Lai arī šogad maijā Maskavā, stiprinot Krievijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību, tika parakstīti vairāki stratēģiski nozīmīgi dokumenti, daudzi eksperti par svarīgāko sarunu rezultātu uzskata abu lielvalstu līderu kopējo paziņojumu, ka Krievija un Ķīna koordinēs sadarbību, Maskavai virzot Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES), bet Ķīnai – Zīda ceļa ekonomiskās joslas (Silk Road Economic Belt) jeb Jaunā Zīda ceļa plānus, otrdien raksta laikraksts Diena.
Jāatgādina, ka Jaunā Zīda ceļa plānus 2013. gada septembrī izvirzīja tobrīd tikko Ķīnas līdera posteni ieguvušais Sji Dziņpins. Grandiozā projekta, kura īstenošanas kopējās izmaksas tiek lēstas 22 triljonu dolāru (19,71 triljona eiro) apmērā, ietvaros ir paredzēts izveidot transporta, tirdzniecības un enerģētiskos koridorus, kas savienotu Ķīnu ar Eiropu, kā arī ar Tuvajiem Austrumiem un Āfriku, kaut gan nozīmīgākais, protams, ir Eiropas virziens. Tirdzniecības apgrozījums starp Ķīnu un Eiropas Savienību pašlaik ir 700 miljardi dolāru gadā, un tiek prognozēts, ka jau 2020. gadā tas sasniegs triljonu dolāru gadā.
Zīda ceļa ekonomiskās joslas trīs topošie maršruti tiek dēvēti par XXI gadsimta Jūras Zīda ceļu, Dienvidu ceļu un Ziemeļu ceļu. Jūras Zīda ceļš vedīs caur Malakas šaurumu bet nākotnē – caur kuģniecības kanālu Birmā, Indijas okeānu un Suecas kanālu savienos Ķīnu ar Vidusjūru, Dienvidu ceļš vedīs caur Vidusāziju un Irānu vai Kaukāza valstīm un sniegsies līdz Turcijas piekrastei, bet Ziemeļu ceļš vedīs caur Kazahstānu un Krieviju – līdz Sanktpēterburgai, bet tā otrs atzars caur Baltkrieviju – līdz Vācijai. Pēdējais maršruts ir interesants arī Latvijas ostām un kravu pārvadātājiem.
Par prioritāru Pekinā uzskata Ziemeļu ceļu. Jāņem vērā, ka kravu pārvadājumi galvenokārt pa dzelzceļu ir divas līdz trīs reizes ātrāki nekā kravu pārvadājumi pa jūru, kā arī ir pieņemami izmaksu ziņā. Maskavas vadītās EES teritorijā pastāv vienotas, piemēram, muitas un tarifu zonas, kas ievērojami atvieglo un paātrina kravu transportēšanu. Tāpat Ziemeļu ceļam nepieciešamas mazākas investīcijas nekā Dienvidu ceļa attīstīšanai. Šie un vēl citi faktori ir galvenie iemesli, kādēļ tika īpaši akcentēta EES izveides un Zīda ceļa būvniecības koordinēšana.
Vēl viens nozīmīgs notikums bija Krievijas giganta Gazprom valdes priekšsēdētāja Alekseja Millera un Ķīnas valsts kompānijas China National Petroleum Corporation (CNPC) viceprezidenta Vana Duņcina abu valstu līderu klātbūtnē parakstītā vienošanās par pamatnosacījumiem Krievijas gāzes piegādei Ķīnai, izmantojot tā dēvēto rietumu maršrutu. Līgums būtībā ir daļa no nākamā kontrakta un sastāv no vairāk par desmit juridiski saistošiem punktiem. Dokuments nosaka Krievijas gāzes piegāžu Ķīnai (konkrētajā maršrutā) ikgadējos apjomus (30 miljardi kubikmetru), kontrakta termiņus (30 gadi), gāzesvada būvniecības termiņus, punktu, kurā gāzesvads šķērsos Krievijas – Ķīnas robežu, un virkni citu parametru. Vienlaikus laikraksts Kommersant atgādina – lai arī paredzēts, ka gāzes piegādes pa topošo gāzesvadu Altajs šajā maršrutā sāksies 2020. gadā, abas puses joprojām nav vienojušās par gāzes cenu.
Tāpat Maskavā tika parakstīts jauns līgums starp Gazprom un CNPC par stratēģisko partnerību nākamajiem pieciem gadiem. Kā norāda Krievijas izdevums Vedomosti, atsaucoties uz A. Millera vārdiem, dokumentā noteikti prioritārie projekti abu uzņēmumu sadarbības ietvaros šim laika posmam – gāzesvada Sibīrijas spēks būvniecība un gāzes piegādes Ķīnai tā dēvētajā austrumu maršrutā, kuras paredzēts sākt ne vēlāk par 2019. gadu, kontrakta parakstīšana par gāzes piegādēm rietumu maršrutā un attiecīgi gāzesvada Altajs būvniecība, sarunas par piegāžu palielināšanu rietumu maršrutā, kā arī gāzes (galvenokārt sašķidrinātās) piegādes Ķīnai no Krievijas Tālajiem Austrumiem.
Nozares speciālisti nešaubās, ka daži šobrīd neatrisināti jautājumi – par būvniecības finansēšanu, piegāžu cenām – būtiski neietekmēs projektu īstenošanas termiņus. Vērienīgu piegāžu uzsākšanā ir ieinteresētas abas puses. Rezultātā jau tuvākās desmitgades laikā Ķīna, visticamāk, kļūs par lielāko Krievijas gāzes pircēju, apsteidzot ES. Šāda situācija savukārt var jūtami pasliktināt Briseles pozīcijas, risinot jautājumus par Krievijas gāzes piegādēm, kamdēļ Eiropā steigšus tiek meklēti alternatīvi piegāžu avoti.
Plašāk lasiet rakstā Zelts, energoresursi, aizdevumi un tranzīta ceļš otrdienas, 26.maija laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!