Lauksaimniecība

Zemeņu audzētājiem līst asaras: pa stādījumiem šiverē maijvaboļu kāpuri

Dienas Bizness,03.06.2015

Jaunākais izdevums

Zemenes ar Šalmīšu logotipu tirgū gaidāmas pēc pāris nedēļām. Purmsātnieki Daira un Guntis Šalmi to audzēšanā ieliek daudz darba un līdzekļu, taču rezultātu tik un tā nosakot kāds «no augšas», vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

15 gadu ilgajā zemeņu audzēšanas pieredzē šī būšot trešā reize, kad Šalmu ģimene negūs cerēto ražu. Pa pērnā rudens stādījumiem pašlaik šiverē un tos krietni apskādē maijvaboļu kāpuri. Guntis Šalms stāsta: jau pieraduši, ka zemeņu laukā skādi izdara gan salnas, gan stirnas un vaboles, bet «šogad ir bišķi par daudz».

Pagājušā gada rudenī iedēstījuši desmit tūkstošus zemeņu stādu, un Daira Šalma vedina salīdzināt, kādi izskatās veselie, kādi – sabojātie krūmi. Labajiem jau trīs četri ziedneši. Tādiem vajadzētu būt visiem, un tad būtu arī raža. Tagad lauks ir bezcerīgs un rudenī būs jāpārstāda.

Maijvaboļu uzlidojumi notiekot cikliski – ik pēc četriem gadiem, bet tik traģiski iepriekš neesot bijis. Nekādu pretlīdzekļu šai parādībai neesot. Šalmi norāda, ka apkārt nav ne koku, ne nesakoptu lauku vai grāvmalu, kas veicinātu vaboļu vairošanos. To lidojumu varot novērot vakaros. Kāpuri apgrauž saknes, un augi nokalst vai nīkuļo.

«Ir ieguldīts milzu darbs, un, kad redzi, ka nav rezultāta, tad ir vilšanās,» neslēpj Daira. Kāpuri ne visas šķirnes ēd ar vienādu apetīti. Vislabāk tiem garšojot ‘Honeja’ un ‘Polka’.

Guntis atminas, ka zeme tīra no dzīvās radības bijusi kolhozu laikā, kad uz laukiem smidzināts amonjaks. Bet nu dzīvo būtņu uz tiem esot par daudz.

Klientūra galvenokārt ir Liepājas Pētertirgū un nu jau vairākus gadus arī Rīgā. Iecere braukt reizi nedēļā uz Āgenskalna tirgu šogad izrādījies «pāragrs sapnītis». Bet Šalmi ir optimisti – tas piepildīsies. Pirktspēja pa šiem gadiem esot samazinājusies vismaz trīs reizes. Kādreiz dienā varējuši iztirgot 120 kastītes ar gandrīz pieciem kilogramiem ogu katrā. Pēdējos gados jau 40–45 kastes esot daudz.

Tirgū ievesto zemeņu esot «nenormāli daudz», un pats trakākais – mazie audzētāji ar dažām dobēm, bet vajadzīgajiem dokumentiem, kuri savējām jauc klāt ievestās.

Plašāk - laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Audzis gan kredītu, gan noguldījumu apjoms

Žanete Hāka,28.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā, nedaudz augot gan iekšzemes finanšu, gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelim, jau ceturto mēnesi pēc kārtas turpinājās kopējā rezidentiem izsniegto kredītu atlikuma kāpums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku piesaistīto noguldījumu atlikums auga trešo mēnesi pēc kārtas.

Banku iekšzemes kredītu atlikums jūnijā palielinājās par 0,1%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0,1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 1.4% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 0,5%. Nedaudz samazinājās vien kredīti mājokļa iegādei. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sasniedza 1,4%, tostarp jūnijā tas kļuva pozitīvs arī kredītiem nefinanšu uzņēmumiem (+0,02%), bet zem nulles (-3,3%) saglabājās vien kredītiem mājsaimniecībām.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūnijā pieauga par 0,8%, to gada kāpuma tempam veidojot 12,4%. Mājsaimniecību noguldījumi palielinājās par 1,7% (gada pieauguma temps 7,3%), bet uzņēmumu noguldījumi saruka par 0,3% (gada pieaugums jūnijā 18,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AS Latvijas Gāze aicina akcionārus pieteikties uz jaundibināmā uzņēmuma AS Conexus Baltic Grid akcijām

Žanete Hāka,28.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Gāze aicina savus akcionārus pieteikties uz jaundibināmā uzņēmuma AS Conexus Baltic Grid akcijām. Jaunais uzņēmums tiks veidots, atdalot pārvades un uzglabāšanas operācijas no Latvijas Gāzes, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Katram akcionāram ir tiesības saņemt tikpat akciju jaunajā uzņēmumā, cik tam pieder Latvijas Gāzē. Akcijas iegūstamas bez maksas un akcionāri var saglabāt savā īpašumā abu uzņēmumu akcijas.

Tie akcionāri, kas rakstveidā nepieteiksies uz akcijām vai neizteiks savu pozīciju septembrī paredzētajā ārkārtas akcionāru sapulcē, zaudēs iespēju iegūt jaunā uzņēmuma akcijas vai kompensāciju.

Aicinām tos akcionārus, kas nolēmuši kļūt par jaunā uzņēmuma akcionāriem, līdz septembrim iesniegt rakstveida pieteikumus uz akcijām. Vienīgais nosacījums pieteikumu iesniedzējiem - jāsaglabā savā īpašumā Latvijas Gāzes akcijas līdz 2. septembrī paredzētās ārkārtas akcionāru sapulces dienas beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Alus uzņēmumā Tālavas ķēniņa alus

Žanete Hāka,29.07.2016

Alus uzņēmumā sākas ar iesalu. Pamatā Tālavas ķēniņa alus izmanto Latvijas iesalu. Iesalu samaļ, saplacina, atbilstošā daudzumā no katra iesala veida, kā paredzēts receptē.

Foto: Tālavas ķēniņa alus

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Tālavas ķēniņa alus darītavas ražošanas procesos.

SIA Tālavas ķēniņa alus ir mikro alus darītava Vidzemē, senās letu valsts Tālavas teritorijā, šodienas Lizuma pagastā, stāsta uzņēmuma izpilddirektore Ilze Kamarūte. Alus darītāji radījuši ap 10 alus šķirnēm, no kurām populārākās ir iecienītas Rīgā un Vidzemē.

Viss Tālavas ķēniņa alus ir roku darbs, alus tiek raudzēts vaļējos ozolkoka kublos, ne mazāk kā mēnesi izturēts nogatavinot un nav ne pasterizēts, ne filtrēts, ne arī mākslīgi gāzēts.

Pēc uzņēmuma vadītāju domām, tādam produktam, kā alus ir jāsniedz ne tikai fizioloģisks, bet arī garīgs baudījums – sajūtas, asociācijas, ko cenšas sniegt Tālavas ķēniņa alus raksturo, piemēram, leģenda uz etiķetes, vai ainas, ar kuru palīdzību šīs sajūtas tiek nodotas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Vai Latvijas ekonomiku glābs ofšoru nodoklis?

Biznesa konsultants Žans Lopeta,01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakeriem uzbrūkot virtuālās valūtas Bitcoin biržai Bitfinex (bāzēta Honkongā), nozagta šī valūta vismaz 65 miljonu ASV dolāru vērtībā, ziņo Bloomberg.

Bitfinex atklājusi, ka no tās platformas nozagti gandrīz 120 tūkstoši bitkoinu.

Kamēr notikušais tiek izmeklēts, Bitfinex iesaldējusi visus darījumus.

Tā ir viena no apjomīgākajām zādzībām Bitcoin vēsturē.

Bitfinex birža dibināta 2013.gadā un saskaņā ar bitcoinity.org datiem tā ir piektā lielākā Bitcoin birža pasaulē un lielākā, kas atrodas ārpus Ķīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB par iespējamo korupciju uzrunājis vairāk nekā 34 000 ārvalstu uzņēmēju

Dienas Bizness,08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzrunājis Latvijā reģistrētos ārvalstu uzņēmējus ar aicinājumu vērsties KNAB par iespējamo korupciju uzņēmējdarbības vidē, informē KNAB pārstāve Laura Dūša.

Vairāk nekā 34 000 ārvalstu uzņēmējiem (individuāliem komersantiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām) nosūtīta vēstule ar informāciju par korupcijas riskiem, novēršanu un apkarošanu uzņēmumā, ieviešot korupcijas un krāpšanas novēršanas pasākumus.

Šis ir viens no nākamajiem soļiem, ko spēris KNAB, lai sasniegtu galveno mērķi – ēnu ekonomikas samazināšanu Latvijā.

Saskaņā ar OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos prasībām KNAB 2014.gada vasarā pārtulkoja un sagatavoja «Pretkorupcijas rokasgrāmata uzņēmējiem: Ētiskas un tiesiskas darbības nodrošināšana» latvisko versiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Konkurence starp vietējiem un importa zemeņu audzētājiem ir sūra

Monta Šķupele,01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jāatzīst, ka konkurence starp vietējiem un importa audzētājiem ir sūra," komentē agronoms un zemeņu audzētāja "Augusta Zemenes" vadītājs Guntars Dzērve.

Galvenā oga Latvijā no maija beigām līdz augustam ir zemene. "Es pat uzdrošinos apgalvot, ka zemene ir mūsu kulta oga. Un tieši vietējā oga izkonkurē grieķu, lietuviešu un poļu zemenes – ar savu garšu un smaržu. Nevaram arī noliegt, ka Latvijā iespējams iegādāties patiešām veselīgas zemenes, kuras audzētas tā, lai mēs tās maksimāli droši varētu izmantot savā uzturā," pauž "Augusta Zemenes" vadītājs G.Dzērve.

Šobrīd grūti spriest, kā pandēmija ietekmēs zemeņu audzētājus, jo pamatā sezona sāksies tikai no maija beigām. "Domājams, ka šai laikā raža sāksies vairumam audzētāju, kas izmanto segtās platības. Ja runājam par zemeņu stādu tirdzniecību, tad jau otro gadu novērojam tendenci, ka arvien vairāk cilvēku interesējas par zemeņu audzēšanu savos mazdārziņos. Būtiski pieaug interese gan par frigo zemeņu stādiem, gan arī par iespējām audzēt zemenes segtajās platībās, kas pati par sevi ir ļoti saprotama vēlēšanās – mēs visi gribam ievākt labu ražu un baudīt ogas pēc iespējas ātrāk, nevis sevi mierināt ar domu, ka iestādīsim šogad, bet ēdīsim nākamajā gadā. Frigo zemeņu stādu priekšrocība (es gan šajā gadījumā runāju par A++, WB un TRAY kategorijas stādiem) ir iespēja ēst zemenes šogad," stāsta agronoms un "Augusta Zemenes" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Patlaban saspringto situāciju izjūt lauksaimniecības nozare, rudenī to izjutīs arī pircēju maki

LETA,29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū būtiski pieaudzis pieprasījums pēc saldēto jeb "frigo" zemeņu stādiem, atzina zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.

Dzērve norāda, ka "frigo" zemeņu stādi ir vienīgais stādu veids, ar kuru iespējams plānot ražu un nodrošināt ogas no maija vidus līdz novembrim, tā pagarinot zemeņu ražas sezonu. Uzņēmumā paredz, ka šogad pieprasījums pēc "frigo" zemeņu stādiem pieaugs par apmēram 25%.

"Pirmkārt, arvien vairāk šo stādu veidu izmanto tā saucamie lielie zemeņu audzētāji. Otrkārt, pieprasījums pieaudzis arī mazajiem audzētājiem," norāda Dzērve piebilstot, ka stādu galvenā priekšrocība ir iespēja zemeņu ražu saņemt jau divu mēnešu laikā pēc iestādīšanas.

Novērots, ka "frigo" zemeņu stādi arvien lielāku popularitāti guvuši arī hobija audzētāju vidū, jo pēdējā gada laikā Latvijā pieejami speciāli stādīšanas maisi ar jau sagatavotu substrātu, kas zemeņu audzēšanu vēl vairāk vienkāršojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemeņu audzētājiem pavasara vēso laika apstākļu dēļ ir ražas zaudējumi

Zane Atlāce-Bistere,01.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēso laika apstākļu šopavasar Latvijas zemeņu audzētājiem ir ražas zaudējumi, aģentūrai LETA atzina Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) pārstāve Renāte Kajaka, piebilstot, ka precīzas aplēses par kopējo zemeņu ražas zaudējumu apmēru plāno apkopot nedēļas laikā.

Viņa atzina, ka kopumā auksto laika apstākļu dēļ šā gada pavasarī visas zemeņu kultūras Latvijā ir cietušas, taču kaitējuma mērogs dažādos apvidos ir atšķirīgs. Lielāka skāde bijusi saimniecībās, kur vēsie laika apstākļi pārsteidza ziedošās zemeņu kultūras. Taču bija arī audzētāji, kuriem zemenes cieta mazāk. Kopumā nav tādu zemeņu kultūru, kuras aukstā pavasara dēļ, nebūtu cietušas nemaz, atzina Kajaka.

«Kopumā aukstais pavasaris skādēja zemenēm. Tas, cik liela skāde bijusi procentuāli, ir atkarīgs no reģiona. Bija vietas, kur Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās tikai līdz -2 grādiem, bet bija reģioni, kur gaisa temperatūra Latvijā sasniedza pat -7 grādus un bija sniegs,» teica Kajaka, piebilstot, ka šādās vietās postījumi bija lielāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemeņu sezonu plāno sākt maija vidū

Db.lv,06.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Šogad jau esam iestādījuši zemenes mūsu siltumnīcās un pakāpeniski zemeņu stādīšana tiek gatavota arī tā saucamajos tuneļos. Kopumā šajā sezonā segtajās platībās plānojam iestādīt ap 50 000 zemeņu stādu, lai jau maija vidū nolasītu pirmo vietējo zemeņu ražu," informē "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.

Nepilnu trīs gadu laikā "Augusta zemenes" soli pa solim atjauno savulaik slaveno Mālpils dārzniecību, veiksmīgi sevi piesakot zemeņu audzētāju tirgū. Trīs gadu laikā uzņēmums investējis aptuveni 100 000 eiro, saimniecības infrastruktūras sakārtošanā un segto platību - tuneļu un siltumnīcu – izbūvē, zīmola izveidošanā. Jau tuvākajā nākotnē plānots uzsākt aveņu audzēšanu tuneļos.

"Pirms trīs gadiem sākām ar zemeņu audzēšanu dažos tuneļos, tomēr sapratām, ka pieprasījums pēc mūsu audzētajām zemenēm ir liels, tāpēc nolēmām attīstīties. Atjaunojām divas siltumnīcas un šogad plānojam jau izbūvēt trešo. Kopumā esam izbūvējuši vairāk nekā 20 tuneļus zemeņu audzēšanai. "Augusta zemenes" mērķis viennozīmīgi nav konkurēt ar lielajiem industriālajiem zemeņu audzētājiem. Mūsu ogu audzēšanas sistēma nodrošina zemeņu audzēšanu ļoti kompakti, tāpēc primāri savā darbībā orientējamies uz to, lai esam efektīvi, kvalitatīvi un ražīgi," komentē G.Dzērve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemeņu audzētājs: nedaudz minerālmēslu vajag tik un tā

Dienas Bizness,14.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam drīz līdzās ievestajām zemenēm tirgū būs nopērkamas arī Latvijā audzētās, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

«Zināt, ar ko atšķiras poļu ogas no mūsējām?» jautā Dzintars Pugačovs, pieredzējis zemeņu audzētājs no Kokneses novada. «Mūsējās zemenes mutē izkūst, bet tādā poļu ogā kod gluži kā gurķī.» Dzintars rosās līdzās palielai plēves siltumnīcai, un tur leknie zemeņu stādi piebiruši baltajiem mazajiem ziediņiem, kuru vietā pēc vairākām nedēļām sārtosies sulīgas, sarkanas ogas. Vīrs teic — viņš tikai palīgos jaunajiem — meitas ģimenei —, kuri izdomājuši atsākt vecāku kādreizējo nodarbi. «Zemenes audzējām kādus divdesmit gadus, pirms astoņiem gadiem mainīju darbu, un jaunie pienākumi vairāk neļāva regulāri atlicināt tik daudz brīva laika, lai varētu darboties ar zemenēm,» stāsta Dzintars. «Pagājušajā gadā meitas ģimene nolēma atsākt audzēt, siltumnīcā iestādīja vairākas agrās šķirnes, un šovasar būs pirmā raža.» Patlaban ogas ir vienā siltumnīcā, taču jau šogad plānots paplašināt stādījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu platības pēdējos gados aug, bet pieprasījumu nevar apmierināt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta dati, zemeņu platības augušas no 265,7 ha 2009. gadā līdz 438 ha 2017. gadā. Straujāks pieaugums bijis tieši pēdējos gados, kas liecina – saimniecības attīstās un cenšas nodrošināt pieprasījumu pēc vietējām ogām. Gadu no gada pieaug arī saražoto ogu daudzums, 2016. gadā sasniedzot 1130 tonnas. Lai pieprasījumu apmierinātu, būtu nepieciešama lielāka mehanizācija, kas prasa vērā ņemamus ieguldījumus.

Pirmās ražas

Aprīļa sākumā pirmo bioloģisko zemeņu ražu novāca z/s Latgales zemenes saimnieks Bruno Semulis, kurš saimnieko Rēzeknes novada Dricānu pagastā. Ogas viņš audzē 0,35 ha platībā, un šogad zemeņu raža ir laba. Pašlaik to cena ir 12 eiro/kg, bet pamazām tā samazinās, jo tirgū piedāvājums pieaug. Galvenokārt zemenes viņš realizē klientiem Rēzeknes apkārtnē, uz Rīgu pat neesot, ko vest. B. Semulis novērojis, ka «apetīte rodas ēdot» jeb aizvien vairāk cilvēku vēlas patērēt vietējās ogas un dzīvot veselīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ar poļu zemenēm konkurēt grūti

Dienas Bizness,02.07.2015

Zemeņu audzētāja no Iecavas Vizma Teilāne stāsta, ka šo ogu sezona ilgst trīs nedēļas un vidējā cena par kilogramu ir divi eiro.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ogu audzētāji atzīst, ka uzvarēt konkurences cīņā var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā pilnā sparā rit ogu sezona. Par zemeņu bagātību var pārliecināties Rīgas tirgos un lielveikalos, kur Latvijas sārtvaidzes ieraugāmas līdzās poļu zemenēm. Importētās zemenes Latvijā nonāk galvenokārt tieši no Polijas, vien ļoti nelielā apjomā – no Lietuvas.

Lielā konkurence nāk par labu pircējiem, savukārt mūsu zemeņu audzētāji atzīst – konkurēt tirgū var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, jo mūsu dienvidu kaimiņu audzētās ogas ir stipri lētākas. Vēl pagājušajā nedēļā zemākā cena par kilogramu Latvijas zemeņu Rīgas Centrāltirgū bija divi eiro un piecdesmit centu, savukārt dārgākā – seši eiro kilogramā, savukārt Polijas zemenes var iegādāties pat par vienu eiro un trīsdesmit centiem kilogramā. Vidēji Latvijas zemenes pašlaik – sezonas augstākajā punktā – maksā ap trim eiro kilogramā, tātad teju par pusotru eiro dārgāk nekā importa zemenes. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā pirmās Latvijas zemenes, kas audzētas siltumnīcā, maksāja no sešiem līdz astoņiem eiro kilogramā, kamēr Polijas zemenes bija nopērkamas par trim līdz četriem eiro kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Audzē «frigo» zemenes un piparmētras ar šokolādes garšu

Dienas Bizness,16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Baltijas restorānu vīna kartēm piešķirs zvaigznes

Linda Zalāne,09.03.2018

Raimonds Tomsons 2017.gada Riga Wine & Champagne laikā, uzstādot esošo Baltijas sabrage rekordu. Šogad viņš plāno labot savu rezultātu un sasniegt Ginesa rekordu.

Foto: Renārs Koris

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pirmo reizi notiek Baltijas vīna saiets Baltic Wine Forum, kura mērķis ir kopā pulcēt Baltijas vadošo restorānu īpašniekus, vīnziņus, HoReCa nozares pārstāvjus un viedokļu līderus, lai veicinātu pieredzes un ideju apmaiņu, kā arī stimulētu nozares izaugsmi.

«Vadošo Latvijas un Baltijas restorānu vīna kartes pirmoreiz atklātā konkursā vērtējam, lai noskaidrotu restorānus, bārus un viesnīcas ar labāko vīna piedāvājumu, lai piesaistītu publikas uzmanību vietām ar pārdomātu, uz klientiem vērstu vīna piedāvājumu, stimulētu vīna apkalpošanas kultūras veidošanos, kā arī uzsvērtu vīna un vīnziņu nozīmi restorānu atraktivitātes un rentabilitātes celšanā,» stāsta Riga Wine & Champagne dibinātājs un organizators Aigars Nords. Konkurss Baltic Wine Forum tiek rīkots šampanieša festivāla Riga Wine & Champagne ietvaros, kas noslēgsies šo sestdien ar Audi Burbuļu parādi, kas pirmo reizi notiks Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar Baltijā vērienīgāko šampaniešu degustāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas kapitāla tirgus mazais mērogs – iespējamais "glābiņš" finanšu tirgus nākotnei

Voldemārs Strupka, Signet Bank Investīciju eksperts,18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas finanšu tirgu ir grūti salīdzināt ar citiem attīstīto valstu tirgiem, jo tas ir mazs un neattīstīts. Bet, neskatoties uz nelielajiem tirgus izmēriem, mazo likviditāti un sava veida “izolāciju”, tieši šie faktori var kļūt par “glābiņu” finanšu tirgus nākotnes attīstībai un pat ar iespējamību izskatīties labāk par dažu attīstīto valstu kapitāla tirgus nākotni.

Ja salīdzina – apgrozījums Helsinku biržā pagājušajā gadā sastādīja 156.3 miljardus eiro (227.2 miljardi 2000. gadā un 394.5 miljardi 2007. gadā). Savukārt, Latvijas akciju tirgus izskatās bēdīgi pat salīdzinājumā pats ar sevi. Piemēram, kopējais biržas apgrozījums Baltic Main List un Baltic Secondary List 2006. gadā sastādīja gandrīz 2.5 miljardu eiro, 2007. gadā tas bija nedaudz mazāks, bet 2008. gadā tas jau bija 980 miljoni eiro.

Savukārt 2021. gadā tika sasniegti 875 miljoni, kas ir salīdzināms ar 2000. gada 690 miljonu eiro apgrozījumu. Emitentu skaits arī samazinājās – no 92 uzņēmumiem 2000. gadā un 105 uzņēmumiem abos Baltic Main List un Baltic Secondary List sarakstos 2007. gadā, līdz 63 – 2021. gadā. Varam pielikt klāt 15 uzņēmumus no First North Baltic Share List (gada apgrozījums ap 21 miljonu eiro) un 2 uzņēmumi no Baltic First North Foreign Shares saraksta (apgrozījums 56 eiro un 94 centi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošais sausums postījumus nodarījis ne vien lauksaimnieku sējumos, bet arī mežsaimnieku jaunaudžu stādījumos. Cietušas kā agri pavasarī stādītās audzes, kurām pat sākotnēji pieejamais mitrums nav spējis līdzēt, tā vēlā pavasara stādījumi.

Ja agrā pavasara stādījumiem bojājumu apjoms svārstās no 20 līdz 30 %, tad vēlā pavasara stādījumiem tas sasniedz pat 50 %, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža pakalpojumu centra speciālistu apkopotā informācija.

Sausuma dēļ iznīkuši meža stādījumi 

Lai arī pēdējās dienās Latvija ir sagaidījusi lietu, šogad ilgstošais sausuma ir...

Mairita Bondare, MKPC Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante, meža īpašniece: “Pavasaris un viss jūnijs bija īpaši netipisks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šopavasar meža stādīšanu veicām tūlīt pēc Lieldienām, aprīļa sākumā, kad zeme tikko bija atkususi. Turklāt stādījām stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu (stādi pietiekoši lieli). Maijs atnāca ar salnām un pēc tam klāt bija lapgrauži. Jaunajiem stādījumiem viens pārbaudījums pēc otra, tomēr jūnija sākumā, skatījāmies, ka jaunie stādi pamazām ieaug un arī nedaudz salnās cietušie bērzi pamazām ieaug. Kopumā stādījumi šķita izdevušies, bet tad nāca jūnijs ar ilgstošo sausumu. Pirms Jāņiem apsekojot izcirtumus, konstatējām, ka kociņi sāk izkrist un zeme ir pilnīgi kā klons, mālainākās vietās – saplaisājusi. Visu izšķirs lietus”.

Sausuma dēļ pārsvarā bojāti bērzu un egļu stādījumi - tie vienkārši ir nokaltuši un izkrituši. Kurzemes, Zemgales reģionā bojājumu apjoms svārstās no 30 līdz 50 %. Pārējos Latvijas reģionos no 20 līdz 30 %. Bojājumi konstatēti gan apmežotajās lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs, gan atjaunotajās meža platībās.

Edgars Sušinskis, MKPC Dienvidlatgales nodaļas mežsaimniecības konsultants: “Dienvidlatgales reģionā egļu stādījumos novērojama skuju dzeltēšana, kas norāda uz to, ka jaunajiem kociņiem pietrūkst mitrums. Egles vēl cīnās par izdzīvošanu, iespējams labvēlīgu faktoru ietekmē tās izdzīvos, bet būs novājināti. Tas palielina risku kociņiem ciest no meža kaitēkļiem un slimību bojājumiem”.

Iepriekš liela apjoma sausuma postījumi tika konstatēti 2018. gadā, kad no stādītājam platībām pilnībā neieauga 1200 ha un 1500 ha bija daļēji papildināmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Mēs bijām motivēti strādāt, jo 5% PVN likme ļāva plānot attīstību un augt. Diemžēl, atgriežoties vecajā PVN režīmā, pelēkās ekonomikas darboņi daudzus no mums samals,” uzskata zemeņu audzētājs un agronoms, “Augusta zemenes” saimnieks Guntars Dzērve.

Pēdējie trīs gadi lauksaimniecības nozarē strādājošajiem bijuši īpaši grūti (Covid 19 ietekme, izmaksu kāpums, kara Ukrainā ietekme, šī gada pavasara salnas un milzīgais sausums vasarā utt).

Politiķu plānotās nodokļu izmaiņas, atceļot 5% PVN likmi un atgriežoties 21% PVN likmes režīmā, daudziem audzētājiem sagādās vēl lielākas galvas sāpes, jo tiem, kas strādā tā saucamajā mazajā augļu, ogu un dārzeņu tirgū, būs grūti “konkurēt” ar “pelēko” importu. Kā arī, ņemot vērā, ka rezultātā pieaugs pārdotās produkcijas cena, būtiski samazināsies patēriņš.

“Līdz ar to daudzi mazie audzētāji neturpinās darbību nozarē,” tā uzskata “Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No katra zīdtauriņa kāpura kokona iegūst ap kilometru pavediena.

Zīda iegūšanas process ir pietiekami sarežģīts un arī nežēlīgs. Mātīte, kas neredz un nelido, pēc pārošanās vairākas dienas dēj olas, pēc tam no olām izšķiļas kāpuri, kāpuri sāk baroties, ēdot zīdkoka lapas, bet pēcāk iekūņojas. Kāpurs groza galvu pa apli, tinot sev apkārt pavedienus. Pēc dažām dienām kokons ir gatavs, bet, lai pavedienu atritinātu, kokons ar visu kāpuru ir jānobeidz. Arī paši tauriņi iet bojā.

Patlaban atdzimušas cerības par Itālijas 1000 gadus senās zīda nozares atdzimšanu. Fotogrāfijas no Veneto reģiona skatieties raksta galerijā!

Zīdtauriņi savvaļā vairs nav sastopami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot jaunākajām patēriņa tendencēm, AS Latvijas balzams laidis klajā jaunu - zemeņu - piparmētru versiju Cosmopolitan Diva dzirkstošo dzērienu sērijā, informē kompānijā.

Tā ir sestā garša attiecīgā zīmola līnijā. Kā pirmie jauno zemeņu – piparmētras garšas variāciju varēs baudīt patērētāji Baltijā, tad Izraēlā un citos eksporta tirgos.

Dzirkstošais dzēriens Cosmopolitan Diva Latvijas tirgū ir pieejams kopš 2015. gada rudens. Zīmola vadītājā Latvijā Kristīne Strautiņa norāda, ka, neskatoties uz lielo konkurenci vieglo alkoholisko dzērienu kategorijā, tā pārdošanas rādītāji šī gada pirmajos 5 mēnešos vietējā tirgū uzrādīja 160% pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Zīmola vadītāja stāsta, ka, lai atrastu veiksmīgāko sērijas jauno garšu, šī gada pirmajā ceturksnī tika veikts pētījums Baltijas mērogā. Noskaidrots, ka zemeņu – piparmētru garšas kombinācija atzīta kā labākā un pieprasītākā starp granātābola, upenes, ķiršu un citronzāles Cosmopolitan Diva garšu variācijām. Latvijā pirktākās līdz šim ir melones un ogu versijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas vienā no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā

Sandra Dieziņa,19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mālpils novada z/s Lazdukalns ir viena no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā. Apsīšu ģimene ar šo ogu biznesu nodarbojas jau kopš 1988. gada, kad ogas sāka audzēt 0,3 ha platībā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Šogad zemenes aug 17 ha platībā un jau ir novāktas pirmās ražas. Z/s Lazdukalns saimnieks Andris Apsītis atklāj, ka raža pagaidām ir normāla – ne laba, ne slikta. Tomēr zemeņu stādījumus ietekmējis ziemas kailsals, kā rezultātā apsalušas zemeņu saknes un sekas var būt jūtamas. Viņš lēš, ka kopumā raža būs par aptuveni 20% mazāka. Vēsā laika un vēlā pavasara dēļ zemenes sākušas ražot vidēji par 10 dienām vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr pašlaik ir labi, ka turas vēss laiks, jo zemenes paspēj nobriest pretstatā citiem gadiem, kad karstums «izrāvis» visu uzreiz un tas ietekmējis ražu kopumā. Z/s Lazdukalns izaudzēto lielākoties piegādā Siguldas, Ādažu un Cēsu pircējiem, kā arī ogas realizē Rīgā, Nakts tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas 7 tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā, savukārt kukurūzas sējumu un kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotas attiecīgi 3 un 21 tonna pesticīdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

CSP pirmo reizi ir veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Izmantojot 2014. gadā iegūtos datus, kā arī rezultātus no 2012. gadā veiktā apsekojuma par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim, tiek nodrošināta informācija, lai novērtētu pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai.

Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014. gadā, CSP apsekoto kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samazinātās 5% PVN likmes atcelšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir ņirgāšanās par nozari. Faktiski, dārzkopības nozare tiks "sabradāta" no valdības puses," uzskata Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

M. Rudzāte atzīst, ka šī gada sezona augļkopības nozarei bijusi izteikti nelabvēlīga. Vēlais un aukstais pavasaris ar gandrīz astoņu dienu ilgu salu maijā burtiski iznīcināja gandrīz visas augļkoku un ogulāju plantāciju ražas. Līdz ar to Latvijā šogad gandrīz nav dzērveņu, melleņu, ķiršu, pavasara aveņu, plūmju, cidoniju un smiltsērkšķu. Zaudējumi bijuši arī tiem zemeņu audzētājiem, kuri ogas audzē uz lauka. Savukārt zemeņu audzētāji, kuri ogas audzē segtajās platībās, saskārās ar strauju karstumu vasarā, kas būtiski saīsināja ražas ilgumu.

"Šis gads ir bijis traģisks neprognozējamo laika apstākļu dēļ. Ne velti nozarei piešķirts atbalsts no Eiropas savienības līdzekļiem, bez kuriem daudziem audzētājiem būs sarežģīti izdzīvot un sagatavoties nākamajai sezonai," pauž M. Rudzāte, atklājot, ka šogad augļkopības nozarē tika piedzīvots 60% ražas kritums, bet atsevišķās saimniecībās pat 90%.

Komentāri

Pievienot komentāru