Igauņu uzņēmējiem pat ir uzskats, ka pirms meklēt laimi citur, tā jāpamēģina Latvijā!

Man ir patiess prieks, ka šī atšķirība, lai arī lēni, bet tomēr iet mazumā un arvien vairāk un vairāk mūsu darījumu cilvēku pievēršas par mazāk eksotisko uzskatītajai Igaunijai. Uzskatu, ka tas ir ļoti saprātīgi un arī pareizi, jo, lai startētu tālāk, piemēram, kaut vai Somijā vai Zviedrijā, tad Igaunija ir īstā vieta, kur sevi pārbaudīt, jo vismaz ģeogrāfiski tā ir tuvāka Ziemeļvalstīm, bet šeit valdošā mentalitāte ir mums tik ierasta un līdzīga. Nav mazsvarīga arī iespēja par darījumu valodu pragmātiski «vienoties», proti, šeit neskatoties uz vienu otru iesakņojušos priekšstatu līdz ar angļu valodu, var tikt un tiek diezgan plaši izmantota arī krievu valoda. Izšķiroties par labu Igaunijai, der atcerēties, ka arī riski būs mazāki, nemaz nerunājot par ieguvumiem loģistikā, vispārējo atpazīstamību un ērtumu.

Komentāri

Pievienot komentāru