No katra zīdtauriņa kāpura kokona iegūst ap kilometru pavediena.
Zīda iegūšanas process ir pietiekami sarežģīts un arī nežēlīgs. Mātīte, kas neredz un nelido, pēc pārošanās vairākas dienas dēj olas, pēc tam no olām izšķiļas kāpuri, kāpuri sāk baroties, ēdot zīdkoka lapas, bet pēcāk iekūņojas. Kāpurs groza galvu pa apli, tinot sev apkārt pavedienus. Pēc dažām dienām kokons ir gatavs, bet, lai pavedienu atritinātu, kokons ar visu kāpuru ir jānobeidz. Arī paši tauriņi iet bojā.
Patlaban atdzimušas cerības par Itālijas 1000 gadus senās zīda nozares atdzimšanu. Fotogrāfijas no Veneto reģiona skatieties raksta galerijā!
Zīdtauriņi savvaļā vairs nav sastopami.
Zīda pirmsākumi meklējami Ķīnā.