SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) padomes loceklis Kaspars Ozoliņš 17. februārī iesniedzis uzņēmumam AS "Latvijas valsts meži" paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu, sociālajā tīklā Linkedin paziņojis K.Ozoliņš.

"Uzskatu, ka mana kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu veikšana uzņēmumā AS "Latvijas valsts meži" turpmāk nav iespējama. Patstāvīgi dažādu apšaubāmas biznesa vides pārstāvju, politisko organizāciju, kā arī nepamatoti respektētu pseidoekspertu centieni dažādā un bieži prettiesiskā veidā diskreditēt gan uzņēmuma, gan tajā strādājošo darbinieku (tai skaitā padomes locekļu un manu) reputāciju man nav pieņemami. Tāpat man nav pieņemama jebkāda veida spiediena izdarīšana uz padomes locekļiem par veidu kādā būtu izlemjami tiesību aktos noteiktie tikai un vienīgi padomes kompetencē esoši lēmumi (par šāda spiediena izdarīšanu esmu informējis kapitāla daļu turētāja pārstāvi iepriekš)," vēsta K.Ozoliņš.

Nesen vides organizācijas pauda satraukumu, ka Zemkopības ministrija esot sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas it kā pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Aicinātu uz jautājumu paskatīties citādi – jau tagad pārspīlētu prasību dēļ katru gadu lielos apjomos iet bojā, precīzāk formulējot – tiek sapūdēti kvalitatīvi, izmantojami koksnes resursi. Situācija būtu jāmaina un Zemkopības ministrijas regulējuma izmaiņu piedāvājums ir pareizs – solis īstajā virzienā.

Viedoklis, ko vides organizācijas aktīvi pauž sabiedrībai, ka meža teritorijas Latvijā samazinās, ka meži tiek nepareizi apsaimniekoti, tiek izcirsti, tiek iznīcināta bioloģiskā daudzveidība utt. ir tendenciozs un populistisks. Jo nenoliedzami jebkurš normāls cilvēks, tajā skaitā arī jebkurš meža nozarē strādājošais ir par dabas vērtību un mežu saglabāšanu. Bet lai to realizētu meži, tāpat kā jebkurš cits resurss ir pareizi, ilgtspējīgi jāapsaimnieko. Un Latvijas mežkopjiem ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze un meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Ja vēl pirms Otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%.

Rūpējoties par tīru vidi, padarot ērtāku atkritumu apsaimniekošanu, īpaši galvaspilsētas centrā, restorānu ķēde "McDonald"s" sadarbībā ar SIA "Rīgas meži" uzstādījusi viedas, jaunas funkcionalitātes atkritumu tvertnes.

Tās ir aprīkotas ar mehānismu, ko darbina saules enerģija, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu atkritumu izmešanu, saplacināšanu un apsaimniekošanu SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās.

"Cilvēki labprāt bauda "McDonald"s" maltītes gan uz vietas 14 "McDonald"s" restorānos Latvijā, gan izvēlas tās līdzņemšanai un ēšanai ārpus restorāna – mājās, ielās vai parkos. Kā atbildīgam uzņēmumam mums rūp iepakojums, tādēļ "McDonald’s" stratēģijas ietvaros mērķtiecīgi izstrādājam dažādus risinājumus, kas samazina iepakojuma daudzumu un atkritumu apjomu. Šogad "McDonald"s" pirmo reizi ir apvienojis spēkus ar "Rīgas mežiem", lai kopā aicinātu iedzīvotājus atbildīgi parūpēties par izlietoto iepakojumu, iemetot tos atkritumu tvertnēs. "Rīgas mežu" apsaimniekotajos parkos uzstādītās viedās atkritumu tvertnes būs mūsdienīgs un ērts risinājums atkritumu izmešanai un mudinās cilvēkus parūpēties gan par izlietoto "McDonald"s" maltīšu iepakojumu, gan citiem atkritumiem, kopā uzturot tīru un patīkamu vidi galvaspilsētā," saka "McDonald"s" vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski).

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Latvijas Vēja enerģijas asociācija turpina apvienot arvien vairāk vietējo un ārvalstu uzņēmumu. Asociācijai pievienojušies divi jauni un nozīmīgi biedri – AS “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvostas pārvalde.

“Esam gandarīti, ka asociācijā arvien vairāk iesaistās būtisku saistīto nozaru pārstāvji. “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvosta ir uzsākuši aktīvu darbu vēja enerģijas nozarē katrs savā jomā, tādēļ ir likumsakarīgi, ka zināšanas un pieredzi apvienojam, lai kopīgi virzītos uz vēja enerģijas potenciāla apgūšanu Latvijā,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“AS “Latvijas valsts meži” novērtē iespēju iesaistīties Vēja enerģijas asociācijā, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju, pieredzi un uzzinātu novitātes vēja enerģijas ražošanā. Mums ir svarīgi būt informētiem par aktualitātēm vēja enerģijas jomā, jo, atbilstoši valdības uzdevumam, “Latvijas valsts mežiem” ir un būs sava loma nozares attīstībā Latvijā," norāda "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Valdis Kalns.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkst. km meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā šie ceļi put, traucējot redzamību satiksmes dalībniekiem, radot neērtības un pat riskus veselībai cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā.

Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas ceļu kopuma. Tiem ir nozīmīga loma sekmīgā mežsaimniecībā, kas ir viena no Latvijas tautsaimniecības būtiskākajām nozarēm. Ceļus aktīvi izmanto arī iedzīvotāji, lai nokļūtu mājās vai atpūstos dabā. Pēc AS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu atputekļošanas līdzekli uz lignosulfonātu bāzes. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» un SIA «Ceļu eksperts».

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Laikā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību palika nemainīga vai pat palielinājās 98,9% visu Latvijas novadu (izņemot Ķekavas un Varakļānu) sauszemes platības, tieši tāpēc nesaprotama ir ornitologu un citu nevalstisko organizāciju iesniegtā prasība Satversmes tiesā.

Februāra nogalē tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas visietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem - AS Latvijas Finieris - padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa izmisuma pilno viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari. Uldis Biķis : “Visticamāk likumdevēji, tiesu vara un izpildvara šogad pieņems lēmumus bez adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem būtībā nacionalizēt lielas privāto mežu teritorijas, kas savukārt krasi samazinās koksnes resursu pieejamību eksporta produktu ražošanai un novedīs pie bankrota daudzus mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus Latvijas laukos.”

Pašizlīdzinošā virsma, kas spēj piepūsties un izveidot horizontālu plakni, biotopu saudzējošas kāpurķēdes, čiekuri ar gaismas un skaņas sistēmu un mākoņa kempings – tās ir tikai dažas idejas no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studentu izstrādātajiem ilgtspējīgas attīstības priekšlikumiem uzņēmuma "Rīgas meži" īpašumā esošās Mangaļsalas teritorijai, kas atrodas dabas parkā "Piejūra".

RTU Arhitektūras un dizaina institūta (ADI) bakalaura studiju programmas "Arhitektūra" 2. kursa studenti, atsaucoties "Rīgas mežu" aicinājumam, studiju laikā radīja astoņus inovatīvus priekšlikumus teritorijai Mangaļsalas ielā 2, kur lielu daļu aizņem padomju laika ēkas. Tās atzītas par bīstamām apmeklētājiem, tāpēc uzņēmums ēkas ir norobežojis. Citā teritorijas daļā iepriekš mituši zirgi, un to pārāk lielā koncentrācija radījusi postījumus videi.

Programmas noslēgumā studenti savas idejas prezentēja žūrijai, kas tās vērtēja, izmantojot vairākus kritērijus. Piemēram, kāds ir to radošums, kāds – inovācijas un ilgtspējas potenciāls, cik skaidri definēta problēma un vērtības, kāds ir biznesa potenciāls un kā priekšlikums atbilst konkrētajai teritorijai. Studenti piedāvā priekšlikumus, kas var palīdzēt ne tikai uzlabot teritorijas sakopšanas, labiekārtošanas procesus un veicināt tās pieejamību iedzīvotājiem, bet vienlaikus arī mazināt slogu uz apkārt esošo dabu un biotopiem.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Lielākā mežu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdē vairs nestrādās valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs. Viņu vietā iecelti četri pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

To paredz LVM padomes sēdē pieņemtais lēmums. Proti, 2023. gada 2. maijā LVM padomes sēdē pieņemts lēmums, ka trīs LVM valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Sekojoši šim lēmumam, LVM pagaidu padome nekavējoties atsauc šos uzņēmuma valdes locekļus.

Putniņš paliek amatā

LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, LVM pagaidu padome ir ievēlējusi četrus pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus: Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove. Vienlaikus ir uzsākts AS “Latvijas valsts meži” četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Lielākais reģistrētais pamatkapitāls ir Lietuvā reģistrētajai holdingkopmānijai UAB Thermo Fisher Scientific Vector Holdings — 4,2229 miljardu eiro apmērā, kam seko vēl viena holdingkompānija Swedbank Baltics AS, kura reģistrēta Latvijā ar 3,8826 miljardu eiro lielu pamatkapitālu.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums par lielākajiem uzņēmumiem pēc reģistrētā pamatkapitāla Baltijā. Kompāniju ar lielu pamatkapitālu vidū ir nozīmīgi energoapgādes, infrastruktūras, finanšu un veselības aprūpes pakalpojumu uzņēmumi, kā arī mazumtirdzniecības kompānijas. Tāpat TOP 100 vidū pēc pamatkapitāla ir mežu nozares uzņēmumi — VAS Latvijas Valsts meži, SIA Rīgas meži, SIA Sodra Forest Latvia, SIA Ingka Investments Latvia, AS Latvijas Finieris.

100 lielāko uzņēmumu vidū ir tikai 14 kompānijas ar Igaunijas juridisko adresi, 38 - ar Latvijas un 48 kompānijas - ar juridisko adresi Lietuvā. Būtisku daļu uzņēmumu pamatkapitālos veido ārvalstu tiešās investīcijas - Latvijā tajā ⅓ jeb vairāk nekā 12 miljardi eiro pieder ārvalstu uzņēmumiem un fiziskām personām. Savukārt ārvalstu investīciju akumulētā daļa Igaunijas uzņēmumu kapitālā uz 2023.g. beigām pārsniedza 27 miljardus eiro, bet Lietuvā 30 miljardus eiro - abās 2,5 reizes vairāk, rāda SIA Lursoft IT pētījums.

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Tirgus konjunktūras izmaiņas 2023. gadā ļauj pamazām aizpildīt 2022. gadā radušos robus mežsaimniecības darbos — meža stādīšanā, jaunaudžu kopšanā, arī mežizstrādes un pārvadājumu jaudu deficītu šogad vairs neizjūt, taču pērnā gada pakalpojumu nepieejamības un sadārdzinājuma sekas raisa jautājumus par milzīgo svārstību pīķu nosegšanu.

Tādu ainu rāda valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas Valsts meži dati. 2023. gada piecos mēnešos iesēti un iestādīti 12,0 tūkst. ha meža, veikta jaunaudžu kopšana 20,5 tūkst. ha, kas ir par 6,1 tūkst. ha vairāk nekā analogā laikā pērn. Vienlaikus šogad jau ir citi izaicinājumi, jo mežsaimniecības pakalpojumu cenas Latvijā šogad ir izlīdzinājušās ar Skandināvijas valstīs esošajām.

Pārmaiņas par 180 grādiem

„Šogad situācija ir diametrāli pretēja tai, kāda tā bija pērn — kad bija liels pieprasījums un līdz ar to arī ļoti augstas koksnes cenas, kas izraisīja lielu interesi mežu privātīpašnieku segmentā pēc mežizstrādes pakalpojumiem, kas rezultējās ar mežizstrādes un koksnes transportēšanas jaudu deficītu, kā arī jaunaudžu kopšanas darbu neizpildi, tad 2023. gadā, noplokot pērnajai ažiotāžai, pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma attiecība atgriezās ierastajā līmenī,” situāciju raksturo AS Latvijas Valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis.

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) meža autoceļa "Skrīveru jaunais ceļš" pārbūves darbos zem salturīgā smilts slāņa izmanto ekstrudēta polimēru ģeorežģa un ģeotekstila kompozītu, liecina LVM publicētā informācija.

LVM meža infrastruktūras meža autoceļu eksperts Ivars Caune skaidro, ka, veicot ģeotehnisko izpēti, konstatēts, ka esošā ceļa uzbērumā vairākos posmos ir kūdras augsne, kas sajaukta kopā ar celmiem. Līdz ar to ceļa nestspējas nodrošināšanai jāveic vai nu grunts apmaiņa, vai arī jāparedz ceļa konstrukcijas pastiprināšanas papildu pasākumi.

Viņš norāda, lai nodrošinātu, ka meža autoceļš pēc pārbūves būtu izmantojams visu gadu, izņemot pavasara un rudens lietavu periodu, šajos posmos tika izmantots ģeosintētiskais materiāls - ekstrudēta polimēra ģeorežģa un ģeotekstila kompozīts. Būvizstrādājumu veido, rūpnieciski salīmējot divus ģeosintētiskos materiālus - ģeorežģi un ģeotekstilu.

Kopumā Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma jeb 222 kilometru garumā no 283 kilometriem, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlicis izbūvēt aptuveni 57 kilometrus žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 kilometri žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.

VNĪ 10.oktobrī pieņēma būvuzņēmuma SIA "Nordes būve" paveikto divos Latvijas-Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 kilometrs Balvu novadā Šķilbēnu un Vecumu pagastā.

Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas-Krievijas robežas.

Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem. Būvniecības darbus patlaban turpina veikt būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", "Nordes būve", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company (BCC)" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".